Medību likums

Saeimas dok. Nr.959; likumprojekts Nr.243

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2003. gada 12. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai 2. lasījumā

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj nomedīt vienu limitēto medījamo dzīvnieku atļaujā norādītajā vietā;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību munīcija — munīcija, kuras šāviņš ir medību lode vai kuras šāviņš sastāv no skrotīm vai renkuļiem;

5) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

6) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

7) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

8) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

9) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un medījamiem dzīvniekiem nepieciešamās vides saglabāšanu;

10) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietojumā esošajā zemesgabalā ietilpst šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības;

11) medību tiesību lietotājs — medību tiesību īpašnieks vai persona, kurai medību tiesību īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības;

12) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

13) medījamie dzīvnieki — savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

14) mednieka sezonas karte — ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās;

15) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

16) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.

 

 2.pants

Likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.

 

 3. pants

(1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību līdzekļus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki, medību platībās klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī izbēguši nebrīvē turēti dzīvnieki (pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķi.

(2) Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

 

4.pants

Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

5.pants

(1) Aizliegts iegūt medību produkciju piesavinoties, kā arī pieņemt to realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas vai tās kopijas.

(2) Ja medījamā dzīvnieka bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, tā piederību nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

6.pants

Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.

 

7.pants

Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

 

8.pants

Medību vadītāja pienākumus un tiesības, kā arī šķirnes medību suņu izmantošanu nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants

Medības piesaka Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants

Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskajai pētniecībai, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē, kā arī turēt nebrīvē, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

 

11.pants

(1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

(2) Medījamos dzīvniekus drīkst ievest Latvijā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

 

 

II nodaļa

Mednieka apliecība un tiesības medīt

12.pants

Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

13.pants

(1) Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī drošības prasības medībās nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants

(1) Mednieka apliecību var saņemt fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un speciālos līdzekļus. Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja mednieka apliecība, medību vadītāja apliecība vai mednieka sezonas karte nozaudēta, nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meža dienests izsniedz jaunu mednieka apliecību, pamatojoties uz mednieka iesniegumu un paskaidrojumu. Jaunus dokumentus izsniedz tā pati Valsts meža dienesta iestāde, kura to izsniedza iepriekš.

 

15.pants

“(1) Mednieku eksaminācijas komisiju apstiprina Valsts meža dienests. Komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta, Vides ministrijas, Valsts policijas pārstāvjus un pašvaldības pārstāvjus.

(2) Mednieku eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Maksu par eksāmena kārtošanu nosaka zemkopības ministrs.

 

16.pants

Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, drīkst medīt Latvijas teritorijā, ja viņiem ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas teritorijā, kā arī saņēmuši mednieka sezonas karti. Minētās personas medībās drīkst izmantot medību šaujamieročus, ja ir saņēmušas Valsts policijas atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

17.pants

Medības medību iecirknī notiek saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrētu medību iecirkņa plānu. Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets.

 

18.pants

Publiskajās ūdenstilpnēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju, kura medību iecirknī attiecīgā ūdenstilpne atrodas.”

 

 

III nodaļa

Medību platības, nomedīšanas apjoms un medību atļauja

19.pants

(1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) mežacūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāri;

3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri.

(2) Aļņu, briežu un mežacūku medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus.

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes un medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

(4) Medību nomas maksas noteikšanas kārtību valsts medību platībās nosaka zemkopības ministrs.

 

20.pants

(1) Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem.

(2) Medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgā administrācija.

(3) Medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi.

 

21.pants

Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

 

22.pants

(1) Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(2) Ja medību platības ietilpst nacionālā parka vai dabas rezervāta teritorijā, attiecīgā administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(3) Nacionālo parku un dabas rezervātu administrācijas limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod Valsts meža dienestam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu, mēneša laikā pēc medību sezonas beigām, bet medību tiesību lietotāji izlietotās medību atļaujas mēneša laikā pēc medībām iesniedz institūcijām, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

 

23.pants

(1) Par mednieka apliecību, medību atļauju un mednieka sezonas karti, atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

 

 

IV nodaļa

Nelikumīgas medības

24.pants

(1) Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā, kas neatbilst medību normatīvajos aktos noteiktajam;

2) medīšanu bez mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes (neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas vai medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas;

3) medīšanu tādos gadījumos, kad medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

5) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību īpašnieka vai lietotāja rakstveida piekrišanas, izņemot šā likuma 18. pantā noteiktos gadījumus;

6) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

7) šajā likumā un citos medību normatīvajos aktos aizliegtu vai vispārbīstamu līdzekļu, medību metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās;

8) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja.

(2) Aizliegtos un vispārbīstamos medību līdzekļus, metodes, rīkus un paņēmienus nosaka Ministru kabinets.

 

 

V nodaļa

Medību resursu uzraudzība un medību kontrole

25.pants

Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medību normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic Valsts meža dienests, Vides ministrija un Valsts policija.

 

26.pants

Medību norisi dokumentē. Medību norises dokumentēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

27.pants

(1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medību normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt vārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medību normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

 

28.pants

Ja kāda no šā likuma 25. pantā minētajām institūcijām medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

 

29.pants

(1) Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka Valsts meža dienesta, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgās administrācijas izveidota komisija. Komisijas darbā pieaicina cietušo, kam nodarīti zaudējumi, medību tiesību lietotāju un, ja nepieciešams, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta speciālistus. Komisija nosaka zaudējumu apjomu atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(2) Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.

 

30.pants

Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medību normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo atlīdzību ieskaita Medību saimniecības attīstības fondā.

 

 

VI nodaļa

Medību saimniecības attīstības fonds

31.pants

(1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots Medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļaujām un par atļaujām izvest medību trofejas no Latvijas;

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku apliecībām, atļaujām ārvalsts medniekiem medīt Latvijas teritorijā un mednieku sezonas kartēm;

c) to zaudējumu atlīdzība, kurus personas nodarījušas medību saimniecībai;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;

4) mednieku izglītošanai.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi Nr.251 “Medību noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.398 “Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi Nr.478 “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”.

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.