Starp vajadzībām un iespējām

Par likumdevējam iesniegtajiem projektiem

Vakar, 12. jūnijā, Saeimā kopā ar paskaidrojumiem tika iesniegts Ministru kabineta 9. jūnija sēdē akceptētais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” un kopā ar to likumprojekti “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Valdības iesniegtie likumprojekti pirmajā lasījumā tika pieņemti. Paskaidrojumus par iesniegtajiem likumprojektiem Saeimai sniedza Ministru prezidents Einars Repše, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, debatēs runāja veselības ministre Ingrīda Circene, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Savukārt opozīcijas viedokli pauda Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Dalīt var tikai to, kas ir

Ministru prezidents savas uzrunas iesākumā atzina, ka iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” nav ne tie labākie, ne cerētākie. Taču tie atspoguļo valdības konsekvenci naudu piešķirt tikai tādā apjomā, kādā tā ir iekasēta. Sastādītie grozījumi valsts budžetā ir novērtējami, jo to sagatavošana bija nopietns pārbaudījums koalīcijas partneriem. Jo īpaši par sapratni un pieņemtajiem kompromisa lēmumiem Ministru prezidents izteica atzinību Zaļo un Zemnieku savienībai.

“Šobrīd valdību veidojošiem politiskajiem spēkiem nebija viegli nonākt pie šāda kopsaucēja. Taču mēs spējām visas domstarpības atrisināt pie sarunu galda,” teica E.Repše.

Iesniegtie grozījumi paredz kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumus palielināt par gandrīz 11,7 miljoniem, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumus — par gandrīz 21,5 miljoniem latu. Tādējādi par gandrīz vienu miljonu latu tiks samazināts valsts budžeta fiskālais deficīts, kas kopumā nepārsniegs kritisko un nepārkāpjamo robežšķirtni 3% no saražotā iekšzemes kopprodukta. Nodokļu ieņēmumi šajā gadā tiek prognozēti gandrīz par 40 miljoniem latu lielāki, un tas liecina par situācijas uzlabošanos šā gada četros mēnešos. “Tik sekmīgs nodokļu iekasēšanas pieaugums nav bijis vērojams nevienā no iepriekšējiem gadiem. Tas nav izdevies nevienai no iepriekšējām valdībām. Turklāt jāatceras, ka tas ir panākts, neraugoties uz vairāku nodokļu samazinājumu, mūsu noteiktās kopējās nodokļu samazināšanas programmas ietvaros,” norādīja E. Repše. Runājot par iekasētajiem nenodokļu ieņēmumiem par valsts kapitāla daļu izmantojumu un citiem nenodokļu ieņēmumiem, Ministru prezidents atzina samazinājumu nepilnu septiņu miljonu latu apmērā.

Naudas piešķiršanu valdība paredzējusi saskaņā ar Ministru kabinetā un Saeimā iepriekš apstiprinātām prioritātēm. E.Repše atzīmēja tās nozīmīgākās jomas, kurās plānots būtisks līdzekļu piešķīrums: veselības aprūpē — 12,6 miljoni latu, pedagogu darba algu palielinājumam – 3,5 miljoni latu, subsīdijām zemniekiem – 4,35 miljoni latu, mērķdotācijas pašvaldībām — 4,8 miljoni latu, autoceļu fondam — 4,7 miljoni latu, valsts austrumu robežbūves pabeigšanai – 1,08 miljoni latu.

Ministru prezidents izteica cerību, ka, sekmīgi turpinot iesākto darbu valsts budžeta ieņēmumu palielināšanā, arī turpmāk varēs piešķirt līdzekļus prioritārajām jomām.

Lai nodoklis nekļūtu par biedu

Komentējot iesniegtos grozījumus likumprojektā “Par nekustamā īpašuma nodokli” , E.Repše norādīja, ka tiek saglabāta iepriekšējās valdības un arī likumdošanā noteiktā kārtība nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Grozījumi izstrādāti, lai novērstu 2004.gadā paredzamo ievērojamo nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, kas, piemēram, Rīgā pieaugtu astoņkārt. No nākamā gada bija paredzēts samazināt nodokļu likmi no 1,5% līdz 1%, toties paplašināt ar nodokli apliekamo objektu loku. Likumprojektā iestrādātā norma paredz pagarināt pašreizējo nodokļa aprēķināšanas kārtību līdz 2007.gada 1.janvārim.

Jāmazina iespējas nemaksāt nodokļus

Savukārt ar grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” valdība iecerējusi risināt nodokļu administrācijas jautājumus. Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātie priekšlikumi paredz iespējas mazināt izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa nemaksāšanas. ”Ar piedāvātajiem grozījumiem mēs tikai pastiprinām likumā esošo normu, kas uzliek uzņēmumiem pienākumu nesadarboties ar fiktīviem partneriem, bet pārliecināties par darījumu partnera atbilstību valsts likumdošanas aktiem - par uzņēmuma reģistrāciju un esamību PVN maksātāju sarakstā. “Jebkuram godīgam uzņēmējam tas radīs tikai minimālu piepūli, lai pārbaudītu savu iespējamo darījuma partneri,” uzsvēra Ministru prezidents.

Padarītais darbs ir vērtības mērs

Savas runas noslēgumā E.Repše aicināja gan valdību, gan Saeimu arī turpmāk sistemātiski vērtēt dažādu valsts dienestu darbu. Lai mazinātu joprojām daudzviet par pieradumu kļuvušo birokrātisko pieeju, neieinteresētību un nesakārtotību, premjerministrs aicināja koalīcijas spēkus arī turpmāk palikt vienotiem Latvijas valsts sakārtošanas un nākotnes labā.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis piecu mēnešu valsts budžeta ieņēmumu apjomu novērtēja kā nopietnu pieauguma apliecinājumu, kas devis iespējas sagatavot grozījumus esošajā apmērā. Ieņēmumu plāns šajā laika posmā ir pārsniegts par 24 miljoniem latu un atļauj reāli palielināt nodokļu ieņēmumu daļu valsts budžetā par 40 miljoniem. Salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā kopumā nodokļu ieņēmumi ir palielinājušies par 9,5%. Turklāt vērā ņemams fakts ir pēdējo gadu laikā lielākais sociālā un uzņēmumu ienākuma nodokļu samazinājums. Pēc finanšu ministra aplēsēm, arī turpmāk ir pamats cerēt uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo budžeta ieņēmumu palielināšanos. “Vajadzības vienmēr būs lielākas nekā reālās iespējas. Tā tas ir ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, tai skaitā arī attīstītajās rietumvalstīs. Vienmēr būs prasības pēc lielākām darba algām, lielākām sociālajām garantijām, labākiem autoceļiem, modernāka aprīkojuma. Bet valdībai vienmēr būs jāizšķiras starp daudzajiem budžeta līdzekļu pieprasījumiem un valdības noteiktajām prioritātēm,” norādīja V.Dombrovskis.

Saeimā opozīcijā esošās Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja uz iepriekš valdības pausto solījumu apjomu nesamērojamību ar sagatavotajiem valsts budžeta grozījumiem veselības aprūpē un pašvaldību investīciju projektiem piešķirt plānoto. Tāpat arī uz atšķirīgas summas piešķiršanu pedagogu algu palielinājumam, kā bija solīts. Citējot Ministru prezidenta izteikumus par pensionāru dzīves līmeni kā iztikas minimumam nepietiekamu, tika atzīts, ka valdība tomēr nav atradusi iespējas pensiju palielināšanai. Sagatavotos grozījumus un kopumā valsts budžetu 2003.gadam Tautas partija dēvēja kā nevērtējamu un valdības izgāšanos, tādēļ Tautas partija nepiedalīsies ne balsojumā par šī likumprojekta pieņemšanu, ne turpmākās debatēs.

Veselības ministre Ingrīda Circene atzina, ka kritika par solījumos izteikto līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei ir nekorekta, jo vajadzības vienmēr ir lielākas, taču ar piešķiramajiem līdzekļiem var rēķināties tikai reālajā apjomā. Ministre norādīja, ka neviena no iepriekšējām valdībām veselības jomas sakārtošanai nav veltījusi pietiekamu uzmanību. Bet mediķu algu palielinājums par vairāk nekā 50 procentiem valstī panākts pirmoreiz. Tas dod kaut nelielu cerību, ka mazināsies ārstu aizplūšana no medicīnas iestādēm lauku rajonos. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka prioritārais mērķis bija pedagogu algu palielinājums, ko skolotāji un skolu direktori saņems no 1. septembra, ne strikta iepriekš noteiktas summas piešķiršana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica 16. jūniju, bet iesniegto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā ir paredzēta Saeimas 20. jūnija sēdē.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore