Mērķis mums ir viens — sakārtot valsti

Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis intervijā Latvijas Radio vakar, 12.jūnijā

Intervija Latvijas Radio 12. jūnija raidījumā “Kāpnes” plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

Foto: A.F.I.

— Saeima šodien noraidīja Tautas partijas ieteikumu izteikt neuzticību Ministru prezidentam Einaram Repšem. Pret valdības gāšanu nobalsoja 55 deputāti, par – 27, un neviens neatturējās. Nolemts arī, ka turpmāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju varēs vadīt persona bez augstākās juridiskās izglītības. Viens no koalīcijas pārstāvjiem — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis — ir mūsu viesis. Sākumā — vai jūs šobrīd esat pilnībā apmierināts ar to, kā notiek valdības darbs?

Augusts Brigmanis: — Jā, un mēs esam pateicīgi premjeram par to, ka viņš, aizstāvot šā gada budžeta grozījumus, ļoti ievērojamu daļu savā runā veltīja tieši zemkopības jautājumiem. Tas ir labs signāls mūsu lauksaimniekiem, un es domāju, ka tās idejas un tie pareizie vārdi, ko viņš teica, atradīs pateicīgas ausis laukos, un mēs viņu atbalstīsim.

— Bet atcerēsimies iepriekš teikto televīzijā — kā lai nesola, ja nauda ir nepieciešama.

A.Brigmanis: — Es domāju, ka katrs ir cilvēks, arī premjers ir cilvēks, un varbūt viens otrs vārds viņam izskrējis pārsteidzīgi. Būsim iecietīgi, es domāju, ka kopumā tas ceļš, ko ved mūsu valdība, ir uz pareizo pusi.

— Bet varbūt Repše arī cer, ka jūs būsit iecietīgi?

A.Brigmanis: — Es domāju, katram ir jābūt iecietīgam, katram jāpaiet solītis pretī, jo mērķis mums ir viens — sakārtot valsti.

— Kā jums izdevās šodien panākt, ka Leopolds Ozoliņš nobalsoja pret valdības gāšanu?

A.Brigmanis: — Redziet, mūsu frakcijā ir ļoti daudz cilvēku — personību, kaut vai Leopolds Ozoliņš, Vilis Krištopans, Ingrīda Ūdre, Arvīds Ulme, Andris Kāposts, un tā varētu turpināt. Un vismaz es kā frakcijas vadītājs un arī kopumā mēs visi sevi uzskatām par vienu komandu, katra indivīda domas ir vērā ņemamas, un katra indivīda domas pakļaujas komandai, jo mēs esam šajā ziņā ar katru cilvēku individuāli runājuši, un, kur mēs redzam, ka varam visi kā komandā palīdzēt, mēs to darām. Un, ja vienam iet slikti, tad visi iet palīgā, un, ja visai komandai iet slikti, tad arī tas iet palīgā visai komandai.

— Vēl runājot par šodienas sēdi, es tagad visus aicināšu noklausīties, ko Saeimas sēdē teica Tautas saskaņas partijas vadītājs Jānis Jurkāns: “Mēs esam pārliecināti, ka jūs nekad neveiksit šo darbu ar tādiem slogiem komandā, kādi ir “Tēvzemei un Brīvībai”, kas ir līdzatbildīga par to visu, kas ir noticis valstī, par to, ka mūs starptautiskā laukā saukā par apzagtu valsti. Jūs nekad to neizdarīsit ar “zaļajiem”, kuri vienkārši nodarbojas ar jūsu šantažēšanu, un, ja jūs gribat, lai tribīnē nenāktu cilvēki un neteiktu, ka jūs traucējat valsts attīstību, padomājiet par to sastāvu, kādā jūs strādājat, un padomājiet par to atbildību, kādu jūs esat uzņēmušies par šo valsti. Paldies!”

Lūk, konkrēta Jurkāna norāde, ka “Jaunajam laikam” būtu jāparāda durvis jūsu savienībai un tēvzemiešiem. Jūsu domas — vai jurkānieši var nonākt pozīcijā?

A.Brigmanis: — Nu ko, saldi dziedi, lakstīgala... Domāju, ka Jurkāna kungam ir ļoti lielas problēmas sevi pierādīt, viņš var dalīt “bites” nezin cik spietos, bet no tā jau “bišu” jēdziens nemainās. Un — lai viņam veicas savā darbībā uz nokļūšanu pozīcijā, bet es domāju, ka vismaz tuvākā desmitgadē viņam tas absolūti “nespīd”.

— Einars Repše, piemēram, saka, ka Tautas saskaņas partijā varētu ieklausīties daudz vērīgāk nekā Tautas partijā.

A.Brigmanis: — Nu, tas ir viņa viedoklis…

— Jūsu viedoklis?

A.Brigmanis: — Nekomentēšu.

— Kāpēc?

A.Brigmanis: — Lai paliek pie manis.

— Jūs pirms nedēļas publiski izteicāties, ka Repšes rīcība varbūt ir balstīta uz labiem nodomiem, bet rada negatīvu vielu pārdomām. Jūs teicāt, ka “mēs nevaram jau pašā sākumā pieņemt kādas diktatoriskas vai autoritāras iezīmes mūsu kopējā valdības darbībā”, tur bija runas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un KNAB vadītāja juridisko izglītību. Tad nāca koalīcijas brokastis, un jūs sākāt runāt ko citu — par to, ka birojs būs Ministru padomes pārraudzībā un uz KNAB direktora amatu varēs kandidēt personas, kas ieguvušas augstāko izglītību un uzkrājušas atbilstošu pieredzi, taču pretendentiem nevajadzēs juridisko izglītību. Tad kāpēc tā?

A.Brigmanis: — Ja mēs arī turpmāk redzēsim kādas iezīmes premjera darbā, kas, mūsuprāt, nav pareizas, mēs vēlreiz teiksim, un mēs uzskatām mūsu pašreizējo darbu valdībā par tādu apsētu labības lauku, mēs esam zemnieki un tāpēc mīlam tēlaini runāt. Un šajā labības laukā, kas, mūsuprāt, ir apsēts ar labu sēklu — ar deputātiem, kas nākuši pirmo reizi un ar vēlmi šeit strādāt, mēs nepieļausim, ka te būs nezāles vai slimības. Mēs veiksim visādus preventīvus pasākumus, lai to izdarītu, bet lai šo labības lauku saglabātu.

— Bet KNAB ideja ir — kontrolēt visas amatpersonas, tajā skaitā arī premjeru. Bet kā iespējams viņu kontrolēt, ja tas atrodas premjera pārraudzībā?

A.Brigmanis: — Jā, mēs esam premjeram piedāvājuši, un premjers ir pieņēmis mūsu ideju, mēs šodien iesniedzām Saeimā priekšlikumu par uzraudzības padomes izveidošanu. Mēs veiksim vasaras mēnešos diskusiju par to, kādai šai padomei jābūt, vai šai padomē jābūt sabiedrībā redzamiem cilvēkiem, piemēram, mums zināmiem un godājamiem cilvēkiem, kā, piemēram, Jānim Stradiņam.

— Pirms nedēļas jūs teicāt — ģenerālprokuroru, valsts kontrolierus, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, un tajā pašā dienā viņi teica, ka atteiksies no tā. Vai jūs nebijāt ar viņiem konsultējušies?

A.Brigmanis: — Mēs nebijām ar viņiem konsultējušies, mēs neparedzējām arī šos argumentus. Un tie ir pareizi argumenti, tāpēc mēs arī piekrītam, ka tās ir vērā ņemamas lietas, ka daļēji šim Korupcijas apkarošanas birojam arī kaut kādā veidā jāskatās, kas tur notiek.

— Labi, Jānis Stradiņš, kas vēl tur varētu būt?

A.Brigmanis: — Varētu, piemēram, Māra Zālīte būt, kāpēc nevarētu būt cienījamais Ziedoņa kungs. Tā mēs varētu turpināt.

— Vai tie būtu īstie cilvēki, kuri uzraudzītu institūciju, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu valstī?

A.Brigmanis: — Es saucu jums pašreiz uzvārdus, un varbūt tādu uzvārdu ir desmit divdesmit, tas pašreiz ir ideju līmenī. Varbūt tagad es negribu, lai mūs atkal pie šiem konkrētajiem vārdiem piesauktu un piesietu. Pašreiz tas ir šīs diskusijas mērķis, varbūt, tā uzraudzības padome, kas varētu viņus uzraudzīt, ir Saeimas Korupcijas apkarošanas komisija.

— Atkal tie paši cilvēki, kurus pārbaudīs.

A.Brigmanis: — Nu, Saeimu nepārbaudīs, tāpēc es saku jums vēlreiz: ir ļoti grūti un ļoti būtiski šo padomi pareizi izvēlēties, tāpēc mēs, iesniedzot šo likumprojektu, neierakstījām ne Jāni, ne Pēteri, ne Kļaviņu, ne Kārkliņu. Mēs šo jautājumu atstājam atvērtu un diskutēsim, pa šo laiku vasaras mēnešos būs noticis konkurss, un es ceru, ka tomēr uzvarēs cilvēks, kam ir šī juridiskā izglītība. Jo neviens jau neliedz šīs juridiskās izglītības ieguvušam cilvēkam startēt un arī uzvarēt, jo katrā gadījumā tā tiks vērtēta, es ceru, tikai kā šī kandidāta priekšrocība.

— Arī Jānis Maizītis teica, ka ir noteikti jābūt ar jurista izglītību, bet neviens viņā neklausījās.

A.Brigmanis: — Tas ir Maizīša kunga viedoklis, mēs visi esam cilvēki katrs ar savu viedokli. Un rudenī — es ceru un esmu pārliecināts, ka tā tas būs, — septembrī, kad mēs visi jau būsim atgriezušies no vasaras brīvdienām, mēs apstiprināsim gan jauno KNAB vadītāju, kas būs konkursa kārtībā izvēlēts, gan arī šo padomi, lai būtu pārraugāms, kā izvēlas šos kandidātus, mēs esam aicinājuši no dažādām organizācijām pieteikties strādāt — piemēram, kāpēc gan “Delnas” pārstāvis nevarētu būt šajā konkursa komisijā, kas ir izraudzījusi šīs kandidatūras. Mēs esam deleģējuši un ir piekritusi būt un strādāt šovasar šajā vērtēšanas komisijā Ingrīda Ūdre, viņa piekrita, un premjers ar prieku uzņēma šo lietu.

— Jūs pieļāvāt iespēju, ka līdz rudenim šis direktors būs atrasts?

A.Brigmanis: — Es esmu pārliecināts.

— Vai jūs arī pieļaujat iespēju, ka šie grozījumi, lai atceltu kandidātu meklēšanu ar jurista izglītību, ir veikti, lai ļautu ielikt tur kādu konkrētu cilvēku?

A.Brigmanis: — Mēs premjeram šo jautājumu uzdevām tieši. Mēs uzdevām šo jautājumu gan par to, vai ir runa par kādu konkrētu cilvēku, kas viņam padomā, vai viņš tiešām šeit nesaskata, kā jau es minēju, šīs autoritārās pazīmes. Mums bija ļoti asa un smaga saruna, bet premjers mūs pārliecināja, ka viss ir atklāts, viss būs sabiedrībai perfekti pārredzams, ka šeit nedrīkst būt politiski kaut kā saistīta figūra. Un to mēs guvām arī tikšanās reizēs ar mūsu Valsts prezidenti, kad viņa bija mūsu frakcijā.

— Bet ko viņš tādu teica, viņš teica — būs atklāti…

A.Brigmanis: — Jā, viņš teica — atklāti, ka būs sabiedrībai kontrolējams šis process, kā šis cilvēks tiks ievēlēts. Nu, godīgi sakot, ja mēs vairs negribētu nevienam premjera vārdam ticēt, tad šodien mēs visi būtu nobalsojuši pret viņu un būtu atbalstījuši viņa demisiju. Bet šajā brīdī mēs viņam ticam, un es domāju, ka arī lielā daļā mūsu sabiedrības, jā, ir arī tādi, kas viņā vīlušies, joprojām šis uzticības reitings viņam ir augsts. Un “zemnieki un zaļie” nebūs tie, kas viņa valdību gāzīs, to es jums saku skaidri un gaiši.

— Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka KNAB neatkarība nav realizējama bez pārdomātiem grozījumiem Satversmē, jo, ja neatkarību noteiks tikai likumā, tad tas būs pamats normu apšaubīt Satversmes tiesā. Vai šis arguments ir pamatots?

A.Brigmanis: — Es domāju, ka jebkura jurista argumentu mēs varam uzskatīt par diezgan vērā ņemamu, un tāpēc šis periods mums ir nepieciešams.

— Vai būs izmaiņas Satversmē?

A.Brigmanis: — Es jums nevaru apgalvot, es domāju, ka tas ir izvērtēšanas vērts jautājums, bet, manuprāt, tas ir juristu darbs, kas varēs šo lietu mums argumentēti pierādīt — ir nepieciešams vai nav.

— Kalvītis vakar Latvijas Televīzijas diskusijā izteicās, ka gan jūsu savienības pārstāvji, gan tēvzemieši ir tikušies ar Aivaru Lembergu. Vai tā bija vakar?

A.Brigmanis: — Nu, droši vien ir jāpieliek katram, Brigmanim vai vēl kādam, klāt speciāli viens cilvēks, kas visu laiku mums sekotu un skatītos, kur mēs ejam, kad nākam un ko runājam. Mēs neesam to darījuši, un kāpēc lai mēs tiktos ar vienas konkrētas pašvaldības vadītāju. Mums partijā ir ļoti daudz pašvaldību vadītāju, tas pats Andris Rāviņš Jelgavā un vesela virkne citu, mums absolūti nekas nav saistošs ar šo pašvaldību.

— Cik liela ietekme šobrīd valdībā un Saeimā ir Aivaram Lembergam?

A.Brigmanis: — Man to grūti pateikt, mēs nekādu ietekmi nejūtam. Tas ir tāds komplicēts jautājums, ko derētu uzprasīt katrai partijai. Vismaz uz mūsu frakciju viņš neatstāj nekādu ietekmi.

— Un tas ir nedaudz citādāk nekā ar iepriekšējo Saeimu?

A.Brigmanis: — Nemāku pateikt, mēs tad nestrādājām.

— Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris, runājot par šīsdienas balsojumu un arī uzticības vai neuzticības izteikšanu valdībai, teica, ka “Jaunais laiks” šobrīd ir pieslējies Maskavas spēkiem un par to arī liecinot Tautas saskaņas partijas tuvināšanās Tautas partijai.

A.Brigmanis: — Nu ko var pateikt, katrs paliek savā vietā, valdība paliek savā vietā, Tautas partija paliek savā vietā, acīmredzot tas Tautas partiju zināmā mērā tracina, un viņi meklē kādus neargumentētus izteikumus. Domāju, ka šādiem izteikumiem nav nekādu argumentu.

— Bet Slakteris arī izteica vienu argumentētu lietu — ka ar tiesu varu nav viss kārtībā, minot tieslietu ministra Aivara Aksenoka zvanu uz Ventspils tiesu.

A.Brigmanis: — Jā, tas ir jautājums, par ko var diskutēt, un tiešām tā ir ļoti būtiska lieta. Ja viens zvans var lietas gaitu paātrināt vai bremzēt, tad es tiešām saprotu tos cilvēkus, kas gaida uz tiesas lēmumu varbūt divas trīs nedēļas vai pat mēnešiem ilgi…

— To jūs vakar Repšem neprasījāt?

A.Brigmanis: — Mēs esam runājuši par šīm lietām, un es arī zinu, ka virkne uzņēmumu ir griezušies Saeimā izskatīt šo jautājumu. Mūs par to informēja mūsu cilvēki, kas strādā šajā Saeimas pretkorupcijas komisijā. Nu tas ir viņu darbs, lai šīs lietas pārbaudītu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā