Lai konkurence nāktu par labu patērētājam

Par regulējamo nozaru cenu izvērtējumu Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā

Preses konferencē: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas padomniece juridiskajos jautājumos Ieva Feldmane, vadības grupas “Latvija Eiropā” vadītāja Ramona Umblija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Ekonomiskās analīzes departamenta direktors Jānis Miķelsons Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Var pieņemt, ka sabiedrības uzmanība, tuvojoties 20. septembrim, kad balsosim par iestāšanos Eiropas Savienībā, arvien pieaugs. Un politiskās pārliecības noslieci tiem, kas vēl šaubās “par” vai “pret” Latvijas turpmāko dzīvi Eiropas valstu pulkā, kā arī tiem, kas savu viedokli jau domās izteikuši, šobrīd var ietekmēt visnotaļ pragmatiski un cilvēciski apsvērumi par draudošo dzīves dārdzību un cenu celšanos. Nav mazsvarīgi, cik maksāsim par pārtiku, cik – par siltumu savā mājoklī, telefona zvaniem, pasta pakalpojumiem un elektrību.

Vadības grupa “Latvija Eiropā” sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) speciālistiem ir veikusi valsts sabiedrisko pakalpojumu cenu izmaiņu izvērtēšanu saistībā ar Latvijas iestāšanos vai neiestāšanos ES. Preses konferencē SPRK padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka iepazīstināja ar pētījuma “Regulējamo nozaru attīstības vispārīgs izvērtējums ES paplašināšanās kontekstā” rezultātiem. Preses konferencē piedalījās arī vadības grupas “Latvija Eiropā” vadītāja Ramona Umblija un SPRK Ekonomiskās analīzes departamenta direktors Jānis Miķelsons.

R.Umblija atzinīgi novērtēja SPRK operativitāti izvērtējuma sagatavošanā. Šis, pēc vadības grupas domām, ir viens no svarīgākajiem vērtējumiem sekmīgai un mērķtiecīgai tautas informēšanas kampaņai, lai sabiedrība saņemtu vispusīgu priekšstatu par ieguvumiem vai zaudējumiem, Latvijai stājoties ES. Tieši par sadzīves problēmām, neziņu par to, kā būs nākotnē, tikšanās reizēs tiek jautāts visbiežāk. Tie ir ļoti konkrēti jautājumi, uz kuriem cilvēki vēlas dzirdēt tikpat konkrētas atbildes.

Tomēr sniegtajos skaidrojumos konkrētības sadzīviskā izpratnē jeb konkrētos skaitļos bija visai maz.

Inna Šteinbuka atzina, ka arī viņai ļoti bieži dažādās auditorijās, tai skaitā kolēģi darbā un studenti, uzdod jautājumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatora nozaru cenu svārstībām.

Runātāja atzina, ka zināmu devu niknuma izvērtējuma sākšanai devusi diskusija ar Juri Paideru attiecībā uz izteiktajiem nepatiesajiem apgalvojumiem par straujo cenu kāpumu tūlīt pēc iestāšanās ES. I.Šteinbuka atzina, ka šādi tāli mērķēti secinājumi bijuši neargumentēti un nekonkrēti. “Neticiet Paidera apgalvojumiem, ka cenas var pieaugt momentā,” uzsākot veiktā izvērtējuma skaidrojumu, kategoriski norādīja I.Šteinbuka.

Ne cenās, ne nozarēs izmaiņas neienāks strauji

Valsts līmenī regulējamo nozaru (enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļš) uzņēmumu darbība uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nemainīsies. ES politika konkurences sekmēšanai enerģētikā un telekomunikācijās, kā arī pasta un dzelzceļa pakalpojumos nosaka ilgāka termiņa uzdevumus šo nozaru attīstībai un uzņēmumu darbības principu pārveidei. Latvijas attiecīgo nozaru attīstības politikas mērķi saskan ar Eiropas Savienībā izvirzītajiem – iespēju robežās ieviest konkurenci jomās, kur vēsturiski tā bijusi ierobežota. Taču nacionālo monopolu darbības pārveidošanai konkurējošā vidē Eiropas Savienības direktīvas nosaka konkrētus termiņus. Konkurence tiks ieviesta pakāpeniski dažu gadu laikā. Piemēram, no 2004.gada dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja elektroenerģijas patērētājiem, izņemot mājsaimniecības, izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Bet, sākot ar 2007.gadu, izvēles iespēja jānodrošina visiem patērētājiem, ieskaitot iedzīvotājus.

Tiešā veidā Eiropas Savienības politika nenosaka, kādiem jābūt regulējamo pakalpojumu tarifiem. Tādēļ ir pilnīgi nepamatoti apgalvot, ka pēc iestāšanās kāds konkrēts pakalpojums maksās par tik latiem vai tik procentiem vairāk. Regulējamo cenu gadījumā ir svarīgi, lai katra produkta cena atbilstu tā izmaksām. Un izmaksas ietver sevī ne tikai tiešās ražošanas izmaksas, bet arī pienācīgu atdevi investoriem, iespēju atjaunot savu laiku nokalpojušu infrastruktūru, kā arī dalībvalstīs vienādā līmenī esošus nodokļus par vidi piesārņojošām darbībām.

Nozaru tarifu izmaiņas veicina līdzīgi faktori

Tiešā veidā ES politika nenosaka, kādiem jābūt regulējamo pakalpojumu tarifiem. Neatkarīgi no tā, vai Latvija iestājas Eiropas Savienībā vai ne, lai garantētu atbilstību drošības standartiem, regulējamiem uzņēmumiem daudzviet ir pienācis laiks nomainīt novecojušās iekārtas. Lai to izdarītu, iespējams, būs jāpaaugstina tarifi, kas iepriekšējos gados dažādu krīžu ietekmē nav noticis. Taču dažādās nozarēs darbosies gan tarifus palielinošie, gan samazinošie faktori. Lielākoties tarifu politiku regulēs iekšējā situācija un pamatotību izvērtēs SPRK.

Veiktajā pētījumā ir aplūkoti svarīgākie cenu palielinājumu vai samazinājumu faktori katrā nozarē.

Elektrība visai drīz kļūs dārgāka

Piemēram, elektroenerģijas jomā arī pirms pievienošanās vienotajam kopienas tirgum ir sagaidāms tarifu pieaugums, jo pašreizējie tarifi atsevišķām lietotāju grupām pilnībā nesedz pakalpojumu sniegšanas ekonomiskās izmaksas. Latvijā ir reģionā augstākais elektrības importa īpatsvars. ES normu ieviešana nosaka atomelektrostacijas slēgšanu Lietuvā un degslānekļa izmantošanas ierobežošanu Igaunijā, kas mazinās šo valstu importa iespējas un sadārdzinās to. Arī Krievijā ir vērojama energoresursu cenu kāpuma tendence, kas izraisīs nepieciešamību paaugstināt šīs valsts importētās enerģijas cenu. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jāmeklē jauni elektroenerģijas piegādātāji vai jāattīsta elektrības ražošanas jaudas.

Šobrīd mūsu valstī elektrības cenas mājsaimniecības lietotājiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir viszemākās, līdzīga cenu politika ir tikai Grieķijā un Zviedrijā. Tarifu izmaiņu nākotnē lejupejošā virzienā varētu ietekmēt pieaugošā konkurence tirgū, finansējuma piesaiste no strukturālajiem fondiem nozares infrastruktūras attīstībā, vieglāk pieejami un par pašreizējiem lētāki finanšu resursi, relatīvi zemākas darbaspēka izmaksas tīklu pakalpojumiem. Savukārt cenu pieaugumu veicinošie faktori būtu izmaksu loka paplašināšanās, importētās elektroenerģijas sadārdzinājums un maksātspējas palielinājums.

Dabasgāzei pasaulē ceļas cenas

Siltumapgāde, pēc I.Šteinbukas teiktā, attīstās ne tik strauji, kā vajadzētu, to kavē novecojusī infrastruktūra. Dabasgāzes tirgū Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes tirgus. Citu dabasgāzes piegādātāju meklēšana pagaidām ir ekonomiski neizdevīga un būs iespējama, vien ES dalībvalstīm kooperējoties. Dabasgāzes cenas pasaulē ceļas, un šī tendence turpināsies. Salīdzinājumā ar vidējo cenu ES valstīs Latvijā patlaban noteiktā dabasgāzes cena ir trīsreiz zemāka. Siltuma tarifu cenu palielinājumu var sekmēt centralizētās siltumapgādes sistēmas erozija, energoresursu tarifu pieaugums un izmaksu loka paplašināšanās. Cenas pazeminājumu, kas ir diezgan nereāls, varētu ietekmēt efektīvāku siltuma ražošanas jaudu izveide ilgtermiņā, enerģijas taupības pasākumi, sistēmas organizatoriska sakārtošana.

Par tālruņa lietošanu jau šobrīd maksājam dārgi

Telekomunikāciju jomā jau aizvadītajā gadā Latvijā bija vērojama fiksētā un mobilā tīkla lietotāju skaita līdzsvarošanās. Arī ES politika nosaka konkurences ieviešanu telekomunikāciju tirgū. Tirgus liberalizācijas un konkurences iespaids diemžēl pakalpojumu tarifos tieši neatspoguļojas. Lai īstenotu prasību pēc sniegtā pakalpojuma cenas iespējami tuvākas atbilstības pakalpojuma izmaksām, notiek cenu līdzsvarošana. To patērētāji pazīst kā abonēšanas maksas palielinājumu un sarunas minūtes tarifa samazinājumu. Salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm jau tagad Latvijā telekomunikāciju pakalpojumi ir otrajā vietā dārdzības ziņā. Arī šajā jomā maz ticams, ka varētu sagaidīt ievērojamas cenu lejupslīdes tendences.

Pasta sūtījumu cenas var pazemināties ilgtermiņā

Latvijā pasta sektorā šobrīd darbojas valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un vairāk nekā 20 kurjerpasta pakalpojumu sniedzēju. “Latvijas pasts” nodrošina savu galveno uzdevumu – pasta sūtījumu piegādi jebkuram adresātam Latvijā. Pasta nozarē Eiropas Savienības politika nosaka pakāpenisku tirgus atvēršanu līdz 2009. gadam un pasta pakalpojumu tarifu tuvināšanu izmaksām. Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt perspektīvās konkurences ietekmi uz pasta pakalpojumu tarifiem, tomēr var prognozēt, ka, līdzīgi kā citiem pakalpojumiem, konkurence palielinās klientu izvēles iespējas, uzlabos pasta pakalpojumu kvalitāti un ilgtermiņā samazinās šo pakalpojumu cenas. Uz citu ES valstu fona pasta pakalpojumi, piemēram, vienas iekšzemes vēstules nosūtīšana, izmaksā uz pusi lētāk.

Vilcieniem visur vajadzīgs valsts atbalsts

Dzelzceļa pakalpojumu nozares pārstrukturēšana Latvijā notiek jau vairākus gadus. Darbības veidu nodalīšana skaidrāk parāda izmaksas un sekmē darbības efektivitāti. Dzelzceļa transportā vienota Eiropas politika nav veidota tik ilgi un iespaidīgi kā enerģētikā vai telekomunikācijās. Arī vairumā dalībvalstu dzelzceļa nozare nedarbojas konkurējošā vidē, būtiskas ir valsts subsīdijas. Latvijā līdz šim nepietiekamais un neprognozējamais valsts finansējums dzelzceļa nozarei ir radījis situāciju, ka ienesīgie kravu pārvadājumi ir spiesti daļu ienākumu novirzīt pasažieru pārvadājumu atbalstam. Šāda kārtība ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm savi sliežu ceļi pilnībā jāatver citu valstu pārvadātājiem līdz 2008.gadam.

Atziņu prognoze

Pētījuma kopsavilkumā izteiktas četras svarīgas atziņas.

• Liela daļa reformu būtu veicamas arī bez Eiropas ieteikumiem un norādījumiem, līdz ar to kopienas likumdošana vairāk jāuztver kā pieejams gatavs risinājums gan enerģētikas un telekomunikāciju tirgu atvēršanai, gan pasta un dzelzceļa tālākās attīstības perspektīvām.

• Tirgus atvēršana un konkurences sekmēšana ir izdevīga patērētājiem, jo rodas izvēles iespējas, tiek nodrošināta augstāka pakalpojumu kvalitāte un apgādes drošība. Vairākās regulējamās nozarēs paredzams tarifu palielinājums, bet tas nav tik daudz saistīts ar pievienošanos Eiropas Savienībai, kā ar nepieciešamību veikt pienācīgus ieguldījumus infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā.

• Tarifu izlīdzināšanās ar ES ir ilgtermiņa (10 – 15 gadu) process, kas iespējams tikai tad, ja pieaugs Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumi.

• Tarifu izmaiņu, kas iespējamas vairāku faktoru iespaidā, pamatotību izvērtēs SPRK.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore