Pēc 2003.gada 12.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Šonedēļ mūsu frakcijas deputāti, kas jau iepriekš bija pauduši savu atbalstu Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai, tikās ar Valsts prezidenti un vienojās par sadarbību pēc prezidentes vēlēšanām, jo mēs nešaubāmies, ka Vaira Vīķe-Freiberga tiks ievēlēta atkārtoti. Un jāsaka atklāti, ka mēs tiešām bijām ļoti apmierināti ar šo sarunu, jo Vaira Vīķe-Freiberga pauda savu atbalstu daudzām mūsu frakcijas iecerēm, piemēram, valsts valodas nostiprināšanai un daudzām citām lietām.

Šodien, nepārprotami, centrālais notikums bija balsojums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Kāpēc Tautas partija balsoja “par”?

Pirmkārt, tiek īstenota neprasmīga finanšu politika, par ko liecina arvien pieaugošais budžeta deficīts un strauji pieaugošais valsts parāds. Gada beigās tas draud pārsniegt vienu miljardu latu. Un šo lielo parādu kādreiz atdot taču būsim spiesti mēs paši. Tas būs smagi.

Otrkārt, tā ir “jauno laiku” nelabvēlīgā attieksme pret laukiem un mazpilsētām, jo, salīdzinot ar pagājušo gadu, valsts finanšu investīcijas dažādu projektu īstenošanai ārpus Rīgas ir samazinājušās vairāk nekā trīs reizes, un šodien apspriestie budžeta grozījumi tur ienes ļoti mazas izmaiņas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka plaisa starp Rīgu un pārējo Latviju vēl vairāk palielināsies un novados nebūs attīstības.

Treškārt, pilnīgi pretēji iepriekšējiem solījumiem atsevišķa grupa interesentu tiek pakārtota privatizācijai. Lai panāktu savu, tiek ietekmēta tiesa, kā tas bija a/s “Latvijas krājbanka” privatizācijas gadījumā, kad tieslietu ministrs deva rīkojumus pat nakts laikā.

Ceturtkārt, visa vara tiek koncentrēta atsevišķu cilvēku rokās. Lai partijas “Jaunais laiks” cilvēki dabūtu amatus, tiek grozīti likumi, nerēķinoties pat ar ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Juristu biedrības vadītāju un citu vadošo amatpersonu un speciālistu viedokli. “Jaunajam laikam” nav svarīgi, lai, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam būtu atbilstoša izglītība. Svarīgi, lai viņš tikai pildītu “Jaunā laika” vadoņa pasūtījumu. Un šodien tie, kas to nedara, diemžēl ir spiesti aiziet no darba. Šobrīd savu amatu diemžēl ir atstājuši ilggadēji Finanšu ministrijas atbildīgi darbinieki, kas mūsu izpratnē ir ļoti augstas kvalifikācijas speciālisti.

Un tad vēl jāsaka, ka nepārtraukti tiek solīts — būs, būs, būs. Diemžēl, kā pierādīja šodien apspriestie budžeta grozījumi, solīto 130 miljonu vietā ir parādīta “piga” gan pensionāriem, gan lauku attīstībai, gan daudzām, daudzām citām lietām. Un faktiski varam secināt, ka šajos grozījumos nav atdots pat tas parāds, ko, pieņemot šā gada budžetu gada sākumā, atņēma dažādām lietām, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Vēl šodien mūs nedaudz uzmanīgus darīja tas, ka diezgan aizdomīgas likās jurkāniešu un Repšes kunga savstarpējo simpātiju izpausmes plenārsēdē. Tas nedaudz apstiprināja aizdomas par Lujāna kunga, Šlesera kunga un Laksas kunga īpaši labvēlīgām attiecībām ar Krievijas biznesa aprindām. Tā ka mēs paredzam, ka, neraugoties uz šodienas labvēlīgo balsojumu Einaram Repšem, valdību un mūsu valsti vieglas dienas negaida.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Diez vai būtu interesanti klausīties par kārtējiem ikgadējā budžeta grozījumiem vai absolūti nesagatavotu Ministru prezidenta demisiju, kā arī par to, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir nepieciešama juridiskā izglītība.

Vakar, kad PCTVL frakcijas telpās notika tikšanās ar Valsts prezidenti, mēs aktualizējām dažus krietni svarīgākus jautājumus, tajā skaitā mēs apspriedām problēmu, kura it kā neeksistē latviešu sabiedrības daļai, bet cittautiešu vidū šodien uzskatāma kā visaktuālākā. Runa ir par mazākumtautību izglītības sistēmas saglabāšanu. PCTVL deputāti regulāri organizē tikšanās ar vēlētājiem Rīgas ielās.

Vakar tika organizēts jau trīspadsmitais līdzīgais pasākums pie Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles, kur piedalījās partijas “Līdztiesība” Rīgas domes deputāti. Katrā tādā akcijā mēs no nejaušiem garāmgājējiem savācam ap tūkstoš parakstu stundas laikā mazākumtautību skolu likvidācijas plānam, kuru reforma ir paredzēta spēkā esošajā Izglītības likumā. Jau savākti ap 80 tūkstošiem parakstu. Kaut gan Ministru prezidents joprojām ir pārliecināts, ka šīs akcijas organizē pretvalstiski spēki ar Maskavas rokas palīdzību un tie desmit tūkstoši cilvēku, kas atklāti atbalstīja akciju, ir apzināti maldināti vai slikti informēti par valsts nodomiem šajā jomā, tomēr cilvēku atbalsts liecina par pilnīgi pretējo. Runas par to, ka mēs esot pret latviešu valodu, ir klaji meli. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai vispieņemamākais minoritāšu skolu attīstības veids valodas apmācībai ir latviešu skolu modelis bijušajā PSRS, kad latvieši mācījās tikai dzimtajā valodā, lieliski apgūstot krievu valodu kā speciālo mācību priekšmetu.

Mēs pieprasām atcelt visas diskriminējošās normas izglītības likumdošanā. Un ja minoritātes nav vienaldzīgas, bet ir rūpju pilnas par savu bērnu nākotni, tas, pēc mūsu uzskata, ir pozitīvs un sabiedrību stabilizējošs faktors. Mēs esam gatavi cīnīties par mūsu skolām līdz brīdim, kad arī latviešu vairākumam būtu skaidra tā saucamā izglītības reformas atcelšanas nepieciešamība.

Jūs jau redzējāt pēdējos gados vislielāko protesta mītiņu Esplanādē. Pēc nedēļas būs arī ielu gājiens. Un pirms referenduma rudenī vesela virkne līdzīgu pasākumu.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”): Šīsdienas Saeimas plenārsēde bija īpaši bagāta notikumiem, tāpēc varbūt īsumā pieskaršos galvenajiem no tiem.

Pirmais un galvenais bija jautājums par valdības stabilitātes nodrošināšanu. Kā jūs redzējāt, visas spekulācijas par koalīcijas kaut kādām domstarpībām izrādījās pilnīgi nepamatotas, un koalīcija vēlreiz apliecināja, ka tā strādā ļoti labi un līdz ar to arī valdība varēs mierīgi turpināt savu darbu.

Otrs ļoti būtiskais jautājums bija šā gada valsts budžeta grozījumu apstiprināšana. Kolēģi no Tautas partijas saka, ka budžets ir kritiskā stāvoklī, lai gan skaitļi rāda pilnīgi pretējo. Šogad budžeta palielinājums ir par 9,9% lielāks nekā pagājušogad šajā pašā laikā. Tātad skaitļi rāda to, ka valdība strādā labi. Budžeta grozījumos kā prioritātes izdalītas skolotāju algu palielināšana, medicīnas darbinieku algu palielināšana, kuriem vidējā alga būs apmēram 200 lati, kā arī pašvaldību investīciju turpināšana — skolu jumtu sakārtošana, sporta zāļu sakārtošana un tā tālāk.

Ļoti būtisks jautājums, ko “Jaunais laiks” šobrīd ir iesniedzis Saeimā kā likuma ierosinājumu, ir saistīts ar nelegālā alkohola un tā saucamās kandžas vai paštecinātā degvīna apkarošanu. Līdz šim Krimināllikums sodus šiem tecinātājiem būtiski neparedzēja. “Jaunais laiks” šo problēmu uzskata par ļoti svarīgu, un mēs centīsimies panākt, lai jau tuvākajā laikā tā tiktu apkarota.

Vēl būtiska lieta — tika apstiprināti grozījumi Notariāta likumā. Tātad beidzot notāri būs nevis dārgi un nepieejami, bet, es ceru, visiem pieejami, jo šie 96 notāri, kas strādāja līdz šim, ir pierādījuši, ka viņi nespēj godprātīgi strādāt saviem klientiem. Mēs ceram, ka arī šī problēma tiks atrisināta jau tuvākā laikā.

Nākamais jautājums — Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jautājums, kur atkal koalīcija nodemonstrēja savu vienotību. Šobrīd Ministru prezidents varēs izsludināt konkursu, kurā varēs piedalīties gan Rīgas Juridiskās augstskolas beidzējs, gan Kembridžas universitātes ekonomikas vadības doktora grādu, kā arī atbilstošu darba pieredzi ieguvis cilvēks; tātad cilvēki ar plašām iespējām un plašu izglītību.

Un pēdējais jautājums, kam es gribētu pieskarties, ir jautājums, ko iesniedza “Jaunais laiks”. Ļoti pateicamies saviem partneriem par atbalstu. Mēs esam novienādojuši normu par goda un cieņas aizskaršanu starp vienkāršiem pilsoņiem un starp Saeimas deputātiem. Līdz šim Saeimas deputāti tika izcelti kā īpaši cilvēki; bija paredzēts lielāks sods par viņu goda un cieņas aizskaršanu. Šobrīd mēs uzskatām, ka visiem Latvijas pilsoņiem ir jābūt vienādām tiesībām arī šajā ziņā, un Krimināllikums turpmāk noteiks, ka jebkurš Latvijas pilsonis tiks vienādi aizstāvēts, ja viņa gods un cieņa tiks aizskarta.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Es sākšu ar to, ar ko Kampara kungs beidza. Tiešām, deputāti nav nekāda svētā govs; viņi visi ir tikpat vienlīdzīgi kā visi pārējie mūsu valsts pilsoņi, un nekādi speciāli izņēmumi tiesību sargāšanas jomā viņiem nevarētu būt. Tieši tādēļ mēs atbalstījām “Jaunā laika” priekšlikumus, ko jau minēja Kampara kungs.

Runājot par demisijas izteikšanu mūsu premjeram, skaidrs, ka jau pašā sākumā šis jautājums opozīcijai bija lemts uz izgāšanos, jo skaidrs, ka visas šīs politiskās spekulācijas, ka Zaļo un Zemnieku savienība varētu būt šīs valdības gāzēji, izrādījās kārtējās opozīcijas izplatītās baumas. Un mūsu frakcija — Zaļo un Zemnieku savienības frakcija — atkal nodemonstrēja vienotību un uzticību koalīcijai kopumā.

Mēs ļoti uzmanīgi sekosim līdzi, kā īstenosies šā gada budžeta grozījumu pieņemšana. Mūs gandarī šodienas premjera uzstāšanās Saeimas plenārsēdē. Ļoti daudz vārdu tika veltīts Latvijas lauksaimniekiem, zemniekiem. Es domāju, ka Einars Repše ir pirmais premjers, kas, godīgi sakot, tik daudz uzmanības izrādījis mūsu valsts zemniekiem. Mēs ceram, ka šī rūpēšanās īstenosies arī dzīvē un mūsu zemnieki, mūsu lauksaimnieki būs aktīvi atbalstītāji virzībā uz Eiropas Savienību.

Katrā gadījumā mēs solām ražīgi pastrādāt arī pēdējo nedēļu. Tā mums būs ļoti atbildīga nedēļa. Centrālais notikums, nešaubīgi, būs mūsu Valsts prezidentes ievēlēšana, un šajā jautājumā šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienība pauda vienprātīgu atbalstu mūsu cienījamai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Mēs visi kā viens nākamajā ceturtdienā savas balsis atdosim par viņu.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Vēlēšanu kampaņas laikā partija “Jaunais laiks” tās priekšsēdētāja Einara Repšes vadībā solīja pārskatīt līdzšinējo pieeju valsts pārvaldes darbam, balstot to uz godīguma, atklātības un profesionalitātes principiem. Ideja pati par sevi bija ļoti laba un, kā pierādīja vēlēšanas, arī iedarbīga. Latvijas pilsoņi noticēja šiem solījumiem un atdeva savas balsis par “Jaunā laika” pārstāvjiem.

Kļūstot par jaunās valdības mugurkaulu, “Jaunais laiks” kopā ar koalīcijas partneriem ķērās pie darba, mēģinot pierādīt vēlētājiem, ka izvēle bijusi pareiza un “jaunie laiki” tiešām nav aiz kalniem.

Cīņa pret korupciju tika pasludināta par jaunās valdības prioritāti, un viens pēc otra tika atlaisti vairāki valsts ierēdņi.

Tautas saskaņas partijas uzdevums un nostāja šajā situācijā ir palīdzēt “jaunajiem laikiem”, nevis tikai kritizēt tos, jo kopš jaunās valdības darba sākšanas vismaz piecas situācijas izraisīja asas diskusijas sabiedrībā. Proti, avantūra ar priekšlaicīgām Valsts prezidenta vēlēšanām, bijušā veselības ministra Āra Audera lieta, Latvijas līdzdalība karā pret Irāku, prasības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amata kandidātiem. Un beidzot nepārdomāta izglītības reforma mazākumtautību skolās.

No vienas puses, liekas, ka iepriekš minētie piemēri liecina, ka tik skaļi priekšvēlēšanu laikā paustie principi praksē ir nekas vairāk kā aizsegs kādu īpašu mērķu sasniegšanai vai interešu apmierināšanai, kas diemžēl neatbilst visas sabiedrības vēlmēm un interesēm. Manā skatījumā valdības vājā sastāvdaļa ir nevis “zaļie zemnieki” vai ne tikai “zaļie zemnieki”, bet arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura nav spējīga ne mainīties, ne attīstīties. Bet, no otras puses, tas nenozīmē, ka Tautas saskaņas partija atbalsta Tautas partijas destruktīvo priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Lai Tautas partija necer uz mūsu atbalstu šajā jautājumā! Teikšu vairāk. Daži Tautas partijas deputāti publiski aizvaino mūsu Tautas saskaņas partijas elektorātu, tāpēc mēs nevaram atbalstīt Tautas partijas pasākumu un nepiedalījāmies šajā balsojumā.

Mēs pozitīvi vērtējam “Jaunā laika” centienus cīņā pret korupciju un palīdzēsim viņiem šajās aktivitātēs, jo Tautas saskaņas partijai uzkrāta liela pieredze likumdošanas jomā.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumu kopprodukta ļoti labais pieaugums 8,8% apmērā, kā arī tas, ka pamazām uzlabojas Valsts ieņēmumu dienesta darbs, ir ļāvis sagatavot pietiekami solīdus grozījumus šā gada valsts budžetā; tie nāk pretī veselības darbinieku, skolotāju un arī zemnieku vajadzībām. Mūs iepriecina tas, ka uz akcīzes nodokļa iekasēšanas rēķina apmēram par 4 miljoniem latu tiek palielināts autoceļu fonds. Tātad valsts vairāk varēs ieguldīt arī ceļu būvē. Skaidrs, ka uz otro lasījumu gan valdība, gan Saeimas deputāti meklēs iespēju atsevišķās nozarēs, kur tas ir nepieciešams, pagaidām noņemt, meklēt iespēju palielināt tāda vai cita veida finansējumu. Tas, protams, neizslēdz pie sekmīgas darbības, kā tas reizēm ir bijis citu gadu, beigās veikt vēl vienus budžeta grozījumus, cerams, ar pozitīvu zīmi. Neuzticības balsojums Ministru prezidentam no opozīcijas puses, kā jau visi saprata, šodien neguva īpaši lielu ievērību, jo tomēr nebija ne mazāko cerību sašķelt valdību atbalstošās frakcijas. Balsojums par labu Ministru prezidentam un visai valdībai bija vienots. Valdība kopumā, neapšaubāmi, dara krietni vairāk, nekā varbūt tā viena otra nesaskaņa, kas mūsu starpā ir bijusi.

Pietiekami zīmīgas bija izmaiņas atsevišķos Notariāta likuma punktos, kas turpmāk mazliet brīvāk ļaus ieplūst papildus notāriem notāru profesijā, tajā pašā laikā nepavisam nepazeminot profesionālās un izglītības kvalifikācijas līmeņus, kas ir pietiekami nopietni; cilvēki, protams, nāks no tādas vides, kur ir saskārušies ar notāru vai advokātu darbu, savas funkcijas saglabājusi arī Zvērinātu notāru padome un eksāmenu sistēma, kas ir pietiekami stingra. Tā ka es domāju, ka diez vai pamatotas ir Zvērinātu notāru padomes bailes no pārāk strauja notāru skaita pieauguma. Savukārt attiecībā uz Rīgu šāds pieaugums, ņemot vērā kopējās aktivitātes, kas saistītas ar dokumentu noformēšanu, drīzāk būtu pat vēlams.

Izdevās pieņemt arī grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kur pieņemta ilgi strīdīgā norma par izglītības prasībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam. Jāpiezīmē, ka arī Juridiskā komisija un Saeima precizē valdības iesniegto projektu, pie augstākās izglītības liekot arī nosacījumu — amatam atbilstošu darba pieredzi, kas liecina, ka kurš katrs cilvēks ar augstāko izglītību, kam nav bijusi kāda saskare ar tiesu, kontroles, revīzijas pārbaudes vai izmeklēšanas darbu, tomēr nevarēs pretendēt uz šo ļoti atbildīgo amatu, kurā, protams, ir nepieciešamas zināšanas par pirmstiesas izmeklēšanu, par kriminālprocesuālajām darbībām.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Īsumā uzskaitīšu tos jautājumus, kas šodienas plenārsēdē man likās svarīgākie. Tajā tika izskatīti vairāk nekā 40 jautājumu. Protams, pirmais un svarīgākais ir valdības uzticības balsojums, jo neuzticību Einara Repšes valdībai izteica Tautas partija; un šis bija pirmais šāda veida demisijas pieprasījums, kas ļoti labi parādīja, kāda tad ir pašreizējā situācija Saeimā. Un situācija pašlaik ir tāda, ka visi koalīcijas deputāti ir vienoti premjera atbalstam. Savukārt opozīcijas dažādā reakcija uz demisijas pieprasījumu parādīja to, ka Tautas saskaņas partija nebūt nepiekrīt Tautas partijas realizētajai politikai, un Tautas saskaņas partija viennozīmīgi demonstrēja lojalitātes mēģinājumu Repšes valdībai, kā arī deva nepārprotamus signālus.

Otra nozīmīgākā lieta ir budžeta grozījumi, kuri tiks turpināti un tiks izskatīti 20.jūnija plenārsēdē. Protams, ļoti pārliecinoši runāja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, informējot par to, ka ir ļoti labi skaitļi, ka ir sekmējies ar PVN iekasēšanu; akcīzes nodokļa iekasēšana ir paaugstinājusies gandrīz par 20 procentiem, bet akcīzes nodoklis naftas produktiem pat par 27 procentiem. Tā ka esmu pārliecināts, ka arī 20.datumā tiks apstiprināti budžeta grozījumi, jo šobrīd nevienai no koalīcijas partijām nav būtisku problēmu ar to apstiprināšanu.

Trešais jautājums — izskatīšanai komisijām tika nodots jautājums par nelegālā alkohola ierobežošanu. Šobrīd likumdošanā nav normu, kas atļautu sodīt par pašbrūvēta alkohola ražošanu un tirdzniecību mājās. Es ļoti ceru, ka šādas normas iestrādāšana sekmēs šīs sērgas apkarošanu.

Vēl viens priecīgs notikums ir tas, ka Saeima vienprātīgi pieņēma likumu, ka Aurēlijai Anužītei tiek piešķirta Latvijas pilsonība.

Un vēl pēdējais jautājums — es izsaku līdzjūtību visiem vēlētājiem, kuri balsoja par PCTVL sakarā ar apvienības izbeigšanos.

Saeimas preses dienests