Lai atbildes uz sūdzībām būtu ciešā saskaņā ar likumu

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinot aizsākto rakstu sēriju par jaunievēlētajām pašvaldībām veicamajiem uzdevumiem ( sk. 2001. gada 11. aprīļa "LV" nr.58(2445) un 19.aprīļa "LV" nr.61(2448)) , šoreiz "Latvijas Vēstnesī" — par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību pašvaldībās.

Katras pašvaldības iedzīvotājam ir dota iespēja sazināties ar savu pašvaldību, izteikt savu viedokli un neapmierinātību, priekšlikumus un ierosinājumus. Tas palīdz stiprināt saikni starp vietējo pārvaldi un iedzīvotājiem, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības nozīmīgākajiem pamatiem. Iedzīvotāju sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtību regulē likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Sūdzības uzklausa gan Pašvaldību lietu pārvalde (PLP), gan pašas pašvaldības. PLP iedzīvotāji griežas gadījumos, kad pašvaldības nav izpildījušas likumā noteiktos pienākumus un iedzīvotāju sūdzības nav uzklausītas, pieņemtas vai uz tām nav sniegtas atbildes. Pārvaldē visbiežāk nonāk sūdzības par laikā nesaņemtām atbildēm vai starpatbildēm no pašvaldības. 2000. gadā PLP izskatījusi gandrīz 200 fizisko personu sūdzības par pašvaldības vai pašvaldības darbinieku darbu.

Likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu valsts un pašvaldību institūcijās nosaka, ka pašvaldību iestādēm ir jāpieņem individuāli un kolektīvi iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, jāizskata tie savas kompetences ietvaros un likumā noteiktā termiņā jāpieņem lēmums, dodot iesniedzējam atbildi. 2001.gada 5. aprīlī Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi minētā likuma normās, nosakot, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā personas varēs pašvaldībās griezties arī ar mutvārdu sūdzībām. Attiecīgo pašvaldību institūciju vadītājiem likums uzliek pienākumu sniegt rakstveida atbildi uz sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem, un viņiem nav tiesību atteikties sniegt atbildi, ja vien sūdzība ir formulēta atbilstoši likuma prasībām. Likuma 2. pants nosaka, ka iesniegtajos dokumentos jābūt norādītam iesniedzēja vārdam un uzvārdam, dzīvesvietai vai uzturēšanās vietai un iesniedzēja parakstam. Juridiskām personām likums prasa norādīt nosaukumu, juridisko adresi un iesniedzēja parakstu.

Pašvaldības institūcijai, kas saņēmusi iesniegumu, priekšlikumu vai sūdzību, tas ir jāreģistrē un jāpieņem lēmums:

• 7 dienu laikā iesniegtais dokuments jānosūta citai konkrētajā lietā kompetentai institūcijai, par to paziņojot iesniedzējam;

• 15 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja iesniegtās sūdzības, priekšlikuma vai iesnieguma izskatīšanai nav nepieciešama papildu pārbaude un papildu ziņas;

• 30 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja papildu pārbaude vai ziņas ir nepieciešamas, bet par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam. Iesniedzējam jāpaziņo arī par iespējamo 30 dienu termiņa pārsniegšanu.

Spēkā esošā likuma norma nosaka, ka atbildēm uz iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem jābūt motivētām, tajās jānorāda pārsūdzēšanas kārtība, ja tā noteikta likumdošanas aktos. Saeimas 2001. gada 5. aprīļa sēdē trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka norādāma ne tikai pārsūdzēšanas kārtība, bet arī termiņi, kādos pārsūdzēšana izdarāma. Tāpat paredzēts, ka uz sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarots vietnieks var atbildēt uzreiz, ja tas ir iespējams. Pretējā gadījumā iesniegums, priekšlikums vai sūdzība būs jānoformē rakstveidā un jāizskata parastajā kārtībā. Jāpiebilst, ka līdzīgu kārtību paredz arī šobrīd spēkā esošā likuma redakcija.

F. Frīdenberga "LV" atzina, ka bieži vien pašvaldības nesniedz ne atbildes, ne starpatbildes uz sūdzībām — dažkārt paejot pat vairāki mēneši, līdz iedzīvotājs saņem atbildi, ja vispār to saņem. Līdz ar to PLP nereti nonāk starpnieka lomā starp iedzīvotājiem un pašvaldību, jo tai ir jāizskata visas iedzīvotāju sūdzības, kaut ne vienmēr iespējams palīdzēt.

"Ar birokrātiju varētu aizbildināties lielās pašvaldības, kurās dažkārt kāds dokuments uzreiz nenonāk atbildīgo amatpersonu rokās, bet mazās pašvaldībās tā ir tikai amatpersonu bezatbildība, ar kuru daudzi iedzīvotāji nespēj un bieži vien arī vairs negrib cīnīties," norādīja PLP direktora vietniece juridiskajos jautājumos.

Atbildot uz jautājumu par PLP reģistrētajām raksturīgākajām sūdzībām, F. Frīdenberga norādīja, ka iedzīvotāji bieži sūdzas par pašvaldības "necaurspīdīgo" darbu — iedzīvotājiem netiek darīts zināms, cik naudas un kādiem nolūkiem iztērēts, kur un kas tiks būvēts, un par citiem lēmumiem, kas pašvaldībā pieņemti, nerēķinoties ar iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību rīcībai, neatbildot uz iedzīvotāju ieteikumiem un sūdzībām, nav noteikta skaidrojuma — tā var būt gan neieinteresētība, gan pārliecība par stabilitāti savā amatā, gan no padomju laika iesakņojušies uzskati, sarunā ar "LV" secināja F. Frīdenberga. Parasti tāda attieksme pret iedzīvotājiem vērojama pašvaldībās, kur pašvaldības vadība jūtas stabili — viņi neredz konkurenci, iespēju tikt nomainītiem. Pašvaldībās, kurās par varu ir jācīnās vai ir spēcīga opozīcija, sabiedrība tiek informēta par pašvaldības aktivitātēm, darbs ir "caurspīdīgs", viņiem nav ļauts kļūdīties.

F. Frīdenberga atzina, ka nereti nepieciešama gluži cilvēcīga pašvaldības attieksme, jo visas jomas likums neregulē, bet cilvēkam vajadzīgs atbalsts un sapratne. PLP nav arī tiesību sodīt pašvaldību amatpersonas, ko iedzīvotāji bieži vien lūdz. Tāpēc PLP katru sūdzību izskata un mēģina rast atbilstošāko risinājumu, sēžoties pie sarunu galda, izsakot aizrādījumu pašvaldībai vai atbilstoši likumam norādot iedzīvotājiem kompetento institūciju, kas palīdzēs sasāpējušo jautājumu atrisināt.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore