Ar iecietību un kultūru daudzveidību

Aizvakar, 16.jūnijā, svinīgi tika atklātas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta telpas Elizabetes ielā 20

Pirmdien, 16.jūnijā: parlamentārā sekretāre Ingrīda Labucka, ministra sekretariāta biroja vadītāja Kristīne Vāgnere, sekretariāta administratīvā departamenta vadītājs Aleksandrs Rumjancevs un ministrs Nils Muižnieks Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ieejot

Jaunās telpās, Elizabetes ielā 20, no 15. jūnija darbu sācis jaunizveidotā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Biroja atklāšanai rīkotās preses konferences ievadā ministrs Nils Muižnieks atzina, ka darba sākums pēc ministrijas sekretariāta izveides bijis grūts. Nebija ne telpu, ne datoru, lai nodrošinātu normālu sekretariāta darbību. Tādēļ ar prieku un apņēmību darbinieki, kopskaitā 21, uzsāks darbu. Ministrs minēja ļoti interesantu faktu: sekretariāta darbinieku tautības atspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību — 60% ir latvieši, 40% — citu tautību pārstāvji, turklāt 3 darbinieki ir jaunie Latvijas Republikas pilsoņi. “Tas vieš pārliecību, ka šādā sastāvā ministrijas departamenti spēs prasmīgi risināt sabiedrības integrācijas lietas,” atzina Nils Muižnieks.

Īsumā raksturojot iepriekš paveikto, ministrs pastāstīja, ka sekretariāts turpinās sadarbību ar pašvaldībām. Tā aizsākusies ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) projektu. Projekts tika īstenots ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmas atbalstu. Tajā piedalījās valsts pierobežas pašvaldības, un tā laikā apzināta īpašā pierobežas pašvaldību situācija. Projekta noslēgumā tika rīkota konference “Ar mums sākas Latvija?”, un tajā tika spriests par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un integrāciju pierobežas pašvaldībās. Šoruden plānota plaša pieredzes apmaiņas konference, kurā pašvaldības stāstīs par tiem sabiedrības integrācijas projektiem, kas ir notikuši vai notiek pašvaldībās.

Lai, atbalstot starptautiskās organizācijas, sekmētu iecietības veicināšanu sabiedrībā un cīnītos ar neiecietību un rasu diskrimināciju kā brīvību, drošību un taisnību ierobežojošu faktoru, sekretariāts ir izteicis gatavību pievienoties starptautiskajai sabiedrībai un izstrādāt nacionālo programmu. Programmas ietvaros iecerēts rīkot seminārus ar dažādiem ekspertiem izglītības, sociālo jautājumu, masu mediju, likumdošanas un nevalstisko organizāciju jomā.

Īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta biroja vadītāju Kristīni Vāgneri jaunajās telpās sveikt ieradušies Naturalizācijas pārvaldes direktore Eiženija Aldermane (augšējā attēlā); Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs un Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministrs izteica pārliecību, ka diskriminācija, rasisms un neiecietība, kas balstās uz etnisko vai valsts piederību, reliģiju vai valodas pamatiem, ir vērtējams kā nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Pret tādiem ir jācīnās ar visiem likumīgajiem līdzekļiem. Jaunās ministrijas sekretariāts pavisam nesen izdevis informatīvu bukletu trīs valodās “Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā”. Sekretariātā ir izveidots mazākumtautību departaments, kas veicinās dialogu mazākumtautību un latviešu starpā.

Kā īpaši nozīmīgu un tālredzīgu N.Muižnieks uzskata darbu ar jaunatni. Pēc ministra teiktā, Latvijā ir 110 tūkstoši bērnu un jauniešu vecumā līdz 27 gadiem, kas vēl nav kļuvuši par LR pilsoņiem. “Mums jau ir zināmas iestrādes, taču darbs jāturpina. Jāstrādā ar jauniešiem un jārisina viņu problēmas. Ja tas netiks darīts, problēmas vēl ilgi liks sevi manīt,” norādīja ministrs, uzsverot, ka sekretariāts jau pasūtījis pētījumu par šiem jauniešiem.

Starptautisko aktivitāšu kontekstā N.Muižnieks atzīmēja sadarbību, kas jau sāk nest augļus. Ne vien uz Latviju brauc, bet arī Latviju aicina paust viedokli, pārstāvot Latvijas intereses sabiedrības integrācijas jautājumos. Ministrs jau šovasar dosies uz vairākiem starptautiskiem saietiem, piemēram, uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konferenci Vīnē par antisemītismu. Kopā ar Cēsu pašvaldību iecerēts brauciens uz Krasnojarsku un Omsku Krievijā, lai apzinātu latviešu dzīvi šajā Sibīrijas novadā.

Zaida Kalniņa,  “LV” nozares redaktore