Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 12.jūnija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem””.

Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem nosaka to personu loku, par kurām tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta. Latvijai, integrējoties NATO, palielināsies to militārpersonu skaits, kuras pildīs dienestu ārvalstī, nebūdami diplomātiskie vai konsulārie darbinieki. Šīs personas uzturēsies ārvalstī kopā ar laulāto. Laulātais uz minēto periodu faktiski zaudē noteiktās sociālās garantijas, jo pašreiz noteikumi neparedz iespēju veikt obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumos no valsts pamatbudžeta par personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš ir karavīrs un pilda dienestu attiecīgajā ārvalstī.

Noteikumu projekts paredz valsts sociālās apdrošināšanas ieviešanu par personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un pilda dienestu ārvalstī.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par ēkas Rīgā, Stirnu ielā 16, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”.

Ēka Rīgā, Stirnu ielā 16, tika pieņemta ekspluatācijā 1983.gada 28.decembrī kā uzņēmuma “Rīgas apģērbs” kopmītne ar 405 vietām. 1992.gada 15.novembrī valsts ražošanas komercuzņēmums “Rīgas apģērbs” saskaņā ar LR Rūpniecības un enerģētikas ministrijas pavēli tika likvidēts un akciju sabiedrība “Rīgas apģērbs” tika noteikta par valsts uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēju. Minētā akciju sabiedrība 1996.gada 17.maijā tika pārveidota par SIA “Rīgas apģērbs”, kas savukārt 2000.gada 27.decembrī tika likvidēta.

SIA “Rīgas apģērbs” 1997.gada 22.oktobra vēstulē Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai lūdza izslēgt bijušo kopmītni Rīgā, Stirnu ielā 16, no valsts mantas nomas līguma un nodot to apsaimniekošanā SIA “Aspazija”, jo SIA “Rīgas apģērbs” turpmāku objekta apsaimniekošanu īres un komunālo parādu dēļ uzskatīja par neiespējamu.

Šobrīd likvidētā valsts uzņēmuma “Rīgas apģērbs” dienesta viesnīca Rīgā, Stirnu ielā 16, ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldīšanā. Dienesta viesnīcu bez īres līgumiem lieto bijušie likvidētā valsts uzņēmuma “Rīgas apģērbs” darbinieki, kā arī citas fiziskas un juridiskas personas. Ēka Rīgā, Stirnu ielā 16, ir uzcelta kā dienesta viesnīca, un tā varētu tikt izmantota arī kā patversme vai sociālā māja maznodrošinātajiem, tādēļ Valsts nekustamā īpašuma aģentūra 2003.gada 6.janvārī nosūtīja Rīgas domei vēstuli, kurā piedāvāja pārņemt minēto ēku pašvaldības īpašumā.

Rīgas dome 2003.gada 13.maijā pieņēma lēmumu Nr.2257 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Stirnu ielā 16, pārņemšanu Rīgas pilsētas īpašumā”, kuram atbilstoši ir sagatavots šis Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasībām”.

Šobrīd iekšējā kontroles sistēma pamatā ir izveidota visās ministrijās un iestādēs, un šo noteikumu projekta mērķis ir noteikt likumdošanā vienotas prasības, kas jāņem vērā, veidojot iekšējās kontroles sistēmu iestādē un ministrijā, kā arī definēt iekšējās kontroles sistēmas pamatelementus.

Noteikumu projekts izstrādāts, par paraugu ņemot 2000.gada 1.martā apstiprinātajā Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas Komisijas reformu ietvertās pamatprasības iekšējās kontroles jomā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 20.jūnijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Atlīdzinājuma par mantiskā zaudējuma un personīgā kaitējuma, kas personai nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību, aprēķināšanas likums”.

Šobrīd nav noteikts, kā tiek aprēķināti un kādā kārtībā atlīdzināti valsts pārvaldes iestāžu ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību nodarītie mantiskie zaudējumi vai personiskais kaitējums fiziskai un juridiskai personai. Tādējādi netiek piemēroti vienoti pamatprincipi personai nodarītā mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma atlīdzināšanas procesā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību, apmēru, lai minēto atlīdzinājumu izmaksu rezultātā netiktu traucēta valsts pārvaldes funkciju veikšana un vienlaikus tiktu nodrošinātas personas tiesības saņemt atlīdzinājumu. Likumprojekts sagatavots, ņemot par pamatu likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība”, kuru izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē 2003.gada 29.maijā.

Likumprojekts nosaka maksimāli pieļaujamo valsts budžeta līdzekļu, pašvaldības budžeta līdzekļu, citas atvasinātas publiskas personas budžeta un Administratīvā procesa likuma 94.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās iestādes līdzekļu apmēru, kādā: tiek labprātīgi atlīdzināti tiešie mantiskie kaitējumi; tiek atlīdzināti pārējie mantiskie zaudējumi; tiek atlīdzināts personiskais (arī morālais) kaitējums.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu atbilstoši apstiprinātam Rīcības plānam Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei valsts pārvaldes un reģionālās politikas jomā un Ministru kabineta 2003.gada 18.marta sēdē apstiprinātajam Attīstības plāna projektam.

Saskaņā ar Ministru kabineta nolemto Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiktu noteikta struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas darbība, tajā skaitā nosakot visu Vienotā programmdokumenta ieviešanas shēmu. Taču, ņemot vērā to, ka Vienotā programmdokumenta ieviešanā iesaistītās institūcijas izstrādā detālas pasākumu īstenošanas shēmas, tika mainīta nostādne par šāda detalizētu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi.

Līdz ar to noteikumu projekts, kurā detalizētāk tiktu atrunāta struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas darbība, nosakot visu Vienotā programmdokumenta ieviešanas shēmu, var tikt sagatavots pēc detalizētu pasākumu īstenošanas shēmu izstrādes. Plānots, ka minētais noteikumu projekts tiks sagatavots vienlaikus ar iekšējās struktūras darbam ar struktūrfondiem izveidošanu Vienotā programmdokumenta ieviešanā iesaistītajās iestādēs un iesniegts Ministru kabinetā līdz 2003.gada 1.decembrim.

Lai nodrošinātu iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu 21.sadaļā uzņemto saistību pret Eiropas Komisiju izpildi un attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu nodrošinātu attiecīga tiesību akta apstiprināšanu, kurā būtu noteikta Vienotā programmdokumenta ieviešanā iesaistīto institūciju atbildība, šobrīd sagatavots noteikumu projekts “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”. Tajā paredzēts noteikt struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu, tajā skaitā Vienotā programmdokumenta ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistītās institūcijas, to funkcijas un atbildību.

Savukārt, lai sagatavotos darbam ar struktūrfondiem un nodrošinātu struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanu, vienlaikus ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par veicamajiem uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai”, kur noteikti Vienotā programmdokumenta ieviešanā iesaistītajām institūcijām (Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Zemkopības ministrijai, Nodarbinātības valsts dienestam, Centrālajai finanšu un kontraktu vienībai, Lauku atbalsta dienestam, Valsts kasei) veicamie uzdevumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 18.jūnijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumos Nr.504 “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība””.

2002.gada 4.novembrī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.504 “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”, kuri stājās spēkā 2002.gada 9.novembrī. Noteikumu 124.punkts paredz, ka atļauju piemērot vietējo muitošanas kārtību izsniedz jebkurai juridiskajai personai, kas vēlas, lai preces izlaistu brīvam apgrozījumam tai piederošās telpās vai citā muitas iestādes noteiktā vietā. Viens no nosacījumiem atļaujas saņemšanai ir — lai juridiskajai personai būtu sertificēta kvalitātes vadības sistēma.

Juridiskajām personām ar atļaujas vietējai muitošanai piešķiršanu tiek deleģētas svarīgas muitas funkcijas, tāpēc, izsniedzot atļauju vietējās muitošanas kārtības nodrošināšanai, muitai jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka attiecīgā juridiskā persona spēs nodrošināt šo funkciju kvalitatīvu realizāciju.

Institūcijas, kurām atbilstoši likumam “Par atbilstības novērtēšanu” ir tiesības sertificēt organizāciju ieviestās kvalitātes vadības sistēmas, nav kompetentas izvērtēt muitas procesus un to atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī novērtēt, vai uzņēmuma ieviestā sistēma ir pietiekama, lai nodrošinātu muitas deleģēto funkciju realizēšanu. Tāpēc juridiskajai personai izsniegtais kvalitātes vadības sertifikāts ir nepietiekams, lai muita varētu izsniegt atļauju vietējās muitošanas kārtības piemērošanai.

2002.gadā tika uzsākta 2002.gada PHARE nacionālās programmas pasākuma “Sadarbība starp muitu un uzņēmējumiem” realizēšana, kura mērķis ir Latvijas muitas administrācijai ieviest uz muitas auditu balstītu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kas dod iespēju uzņēmējiem piemērot vietējās muitošanas kārtību. Šā pasākuma ietvaros 2003.gada 15.janvārī Valsts ieņēmumu dienests izdeva rīkojumu Nr.57 “Par muitas prasībām kvalitātes pārvaldības sistēmai”. Neizdarot grozījumus noteikumos, šis pasākums būs jāatceļ.

Savstarpējais memorands ar Valsts ieņēmumu dienestu jānoslēdz, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestu, tā rezultātā iegūstot informāciju par iespējamiem muitas noteikumu pārkāpumiem un veicot pasākumus to novēršanai.

Tā kā Valsts ieņēmumu dienests ar rīkojumu Nr.539 “Par vienkāršoto muitošanas kārtību” ir noteicis preces, kurām nepiemēro vienkāršoto muitošanas kārtību, tad atļaujā, kas paredz vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas piemērošanu, Latvijas kombinētās nomenklatūras četru zīmju kods jānorāda tikai tad, kad vienkāršoto muitošanas kārtību nepiemēro.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Tautsaimniecības padomē.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.260 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi””.

Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu to liftu veidus, uz kuriem noteikumi attiecas, precizētu prasības lifta tehnisko pārbaužu un apkopes veikšanai, pasažieru evakuācijai no bojāta lifta kabīnes, kā arī noteiktu pārejas periodu prasībām, kas attiecas uz lietošanā esošiem liftiem un to sastāvdaļām, kurām nepieciešams remonts vai rekonstrukcija.

Noteikumu projekts ir saskaņots ar Tehnisko ekspertu asociāciju un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Visu veidu cukura ievešanas (importa), arī ievešanas pārstrādei, licencēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts saskaņā ar apstiprināto sortimentu nosaka kārtību visu veidu cukura ievešanai (importam), arī ievešanai pārstrādei.

Noteikumu projekts nosaka, ka licencēšanas procedūru veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests, noteikta informācijas apmaiņas kārtība starp uzņēmumu un Lauku atbalsta dienestu. Projektā noteikti uzņēmumam nepieciešamie dokumenti, lai varētu saņemt licenci; licences saņemšanas, darbības termiņa pagarināšanas, pārreģistrācijas, papildināšanas un atpakaļnodošanas kārtība; cukura importa licencēšanas komisijas darbības kārtība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 18.jūnijam.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz svītrot no Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” normas, kuras būs iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektā “Visu veidu cukura ievešanas (importa), arī ievešanas pārstrādei, licencēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 18.jūnijam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks