Par pirmo Valsts kontroles jaunā likuma izpildes gadu

Pirmdien, 16. jūnijā, Valsts kontrole rīkoja tikšanos ar žurnālistiem, lai informētu par pirmajā gadā paveikto, īstenojot pirms gada — 12. jūnijā — spēkā stājušos Valsts kontroles likumu, kā arī ieskicētu tās problēmas un iesāktos darbus, kas vēl gaida savu risinājumu. Valsts kontrolieris Raits Černajs īsumā pastāstīja par sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem pieņemtajiem jauninājumiem likumā, kas savukārt atzīts par vienu no labākajiem un mūsdienīgākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Plašsaziņas līdzekļos (tostarp arī “Latvijas Vēstnesī”) lasītāji vairākkārt iepazīstināti ar VK likuma būtību, tā ietekmi uz Valsts kontroles darbības efektivitātes palielināšanu, nozīmīgākajām pārbaudēm un ziņojumu sagatavošanu gan vides aizsardzības, gan finanšu izlietojuma un citās jomās. Tika pieņemts arī Valsts kontroles nolikums, kas aizstāja iepriekšējo VK revīzijas reglamentu. Pozitīvi vērtējams arī tas, par ko jau ne vienu gadu vien runāts, — 2002. gada 24. oktobrī 7. Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, izveidojot Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākumos ir izskatīt VK ikgadējo ziņojumu Saeimai par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli), kā arī citus VK sagatavotos ziņojumus un sniegtos atzinumus par likumprojektiem.

Beidzot pēc VK iniciatīvas Saeimā izveidota šāda komisija, kas veido atgriezenisko saikni starp revīzijas un likumu izstrādes un apstiprināšanas procesiem. Līdz ar to parlamenta uzmanība tiek pievērsta VK revīziju galarezultātiem, lai tajos atklātās problēmas nepieciešamības gadījumā tiktu risinātas likumu grozījumu veidā.

Kā ļoti nozīmīgu jauninājumu Valsts kontroles likumā R. Černajs minēja 45. pantu, kas nosaka: “Valsts kontrolē gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.” Valsts kontrolieris atzina, ka šāda revīzija jau notikusi un veiktais darbs atzīts par atbilstošu likuma prasībām, līdz ar to nav pamata šad un tad agrāk izskanējušām bažām, ka VK atrodoties ārpus kontroles.

Vislielākā žurnālistu interese bija par Valsts kontroles finansiālo neatkarību, jo daudzās valstīs — gan Apvienotajā Karalistē, gan nupat arī Zviedrijā un pat Lietuvā un Igaunijā — par valsts augstāko kontrolējošo institūciju budžetu lemj parlaments. R.Černajs pastāstīja, ka, izstrādājot Valsts kontroles likumu, darba grupa bija paredzējusi normu VK finansiālās neatkarības nodrošināšanai, kas atbilstu Satversmes 87. pantā noteiktajai iestādes neatkarībai. Tas atbilstu arī INTOSAI IX kongresā pieņemtās Limas deklarācijas par finanšu kontroli direktīvām: “Augstāko norēķinu kontroles iestādēm jābūt tiesībām vērsties ar finanšu pieprasījumu tieši institūcijā, kas lemj par valsts budžetu.” Lai gan Saeima divos lasījumos to pieņēma, trešajā lasījumā politiķu domas mainījās un tika atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums, kāds ir pašlaik esošajā likumā: “Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.” Protams, arī tas ir solītis uz priekšu salīdzinājumā ar agrāko praksi, tomēr pērn izveidotā darba grupa šajā jautājumā turpina apkopot priekšlikumus, lai tuvākajā nākotnē tomēr panāktu attiecīgas korekcijas likumā. Turklāt būtu jāveic grozījumi likumā “Par budžeta un finanšu vadību” un vēl dažos normatīvajos aktos. Un tas būtu loģiski, citādi dīvaini iznāk — Valsts kontrole pārbauda Ministru kabineta finansiālo darbību, bet tajā pašā laikā valdība nosaka VK budžeta apjomu. Te var saskatīt interešu konfliktu. Pēc R. Černaja domām, valstī vispirms būtu jānodrošina valsts pamatfinansējums tādām institūcijām kā Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, VK, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, un tikai pēc tam uzmanība veltāma politiskajām prioritātēm.

Atbildot uz jautājumu par VK ēkas tālāko likteni, valsts kontrolieris teica, ka pašlaik budžeta grozījumos piešķirti 180 000 latu ēkas rekonstrukcijas projekta izstrādei, taču vēl nav īsti skaidrs, kad varētu sākties šie darbi un kā šādos apstākļos VK varēs normāli strādāt. Tas būs ilgstošs process, un nav īsti zināms, vai nomas variants būtu izmaksājis dārgāk.

Nobeigumā jāpiebilst, ka augustā apritēs 80 gadu, kopš Latvijā tika izveidota Valsts kontrole, un desmit gadu, kopš tā atjaunota.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore