Skanēs Rīga, skanēs visi Latvijas novadi, dziedās visa tauta

XXIII vispārējo latviešu Dziesmu svētku darba grupu vadītāji 11.jūnija preses konferencē — par svētku mākslinieciskajām iecerēm, gaidāmajiem pasākumiem un dalībniekiem

Preses konferencē Tautas mākslas centrā: Dziesmu svētku darba grupas vadītājs, virsdiriģents Romāns Vanags, noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Zirnis un režisors Uģis Brikmanis Foto: A.F.I.

Svētki ir klāt. Tūlīt pēc Jāņiem sāks mirdzēt daiļamata meistaru celtā Gaismas pils — 27. jūnijā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tiks atklāta tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstāde, kas būs atvērta līdz pat 6. jūlijam. Visi novadi rādīs gan tradicionālos tautas mākslas darinājumus, gan mūsdienīgus darbus. Piedalās 105 tautas lietišķās mākslas studijas. Trīs vakarus (no 1. līdz 3. jūlijam) te risināsies latviešu kāzu uzvedums, kur kāzu godos varēs redzēt etnogrāfiski pareizākos un skaistākos tautas tērpus un sumināt to darinātājus un valkātājus. No 29. jūnija līdz 4. jūlijam turpat notiks Pēterdienas tirgus. Svētku noskaņu kuplinās koru, muzikantu un amatierteātru priekšnesumi.

Svētdien, 29. jūnijā, Dziesmu svētku karogs no Rīgas Latviešu biedrības nama svinīgi tiks atnests uz Doma laukumu. Pēc ilgiem laikiem Domā atkal izskanēs garīgās mūzikas koncerts. (Kaut gan garīgās mūzikas koncerti bijusi neatņemama pirmo piecu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku sastāvdaļa, Domā svētku koncerts noticis tikai 1873. gadā). Maestro Māra Sirmā vadībā muzicēs 23 jauktie, sieviešu, vīru, konfesiju, meiteņu un zēnu kori. Skanēs Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs” no kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” un Riharda Dubras himna “Te Deum”, kas rakstīta tieši šiem svētkiem.

Tūlīt pēc koncerta Doma laukumā ar Jura Karlsona un Māras Zālītes kantātes “Skani, Dziesma...” pirmatskaņojumu tiks ieskandēti Dziesmu svētki. Jaundarbu diriģēs svētku darba grupas vadītājs Romāns Vanags. Dziedās seši kori no visiem novadiem un spēlēs pūtēju orķestris. Notiks svētku svinīgā atklāšana.

Pēc koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru konkursiem, kas risināsies divas dienas un solās būt sevišķi sīvi un spraigi, 1. jūlija vakarā Doma laukumā notiks laureātu apbalvošana.

Trešdien, 2. jūlijā, Lielajā Ģildē kokļu mūzikas koncertā spēlēs 28 koklētāju ansambļi un Bernes (Šveice) cītaru ansamblis “Hulabel”, dziedās zēnu un meiteņu kori. Tautas dziesmu apdarēs un oriģināldarbos, kokļu skaņās un koru balsīs tiks izdziedāts cilvēka mūža gājums no šūpuļa līdz kāzu dienai. Latvijas Nacionālajā operā — simfoniskās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies trīs profesionāli orķestri un tādi solisti kā Gidons Krēmers, Baiba Skride un Vestards Šimkus.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Rīgas Kongresu namā notiks tradicionālais festivāls “Latvijas vainags”, kurā piedalīsies 34 ukraiņu, baltkrievu, ebreju, čigānu un citu mazākumtautību kolektīvi, un Skonto stadionā — jauniešu koru koncerts, kurā līdz ar 43 jauniešu koriem muzicēs Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā un daudzas pazīstamas popmūzikas grupas un solisti. Kā teica koncerta mākslinieciskais vadītājs Juris Vaivods, tās būs “senas dziesmas jaunās skaņās”, jo 90 procentus dziesmu jaunieši pazīs jau pēc pirmajām taktīm. Jaunietis un pasaule ap viņu, un tas pats mūžīgais jautājums — vai viegli būt jaunam? Tā būs saspēle ar filmētiem materiāliem. Piedalās Jura Podnieka studija Antras Cilinskas vadībā. Centrālais tēls — Iela. Tā ir vieta, kur jaunieši satiekas, iepazīstas, tuvinās, piedzīvo vilšanos un izšķiras. Un kur deg Luksofors. Atsaucoties uz šā gada lielo jubilāru Imantu Ziedoni, koncerts veidots kā atbildes uz septiņiem dzīves gramatikas pamatjautājumiem. Atmošanās — kas? — pati jaunākā vēsture, jo klausītāji ir Barikāžu laika bērni, viņiem jāatgādina šī vēsture.

Dziesmu svētku darba grupu vadītāji 11.jūnija preses konferencē

Piederība — kā? — vai tu esi pūļa, vai savas tautas bērns... un tā līdz lokatīvam — tā ir nostabilizēšanās — sevī, tepat, šai zemē, un vokatīvam — te nav jautājuma, te ir Bezgalība: tu kā pasaules daļa.

Mežaparka Lielā estrāde tiks ieskandēta piektdien, 4. jūlijā, kad te sieviešu un vīru kori izdziedās “Teiksmu par latvieti”. Mākslinieciskie vadītāji — Aira Birziņa un Ivars Cinkuss. Muzicēs 68 sieviešu, 25 vīru un 33 bērnu kori, spēlēs trīs pūtēju orķestri un 17 koklētāju ansambļi. Daugavas stadionā šai vakarā (arī 5. jūlijā) — deju lieluzvedums “Mana pasaule”, kurā 538 deju kolektīvi ar vairāk nekā 13 tūkstošiem dalībnieku laicīgos soļos izdejos pasaules radīšanas rituālu, izejot cauri četrām stihijām, četriem dzīvības elementiem. Kā interpretē Valdis Celms, tā ir Zeme — mūsu vieta Visumā, mūsu zaļā planēta, neskaitāmas paaudzes pirms mums, dzimtas saknes cauri mūžiem, tā ir Uguns — radīšanas un pārveides enerģija, visuresošs spēks, svētais mājas pavards un debesu uguņi kā Saule un zvaigznes, Pērkontēva zibeņi un seno uguns rituālu turpinājums Saulgriežu tradīcijās. Tas ir Ūdens — kā dzīvības rašanās vide, upe kā robeža starp “šo” un “viņo” Sauli, jūra kā Visuma apziņas okeāns, kurā viss rodas, pastāv, dzīvo un mirst, kā laika vilnis, kas visu rada un visu arī aiznes. Un tas ir Gaiss — viskustīgākā no visām matērijām, garīgās brīvības un dvēseles plašuma simbols, mentālo iespēju, fantāzijas un dvēseles ceļojumu enerģija, visu lietu kopīgā būtība.

Sestdiena, 5. jūlijs, — Folkloras diena Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un pūtēju orķestru dižkoncerts Doma laukumā 11 stundu garumā. Tik vērienīgi savu spēku un varēšanu pūtēju orķestri apliecinās pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē. Katram novadam ir sava vizītkarte — jauns skaņdarbs, ko Vidzemei sacerējis Romualds Kalsons, Latgalei — Andris Vecumnieks, Kurzemei — Vilnis Šmīdbergs, Zemgalei — Alvis Altmanis un Rīgai — Juris Karlsons. Mākslinieciskais vadītājs — Jānis Puriņš. Kā teica projekta vadītāja Astrīda Ķēniņa, ar lieliem kvantitatīviem rādītājiem te nevar lepoties, taču koncerti būs mākslinieciski piepildīti un aptvers plašu diapazonu — no baroka līdz džezam. Piedalīsies 51 amatieru un 6 profesionālie orķestri, kā arī viesi no Igaunijas, Somijas un Vācijas.

Svētdiena — 6. jūlijs. Jau 9.30 svinīgs brīdis Dziesmu svētku parkā Viesturdārzā. Tiek atklāta piemiņas zīme Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim. No šejienes ceļā dodas svētku gājiens. Šoreiz tā maršruts pa Ausekļa ielu, Kronvalda bulvāri un Basteja bulvāri ved uz Brīvības pieminekli. Te būs uzstādīts lielais ekrāns, kur varēs sekot visai gājiena gaitai un redzēt arī to, no kura novada, no kuras pilsētas vai pagasta katrs kolektīvs nāk.

Trijos pēcpusdienā Doma laukumā — senioru koru un deju kolektīvu koncerts. Pirmo reizi tiek rīkots šāds pasākums tiem, kas lielu sava mūža daļu atdevuši dziesmai un dejai, kopjot un uzturot Dziesmu svētku tradīcijas.

Septiņos vakarā sāksies svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Tas iecerēts kā svētbrīdis kopkora dzīvajā balsī — “svētbrīdis a cappella”. Projekta vadītāja ir Agita Ikauniece, mākslinieciskie vadītāji — Aira Birziņa un Jānis Zirnis, režisors — Uģis Brikmanis, scenogrāfs — Aigars Ozoliņš. Piedalās 226 jauktie, 58 sieviešu un 25 vīru kori, pa vienam meiteņu un zēnu korim, 35 pūtēju orķestri un 10 koklētāju ansambļi. Katra koncerta daļa — Upju, Ezeru, Avotu, Zvaigžņu un Jūras balsis — ir veltīta savam novadam, katrā daļā patstāvīga loma uzticēta attiecīgā novada koriem un virsdiriģentiem. Kā solo koris Vidzemi pārstāv “Valmiera”, Kurzemi — “Vanema”, Zemgali — “Sidrabe”, Latgali — Aglonas bazilikas koris un Rīgu — “Kamēr”. Fināla daļa skanēs kā Asinsbalss, kā veltījums Latvijai.

Pārlūkojot visu dziesmu pūru, par pašu labāko un joprojām nepārspēto atzīta Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, ar ko arī izskanēs šie svētki. Dziesmu svētku darba grupu un projektu vadītāji Romāns Vanags, Uģis Brikmanis, Jānis Zirnis, Maruta Alpa, Astrīda Ķēniņa, Juris Vaivods un Dagmāra Prīberga preses konferencē pauda gandarījumu, ka kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri skatēs un ieskaņu koncertos apliecinājuši pilnīgu gatavību lielajiem svētkiem.

Virsdiriģents Romāns Vanags: “Svētkos būs viss, ko varam parādīt kā labāko latviešu tautas mākslā. Tie būs arī solis pretim nākamajiem svētkiem, jo ir meklēti jauni risinājumi, lai ietu plašumā un dziļumā.”

Ar priecīgu ziņu nāca finanšu un juridisko lietu koordinatore Diāna Čivle: “No valsts budžeta ir atvēlēti 497 308 lati, un tie ļaus segt svētku dalībnieku uzturēšanās izdevumus.”

Un tā preses konferencē bija viena vienīga bēdīga ziņa: biļešu uz deju lieluzvedumu un vēl dažu labu koncertu tiešām nav. Uz noslēguma koncertu palikušas tikai dārgās biļetes. Taču jāpriecājas arī par to, ka tauta grib iet uz svētkiem. Un jāuzskata par ļoti pareizu tas, ka priekšroka biļešu rezervēšanā tikusi dota svētku dalībniekiem. Viņu tuvinieki taču dzīvojuši visam līdzi, piecietuši garās mēģinājumu stundas un visas grūtības, kas pārvarētas ceļā uz svētkiem. Romāna Vanaga komentārs ir īss: “Secinājums var būt tikai viens – kas grib tikt uz svētkiem, lai nāk dalībnieku pulkā!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

XXIII vispārējo latviešu Dziesmu svētku Rīcības komitejas sēdē

Vakar, 11.jūnijā, Kultūras ministrijā notika XXIII vispārējo latviešu Dziesmu svētku Rīcības komitejas sēde, kurā apstiprināta finansējuma piešķiršana pašvaldībām svētku dalībnieku ēdināšanas un uzturēšanās izdevumu segšanai. No kopējā Dziesmu svētku budžeta pašvaldībām tiks atvēlēti 497 308 lati.

Rīcības komitejas sēdē svētku rīkošanā iesaistītās organizācijas ziņoja par gatavību svētkiem. Veselības un Iekšlietu ministrija izveidojušas darba grupas un izstrādājušas plānu, lai Dziesmu svētku laikā nodrošinātu sabiedrisko kārtību un nepieciešamo medicīnisko apkalpošanu.

Rīcības komiteja tika informēta par Dziesmu svētku atspoguļošanu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā (LTV). Latvijas Radio 1. un 3. programmā tiešraidē pārraidīs lielāko daļu no svētku pasākumiem, papildus izveidojot un no 29.jūnija līdz 5.jūlijam pārraidot septiņus raidījumus “Dziesmu svētku dienasgrāmata”.

Latvijas Televīzijas 1. programmā varēs redzēt garīgās mūzikas koncertu un svētku atklāšanu 29.jūnijā. LTV vadība uzskata par svarīgu iespēju jaunākajai paaudzei tiešraidē no “Skonto” stadiona piedāvāt jauniešu koru koncertu, kurš notiks 3.jūlijā. Skatītājiem tiešraidēs no Daugavas stadiona, Rīgas pilsētas centra un Mežaparka būs iespēja redzēt deju lieluzvedumu “Mana pasaule” 5.jūlijā, svētku dalībnieku gājienu un noslēguma koncertu 6.jūlijā. Lai nodrošinātu tiešraidi sieviešu un vīru koru koncertam “Teiksma par latvieti”, pašlaik tiek meklēts papildu finansējums. Uzvedumu “Latviešu kāzas” skatītāji varēs noskatīties pēcsvētku nedēļā — 12.jūlijā. Dziesmu svētku laikā Latvijas Televīzijas ēterā tiks pārraidītas arī svētku dienasgrāmatas.

Ilze Štāla, Dziesmu svētku sabiedrisko attiecību koordinatore