Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem no 1937. līdz 1938. gadam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeugums. Sākums — “LV” Nr.74, 20.05.2003.;

“LV” Nr.75, 21.05.2003.; “LV” Nr.86, 10.06.2003.

7. Vidusāzija

Izvilkums no izziņas par Vidusāzijas kara apgabala

IeTK Sevišķās daļas 1. nodaļas priekšnieka

Jakova Muginšteina izmeklēšanas metodēm

1957. gada 31. jūlijā

 

Izziņa par Vidusāzijas kara apgabala IeTK Sevišķās daļas

1. nodaļas priekšnieka Jakova Ābrama dēla Muginšteina sociālistiskās likumības pārkāpuma faktiem

Turkestānas kara apgabala kara prokuratūra, uzraudzības kārtībā pārbaudot krimināllietas par personām, kuras arestētas un notiesātas 1937.-1938. gadā par kontrrevolucionāru darbību, konstatēja izmeklēšanas materiālu falsifikācijas faktus un sociālistiskās likumības pārkāpumus, kurus izdarījis bijušais Vidusāzijas kara apgabala IeTK Sevišķās daļas 1. nodaļas priekšnieks Muginšteins Jakovs Ābrama dēls.

Šajās lietās arestētās personas tika apsūdzētas, bet pēc tam notiesātas kā kontrrevolucionārās militāri – fašistiskās sazvērestības dalībnieki, kaitnieki, spiegi un par citiem smagiem kontrrevolucionāriem noziegumiem. (..)

Bijušais kara – artilērijas noliktavas priekšnieks Gļinčikovs Fjodors Stepana dēls (..) savā iesniegumā un nopratināšanā liecina: “Mani vairākkārt pratināja Muginšteins, kurš pratināšanas pārvērta par ņirgāšanos ar piekaušanu, kurām bija sadisma raksturs.

Pēc atteikšanās apmelot sevi un citus nevainīgus biedrus mani sāka turēt pratināšanās pa 2 diennaktīm bez pārtikas, ūdens un miega. Diennaktīm ilgi es stāvēju kājās ar seju pret sienu, mani šūpoja un sita ar galvu pret sienu.

Muginšteins sāka mani dzīt uz spīdzināšanas istabu un piekaut līdz samaņas zaudēšanai, pēc tam blakusistabā no šļūtenes aplēja ar ūdeni. (..)

Izmantojot manu fizisko nespēku, Muginšteins ņēma manu roku, ielika tajā spalvaskātu un, turot to savā rokā, parakstīja manā vārdā viņa falsificētās un sacerētās liecības.”

Pēc falsificētiem materiāliem Gļinčikovs tika notiesāts ar nošaušanu un ilgu laiku turēts nāvinieku kamerā. Vēlāk kara apgabala kara prokuratūra pēc pārbaudes viņa lietu pārtrauca.

Bijušais Vidusāzijas kara apgabala izlūkošanas daļas nodaļas priekšnieks Pjatņickis Mihails Aleksandra dēls (..), kurš pēc notiesāšanas 17 gadus atradās ieslodzījumā un izsūtījumā (..), savā sūdzībā un nopratināšanā norādīja:

“Muginšteins un viņam pakļautie izmeklētāji pratināšanās lika stāvēt pa 10-12 diennaktīm, neļāva gulēt un nedeva ēst. Sēdināja aukstā karcerī uz laiku līdz 10 diennaktīm, piekāva ar dūrēm, nūjām, zābaku spērieniem, bet personas, kuras ilgu laiku neparakstīja protokolus, nosūtīja uz 42. istabu (spīdzināšanas kameru).

Tas viss tika darīts, lai pazemotu izmeklēšanā esošā cilvēka pašcieņu, paralizētu viņa gribu un domas par iespējamo aizstāvēšanos pret apsūdzību, iebaidītu un visa tā rezultātā panāktu no arestētā izmeklēšanai vajadzīgās melīgās liecības par sevi un citiem”.

Bijusī Vidusāzijas kara apgabala kara prokuratūras darbiniece Ožereļjeva Poļina Ivana meita, kura tika apsūdzēta par piederību japāņu un vācu izlūkdienestiem, Vidusāzijas kara apgabala IeTK Sevišķās daļas ieslodzījumā atradās 17 mēnešus.

Ožereļjeva griezās ar sūdzību Turkestānas kara apgabala kara prokuratūrā, kurā norāda, ka Muginšteins turējis viņu pratināšanās 14 diennaktis bez miega, visādos veidos par viņu ņirgājies. Vairākas diennaktis licis viņai stāvēt kājās, neļaujot apsēsties, kā rezultātā viņai piepampušas kājas. Lamājis necenzētiem vārdiem, sitis, pieļāvis cita veida ņirgāšanos. Kad viņa nokritusi bez samaņas, aplējis ar aukstu ūdeni un atkal sitis. Un tas viss darīts tamdēļ, ka viņa nav gribējusi dot melīgas liecības par sevi un citiem (..).

Izmocīta ar spīdzināšanām, viņa nelasot parakstījusi Muginšteina sagatavotos protokolus. (..)

Turkestānas kara apgabala kara prokurora palīgs

justīcijas pulkvedis Bičkovs

LVA, 1986. f., 2. apr., p-3614. l., 140., 141., 142., 144. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Pēc J.Muginšteina safabricētām izmeklēšanas lietām PSRS IeTK Sevišķā apspriede notiesāja uz 8 gadiem ieslodzījumā bijušo Vidusāzijas kara apgabala štāba izlūkošanas daļas priekšnieku pulkvedi Jāni Puriņu, kura tālākais liktenis nav zināms, un uz 5 gadiem ieslodzījumā šās pašas daļas sektora priekšnieku Oskaru Melbergu, kurš miris 1941. gada 21. decembrī. J.Muginšteins “izmeklējis” arī vairāku citu Vidusāzijā arestēto latviešu lietas.

 

 

8. Ziemeļkaukāzs

Izvilkums no pārskata izziņas

par bijušā Ziemeļkaukāza kara apgabala

IeTK Sevišķās daļas priekšnieka A.Sokolova apsūdzību

1956. g. 3. augustā

 

Pārskata izziņa arhīva izmeklēšanas lietā Nr. 38046

par Sokolova Alekseja Aleksandra dēla (..), bijušā

Ziemeļkaukāza kara apgabala Sevišķās daļas priekšnieka, apsūdzību

(..) Sokolovs arestēts 1941. g. 7. aprīlī (..). Sokolovs, 1937.-1938. gadā, strādājot par Ziemeļkaukāza kara apgabala Sevišķās daļas priekšnieku kopā ar E.I.Bisku un K.J.Sagaidaku (..) un citiem, rupji pārkāpa sociālistisko likumību, veica nepamatotus militārpersonu arestus, izveidoja fiktīvas izmeklēšanas lietas, sastādīja melīgus arestēto pratināšanas protokolus, mākslīgi izveidoja izdomātas kontrrevolucionāras organizācijas.

Pielietojot pret arestētajiem fiziskas iedarbības mērus, izspieda no viņiem izdomātas liecības par Sarkanās armijas augstāko komandējošo sastāvu. Viņam pakļauto darbinieku vidū pret arestētajiem kultivēja nelikumīgu izmeklēšanas metožu pielietošanu.

(..) Tādas izmeklēšanas metodes tika pielietotas pret nelikumīgi arestētajiem (..) Guzaru V.G., Doroševiču A.I., Vočtovu J.F., Zolmani, Antonoviču V.I., Upīti V.J., Gulbi A.D., Sebahu K.J. (..), kuru lietas ir pārtrauktas.

(..) Bijušais Ziemeļkaukāza kara apgabala Sevišķās daļas vecākais operatīvais pilnvarotais A.Averkins 1940. gada 25. jūlijā liecināja:

“(..) Ar Sokolova atnākšanu par ZKO IeTK sevišķās daļas priekšnieku viņš savu dienesta kabinetu pārvērta par ikdienas arestēto piekaušanas vietu. No 1937. līdz 1938. gada sākumam visus arestētos sita pēc kārtas, tos, kuri nesniedza liecības par kontrrevolucionāro darbu. Visu to vadīja Sokolovs. Pēc fiziskas iedarbības pielietošanas pret arestētajiem no viņiem tika ņemtas liecības kā par kontrrevolucionāra darba dalībniekiem. (..) Sokolovs pats personīgi koriģēja arestēto pratināšanas protokolus, bet pēc viņa koriģēšanas šos protokolus deva parakstīt arestētajiem (..).”

(..) Apsūdzētais bijušais ZKA Sevišķās daļas 5. nodaļas priekšnieks Sagaidaks K.J. 1939. gada 28. augusta pratināšanā liecināja, ka fiziskas iedarbības mēri pielietoti pret (..) Fogeli, (..) Biti, Pļavnieku. (..)

 

Izziņu sastādīja:

ZKA VDK Sevišķās daļas 6. sektora vecākais izmeklētājs majors Jasbs

LVA, 1986. f., 2. apr., p-3334. l., 97., 98., 99. 100. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

9. Tatārija

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāra

N. Bisenieka lūgums PSRS ģenerālprokuroram pārbaudīt

J. Vēvera līdzdalību izmeklēšanu lietu falsificēšanā

un sagrozīšanā

PSRS ģenerālprokuroram Slepeni

biedram Rudenko D.A. 1957. gada 28. decembrī

 

Latvijas KP Centrālajā komitejā ir signāli par to, ka biedrs Jānis Jāņa dēls Vēvers, kurš tagad ir Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs, 1937. un 1938. gadā, strādājot Ie TK orgānos Kazaņā, savā darbā pieļāvis pārkāpumus. Tā, piemēram, J.J. Vēvers piedalījās Žaņa Zamuela Feldmaņa lietas falsifikācijā, kurš tolaik strādāja Kazaņā par rūpniecības preču tirdzniecības uzņēmuma direktoru.

Ž.Z.Feldmanis nošauts 1938. gadā, bet 1957. gada 5. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņu pēc nāves nozieguma sastāva trūkuma dēļ reabilitēja.

Lūdzam Jūs pārbaudīt J.J.Vēvera līdzdalību lietu falsifikācijā un sagrozīšanā un rezultātus paziņot mums.

Latvijas KP CK sekretārs N.Bisenieks

LVA, PA - 101.f., 21.apr., 85.l., 58.lp Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS ģenerālprokurora vietnieka D.Saļina paziņojums

par J.Vēvera noziegumu izmeklēšanu

Slepeni

Latvijas KP CK sekretāram Nr.4-2291-57, 023392

biedram N.J.Biseniekam PSRS ģenerālprokurora vietnieks

1958.gada 2.jūlijā

 

Atbildot uz 1957.gada 21.decembra Nr.207s.

Sakarā ar Jūsu vēstuli PSRS Prokuratūra pieprasīja un izpētīja Ž.S.Feldmaņa, V.A.Žemaiteļa un citu – pavisam 9 — cilvēku lietas, kuru izmeklēšanā piedalījās bijušais IeTK Tatārijas APSR pārvaldes 4.daļas priekšnieks, kā arī bijušo TAPSR IeTK darbinieku Mihailova, Šeludčenko, Markoviča, Kurbanova un citu lietas, kuri notiesāti par sociālistiskās likumības pārkāpumiem 1937. un 1938.gadā.

Nosūtu izziņu par visām šīm lietām.

Vienlaikus nosūtu Tatārijas APSR prokurora 1958.gada 21.janvāra vēstuli Nr.J-66s par Vēveri, kā arī pārskata izziņas kopiju Mihailova, Šeldučenko un citu lietā, kopijas un izrakstus no G.J.Maksimova, V.M.Kuļikovska, A.I.Grišečkina, H.Š.Muzafarova, F.A.Krohičeva, M.A.Faridovas-Rahmatuļinas un Z.A.Ahmetšina liecībām. (..)

D.Saļins

LVA, PA-101.f., 21.apr., 85.l., 15.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no M.Faridovas–Rahmatuļinas

pratināšanas protokola

Magadāna, 1955.gada 6.septembrī

 

Es, PSRS MP VDK Magadānas apgabala pārvaldes izmeklēšanas daļas izmeklētājs vecākais leitnants Kihiņevs, nopratināju Muhtarmu Ahmata meitu Faridovu-Rahmatuļinu (..), tiesātu (1937.gadā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijā pēc KPFSR KK 58.-8., 58.-10 un 58.-11.panta notiesāja uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē (..).

(..) Jautājums: Savā sūdzībā PSRS Ģenerālprokuroram jūs norādījāt, ka izmeklēšanas orgāni, piemēram, Vēvers un Bikčentajevs, lietoja pret jums fiziskas iedarbības mērus. Kā šie iedarbības mēri izpaudās?

Atbilde: Par fiziskas iedarbības metodēm es varu liecināt to, ka septiņu mēnešu laikā, izmeklējot manu lietu, man nebija iespējas gulēt, jo visu laiku es atrados izmeklēšanā. Bez tam mani ielika vieninieku kamerā un kādu laiku mērdēja badā. Tādas iedarbības metodes pret mani lietoja izmeklēšanas darbinieki Vēvers, Bikčentajevs, Gaļamovs un Carevskis. (..)

Pratināja: VDK Magadānas apgabala pārvaldes

izmeklēšanas daļas izmeklētājs vecākais leitnants Kibiņevs

LVA, PA-101.f., 21.apr., 85.l., 22., 23.lp. Kopija no kopijas.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no J.Vēvera paskaidrojuma

LKP Centrālajai komitejai

Latvijas KP Centrālajai komitejai

biedram Plēsumam P.P.

biedram Kalnbērziņam J.E. Rīgā

biedram Krūmiņam V.K. 1958.g. 15.jūlijā

 

(..) Kas attiecas uz Feldmaņa, Abramova, Bogutdinova un citu, kopskaitā 7 cilvēku, arestu, par kuru arestu lēmumus esmu parakstījis es un citi Tatārijas IeM darbinieki (..), apstiprinājis Tatārijas iekšlietu ministrs un sankcionējis Tatārijas APSR prokurors, ir jāsaka sekojošais: visus arestus IeM veica tikai ar republikas iekšlietu ministra apstiprinājumu. Ne man, ne citiem daļu priekšniekiem nebija tiesību arestus veikt patstāvīgi. Kamēr es biju Tatārijas IeTK 4.daļas priekšnieks, tikmēr aresti tika veikti tikai ar prokurora sankciju.

Līdz 1936.gada vidum IeM orgānu darbs cīņā ar kontrrevolucionārajām izpausmēm tika veikts, ievērojot pastāvošos likumus. 1936.gada vasarā par PSRS iekšlietu ministru tika iecelts VK(b)P CK sekretārs Ježovs. Drīz pēc tam tika saņemta Ježova direktīva par masu represiju veikšanu pret kulakiem. Bija pavēlēts izmeklēšanu par bijušajiem kulakiem veikt ar vienkāršotām metodēm. (..) Lietas izskatīja Sevišķais trijnieks iekšlietu ministra, prokurora un partijas apgabala komitejas sekretāra sastāvā. Šis trijnieks pieņēma lēmumu, un ar to lieta bija pabeigta. Bez šaubām, tāda izmeklēšanas un lietu izskatīšanas kārtība par kulakiem bija likuma pārkāpums, taču tāda bija direktīva, tā notika visā Padomju Savienībā.

Drīz pēc tam – 1936.gada beigās un 1937.gadā – sekoja Ježova direktīvas par masu represijām pret vācu tautības personām, pēc tam – poļu, somu, igauņu, latviešu un lietuviešu tautības personām. Lietas par šīm personām tika izmantotas ar vēl vairāk vienkāršotām metodēm. Šīs lietas trijnieki uz vietas neizskatīja, tās tika sūtītas uz Maskavu, uz PSRS IeM Sevišķo apspriedi. (..) Minēto tautību personas tika apvainotas par to, ka tās ir Polijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (pēc nacionālajām pazīmēm) izlūkdienestu aģenti, kuri blokā ar trockistiem, zinovjeviešiem un labējiem (buhariniešiem) PSRS teritorijā veic spiegošanu un graujošu darbību. Bet tas, ka trockisti, zinovjevieši, buharinieši ir kapitālistisko valstu aģenti, tika parādīts atklātajos tiesas procesos Maskavā un Ļeņingradā (..). Lai apstiprinātu to, ka PSRS it kā pastāv plaša spiegu-labējo-trockistu un nacionālistiskā pagrīde, Savienības IeM praktizēja (reizē ar norādījumiem) šās it kā pastāvošās pagrīdes ievērojamo darbinieku, no arestēto partijas padomju un militāro darbinieku vidus, liecību kopiju nosūtīšanu uz vietām. Šajās liecībās tika izklāstīta pagrīdes darbība, parādīts, cik republikas, novadus un apvidus šī pagrīde aptver uz vietējo republikānisko novadu un apgabalu vadošo kadru rēķina. IeM vietējiem kadriem tika dots uzdevums – šo pagrīdi graut, bet, ja tā netika atrasta – IeM republiku, novadu un apgabalu kadri tika arestēti un nošauti, bet uz vietām vēl vairāk tika sūtīti norādījumi par vēl cietsirdīgāku apriešanos ar arestētajiem. Sākās novadu, republiku un apgabalu vadošo darbinieku aresti, viņu piekaušana un tādā veidā tika izveidotas lietas par labējo — trockistu un nacionālistiskajiem centriem uz vietām. (..)

PSKP biedrs no 1919.gada J.Vēvers

LVA, PA-101.f., 21.apr., 85.l., 67., 68., 69., 75.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

* Klusēšanas solījumi

T.Erliha solījums neizpaust ziņas

par cietuma režīmu un izmeklēšanu

Paraksts

 

Es, Teodors Krišjāņa dēls Erlihs, dodu šo parakstu Ziemeļkaukāza kara apgabala IeTK Sevišķajai daļai par to, ka apņemos saglabāt noslēpumā ziņas par cietumā pastāvošo režīmu, par personām, ar kurām kopā ieslodzījumā nācās sēdēt vienā kamerā, tāpat es apņemos saglabāt noslēpumā tās liecības, kādas es devu izmeklēšanā un kādas tika dotas par mani. Man ir paziņots, ka par tā izpaušanu mani sauks pie atbildības.

15.8.39.g., Rostovā pie Donas T.K.Erlihs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3306.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

T.Erlihs – līdz arestam Ziemeļkaukāza kara apgabala sakaru karaspēka priekšnieka palīgs. Pulkvedis. Aizdomās par līdzdalību “latviešu nacionālistiskajā organizācijā” un spiegošanu arestēts 1938. gada 28. jūnijā. Spīdzināts. Apsūdzības lietu tomēr safabricēt neizdevās. 1938. gada augustā no ieslodzījuma atbrīvots.

 

 

A.Šmidta solījums neizpaust ziņas

par pratināšanu un arestētajiem

Paraksts

 

Es, Šmidts Aleksandrs Artura dēls, dodu šo parakstu Ziemeļkaukāza kara apgabala IeTK Sevišķajai daļai par to, ka es nevienam neizpaudīšu manu pratināšanu saturu, kā arī par tām personām, kuras bija kopā ar mani ieslodzījumā, un par citiem arestētajiem, kuri man bija zināmi Rostovas iepriekšējā ieslodzījuma nama kamerā.

Man ir paziņots, ka par šā paraksta pārkāpšanu man būs jāatbild saskaņā ar likumu.

Šmidts Aleksandrs Artura dēls

1939. gada 26. februārī, Rostovā pie Donas

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3307.l., 68.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

A.Šmidts – 13. strēlnieku divīzijas 125. kavalērijas pulka eskadrona komandiera palīgs, leitnants. Arestēts 1938. gada 13. jūnijā. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā. Apsūdzība pierādīta netika, un 1939. gada februārī Ziemeļkaukāza kara apgabala IeTK Sevišķā daļa bija spiesta pieņemt lēmumu lietu izbeigt un A.Šmidtu no ieslodzījuma atbrīvot.

 

 

J.Ezeriņa solījums neizpaust ziņas

par cietuma režīmu un izmeklēšanas procesu

Paraksts

 

Es, Jānis Kārļa dēls Ezeriņš, dodu šo parakstu IeTK orgāniem par to, ka nekādos gadījumos es neizpaudīšu ziņas par ieslodzīto režīma apstākļiem IeTK Minskas cietumā, t.i., par to visu, kas man kļuva zināms, atrodoties cietumā.

Es esmu brīdināts, ka par manis dotā solījuma pārkāpšanu mani var saukt pie atbildības.

Pret izmeklēšanu man nekādu pretenziju nav.

1938. gada 2. decembrī, Minskā J.Ezeriņš

LVA, 1986.f., 2.apr. P-3450.l., 24.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

J.Ezeriņš – 7. kavalērijas divīzijas politdaļas instruktors. Arestēts 1938. gada 10. jūnijā. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā. Apsūdzības lietu safabricēt neizdevās. No ieslodzījuma atbrīvots 1938. gada decembrī.

 

 

Izvilkums no Matsona Haralda pratināšanas protokola

1939. gada 15. augustā

Pratināšana sākta pulksten 11.30.

 

Jautājums: 1938. gada 5. jūlija pratināšanā jūs liecinājāt, ka esat kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, kurā jūs 1933. gada jūnijā savervējis Kārlis Dozītis (bijušais Latviešu divīzijas komisārs). Vai jūs apstiprināt šās liecības?

Atbilde: Pirmkārt, 1938. gada 5. jūlijā uz pratināšanu es nebiju un nekādas liecības nedevu. Pirmo reizi uz pratināšanu Maskavā Ļefortovas cietumā es biju 1938. gada 19. jūlijā, divus mēnešus pēc aresta.

Nekad neviens kontrrevolucionārā organizācijā mani nav vervējis. Dozīti es pazinu tikai kā godīgu cilvēku – pilsoņu kara dalībnieku, bijušo Latviešu strēlnieku divīzijas komisāru.

No visām izmeklēšanas gaitā dotajām liecībām es atsakos, jo tās ir izdomātas un melīgas.

Jautājums: Ar ko jūs pamatojat atteikšanos no savām pratināšanas laikā dotajām liecībām?

Atbilde: Noraidu ar to, ka kopš pirmās pratināšanas dienas 1938. gada 19. jūlijā Ļefortovas cietumā izmeklētājs Jendakovs, lietojot fiziskas piekaušanas mērus, izvirzīja jautājumu, lai es noteikti dodu ziņas par latviešu nacionālistisko kontrrevolucionāro organizāciju. Tā kā man nebija nekā kopīga ne ar kādu kontrrevolucionāro organizāciju, es pretojos dot jebkādas liecības. Izmeklētājs Jendakovs izģērba mani un sāka sist ar jostas siksnas sprādzi. Pēc 75 sitieniem, piekāvis mani līdz asinīm, gandrīz līdz samaņas zaudēšanai, viņš lika man skatīties uz sitienu pēdām. Baidīja ar jaunām fiziskas piekaušanas metodēm. Lai izvairītos no tālākās piekaušanas, es izvēlējos vienu ceļu – uzrakstīt kaut kādas liecības. Un no pirmās dienas, 19. jūlija, sāku rakstīt pašrocīgas liecības, kurās apmeloju sevi un apmēram 30 cilvēkus, kuriem nebija nekā kopīga ar izdomātu organizāciju. Laikā no 19. jūlija līdz 10. augustam visā pratināšanas laikā es devu pašrocīgas liecības un pēc mazākās pretošanās dot liecības par atsevišķiem cilvēkiem atkal tiku piekauts, iebaidīts un apvainots. (..)

Pratināja: Aizbaikāla kara apgabala Irkutskas garnizona IeTK

Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais

valsts drošības seržants Morozovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3443.l., 101., 102., 103. lp. Kopija.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

H.Matsona solījums neizpaust ziņas

par izmeklēšanas metodēm un ieslodzījuma apstākļiem

Paraksts

 

Es, pilsonis Matsons Haralds Aleksandra dēls, dodu šo parakstu Aizbaikāla kara apgabala IeTK Sevišķajai daļai par to, ka apņemos saglabāt noslēpumā visu to, kas man kļuva zināms izmeklēšanas procesā, un par ieslodzījuma apstākļiem.

3.3.1940.g. H.Matsons

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3443.l., 165.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

H.Matsons – 4. aviācijas tehniskās skolas štāba priekšnieks. Arestēts Maskavā 1938. gada 3. jūnijā. 1939. gada 3. janvārī etapēts uz Irkutsku. 1940. gada februārī apsūdzības lieta pārtraukta un viņš no ieslodzījuma atbrīvots.