Par pamatvērtībām un globalizāciju

Dzejniece Māra Zālīte:

Kā jums patīk dzīvot Latvijā?

Man patīk dzīvot Latvijā. Pagājušajā gadā biju astoņās ārvalstīs. Man bija ceļojumu gads. Veselu mēnesi biju Austrālijā. Veselu mēnesi Amerikā. Es katru reizi pārliecinos, ka negribētu dzīvot nekur citur, kā tikai Latvijā.

Vai jums nav vilšanās izjūtas?

Kā jūs to domājat?

Bieži cilvēkiem, kas bija atmodas notikumu centrā, šodien raksturīga vilšanās izjūta.

Es nevaru vilties vērtībās, kuras man ir svarīgas, un tās pastāv neatkarīgi no acumirkļa konjunktūras. Es nevaru vilties dzimtenes izjūtā. Nevaru vilties Latvijā kā idejā. Es jūtos vispiemērotākā šai zemei, un šī zeme ir vispiemērotākā man. Tās klimats un daba. Tas, ka viss ir tuvs un pazīstams. Es nevaru vilties savās pamatvērtībās. Es varu vilties tad, ja no kāda kaut ko gaidu, ka man ko dos, un, ja man nedod, tad viļos. Bet es negaidu, lai man ko dotu, tādēļ esmu pasargāta no tādas izjūtas kā vilšanās. Ja es justos vīlusies, tad būtu nodevusi savus ideālus. Uz šo jautājumu jūs nevarat izprovocēt pozitīvu atbildi, nē.

Kā ir mainījies latviešu patriotisms?

Ir pilnīgi nomainījusies ekonomiskā sistēma, un ir notikusi noslāņošanās, kas turpinās joprojām. Cilvēki, kuri ir cietuši šajā procesā, un tādu ir ļoti daudz, protams, nevar būt apmierināti ar savu mantisko situāciju. Tieši finansiālo situāciju. Vai tas ietekmē patriotisma izjūtu? Es stipri šaubos. Nedomāju, ka bagātie dzimteni mīl vairāk, bet trūcīgie mazāk. Neredzu saiti starp zināmu patriotisma krīzi un cilvēku sociālo stāvokli.

Vai ir patriotisma krīze?

Jā, es domāju, ka ir. To ietekmē globālā ideoloģija, kas cilvēkus orientē, lai viņi būtu patriotiski attiecībā pret tirgus precēm, pret tirgus brendiem. “Coca-Cola” ir ieinteresēta, lai es būtu patriotiska pret kokakolu. “McDonald’s” - pret makdonaldu. “Rimi” attīsta tādu ideoloģiju, kas mums liek mīlēt lielveikalu. Globālās tirgus intereses prasa, lai cilvēka jūtu pasaule tiktu izmainīta. Patriotisms ir viens no jēdzieniem, kas tirgum ir jāizspiež, lai ieņemtu tā vietu.

To, ko “Coca-Cola” sauc par mārketingu, jūs saucat par ideoloģiju?

Protams, mārketings un ideoloģija iet roku rokā. Ideoloģija neattiecas tikai uz valsti vai reliģiju, tirgum arī ir sava ideoloģija.

Vai tirgus ideoloģija apdraud latvietību? Pirmā atmoda notika kapitālisma apstākļos, pirmskara brīvvalsts bija kapitālistiska valsts. Protams, kapitālisms ir mainījies.

Es nedomāju, ka latviešu identitāte ir apdraudēta tieši šā iemesla dēļ. Kaut gan ir dažādi piemēri. Aizbraucu uz Norvēģiju. Staigāju pa Lillehammeres ielām un redzu to pašu, ko Rīgā, redzu “Rimi”, “Dressman”. Vienlaikus man tur gadījās būt Norvēģijas valsts svētkos. Uz ielām cilvēki, ne visi, bet uzkrītošā skaitā staigā tautas tērpos. Norvēģija ir viens piemērs. Turpretī, ja aizbraucu uz Amsterdamu, es tur nejūtu holandisko identitāti. Tur ir palikusi tikai suvenīru identitāte. Tāpat ir daudzās citās mazās valstīs.

No globalizācijas kā pārnacionālas parādības nevar izvairīties pat lielās nācijas, kur nu latvieši. Varbūt jābūt īpašai nācijas politikai, kā izdzīvot un izmantot globalizācijas pozitīvos aspektus?

Izvairīties no globalizācijas nevar. Es neuzskatu, ka globalizācija ir tikai negatīva parādība, bet kā kultūras cilvēks īpaši sāpīgi uztveru negatīvos globalizācijas aspektus, unifikāciju, savdabības zaudēšanu.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc S. Toča intervijas “Aka ir dziļa, dīķis ir sekls”