Vakar, 17. jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi”, kuri nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un šo pasākumu realizētāju izvēles principus, kā arī kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte.

Noteikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, juridiskajām un fiziskajām personām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī nosaka pasākumu realizētājus. Pasākumus organizē, ievērojot valsts budžetā piešķirto finansējumu, kā arī bezdarba līmeni un bezdarbnieku skaitu attiecīgajā teritorijā (pilsētā, rajonā).

Bezdarbniekus iesaista pasākumos saskaņā ar aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu, kas noslēgts starp aģentūru un bezdarbnieku.

Aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, pušu pienākumus un tiesības, līguma darbības laiku, pušu saistības un atbildību par līguma saistību pienācīgu nepildīšanu.

Noteikts, ka pasākumu īstenošanas norisi kontrolē Nodarbinātības valsts aģentūra.

 

Akceptēti noteikumi “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”.

Vispārīgās dzīvnieku labturības prasības ir noteiktas 1999.gada 9.decembra Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumos Nr.435 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Lai ieviestu Eiropas Savienības prasības, 1999.gada 9.decembra Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka labturības prasības atsevišķi katrai lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai. Sakarā ar to, ka nav reglamentētas kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības, nepieciešams pieņemt noteikumus, kas sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

Noteikumi nosaka kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības to pirmskaušanas turēšanas, apdullināšanas un nogalināšanas laikā.

Noteikumi attiecas uz dzīvnieku pirmskaušanas turēšanu, pārvietošanu, apdullināšanu, kaušanu un nogalināšanu, kā arī dzīvnieku nogalināšanu, kas saistīta ar dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu.

Noteikts, ja dzīvniekus nekauj kautuvēs, ir jāievēro, ka dzīvnieku pārvietošanas, pirmskaušanas turēšanas, kustību ierobežošanas, apdullināšanas, kaušanas un nogalināšanas laikā aizliegts dzīvniekus baidīt, uztraukt un pakļaut sāpēm, ciešanām un stresam, kā arī prasības dzīvnieku (izņemot kažokzvērus) apdullināšanai un nogalināšanai.

Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē šo noteikumu izpildi, uzrauga un kontrolē dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai paredzētos instrumentus, iekārtas un aprīkojumu.

Noteikts, ka dzīvniekus apdullina, kauj vai nogalina attiecīgi apmācītas personas. Kautuves telpas, instrumenti un citas iekārtas vai piederumi un dzīvnieku turēšanas vietas ir izveidotas un tiek uzturētas, un izmantotas tā, lai pasargātu dzīvniekus no satraukuma, sāpēm un ciešanām. Darba instrumentus, aprīkojumu un iekārtas, kuras izmanto dzīvnieku apdullināšanai, nokaušanai vai nogalināšanai, izveido, uztur un izmanto tā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu dzīvnieku apdullināšanu, nokaušanu vai nogalināšanu. Kautuvē darba kārtībā tiek turēti un pirms darba uzsākšanas pārbaudīti rezerves darba rīki un aprīkojums dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai.

Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts kautuvē: veic dzīvnieku klīnisko apskati pēc dzīvnieku ievešanas kautuves teritorijā un pārbauda dzīvnieku veselības stāvokli un to turēšanas apstākļus; novērtē transportlīdzekļa atbilstību dzīvnieku pārvadāšanai; reģistrē šajos noteikumos minētās apskates rezultātus, kā arī konstatētos pārkāpumus un nekavējoties par tiem ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

 

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas”, kuri nosaka kārtību, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem Aizsardzības ministrija sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas, un šo izdevumu apmēru.

Ārstniecības izdevumus karavīram sedz tikai par tiem ārstniecības pakalpojumiem, kuri saistīti ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtās traumas ārstēšanu vai slimības ārstēšanu, ja saslimšanas cēlonis ir saistīts ar dienestu.

Noteikts, ka  Aizsardzības ministrija karavīram sedz šādus ārstniecības izdevumus: ar ārstēšanu saistītos izdevumus (arī izdevumus par ārstniecības līdzekļu iegādi un pacienta maksājumus) un ar medicīnisko rehabilitāciju saistītos izdevumus, ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi, kā arī samaksu par pavadoņa pakalpojumiem, ja tādi ir noteikti; ar tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu saistītos izdevumus; ar karavīra aprūpi saistītos izdevumus, ja Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija pēc ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta un tās Militārā dienesta iesaukšanas centra Valsts militārā dienesta pārvaldes Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta ieteikuma, kuras teritorijā ir karavīra dzīvesvieta, atzinusi, ka karavīrs nevar sevi apkopt un viņam ir nepieciešama pastāvīga (vai uz laiku) citas personas palīdzība; ārstniecības izdevumus (izņemot ar tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu saistītos izdevumus) karavīram sedz līdz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības noteiktā darbspēju zaudējuma vai invaliditātes termiņa beigām vai karavīra ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām, ja viņam nav noteikta invaliditāte.

Aizsardzības ministrija ārstniecības izdevumus karavīram sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Lai laikus saņemtu nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus, karavīrs pēc atvaļināšanas no dienesta nekavējoties stājas uzskaitē Militārā dienesta nodaļā un iesniedz šādus dokumentus: aktu par dienestā notikušo nelaimes gadījumu (ja ir gūta trauma); komisijas izsniegtu slimības apliecību, kurā norādīta diagnoze un komisijas lēmums par karavīra veselības traucējumu cēloni un saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu; pavēli par karavīra atvaļināšanu no dienesta (kopiju). Minētie dokumenti glabājas Militārā dienesta nodaļā kopā ar karavīra uzskaites dokumentiem. Ja karavīrs maina dzīvesvietu, viņš par to paziņo Militārā dienesta nodaļai pēc iepriekšējās dzīvesvietas. Ja ārstēšanās turpinās, karavīra dokumentus pārsūta tai Militārā dienesta nodaļai, kuras teritorijā atrodas viņa jaunā dzīvesvieta. Pēc dzīvesvietas maiņas karavīram jāstājas uzskaitē attiecīgajā Militārā dienesta nodaļā. Ja karavīram ir pārvietošanās grūtības, viņa stāšanos uzskaitē organizē Militārā dienesta nodaļa.

Noteikts, ka karavīra ārstniecības procesu organizē un pārrauga Militārā dienesta nodaļas ārsts eksperts.

 

Akceptēti noteikumi “Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kuri nosaka ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu (turpmāk — nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites vienotu kārtību.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanas un uzskaites mērķi ir: noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus, lai turpmāk tos novērstu; dokumentāri noformēt notikušo nelaimes gadījumu, lai nodrošinātu cietušajam karavīram vai — karavīra nāves gadījumā — viņa apgādībā bijušajām personām un mantiniekiem normatīvajos aktos, kas regulē karavīru sociālās drošības jautājumus, noteiktās sociālās garantijas; noteikt personas, kuras pieļāvušas militāro reglamentu un citu militāro dienestu reglamentējošo, kā arī vispārējo normatīvo aktu pārkāpumus, kas izraisījuši nelaimes gadījumu.

Noteikts, ka saskaņā ar šiem noteikumiem jāizmeklē visi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīru valsts teritorijā vai ārpus tās: veicot Militārā dienesta likuma 9. pantā noteikto militārā dienesta izpildi; aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sabiedrisko kārtību, glābjot cilvēka dzīvību; nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citām inficētām vielām un priekšmetiem; dabas katastrofas (zemestrīces, nogruvuma, plūdu, vētras u.c.) vai dzīvās dabas kaitīgu faktoru (kukaiņu, rāpuļu un citu dzīvnieku) iedarbības uz organismu dēļ.

Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts karavīru, kurš dienesta uzdevumā atradies Latvijā, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem vai starptautiskajiem līgumiem.

Izdevumus, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu, sedz tā vienība, kurā noticis nelaimes gadījums.

Par nelaimes gadījuma savlaicīgu un kvalitatīvu izmeklēšanu un akta par nelaimes gadījumu noformēšanu ir atbildīga tā amatpersona, kam ar pavēli uzdots vadīt nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr. 189 “Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Noteikts, ka līdz Iekšlietu ministrijas Sardzes pulka reorganizācijas pabeigšanai nelaimes gadījumus, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkā dienošiem obligātā dienesta karavīriem, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Ar 2002. gada 31.martu uzsākta Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) likvidācija, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumiem CDzMPK likumā noteiktās funkcijas pilda un saistības pārņem Ministru kabineta izveidotā publiskā aģentūra. Saskaņā ar 2002.gada 25.septembra rīkojumu ir izveidota valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”, kura pārņem CDzMPK funkcijas.

Likumprojekts paredz visā likuma tekstā noteiktās CDzMPK tiesības un pienākumus noteikt kā Mājokļu aģentūras tiesības un pienākumus. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” piemērošanu arī pēc CDzMPK likvidācijas.

 

Akceptēts rīkojums “Par valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu sadali 2003.gadā”, kas paredz Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai iedalīt 750 000 latu no valsts īpašuma privatizācijas fondā 2003.gadā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas gūti dzīvojamo māju privatizācijā.

 

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izmaksājama atlīdzība ekspertam, speciālistam un tulkam par pienākumu izpildīšanu pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai lēmuma”, kuri nosaka kārtību, kādā izmaksājama atlīdzība ekspertam, speciālistam un tulkam par pienākumu izpildīšanu pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai lēmuma, izņemot gadījumus, ja šos pienākumus viņi veic kā dienesta uzdevumu.

Atlīdzības apmēru ekspertam, speciālistam un tulkam nosaka, ņemot vērā attiecīgi eksperta, speciālista un tulka kvalifikāciju, darba sarežģītību un darba veikšanai nepieciešamo laiku. Lai saņemtu atlīdzību, eksperts, speciālists un tulks iesniedz procesa virzītājam saskaņošanai pārskatu par padarīto darbu.

Atlīdzību aprēķina un izmaksā izziņas iestāde, prokuratūra vai tiesa, pamatojoties uz šādiem dokumentiem: ar procesa virzītāju saskaņots eksperta, speciālista un tulka pārskats par padarīto darbu; uzziņa par eksperta, speciālista vai tulka piedalīšanos kriminālprocesā.

Atlīdzību izmaksā no izziņas iestādei, prokuratūrai vai tiesai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

Akceptēti noteikumi “Minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība, minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugi”.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma doto pilnvarojumu, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvijā tiks nodrošināta Eiropas Komisijas 2001.gada regulā Nr.69/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz minimālo valsts atbalstu noteikto prasību izpilde.

Eiropas Komisijas regula nosaka, ka atbalstam, kurš jebkuru trīs gadu laikā nepārsniedz 100 000 eiro, nav negatīvas ietekmes uz konkurenci, jo tā apmērs ir minimāls. Tomēr, plānojot sniegt komercsabiedrībām minimālo atbalstu, ir jāpārbauda tās iepriekšējos trīs gados saņemtais minimālais atbalsts, lai pārliecinātos, ka plānotā atbalsta dēļ netiks pārsniegts noteiktais pieļaujamais minimālā atbalsta apmērs.

 

Akceptēti “Noteikumi par atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumu izskatīšanas kārtību, termiņu un pieteikumu veidlapu paraugiem.”

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumā doto pilnvarojumu, tie pamatā saglabā spēkā esošo kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikšanai un izskatīšanai Valsts atbalsta uzraudzības komisijā.

Lai atvieglotu atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu pieteikumu sagatavošanu, projekta pielikumos ir ne tikai vispārīgā atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu pieteikuma veidlapa, kā tas ir spēkā esošajos Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumos Nr.200 “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums”, bet arī pieteikuma veidlapu paraugi atbalstam konkrētiem mērķiem (piemēram, reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, nodarbinātības veicināšanai, apmācībām u.c.). Tas dos iespēju, plānojot atbalstu konkrētiem mērķiem, laikus sagatavot un iesniegt visu nepieciešamo informāciju un tādējādi paātrināt atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu virzību izskatīšanai Komisijas sēdē.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 3.jūnija noteikumos Nr.200 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju””.

Noteikumu 23.1 punktā ir dota atsauce uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, kurš ir zaudējis spēku pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma spēkā stāšanās šā gada 1.janvārī.

Grozījumi paredz aizstāt atsauci noteikumu 23.1 punktā uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” ar atsauci uz Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumos Nr.265 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)””.

Noteikumu 19.1 punktā ir dota atsauce uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, kurš ir zaudējis spēku pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma spēkā stāšanās šā gada 1.janvārī.

Grozījumi paredz aizstāt atsauci noteikumu 19.1 punktā uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” ar atsauci uz Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 12.maija noteikumos Nr.179 “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējdarbības atbalsta fonda statūti””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma anotācijai, saskaņā ar kuru ir nepieciešams izdarīt grozījumu noteikumu 15.punktā, kurā ir dota atsauce uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, kas ir zaudējis spēku pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma spēkā stāšanās šā gada 1.janvārī.

Grozījumi noteikumos paredz aizstāt atsauces uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” un Ministru kabineta 1997.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.364 “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums” Ministru kabineta 1998.gada 12.maija noteikumu Nr.179 “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējdarbības atbalsta fonda statūti” 15. punktā ar atsaucēm uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma tiesisko regulējumu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 11.maija noteikumos Nr.168 “Noteikumi par zemes nodokļa maksājuma pamatparāda kapitalizāciju un dzēšanu””.

Noteikumu 21.1. punktā ir dota atsauce uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, kurš ir zaudējis spēku pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma spēkā stāšanās šā gada 1.janvārī.

Grozījumi paredz aizstāt atsauci noteikumu 21.1. punktā uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” ar atsauci uz Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 11.maija noteikumos Nr.177 “Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju””.

Noteikumu 19.1 punktā ir dota atsauce uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, kurš ir zaudējis spēku pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma spēkā stāšanās šā gada 1.janvārī.

Grozījums paredz aizstāt atsauci noteikumu 19.1 punktā uz likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” ar atsauci uz Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

 

Akceptēti noteikumi “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi”.

Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2002.gada 12.decembra likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””, ar kuru tika grozīti pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumu Nr.298 “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi” izdošanas pamatojumi – likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” 2.panta otrā daļa un 5.panta ceturtā daļa. Ievērojot minēto, kā arī saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” Pārejas noteikumu 17.punktu ir jāizdod noteikumi jaunā redakcijā.

Salīdzinot ar spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajos noteikumos ir veiktas vairākas izmaiņas.

Lai nodrošinātu likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” 5.panta ceturtās daļas izpildi, noteikumos paredzēta atsevišķa sadaļa, kurā ir atrunāti tabakas izstrādājumu marķēšanas nosacījumi, tajā skaitā paredzot arī nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņiem un saņemšanas nosacījumiem.

Lai nodrošinātu likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” 5.1 panta ceturtās daļas izpildi, noteikumos noteikts, ka Latvijas Republikas muitas teritorijā aizliegts realizēt cigaretes par cenu, kas ir augstāka par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu, noteikumi papildināti ar normu, kurā paredzēts, ka, ja cigaretes tiek realizētas komplektā ar citām precēm, pavaddokumentos vai čekā norādāma katras preces cena atsevišķi.

Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs anulēt komersantam izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, ja tabakas izstrādājumi atkārtoti gada laikā tiek realizēti personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.

No noteikumiem svītrotas tiesību normas par licencētu importētāju pienākumu piecu darba dienu laikā no nemarķējamo tabakas izstrādājumu ievešanas brīža Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam saņemt izziņas par nemarķējamo tabakas izstrādājumu realizāciju.

Noteikumos ir ietvertas tiesību normas, lai saskaņotu normatīvo aktu ar Komerclikuma prasībām, kā veikti precizējumi arī vairākos citos noteikumu punktos.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.454 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti sakarā ar Imigrācijas likuma un Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanos spēkā un grozījumiem Civillikumā.

Noteikumos noteikta jauna Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība par personas dzīvesvietu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, reģistrēšanu un anulēšanu, kā arī aizgādības un aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu.

Noteikumu realizācijai nepieciešams pārveidot pašvaldību informācijas sistēmu daļu, kas nodrošina informācijas apmaiņu ar Iedzīvotāju reģistru.

 

Akceptēti noteikumi “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumā, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” doto deleģējumu.

Noteikumos noteikta Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu sniegšanas kārtība. Ziņu sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī personām nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Papildus izstrādāta kārtība, kādā pašvaldības, kurām ir nodrošināta tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, sniedz ziņas fiziskām personām par to reģistrāciju dzīvesvietā. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļauto un izsniegto personas datu, kā arī statistiski apkopojamo ziņu lielo apjomu noteikumu projektā tiek noteikts informācijas dalījums pilna apjoma informācijā par personu un daļēja apjoma informācijā par personu. Atbilstoši informācijas tehnoloģiju prasībām noteikumos precizēta izmantotā terminoloģija, kā arī paredzēta speciālu informācijas sagatavošanas un atlases metožu lietošana, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pieprasījumu izpildi personas un statistikas datu izsniegšanai. Pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, definētas prasības personas datu aizsardzībai, drošībai un elektroniskai datu pārraidei.

 

Akceptēts rīkojums “Par I.Dambi”, kurš paredz apstiprināt Ilmāra Dambes kandidatūru valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdes priekšsēdētāja (ģenerāldirektora) amatam ar 2003.gada 1.jūliju.

Uzdot finanšu ministra padomniecei Sandrai Bukanei pildīt valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdes priekšsēdētāja (ģenerāldirektora) pienākumus līdz 2003.gada 30.jūnijam.

 

Akceptēti “Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos”.

Darba aizsardzības likums, kas ir spēkā no 2002.gada 1. janvāra, paredz darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidi uzņēmumā, lai tā tiktu pilnvērtīgi organizēta; likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka apmācības kārtību darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām.

Noteikumi nosaka darba aizsardzības speciālistu, uzticības personu un nodarbināto apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos; darba aizsardzības apmācības līmeņus un tiem atbilstošās darba aizsardzības speciālistu tiesības.

Noteikts, ka atbilstošas zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt, apgūstot šādas programmas: pamatlīmeņa zināšanas – Izglītības un zinātnes ministrijas licencētās izglītības programmas; augstāko profesionālo izglītību – Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētās studiju programmas, ja tajās tiek apgūtas zināšanas atbilstoši profesiju standartiem “Darba aizsardzības speciālists” un “Darba aizsardzības vecākais speciālists”.

Darba aizsardzības apmācība paaugstinās attiecīgo darbinieku kvalifikāciju, līdz ar to paredzama situācijas uzlabošanās uzņēmumos darba aizsardzības jomā.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojektā ir ietverti vairāki grozījumi Krimināllikumā, kas paredz plašākas iespējas piemērot tādus soda veidus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, kā arī grozījumi, kas paredz atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam adekvātākus sodus.

Tiek noteikts, ka par mantkārīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tiesa pēc tās izvēles naudas sodu drīkst noteikt divkāršā apmērā no Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzētā naudas soda apmēra, bet ne vairāk par 200 minimālajām mēnešalgām.

Kā jauns pamatsoda veids tiek noteikta mantas konfiskācija. Grozījumi Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijās, paredzot mantas konfiskāciju kā pamatsoda veidu, ir izdarīti tādos pantos, kuros ietverto noziedzīgo nodarījumu subjektīvo pusi raksturo mantkārīgs motīvs.

Vairākās sankcijās tiek ietverts soda veids – piespiedu darbs. Sankcijas, kurās tiek izdarīts šāds papildinājums, ir izvēlētas pēc šādiem principiem: sankcijas, kurās līdz šim bija paredzēta brīvības atņemšana un naudas sods, bet nebija piespiedu darbs; sankcijas, kurās līdz šim bija ietverts arests vai vieglāks sods, bet kurās nebija piespiedu darbs.

Atsevišķās sankcijās tiek izslēgts soda veids – brīvības atņemšana, jo pantā paredzētais nodarījums nav tik smags, lai par tā izdarīšanu personai tiktu piemērota brīvības atņemšana (piemēram, 188.panta pirmā daļa).

Ir paplašināta tiesību ierobežošanas kā papildsoda piemērošanas iespēja, nosakot to par tādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kas ir saistīti ar personas pilnvaru pārsniegšanu vai prettiesisku izmantošanu.

Likumprojektā ir paredzēti vairāki jauni nosacījumi par personu nosacītu notiesāšanu, piemēram, jauns pienākums, kas nosacīti notiesātajam var tikt noteikts, ir sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšana; jauninājums ir nosacījums, ka tiesa pēc tās izvēles drīkst nosacīti notiesātajam noteikt citus, likumā neparedzētus pienākumus (piemēram, pienākums mācīties, apgūt kādu specialitāti, nesatikties ar tiesas norādītām personām, pienākums apmeklēt psihologa konsultācijas, u.tml.), kā gadījums, kad nav piemērojama nosacīta notiesāšana, ir noteikti gadījumi, kad persona ir izdarījusi sevišķi smagu noziegumu u.c.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, kurā ir ietverti vairāki grozījumi, kas paredz plašākas iespējas piemērot tādus soda veidus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā tiek noteikts jauns pamatsoda veids – mantas konfiskācija. Līdz šim šis soda veids ir tikai kā viens no papildsoda veidiem, līdz ar to Sodu izpildes kodeksā ir nepieciešams precizējums, nosakot tajā, ka mantas konfiskācija var būt arī kā pamatsoda veids.

 

Akceptēts rīkojums “Par kuģa “Rubīns” nodošanu bez atlīdzības Engures pagasta pašvaldībai”.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu Vides ministrijai atļauts bez atlīdzības nodot Engures pagasta pašvaldībai Jūras vides pārvaldes valdījumā esošo kuģi “Rubīns”, lai izmantotu Engures ostas vajadzībām.

Vides ministram uzdots apstiprināt kuģa “Rubīns” nodošanas un pieņemšanas aktu.

 

Akceptēti noteikumi “Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Normatīvais akts paredz eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu precizēšanu un papildināšanu, lai sasniegtu atbilstību ES prasībām sēklu aprites jomā.

Noteikumi paplašina sēklu ražotāju un tirgotāju iespējas, piemēram, rada iespēju sertificēt hibrīdo šķirņu sēklas, sagatavot un sertificēt citā valstī novāktās sēklas.

Noteikumi nosaka sēklu iedalījumu kategorijās atbilstoši ES prasībām; saiņojuma un etiķetēšanas prasības sēklām, kas nav līdz galam sertificētas, etiķetēšanas prasības hibrīdiem, sēklaudzēšanas un sēklu aprites dokumentu saturu, kā arī tiek precizēta sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību.

 

Akceptēts likumprojekts “Par policiju”.

Likuma 30.pantā ir tiesiski noregulēts policijas darbinieku palīgu institūts. Minētais pants nosaka, ka par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekam.

Likumprojekts paredz izslēgt likuma 30.pantu, kā rezultātā spēku zaudēs arī Ministru padomes 1992.gada 28.septembra lēmums Nr.405 “Par Nolikumu par policijas darbinieka palīgu”, tādējādi tiks likvidēts policijas palīga institūts.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments