Par vēstnieku atvadu vizītēm

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 17. jūnijā, Rīgas pilī atvadu vizītē tikās ar

Korejas Republikas vēstnieku Kumu Džunho. Valsts prezidente un vēstnieks pārrunāja abu valstu līdzšinējās attiecības un turpmākās sadarbības iespējas.

Prezidente un vēstnieks bija vienisprātis, ka Latvijas pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā pavērs jaunas sadarbības iespējas un pacels to citā kvalitātē, jo šis dialogs risināsies ne vien bilaterālā līmenī, bet jau arī ES kontekstā.

Vēstnieks informēja prezidenti par aktualitātēm savā valstī, tajā skaitā par iespējām saistībā ar dzelzceļa tīkla attīstību, kas drīzumā savienos Koreju un Eiropu.

Vēstnieks arī informēja prezidenti par to, ka ticis parakstīts līgums par bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Korejas Republiku.

Vakar, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kumo Džunho, kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Korejas divpusējās attiecības, kā arī to paplašināšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja vēstnieku, ka šonedēļ parlamentā plānota svarīgu jautājumu izskatīšana. Lai gan 19. jūnijā tiek pabeigts darbs pavasara sesijas ietvaros, jau piektdien, 20. jūnijā, parlamenta ārkārtas sesijā deputāti vēlēs jauno valsts prezidentu, kā arī balsos par šā gada budžeta grozījumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja – lai gan iestājusies vasara un deputāti vairāk laika veltīs, lai tiktos ar saviem vēlētājiem, darbs parlamentā neapstāsies un nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas ārkārtas sesijas.

Korejas Republikas vēstnieku interesēja arī darbs, sagatavojot referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāti būs pozitīvi. “Mūsu valsts integrācijai ES daudz atbalstītāju ir jaunatnes vidū, jo viņi izprot tās priekšrocības un iespējas, ko izglītības un karjeras veidošanā viņiem paver dalība šajā organizācijā,” teica I.Ūdre. Viņa minēja, ka veicinošs faktors ir arī pozitīvie referendumu rezultāti citās ES kandidātvalstīs, kā arī visu parlamentā pārstāvēto politisko partiju atbalsts Latvijas dalībai ES.

K.Džunho, runājot par abu valstu divpusējo sadarbību, sacīja, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991.gada rudenī tās attīstījušās pozitīvi un abpusēji izdevīgi. Lai gan Latviju un Koreju šķir liels attālums un abu valstu iedzīvotājiem trūkst informācijas vienam par otru, sadarbības potenciāls gan politisko saišu stiprināšanā, gan ekonomisko sakaru veicināšanā ir pietiekams. Par to liecina arī veiksmīgā sadarbība starptautisko organizāciju, tostarp Starpparlamentu savienības, ietvaros, kas ir labs forums ne tikai daudzpusēju, bet arī bilateriālu kontaktu veicināšanai. Korejai izveidojusies laba sadarbība ar Eiropas Savienību, tāpēc arī Latvijas iestāšanās šajā organizācijā būtu papildu stimuls attiecību intensificēšanai starp abām valstīm. Bez tam šogad Rīgā parakstīts līgums par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Koreju.

Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pastāstīja vēstniekam par valdības un parlamenta sadarbību, kā arī darbu valdību veidojošo frakciju koalīcijā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama arī abu valstu oficiālo vizīšu apmaiņa.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar, 17.jūnijā, tikās arī ar

Ķīnas Tautas Republikas vēstnieku Vanu Kaivenu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja un Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir veiksmīgas un turpina dinamiski attīstīties politikas, ekonomikas un izglītības nozarēs.

V.Kaivens uzsvēra, ka ir gandarīts par trīs gadus ilgušo darbu Latvijā, kā arī izteica pateicību par atbalstu, ko saņēmusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība mūsu valstī. Vēstnieks atzina, ka politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā ir stabilizējusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi – dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Ķīna pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā ES potenciālo dalībvalsti.

I.Ūdre augstu novērtēja V.Kaivena personīgo ieguldījumu un sacīja, ka liela daļa panākumu Latvijas un Ķīnas attiecību intensificēšanā ir vēstnieka ieguldītā darba rezultāts. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka Ķīna ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules valstīm, kas vairo savu iedzīvotāju labklājību un piesaista ārvalstu investīcijas, attiecības ar Latviju un tās pārstāvjiem Ķīna vienmēr veidojusi uz līdztiesīguma un savstarpējas cieņas pamatiem.

Analizējot ekonomisko sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Ķīnas investīciju dinamisko pieaugumu Latvijā, kas laikā no 1997.gada līdz 2001.gadam palielinājies piecdesmit reizes. I.Ūdre uzsvēra, ka abu valstu attiecībām ir liela nākotne un iespējas tās pilnveidot arī parlamentārās sadarbības līmenī. Viņa arī izteica nožēlu par SARS epidēmijas uzliesmojumu Ķīnas Tautas Republikā un cerību, ka tas neradīs šķēršļus valstu sadarbībai.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pasniedza Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam V.Kaivenam piemiņas medaļu.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests