Kā novērst kontrabandas iespējas

Par akcīzi naftas produktiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un ES valstīs

Dr. oec. Rita Oškalne, Mag. oec. Dzintra Bergmane — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.83, 04.06.2003., Nr.84, 05.06.2003., Nr.87, 11.06.2003.

Latvijas integrācijas procesu ES transporta jomā galvenokārt raksturo Eiropas nozīmes autoceļu atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Nacionālās transporta nozares attīstības plānošanas procesā vides speciālisti iesaka ietvert vides politikas integrāciju, dodot iespēju cilvēkiem izvēlēties videi draudzīgāku transportu. Viens no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem ir oglekļa dioksīds, ko rada arī transports. Latvijai jāiekļaujas šajā aktivitātē, jāizstrādā un jāievieš pasākumi, kas sekmētu šo kaitīgo gāzu samazinātu izplūšanu atmosfērā vai vispār neizplūšanu. Citiem vārdiem, transportam, degvielai utt. jākļūst videi arvien draudzīgākai. Latvijā, tāpat kā daudzās valstīs, pieaug privāto vieglo automobiļu skaits. Sakarā ar automašīnu skaita pieaugumu un kravu transporta attīstību pieaug oglekļa dioksīda izmešu apjoms.

Grozījumos likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” nolemts ar 2002.gada 13.jūniju papildināt nodokļa likmes, ka dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem muitas kontrolē akcīzes preču noliktavā tiek pievienota biodīzeļdegviela, kas iegūta no rapša sēklu eļļas, akcīzes nodokli par 1000 litriem samazina piecu latu apmērā par katriem pieciem procentiem pievienotās biodīzeļdegvielas, rēķinot no kopējā degvielas maisījuma tilpuma. Ministru kabinets nosaka nodokļa administrēšanas kārtību un citus ar piemērošanas kārtību saistītus jautājumus. Likme stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Normatīvo aktu sakārtošana akcīzes nodoklim naftas produktiem ir solis pārejā uz vides ilgtspējīgās attīstības pasākumu kompleksu. Latvija nav izolēta naftas produktu tirgū. Visciešākā sasaiste tai ir ar pārējām Baltijas valstīm. Viens no salīdzinošiem rādītājiem ir akcīzes nodoklis naftas produktiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, izteikts eiro vienībās.

Lai salīdzinātu akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Latvijā ar Igauniju, Lietuvu un ES valstīm, izvēlēti dati par atsevišķām valstīm eiro valūtā (8.tabula).

Latvijas Banka noteikusi 2001.gada 1.janvārī 1 eiro = 0,570042 Ls, 2002.gada janvārī 1 eiro = 0,560856 Ls, 2003.gada janvārī 1 eiro = 0,610 Ls.

Piemēram, izsakot akcīzes nodokli eiro vienībās 1000 litriem:

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem

2001.g. – 280,68 un 2002.g. — 285,28;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem 2001.g. — 228,05 un 2002.g. — 231,79.

Abos minētajos piemēros akcīzes nodokļa likme latos ir nemainīga. Bet valūtas svārstības var tuvināt vai attālināt likmi no direktīvās noteiktā akcīzes nodokļa minuma, salīdzinot tās starp valstīm konkrētajā datumā, ja valstīs pastāv nacionālā valūta. Latvijā naftas produktiem, ko piegādā fiziskām un juridiskām personām, kuras šos naftas produktus izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, elektroenerģijas ražošanā vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas tehnoloģiskajā procesā (turpmāk — kurināmais), nodokli aprēķina latos pēc citām likmēm.

2001. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis naftas produktiem noteikts atšķirīgi. Pirmkārt, ir viena likme benzīnam, aizstājējproduktiem un piedevām. Nav atsevišķas likmes svinu saturošiem un svinu nesaturošiem. 01.01.2001. tā ir 3500 EEK jeb 223,69 eiro. Attiecībā pret ES valstīs noteikto minimālo likmi svinu saturošam benzīnam tā ir 66,38% (223,69 eiro:337 eiro=0,6638) no normas, bet svinu nesaturošam benzīnam tā ir 77,94% (223,69 eiro:287 eiro=0,7794) no normas. Otrkārt, 2001.gadā pārējiem naftas produktu veidiem akcīzes nodoklis noteikts, par mērvienību izvēloties kilogramu, nevis litru (9.tabula).

Latvijas Finanšu ministrija akcīzes nodokļa pārrēķināšanai Igaunijas Republikai naftas produktiem no kilogramiem uz litriem par koeficientu pieņēma 1litru uz 0,87 kg, tātad 1 kg degvielas ir 1,149 litri.

2001. gadā visas akcīzes nodokļa likmes Lietuvas valstī naftas produktiem ir noteiktas, par mērvienību izvēloties kilogramu, izdalot atsevišķi četras grupas (10. tabula). 2001.gadā Baltijas valstīs bija atšķirīgas naftas produktu grupas, kā arī mērvienības, nosakot akcīzes nodokļa likmes. Lai izteiktu vērtējumu un salīdzinājumu pēc naftas produktu veidiem, nepieciešama papildu informācija, pārvērtēšana. Akcīzes nodokļa likmei ir nepieciešami papildu dati Baltijas valstu vērtēšanā par normu tuvošanos vai atbilstību ES dalībvalstu minimālai akcīzes nodokļa likmei. Tanī pašā laikā jāuzsver: kamēr Baltijas valstis nav ES dalībvalstis, nekas netraucē, piemēram, Igaunijai, Lietuvai un Latvijai noteikt tik atšķirīgas naftas produktu grupas akcīzes nodokļa noteikšanai. Vai tas ir labi praksē tik salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā, par to jāšaubās. Iespējams, šāda vide ir labvēlīga dažādiem nelikumīgiem darījumiem, kontrabandas darbībai utt. Tāpēc Baltijas valstīs varbūt, izstrādājot un ieviešot vienādas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, iespējams uzlabot naftas produktu apriti. Šāds risinājums vēl nav īstenots vairāk nekā 10 gados kopš neatkarības atgūšanas.

2001.gada 1.janvārī akcīzes nodokļa likme naftas produktiem, pārrēķinot eiro, Lietuvas Republikā ir viszemākā Baltijas valstu vidū. Līdz ar to tas rada labvēlīgākus nosacījumus konkurētspējai ar Latviju un Igauniju, kā arī veicina tieksmi pārkāpt likumu degvielas iegādei un tās transportēšanai uz dārgākām degvielas patēriņa vietām (10.tabula).

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ES valstīs ir atšķirīgas. Piemēram, 2001. gadā likmes vai nu ievērojami pārsniedz direktīvās noteikto minimālo likmi, vai tuvojas tām. Tā, piemēram, svinu saturošam benzīnam minimālais akcīzes nodoklis ES noteikts 337 eiro par 1000 litriem. Uz 2001.gada 16.oktobri visaugstākā akcīzes nodokļa likme šai degvielai bija Lielbritānijā — 912,70 eiro jeb 2,71 reizi pārsniedz minimālo likmi. 2003.gada 6.janvārī likme bija zemāka — 871,12 eiro jeb 2,58 reizes.

2001.gadā svinu nesaturošam benzīnam minimālā akcīzes nodokļa likme par 1000 litriem bija 287 eiro. Arī šis nodoklis dažādās valstīs ir atšķirīgs. Piemēram, Nīderlandē tas ir 590,37 eiro jeb 2,06 reizes augstāks par minimālo likmi. 2003.gada 6.janvārī likme ir augstāka — 608,67 eiro jeb 2,12 reizes. Valstis, nosakot šo nodokli, ņem vērā dažādus kritērijus, vai degviela ir videi draudzīga, cik satur sēra.

Līdzīga situācija ir ar dīzeļdegvielu, kurai noteikta minimāla akcīzes nodokļa likme pa trim apakšgrupām: 1) reaktīvo dzinēju degvielai, 2) ražošanas un tirdzniecības nolūkiem, 3) apkures nolūkiem. Reaktīvo dzinēju degvielai minimālais akcīzes nodoklis ir 245 eiro par 1000 litriem, bet ražošanas tirdzniecības un apkures nolūkiem ir tikai 18 eiro jeb 13,61 reizi zemāks. Valstis atšķirīgi noteikušas arī dīzeļdegvielas nodokli, piemēram, Austrija noteikusi reaktīvo dzinēju degvielai un ražošanas un tirdzniecības nolūkiem vienādu nodokļa likmi — 282,70 eiro par 1000 litriem jeb par 15,4% pārsniedz minimālo likmi. Austrijā dīzeļdegvielai apkures nolūkiem likme ir 69,04 eiro jeb 3,84 reizes pārsniedz minimālo likmi. Vācijā dīzeļdegvielai likmes ir noteiktas pēc cita principa. Dīzeļdegvielas cena reaktīvajiem dzinējiem ir 409,03 eiro jeb 1,67 reizes augstāka, ražošanas, tirdzniecības un apkures nolūkiem vienāda likme — par 1000 litriem 61,36 eiro. Valstis, nosakot likmes vienam vai otram degvielas veidam, ņem vērā dažādus faktorus. Atšķirīgs pa valstīm ir arī pievienotās vērtības nodoklis naftas produktiem. Pievienotās vērtības nodoklis variē robežās no 6% līdz 25%, un šā nodokļa likme var būt atšķirīga arī pēc naftas produktu veidiem.

Analizējot datus par ES valstīm, jāsecina, ka akcīzes nodoklis ir atšķirīgs. Dažās valstīs tas noteikts, ietverot CO2 nodokli. Tātad valstīs izmanto iespēju variēt netiešo nodokļu likmes gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodoklim, dodot iespēju vienas vai otras nozares attīstībai.

Rakstā sīkāk apkopotā informācija redzama 11.tabulā par benzīnu un dīzeļdegvielu akcīzes nodokļa likmēm ES valstīs 2003. gada 6.janvārī. Atšķirības starp valstīm arvien saglabājass, ar tendenci aizvien plašāk pievērst uzmanību kvalitatīvākai degvielai.

Nodokļiem vajadzētu vēl vairāk stimulēt videi draudzīgu saimniekošanu gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, šim nolūkam radot jaunas tehnoloģijas, iekārtas, mašīnas, dzinējus, darbības un dzīves veidus. Efektīva un konkurētspējīga transporta un ražošanas, apkalpošanas nozares attīstība ir galvenie faktori valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Satiksmes veidus un to attīstību ietekmē infrastruktūra, šajā sakarā ietverot ceļus, ostas, dzelzceļus, lidostas, telekomunikāciju, pasta pakalpojumus, to kvalitāti, ģeogrāfisko izvietojumu. Pasaulē par vienu no prioritārajām ekonomikas nozarēm atzīst tūrismu, vienlaikus ieskicējot jaunas ģeogrāfiskās vietas, tai skaitā Baltijas valstis. Lai arī šāds virziens Baltijas valstīm tiek aizvien biežāk uzsvērts dažādās apspriedēs, sanāksmēs utt., tomēr jābūt arī citām alternatīvām nodarbēm, varbūt pat jaunām tehnoloģijām videi draudzīgākajai dabas resursu atjaunošanas nacionālajai programmai, sekmējot šos virzienus arī ar jaunām akcīzes nodokļa likmēm, pilnveidojot atvieglojumus vai atbrīvojumus naftas produktiem.

Arī akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis pārējiem naftas produktiem, piemēram, šķidrai naftas gāzei un metānam, degvieleļļai un petrolejai, ES valstīs ir atšķirīgi. Tas liecina, ka, ievērojot minimālo akcīzes nodokļa likmi, valstis brīvi nosaka konkrētajā situācijā nepieciešamo likmes lielumu. Tomēr aizvien ciešāk visa likumdošana tiek virzīta uz vides ilgtspējīgo attīstību (11.tabula).

ES valstīs akcīzes nodoklis naftas produktiem ir ļoti atšķirīgs pēc preču veidiem. Uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgai degvielas lietošanai, piemēram, Dānijā, Somijā ietverot arī CO2 nodokli. Beļģijā enerģijas maksa, kas ir iekasēta, saskaitot akcīzes nodokli un licences kontroli, ir 0,005 eiro par 1litru dīzeļdegvielas. Šī maksa ir 0,014 eiro litrā par benzīnu un petroleju, lietojot kā motordegvielu, 0,013 eiro par litru petrolejai apkurei, 0,008 eiro par litru mājsaimniecības kurināmai degvielai, 0,017 eiro par kg butāna, lietojot to kā kurināmo, un 0,017 eiro par kg propāna, lietojot kā kurināmo. Dīzeļdegvielu, lietojot apkures nolūkiem rūpniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā : 53,17. Dānijā svinu saturošam un svinu nesaturošam benzīnam gāzes izplūdes ierīces ir apgādātas ar gāzes savācējiem. Dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu ir jauna kvalitāte ar maksimālo sēra saturu 50 ml. Kopējais nodoklis satur minerālo eļļu nodokli un CO2 nodokli.

Nīderlandē maksa, kas ievākta papildus akcīzes nodoklim: par videi draudzīgu kurināmo 12,04 eiro, par benzīnu 13,70 eiro, par reaktīvo dzinēju degvielu un dīzeļdegvielu apkurei — 131,51 eiro. Portugālē apkures dīzeļdegvielai nepastāv nodoklis. Lielbritānijā PVN likmi 17,5% nelieto mājsaimniecībā. Mājsaimniecībā lieto pazeminātu likmi līdz 2300 litriem — PVN 5%. Luksemburgā kopš 1999. gada jūnija svina saturošu benzīnu nepārdod. Zviedrijā, ietverot arī CO2 nodokli, akcīzes nodokļa likmes ir diferencētas, ņemot vērā dažādus degvielas rādītājus un to pielietojumu.

Secinājumi un priekšlikumi

1. Latvijā atsevišķos gadījumos grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” tiek pieņemti steidzamā kārtā, jo ir budžeta ieņēmumu problēmas. Vispusīgi neizanalizējot likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” darbības jomu, likuma normas praksē vairākos gadījumos rada citādu rezultātu, kas ir par iemeslu jaunu grozījumu normu izstrādāšanai.

2. Kopš neatkarības atgūšanas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamais akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei vienā kalendārajā gadā ir mainīgs. To nosaka divi faktori: noteiktais dīzeļdegvielas daudzums uz 1 ha un akcīzes nodokļa likme. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātā akcīzes nodokļa īpatsvars pēc rajoniem un reģioniem ir dažāds. Visvairāk akcīzes nodoklis tiek atmaksāts Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes reģistrētiem nodokļa maksātājiem: attiecīgi 2000.gadā 2774,9 tūkst. latu jeb 33,9% no kopējās summas republikā un 2001.gadā 2267,6 tūkst. latu jeb 35,1% no kopējās summas Latvijā.

3. Nav pētīts jautājums, vai rajonos ar zemu atmaksāto akcīzes nodokļa īpatsvaru par iemeslu ir pieprasījuma neiesniegšana VID iestādei vai zema aktivitāte lauksaimniecības produkcijas ražošanā attiecīgajā rajonā, vai arī iespējams variants, ka tiek izmantota kontrabandas degviela.

4. Kopš neatkarības pasludināšanas lauksaimniecības aktivitātes ir samazinājušās. Lai arī mazo un vidējo uzņēmumu individuālais ieguldījums ir salīdzinoši mazs, to kopējais apjoms ir vērā ņemams. Jo līdz ar to pastāv lauku iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, nodokļu iemaksas budžetam, teritorijas apdzīvotība, sakopšana, atjaunošana, uzraudzība utt., tāpēc mazo uzņēmumu attīstība ir tikpat svarīga kā lielo. Tā kā laukos iesaka nodarboties arī ar nelauksaimniecisko darbību, loģiski būtu arī šajos gadījumos atmaksāt dīzeļdegvielai akcīzes nodokli, izdarot attiecīgi likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” grozījumu. Vides sakopšana, ainaviskā veidošana, tās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana ir svarīgi faktori ilgtspējīgai vides funkcionēšanai cilvēkiem, faunai un florai. Tāpēc akcīzes nodokļa atmaksa varētu stimulēt attīstīt šos saimnieciskās darbības veidus.

5. Valsts specializētajam budžetam ir svarīga nozīme tautsaimniecības attīstībā. Lietderīgi būtu izstrādāt metodiku pamatotai akcīzes nodokļa par naftas produktiem novirzīšanai specializētos budžetos. Vairāku modeļu variantu izstrādāšana dotu iespēju dažādiem scenārijiem. Izstrādāto metodiku sabiedriska apspriešana sekmētu to pilnveidošanu un dotu iespēju izvēlēties optimālāko attiecīgo budžeta līdzekļu ieņēmumu veidošanā. Modelim vajadzētu būt elastīgam, lai varētu veikt izmaiņas un izvēlēties vislabāko modeli konkrētajam periodam.

6. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā akcīzes nodoklis naftas produktiem ir noteikts atšķirīgi, gan izvēloties produkcijas veidus, gan arī mērvienību. 2001. gadā, pārrēķinot akcīzes nodokli eiro valūtā, kā arī vienā mērvienībā (litros), viszemākās nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai ir Lietuvas Republikā. Līdz ar to iespējami labvēlīgāki nosacījumi konkurētspējai ar Latviju un Igauniju, kā arī sekmē atsevišķu personu tieksmi pārkāpt likumus degvielas iegādei un to transportēšanai uz dārgākām degvielu patēriņu vietām.

7. ES valstīs akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ir dažādas. Likmes vai nu ievērojami pārsniedz direktīvās noteikto minimālo likmi, vai ir tuvu tai. Nodokļiem vajadzētu aizvien vairāk stimulēt videi draudzīgu saimniekošanu gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, šim nolūkam radot jaunas tehnoloģijas, iekārtas mašīnas, dzinējus, darbības un dzīves veidus, ieguldot vairāk līdzekļu zinātnes attīstībai kā vienam no vissvarīgākajiem avotiem mērķa sasniegšanai.

8. Latvijas valsts lēmējinstitūcijām ieteicams drosmīgāk izmantot savas tiesības, nosakot labvēlīgākus nosacījumus savas valsts pilsoņu labklājības līmeņa celšanai.

8.tabula

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 06.01.2003. (eiro)

9. tabula

Akcīzes nodokļa likmes par motoru degvielu, degvieleļļu un motoreļļu Igaunijā

2001.gada 1. janvārī

01.01.2001. 1 igauņu krona = 0,0364 lati

10.tabula

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Lietuvā (01.01.2001.)

1 lits = 0,153 lati

11.tabula