Par galotņu sanāksmi krievu stilā

Reklamējot galotņu sanāksmi Sanktpēterburgā, mums (raksta autors ir Maskavas laikraksta “Izvestija” ārvalstu nodaļas galvenais redaktors Dmitrijs Babičs – “LV”) nav izdevies izvairīties no tradicionālās krievu kļūdas – mēs atkal vēlamies viesiem prasīt naudu un tajā pašā laikā apbērt viņus ar dārgām dāvanām un iespaidot ar savu bagātību. Šobrīd Krievijai ir ļoti grūti noteikt, kur ir tās īstā vieta. Kas ir Krievija? Lūdzēja? Trešās pasaules valsts? Vai gluži otrādi – bagāta valsts, kas ir trūcīgo labvēle? Nepiederot nevienam no bagāto valstu klubiem (atskaitot ārkārtīgi savādo G–8), mēs nevaram pretendēt uz labdara lomu. Mūsu ekonomika šajā ziņā ir pārāk vāja, turklāt trešā daļa iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma, kas jau tā ir ārkārtīgi niecīgs.

Taču mēs nevēlamies būt lūdzēji. Galu galā, mēs aptveram nevis sesto, kā Nikolaja II vai PSRS laikā, bet vismaz septīto pasaules daļu. Turklāt naftas dolāru mums ir vairāk nekā pietiekami. Kā gan šādā situācijā vēl varētu prasīt naudu viesiem, kuriem mēs aizmālēsim acis ar Japānā radīto lāzeru šovu?

Krievija neiestāsies Eiropas Savienībā. Tā arī neiestāsies NATO. Atliek cerēt vienīgi uz mūžveco krievu paņēmienu pretinieka pārliecināšanai, proti, uz personīgajiem kontaktiem. Šajā gadījumā tie ir prezidentu kontakti. Putins atbalsta galotņu sanāksmes un atsevišķas tikšanās ar citu valstu vadītājiem. Viņaprāt, šādās sanāksmēs ir iespējams pārliecināt sarunu biedrus par to, ko vēlas Maskava. Tomēr viņam, krievam, ir grūti saprast, ka eksistē robežas, kurām pāri nesniedzas ne Buša, ne, vēl jo vairāk, Širaka vai Kvašņevska vara. Viņš nesaprot, ka rokas sasaista vecās amerikāņu tiesības vai Briseles noteikumi, kurus nav iespējams mainīt laba drauga vai pat “sava čoma” dēļ. Krievijas precēm uzliktās muitas nodevas ASV vai Eiropā, vīzas uz Polijas robežas, krievu firmu izspiešana Irākā vai Afganistānā – to visu “draudzīgā lokā” atrisināt neizdosies.

Krievijai pēc iespējas ātrāk ir jānoskaidro sava vieta sarežģītajā mūsdienu pasaulē. Taču nevajag forsēt tikšanās augstākajā līmenī, kas dod iespēju dažādiem ierēdņiem piesavināties valsts naudu, bet diplomātiem vai prezidentam – iespēju parādīt vētrainu darbību. Sanktpēterburgas trīssimtgades svinības ir lieliska iespēja, taču tā nobāl Maskavas plānu priekšā.

Pēc “GAZETA WYBORCZA”