Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam 12.jūnija Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus darba kārtības izmaiņām.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” kā pēdējo darba kārtības jautājumu iekļaut likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu” un lūdz to iekļaut 12.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” un lūdz to iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Darba kārtībā iekļauts.

Kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut 12.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc darba kārtības 40.punkta — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Pieci deputāti ir iesnieguši lūgumu izdarīt izmaiņas 12.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt 24. un 25.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.180), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Bartaševiča un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ko tad nu tie iesniedzēji šoreiz ir domājuši? Viņi taču labi saprot, ka Saeima neatbalstīs šādu iesniegumu. Tātad skaidrs jautājums: kāds varētu būt nolūks? Un tāpēc vispirms ir jāpaskatās, kas tad ir šajā iesniegumā. Tāda īpatnēja vēlme — sūtīt Latvijas karavīrus uz citām valstīm ārpus ANO vai NATO ietvariem. Un tāpēc tāds savdabīgs piedāvājums par to, ka Saeima pieņem kaut kādu tur politiska rakstura aktu, lai arī Kārtības rullī nekas tāds nav paredzēts.

Un redziet, atsauce, Satversmes tiesas lēmumā esot kaut kas tāds iekšā. Nu tad papētiet uzmanīgāk šo Satversmes tiesas lēmumu. Un salīdziniet divas lietas — Satversmes tiesas konstatējošo daļu un lēmumu, un nejauciet šīs divas lietas.

Protams, ir tāda neliela viltībiņa, izvilkt ārā kaut ko no konstatējošās daļas un uztaisīt, it kā tas būtu kaut kas saistošs. Un tad jau nonākam līdz tam, kas ir teikts iesniegumā. Varen brīnumainas lietas. Redziet, netieši tomēr to norādot Satversmes tiesa. Netieši! Tātad jāparedz ir papildu pamats Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai starptautiskajās operācijās. Pēc atsevišķu valstu vai valstu grupu lūguma pretterorisma operāciju īstenošanai ārvalstīs. Kādreiz Čehoslovākijā arī pēc biedru grupas lūguma iesoļoja Varšavas pakta armija ar PSRS priekšgalā.

Tālāk ir ļoti interesanti arī, ka, ņemot vērā lēmuma politisko raksturu, kas ne vienmēr, iespējams, atbildīs starptautisko organizāciju kolektīvajam viedoklim. Brīnišķīgi! Sameklēsim kādu zulusu valsti Dienvidaustrumāfrikā, vienosimies ar viņiem un slaktēsim tur blakus esošos teroristus. Jā, nu varbūt, ka daži no jums Āfrikā nav bijuši. Nav jau slikti galu galā.

Tālāk. Tālāk ir skaisti pateikts, ka minētā lēmuma pieņemšana neprasīšot atsauces uz tādu starptautisku organizāciju, kā nu kaut kāds sīkums, saprotiet.... ANO, EDSO vai NATO sniegtais mandāts.

Nu un likumprojekts atbilstot Saeimas un valdības definētajām ārpolitikas un aizsardzības politikas nostādnēm. Tātad ļaus legalizēt Latvijas militārpersonu līdzdalību atsevišķu valstu īstenotajās pretterorisma operācijās ārvalstīs. Tiks vēl vairāk un tālāk nostiprinātas attiecības ar Latvijas stratēģiskajiem militārajiem partneriem. Interesanti, kurā austrumu pusē viņi dzīvo! Likumprojekts dos iespēju Latvijai slēgt divpusējus un daudzpusējus militārās sadarbības līgumus ar citām valstīm ārpus ANO vai NATO ietvariem. Nu, ko, slēdzam ar Krieviju līgumu! Varbūt to Lukašenko pa diviem dabūsim nost no tās Baltkrievijas, ko? Viņš jau arī tāds nejauks cilvēks ir, daudzi vismaz tā saka.

Tālāk. Tālāk ir ļoti interesanta likumprojekta izpilde... pagaidām neprasa papildu finanšu resursus. Tātad nākotnē prasīs.

Redziet, iesniedzējiem ir ļoti vienkāršs plāns. Saprotot, ka šeit, vienalga, noraidīs šādu īpatnēju sacepumu, jāķeras pie vecā matrožu saukļa, ar ko sākās 1905.gada revolūcija: “Zēni, zupā tārpi!” Un tad var organizēt sacelšanos. Un tad var uzrakstīt kaut ko, ka, redziet, Latvijā jau sāk domāt par militāru iejaukšanos citās valstīs, neprasot nekādu atļauju ne NATO, ne ANO, ne EDSO. Galvenais, ka var sākt par to runāt!

Vai tas notiek vai nenotiek, tas jau vairs nav svarīgi. Kaut kur kaut kas ir izskanējis. Ir kaut kāds vērtējums Maskavā. Kādi Krievijas speciālisti izsaka neviltotu sajūsmu par to, ka, lūk, Latvija beidzot ir uzņēmusies politisku atbildību un nežēlos spēkus cīņai pret terorismu.

Lūk, tādas tās lietiņas! Un tad parādīsies... mums ir tāds slavens laikraksts “Vesti”, tas jau ir paguvis salīdzināt mūsu Valsts prezidenti ar Staļinu. Nu, malači! Redziet, kas pa augstu līmeni šim laikrakstam! Un tad tur sarosīsies Elkins un Arkadjevs un tad vēl Kabanovs un Kaganovičs arī sarosīsies, un viss būs kārtībā! Nu, nekas nesanāks!

Es negribētu, ka mēs sāktu rosīties un tēlot sevi kā lielie starptautiskie miera nostiprinātāji visā pasaulē. Tā ka nekas nesanāks. Laikam jau nu jābalso pret un arī jāpaskaidro, kāpēc šāds iesniegums šodien ir parādījies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūs, protams, neticēsiet, bet mēs ar Juri Dobeli neesam sarunājuši to, ko viņš runās. Bet es esmu ļoti pateicīgs, Juri, par to, ko tu tikko norunāji, jo tieši šī iemesla dēļ mēs arī iesniedzām visu, ko tu teici, jo, uz mata, kā tu tagad tikko norunāji, tieši tā, mēs arī dažas nedēļas atpakaļ rīkojāmies, kā tu to arī aicināji darīt. Vienkārši Tautas saskaņas partijas iniciatīva ir, lai šo tavu un tavu kolēģu, kas balsoja “par” to kļūmīgo un neveiklo formulējumu, kad mēs sūtījām savus puišus izkaroties uz citām zemēm, lai to kaunu kaut kā glābtu. Jo šeit ir rakstīts attaisnojums tieši tam, kā mēs rīkojāmies, — sasteigti, ar urrā! kliedzieniem, līdzīgiem kā nupat Juris mums te nosauca, noskandēja.

Jo ko tad mēs piedāvājam, kolēģi? Nu tieši to, ko jūs, tas vairākums, arī nobalsojāt. Mēs piedāvājam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskās militārās operācijās, lai sniegtu militāri politisku atbalstu atsevišķām valstīm vai valstu grupām, šādos gadījumos Saeima pieņem politiska rakstura aktu, vadoties no Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politiskajām interesēm. Nu tā taču arī bija!

Un, redziet, kolēģi, ja tagad jūs — tie, kas balsojāt “par” — šodien balsosiet “pret”, tad jūs nonāksiet tiešām ļoti kļūmīgā, “slidenā” stāvoklī. Jūs tūlīt paši noraidīsiet to iespēju padarīt likumīgu jūsu iepriekšējo nelikumīgo rīcību. Mēs patiesībā jums dodam tādu glābšanas roku. Dariet to! Citādi tiešām ir tā, kā Dobelis tikko norunāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 72, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurķa, Bendrātes, Krūmiņa, Ostrovskas, Šiliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP). Labdien! Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie deputāti! Es atceros, pirms kāda vēl neilga laika visā Rīgā bija tādi interesanti plakāti, uz kuriem bija rakstīts, ka latvieši pūš pīlītes. Tur gan bija dažādi mīti par latviešu hokejistiem. Šos te plakātus bija uzstādījuši alus ražotāji.

Bet ir vēl kāda cita lieta, ko arī dara latvieši. Un latvieši dzer. Kā liecina statistika, tad Latvija ir pirmajā vietā Eiropā pēc alkohola patēriņa — gan legālā, gan nelegālā alkohola ziņā. Mūsu valstī uz 100 000 iedzīvotāju ārstējas no alkoholisma apmēram 100 cilvēku, kas ir milzīgs skaitlis. Un šajā sakarā mēs ar lielu interesi — mūsu Latvijas Pirmās partijas frakcija saņēma vēstuli, ko bija nosūtījusi Liepājas pilsētas domes pastāvīgā Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja, kur bija šīs Liepājas pilsētas pašvaldības policijas priekšlikumi nelegālā alkohola realizācijas ierobežošanai. Un mēs ar ļoti lielu prieku šodien atbalstām “Jaunā laika” iesniegto iniciatīvu.

Šobrīd situācija ir tāda, ka laukos kādā ciematā, kur cilvēki zina un ar pirkstu var parādīt visas tās mājas, kur dzīvo kandžas tecinātāji un nelegālā alkohola tirgotāji, ka šajos ciematos pašvaldību policija, pateicoties tam, ka mūsu Kriminālkodeksā nav attiecīgu pantu, ir bezspēcīga pret šiem alkohola ražotājiem, ja viņus var tā nosaukt. Un šis te jaunās šobrīd likumā vispār nav paredzēta atbildība fiziskām personām par nelegālā alkohola ražošanu. Tātad mēs uzskatām, ka šie jaunie labojumi varētu tiešām sekmēt cīņu pret alkoholismu. Un neba jau nu Latvija ir pirmā valsts, kur notiek šādas diskusijas.

Mūsu kaimiņvalstī Krievijā parlamentā debates par to, ka par kandžas tecināšanu būtu jānes kriminālatbildība, notika pirms diviem gadiem. Un tad viens deputāts kāpa tribīnē, un viņš teica, ka šādu labojumu pieņemšana izraisīs to, ka pie kriminālatbildības būs jāsauc puse no valsts. Es ceru, ka Latvijā tik bēdīga tā situācija nav, bet tie, kas tiešām tirgos šo nelegāli ražoto alkoholu jeb kandžu un tā tālāk, tiem vajadzētu arī atbildēt likuma priekšā par savu rīcību.

Es lūdzu atbalstīt šo “Jaunā laika” iniciatīvu! Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikušies runāt deputāti nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 17, atturas — 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurķa, Bendrātes, Krūmiņa, Ostrovskas, Šiliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 16, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un papildu kontroles kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aigars Kalvītis. Ā... Es atvainojos. Vai kāds ir pieteicies runāt “par”?

Deputāts Ēriks Škapars ir pieteicies runāt “par” šo likumprojektu.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! No šīs tribīnes bieži ir skanējuši un droši vien arī šodien skanēs opozīcijas pārmetumi valdībai par neprasmi strādāt un Finanšu ministrijai par nespēju iekasēt nodokļus. Taču skaitļi runā pretējo. Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā budžeta ieņēmumu izpilde 2003.gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar šo pašu 2002.gada periodu, ir palielinājies par 50,11 miljoniem vai 9,9 procentiem. Šī gada četru mēnešu plāns ir pārsniegts par 18,8 miljoniem vai 3,5 procentiem. Minētie fakti liecina, ka valdības apņemšanās uzlabot nodokļu administrēšanu un palielināt ieņēmumus valsts budžetā tiek pildīta. Ņemot vērā veiksmīgo nodokļu iekasēšanu šā gada sākumā, ir precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes, un tas ir ļāvis novirzīt papildus 32,4 miljonus dažādu pasākumu realizācijai. Kā svarīgākos ir jāmin papildu līdzekļi veselības aprūpei, pedagogu darba algas samaksai, papildu subsīdijas lauksaimniekiem, pašvaldību investīcijām, Valsts autoceļu fondam, kā arī bērniem invalīdiem.

Par nopietnību, ar kādu valdība ir veidojusi šos grozījumus, liecina tas, ka izmaiņas ir izdarītas 184 programmās un apakšprogrammās no 454, kas sastāda 40%. Ir veikta līdzekļu pārdale ministriju starpā, ir atceltas tās programmas, kuras ir zaudējušas aktualitāti, un nomainītas ar tādām, kurām šī aktualitāte ir lielāka.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iepazinusies ar minēto likumprojektu, un es aicinu nodot to izskatīšanai tālāk Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 16, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmanes, Šķestera, Strazdiņa, Kalniņa un Breša iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par”? Tad neviens nevēlas runāt ne “par”, ne “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.

Es atvainojos, vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

Dzintars Ābiķis ir pārdomājis.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas. — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzītos dokumentus par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no amata, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Lēmums “Par Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par tiesneses Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata pildīšanas pienākumiem, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums par Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata pildīšanas, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Lēmums “Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums “Par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Einaram Repšem”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Atis Slakteris. Cienījamais Slaktera kungs, jūs pieteicāties runāt iesniedzēju vārdā.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta demisiju Tautas partija pieprasījusi vismaz trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir situācija valsts budžetā. Šogad budžeta deficīts, pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem, būs 3,5 procentu liels. Lielāks budžeta deficīts Latvijā ir bijis tikai 1999.gadā pēc Krievijas krīzes. Laikā, kad ekonomika attīstās un strauji aug kopprodukts, tik augsts budžeta deficīts liecina tikai par vāju un neprasmīgu finanšu politiku. Bet valdība tā kā tādā priekšvēlēšanu karsonī turpina solīt neizpildāmo, un valsts slīgst parādu purvā. Ja nākamgad patiešām tiks finansēts tas, ko valdība ir paspējusi sasolīt, budžeta deficīts sasniegs jau 7% no kopprodukta. Taču neviens vairs netic plānam ar 2% budžeta deficītu, prātā turēt 7%, bet teikt — 2%. Tik izmisīgi var censties un piemānīt vairs īstenībā tikai savu spoguļattēlu.

Kam, Repšes kungs, jūs domājat to naudu atņemt? Atkal skolotājiem, mediķiem, lauksaimniekiem, un turpināsiet brīnīties, ka valstī ir cilvēki, kam ir jādzīvo no 30 latu pensijas? Te ir iespējami tikai divi scenāriji. Pirmais. Tiks turpināti šie neprātīgie solījumi un sagrauta valsts kase. Otrais scenārijs. Tiks savaldīts budžeta deficīts, bet apstāsies valsts attīstība, jo naudas nebūs īsti vairs nekam.

Protams, ir arī trešais scenārijs. Turpināt deklamēt visādus solījumus un gaidīt brīnumus. Jā, šā gada budžets ir traumēts un nākamā gada budžets būs neizdziedināms. Valdībā ir daži cilvēki, kas to saprot, tādēļ arī 2004.gada budžeta projekts tiek rūpīgi slēpts.

Rudenī vai ziemā šīs kļūdas labot būs par vēlu. Kāps cenas, samazināsies algas, izpaliks pensiju palielināšana, augs aizdevumu procentu likmes. Daudziem, pārāk daudziem cilvēkiem Latvijā, dzīve kļūs nepanesama.

Otrā tēma — tiesiskums. Skaidrs, ka Latvijā ar tiesu varu vēl ne viss ir kārtībā. Birokrātija, nepietiekams finansējums, tiesnešu izglītība, tiesu ēkas, jaunās tehnoloģijas un tamlīdzīgi. Darāmā ir ļoti daudz. Taču jautājums ir par ko citu.

Aksenoka kunga zvanam ir ļoti negatīva simboliska nozīme. Vai politiķis drīkst zvanīt tiesnesim un ietekmēt konkrētas lietas izskatīšanu? Tiesiskā valstī atbilde ir pilnīgi skaidra: “Nedrīkst!” Demokrātijā nevienam nav atļauts apdraudēt tiesas neatkarību. Autoritārā, diktatoriskā iekārtā, protams! Kurp ejam, Repšes kungs! Ceļš uz autoritārismu ir trešais iemesls demisijas pieprasījumam. Šai valdībai Satversmes un likumu traktēšana priekš savas figūras ir sasniegusi nekaunības robežas. Klaji nekaunīgi notiek likumu grozīšana, lai savējos iedabūtu amatos. Satversmes aizsardzības biroja sagrābšana šaurā kontrolē un diktātā.

Daudzu cilvēku nepamatota atlaišana no darba, lai tikai atbrīvotu vietas savas partijas ielikteņiem. Nu un kur tad vēl paliek tā īpaši skaistā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sturmēšana? Tā vietā, lai vienkārši izsludinātu konkursu uz biroja vadītāja amatu, premjers pats kavē KNAB darbu. Viņš izdara rupju spiedienu uz biroju, sniedzot politiskus vērtējumus juridiskām nostādnēm. Premjers aši izsauc pie sevis KNAB vadītāju, piespiež uzrakstīt atlūgumu, pēc tam ļauj, lai divus mēnešus šo biroju vada cilvēks, kuram ir atteikta pielaide valsts noslēpumam. Un tad rodas jautājums: kāpēc? Kāpēc ir tik svarīgi pārņemt KNAB indivīda Repšes politiskā kontrolē? Tāpēc, ka birojs izmeklē bēdīgi slaveno Audera lietu. Tāpēc, ka birojs ir ķēries klāt “Jauno laiku” faniem, kuri cerēja palikt nesodīti, jo sacerēja ziņojumus pret savu priekšnieku — muitas priekšnieku. Tāpēc, ka KNAB ir sācis pārbaudes, visu partiju finanšu kontroles, tajā skaitā Repšes vadītās.

Juridiskās izglītības svītrošanas ideja, lai iedabūtu savu cilvēku KNAB, tā vairs nav komiska. Tā ir slima. Jāsaka, to savtīgi uzreiz komentē un apspriež valdošās koalīcijas pārstāvji. Daži citāti, ko jūs paši esat teikuši. Viena kolēģe deputāte. “Juridiskās izglītības prasības svītrošana ir mūsu partijas interesēs.” Atklāti, tieši, publiski. Viņa skaidro presei. Vēl viens deputāts: “KNAB jāsakārto tāpat kā SAB priekšnieka Kažociņa gadījums.” Es domāju, ka autors sevi atpazīst. Viens deputāts ir atklātāks un tālredzīgāks: “Mums ir radusies politiska nojausma, kurš būs KNAB direktors.” To teica Saeimas sēdē mūsu kolēģis. Jā, ciniskākie steidz izmantot premjera apmācību.

Godātie kolēģi! Kāpēc demisija ir pieprasīta tieši tagad? Atbilde ir skaidra. Šīs valdības politika nopietni apdraud valsts attīstību ilgtermiņā. To nedrīkst pieļaut. Tie, kuri šodien balsos pret demisiju, būs atbildīgi par šīs valdības un šī premjera pikējošo kritienu. Ko iesāks tad, kad šī valdība būs nogāzusies pati? Kuram būs jāpieņem drakoniski lēmumi? Kurš apcirps pensijas, atņems algas skolotājiem un mediķiem? Jā, es, protams, saprotu, ka tā īsti, kā šodien jābalso, neesat lēmumu pieņēmuši jūs paši. Bet tas ir uzdots ierindas mācībā, ko nez kāpēc sauc par koalīcijas brokastīm.

Atcerieties, kā gāja ar to bēdīgi slaveno ministru Auderu. Es toreiz teicu, mēs negribam maksāt divreiz. Tautas partijas pieprasījumu Saeima noraidīja, taču jau vēlāk pēc krimināllietas lēmums bija jāpieņem piespiedu kārtā tā kā tā. Valdība ir jāmaina. Ja to nedarīsim tagad, tad tas notiks vēl sāpīgāk tā kā tā. Tad, kad realitāte būs kliedējusi apmātību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (TSP). Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos Slaktera kunga teiktajā, un sevišķi man iepatikās frāze, ka valdības politika apdraud valsts attīstību. Es domāju, ka godīgāk būtu teikt, ka valdības politika apdraud tās partijas, kas visus šos gadus ir piedalījušās valsts apzagšanā. (Aplausi.) Īstenais iemesls ir bailes no tās jaunās slotas, kas ir sākusi nopietni slaucīt. Bet tanī pašā laikā es gribu pateikt “Jaunajam laikam”, ka mēs atbalstām jūs jūsu vēlmē sakārtot valsti, cīnīties pret korupciju. Manuprāt, jūs patiesi, no sirds vēlaties labi izdarīt šo darbu, bet tanī pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka jūs nekad neveiksiet šo darbu ar tādiem slogiem komandā, kāda ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (Aplausi.), kas ir līdzatbildīga par visu to, kas ir noticis valstī, par to, ka mūs starptautiskā laukā saukā par apzagtu valsti, jūs nekad to neizdarīsiet ar zaļajiem, kuri vienkārši nodarbojas ar jūsu šantažēšanu. Un vēlreiz un vēlreiz lieku jums pie sirds. Ja jūs tiešām nopietni gribat izdarīt to, ko jūs gribat, un ja jūs gribat, lai nenāktu tribīnē cilvēki un teiktu, ka jūs traucējat valsts attīstību, padomājiet par to sastāvu, kādā jūs strādājat, un padomājiet par to atbildību, kādu jūs esat uzņēmušies par šo valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tik tiešām šis rīts ir interesantāks, nekā es domāju. Te jau no tribīnes šo to interesantu mēs visi esam klausījušies.

Par šo te lēmuma projektu — izteikt neuzticību premjerministram Repšem. Nu, es nezinu. Ir tādas lietas, kas, kā saka, asinsspiedienu paceļ un kur ir tiešām jāuztraucas un tā, un ir tādas lietas, kur tiešām ir jāmēģina saprast, par ko mēs īsti šeit runājam.

Padomāsim konkrēti par Kalvīša kunga pārmetumiem. Valsts budžets ir viens no tiem. Es apmēram pārtulkošu savā izpratnē: posts, bads un trūkums, viss iet uz grunti... ai, ai, ai... Pēc Kalvīša kunga aprēķiniem, budžeta deficīts būs 3,5 procenti šajā gadā. Pēc citu aprēķiniem — budžeta deficīts būs zem 3%, būs tikai 2,94. Nu, kam ir taisnība? Vieniem aprēķiniem, otriem? Pēc tam jau redzēs! Es domāju, ka tas, ka Tautas partijai ir viens aprēķins, nebūt nenozīmē, ka tas ir vienīgais, un es pat apšaubu to, vai tas ir precīzais.

Par tiesiskumu. Kalvīša kungs visvairāk runāja tieši par KNAB. Nu, ai... es atvainojos... es visu laiku Kalvīša kungu... tas ir Slaktera kungs. Es atvainojos! Tik tiešām tas bija Slaktera kungs. Bet Kalvīša kungs man te priekšā ir redzamāks. Jā, jā, mēs vakar bijām televīzijā. Bet vienalga! Kalvīša kungs, Slaktera kungs... runa ir par to pašu. (Aplausi.)

Padomāsim par KNAB. Tas bija tas, par ko runāja tajā sadaļā, kas saucas “Tiesiskums”. Kamēr KNAB vadītājs bija diemžēl slims, kurš nespēja pildīt savu amatu, tikmēr Tautas partija neuztraucās par šo organizāciju, jo viņa taču nav spējīga rīkoties, ja nav viņai viens vadītājs, kurš aktīvi ikdienā cīnās.

Tagad, kad sāk spīdēt tas, ka tik tiešām mēs pēdīgi varēsim dabūt vienu KNAB vadītāju, kurš būs spējīgs un strādās, o, tad jau sāk uzraukties par KNAB. Tātad es domāju, ka mums visu vajag skatīt kontekstā un nesatraukties tik daudz.

Un tad vēl tālāk beigās Slaktera kungs... Tas tā sagāja kopā ar to pirmo tēzi par to badu un trūkumu, ka šī valdība apdraud mūsu valsts attīstību ilgtermiņā... Nu, būsim reāli! Paskatīsimies, kas mūsu valstī līdz šim ir bijis. Vistipiskāk ir ik pa 9 vai 7 vai cik tur mēnešiem valdības maiņa, un tad atkal valdības maiņa un atkal valdības maiņa. Cik valdības mums bijušas šajos te pirmajos gados! Tieši tas ir tas, kas visvairāk, manuprāt, mūsu valsts attīstību ir apdraudējis ... tas ir, kursa maiņas, cilvēku maiņas. Es šobrīd neredzu vispār nevienu iemeslu izteikt neuzticību premjerministram Einaram Repšem. Es domāju, noraidīsim šo te lēmuma projektu un strādāsim uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Einaram Repšem”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 55, neviens deputāts neatturas. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Priekšlikumi par strīdīgo tēmu par šo likumprojektu praktiski netika saņemti. Kā jūs visi zināt, par šo tēmu ir izvērsušās plašas diskusijas presē un citos masu informācijas līdzekļos, un ikviens no mums zālē šodien sēdošajiem vakardien varēja avīzē izlasīt, ka mēs nesaprotam, ko mēs pieņemam, jo mēs nelasām, ko mēs pieņemam. Komisijas kaut ko izrautu no teksta pasniedz deputātiem priekšā, un viņi automātiski nobalso.

Ņemot vērā šos argumentus, kādus izvirza Notāru padome, no tiem argumentiem vienīgais, kas Juridiskajai komisijai tiešām likās pieņemams un izraisīja bažas, bija arguments par to, ka gadījumā, ja notāru skaits būs neierobežots, tad varētu iestāties tāda situācija, ka kādā no rajoniem tiešām nebūtu notāru.

Tāpēc Juridiskā komisija pieņēma lēmumu — grozīt 8.panta redakciju, un piedāvā to, ka šajā pantā ieslēgt normu, ka tieslietu ministrs var pārcelt zvērinātu notāru uz citu tiesas apgabalu, informējot par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās tiesas.

Tātad šo 1.priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tiek izslēgts vārds “vakantā”. Komisija tātad priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija neatbalstīja, bet nevis neatbalstot to konceptuāli, bet uzskatot, ka šo jautājumu risināt ir pāragri, un pie jautājumiem, kas regulē zvērinātu notāru darbības attiecībā uz mantojuma kārtošanu, Juridiskā komisija atgriezīsies kaut kad vēlāk. Bet pašreiz priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — deputāta Jurķa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. — deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Likums “Grozījumi Notariāta likumā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāta Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kārtējo reizi izskatīja likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Par šo likumprojektu saņemti 4 priekšlikumi.

1. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es jūs šodien aicinu izmantot šo iespēju — vēlreiz skatīt otrajā lasījumā šo likuma grozījumu — un Tautas partijas frakcija jums vēlreiz piedāvā apsvērt to, kāds statuss būtu nepieciešams Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Mūsu piedāvājums ir šo iestādi veidot ne kā valsts pārvaldes iestādi, bet kā neatkarīgu iestādi. Kādēļ?

Viens no galvenajiem argumentiem, protams, ir birojam uzticētās funkcijas. Korupcijas novēršana tātad ir jautājums, kas ir pietiekami svarīgs, un, kā mēs zinām, korupcija ir valsts amatpersonas nelikumīga darbība labumu gūšanā. Valsts amatpersonas ir ne tikai šeit sēdošie Saeimas deputāti vai kādas citas amatpersonas, bet arī Ministru kabineta locekļi, kam šobrīd ir uzticēta pārraudzības funkcija.

Turklāt nekādi politiski aspekti šeit arī nebūtu pieļaujami, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodarbojas arī ar partiju finanšu kontroli. Tātad arī ar to partiju finanšu kontroli, kuru pārraudzībā šobrīd, kuru ministru pārraudzībā šobrīd, birojs strādā.

Šeit mēs redzam klaju pretrunu. Turklāt arī tās biroja funkcijas, kādas tam ir, nekādi tomēr neiekļaujas valsts pārvaldes jomā, jo neviena cita valsts pārvaldes iestāde nenodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanu un nav ne izziņas ne operatīvo darbību subjekts. Šādā ziņā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neiekļaujas valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Un šo lietu mums būtu nepieciešams labot, jo, kā jau iepriekš lemts, tad birojs arī nav tiesu varas zars, tātad šeit ir jāveido šī neatkarīgā iestāde. Ceru, ka jūs spējat pienācīgi novērtēt korupcijas apkarošanas nozīmi un to, lai tā netiktu nekādā veidā politiski ietekmēta.

Tādēļ jūs aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Cik tas ir reāli, ka šis birojs kontrolēs un apkaros korupciju tajā institūcijā, kuras pārraudzībā šis birojs ir? Man šķiet, ka šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Lai apkarotu korupciju, tiem cilvēkiem un tām institūcijām, kas ar to nodarbojas, jābūt pilnīgi neatkarīgiem. Un diez vai vajadzētu pielāgot tik būtisku sistēmu konkrētai situācijai. Jā, šī valdība mēģina koncentrēt visu varu savās rokās un redz zināmus iemeslus tam. Es tagad negribu iedziļināties šajās diskusijās kārtējo reizi, bet domāsim par to, ka mēs neveidojam šo biroju vienai valdībai, neveidojam tikai zem Repšes, jo šim birojam jāstrādā ilglaicīgi, un tas ir vienīgais priekšnosacījums, lai šī korupcijas problēma nebūtu aktuāla Latvijā arī pēc trim, pieciem vai desmit gadiem. Tā ka nemēģināsim pielāgot institūcijas konkrētai politiskai situācijai.

Manā skatījumā priekšlikums ir ļoti loģisks, un es aicinu jūs to atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valerijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos, lai mūsu valstī visu lietu mērs būtu likums, nevis pats premjers kā tāds. Un uzskatu arī, ka KNAB jābūt neatkarīgam, lai to nevarētu ietekmēt neviena politiska partija. Un tikai tad būs reāla cīņa pret korupciju.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Vinetas Muižnieces 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Mēs atgriežamies pie ļoti sāpīgas tēmas. Tās, kas norāda, ka ir parādījusies vēlme padarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par mazspējīgu strādāt, samazināt kvalifikācijas prasības biroja vadītājam.

Lai mēs saprastu šīs lietas patieso būtību, varam ielūkoties likuma pantos, kas skaidri pasaka, ka biroja vadītājs ir atbildīgs par biroja darbu. Un ko tad dara birojs? Birojs ir operatīvās darbības un izziņas subjekts, birojs nodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanu. Vai ir iespējama pirmstiesas izmeklēšana bez juridiskas sajēgas, vai var būt biroja direktors, kurš nezina, kā, ko un vai likumīgi dara viņa darbinieki, kuram ir jāpieņem galīgie lēmumi, un kāda tad var būt cilvēka atbildība, neorientējoties šajā jomā?

Manuprāt, priekšlikums svītrot juridiskās izglītības prasību, līdz ar to pieļaujot, ka biroju varētu vadīt persona, kurai nav ne tikai izglītība, bet arī atbilstoša pieredze tiesā, prokuratūrā vai citādā tiesību aizsardzības iestādē, ir absolūti, es pat teiktu — provokatīvs, ļaunprātīgs, nepārdomāts, tas ir maigākais vārds, ko es šeit varētu pateikt. Ja jūs nepārliecina juridiskie argumenti vien tādēļ, ka tos izsaka opozīcijas deputāti, kuri vēlas palīdzēt jums tomēr noturēt tiesisko kārtību valstī, tad varbūt tomēr jūs varētu pārdomāt to, kādēļ gan ir noticis tā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam esot spēkā un ļaujot birojam darboties un izsludināt konkursu uz šo vietu, tas tomēr nav un nav noticis. Tātad ir pamats domāt, ka šis ir gadījums, kad kandidāts, kuru ir iecerējis droši vien Ministru prezidents, nav juridiski izglītota persona. Tas būtu ērti, viegli vadāmi, politiski manipulējami, un to nu es aicinātu jums nekādā ziņā neatbalstīt.

Un pēdējais. Godātie deputāti! Īpaši šeit vēlos uzrunāt “Jauno laiku”. Priekšvēlēšanu laikā es, protams, rūpīgi vēroju arī to, ko sola citas partijas. Un patiesībā tas lielākais prieks klausoties, ko sola “Jaunais laiks”, man bija, ka “Jaunais laiks” tāpat kā Tautas partija vēlas ieklausīties ekspertu viedokļos, pirms pieņem lēmumus. Šajā ziņā es jums tiešām ticēju, bet diemžēl šī ticība ir beigusies, un pēdējo punktu tai pielika vakardiena vai, pareizāk sakot, aizvakardiena un Juridiskās komisijas sēde, kad manuprāt, visaugstāk vērtējamie eksperti valstī tiesību jautājumos — ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs — pilnīgi nepārprotami norādīja uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram juridiskā izglītība ir nepieciešama. Ir nepieciešama, nevis vēlama!

Un vēl. Šajā viedoklī gan ģenerālprokuroru, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbalstīja arī jūsu virzītais un atbalstītais Satversmes aizsardzības biroja direktors, kurš teica, ka viņš ļoti skaidri saredz, ka šeit ir liela atšķirība no Satversmes aizsardzības biroja, kurš nenodarbojas ar izziņu, bet, ja jānodarbojas ar izziņu, tad izglītība, protams, šeit ir nepieciešama. Un te nu es Kažociņa kungam arī pilnīgi piekrītu, jo mūsu viedokļi šajā ziņā sakrīt.

Šķiet, ka diskusija ir bijusi gana liela. Laiks izlasīt likumu kopumā jums droši vien arī tomēr ir bijis. Ja esat to izdarījuši, tad ir pilnīgi neiespējami manu priekšlikumu neatbalstīt. Aicinu jūs balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka vidējā un it īpaši vecākā paaudze labi vēl atceras tādu diezgan odiozu personu, kas dzīvoja Latvijā, Martu Krustiņsoni — Ļeņina līdzgaitnieci. Un tā kā es strādāju izglītības jomā, man bija diezgan bieži lemts piedalīties tikšanās, kurās Marta Krustiņsone tikās ar jauno paaudzi un stāstīja visus savas dzīves piedzīvojumus. Un tikšanās laikā diezgan bieži skolnieki uzdeva jautājumus — nu kāda tad jums ir izglītība, Krustiņsones kundze, un kur jūs esat mācījusies? Un tad parasti Krustiņsones kundze atbildēja, ka galvenais man bija revolucionārā pārliecība un uzticība vadonim Ļeņinam. Pats par sevi jau tas nekas slikts nebūtu, Dobeļa kungs, jūs tur kaut ko visu laiku runājiet... (No zāles deputāts Dobelis: “Tu nevari runāt!”) Pats par sevi jau tas nekas slikts nebūtu. Bet tikai, mīļie kolēģi, tad, kad skolnieki jautāja Krustiņsones kundzei, ko tad viņa revolūcijas laikā darīja, tad, izrādās, viņa diezgan bieži bija bēdīgo troiku sastāvā, kur lēma cilvēku likteņus un piesprieda nāvessodus. Un šeit es gribu vilkt zināmas paralēles arī ar “Jaunā laika” pieeju šim jautājumam, jo, kā to norādīja ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tad tomēr KNAB priekšsēdētājam būs jālemj cilvēku likteņi.

Un šajā sakarā es gribētu griezties nevis varbūt pie “Jaunā laika”, bet pie “Jauno laiku” atbalstošajām partijām, pirmkārt, pie zaļajiem un zemniekiem, kuri viedokli dažādos jautājumos un arī šinī jautājumā ir mainījuši apmēram piecas reizes dienā, ka visticamākais jau, ka diemžēl tas jaunais KNAB “Krustiņsons”, es šeit runāju alegorijās, bet tā tas diezgan tuvu tam ir, ka jaunais KNAB “Krustiņsons” jau neies padomu prasīt un konsultēties pie Brigmaņa kunga vai pie pārējiem zaļajiem un zemniekiem, bet viņš ies pie jauno laiku Ļeņina un Trocka, pie “Jaunā laika” Repšes un Krupņikova, un ar viņiem konsultēsies, pieņemot lēmumus.

Bet vienu gan es nenovēlu. Mēs labi atceramies, ka tā laika vadoņi — viens nomira ar sifilisu un otru nosita ar ledus cirtni. To gan es nenovēlu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien pagaidām viss zālē norit ļoti mierīgi. Un tāpēc pēc tik atbaidošas un asinis stindzinošas runas man kaut kā ienāca prātā arī kaut ko pateikt, bet nu kaut ko tādu mierīgu, jo citādi te Ābiķa kungs vispirms sajauca, kad viņam jāiet runāt, un acīmredzot mulsumā ir sarakstījis kaut ko šausmīgu.

Redziet, šeit es runāšu par ekspertiem. Muižnieces kundze arī runāja par ekspertiem. Tad vajadzēja pastāstīt visu patiesību par ekspertu viedokļiem. Mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, šonedēļ bijām izbraukuma sēdē un apmeklējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur bija visi galvenie biroja darbinieki, visi nozaru vadītāji, un mums bija ļoti nopietna profesionāla saruna. Un tieši tur mēs uzstādījām jautājumu — ko jūs domājat par šīs normas, kas skar juridisko izglītību, izņemšanu? Tad es gribētu atgādināt, cienītie kolēģi, ka bija savā laikā darba grupa, kas strādāja pie šī likumprojekta. Šo darba grupu vadīja Aldis Lieljuksis. Un tajā izstrādātajā likumprojektā nebija šīs normas par Juridisko izglītību. Un tad neviens nerunāja ne par Krustiņsoni, ne par viņas divām māsām, ne par Ābiķi, neviens toreiz nerunāja. Un nevienu tas neuztrauca. Tikai pēc tam, kad šis projekts parādījās valdībā, lūk, tur, Ministru kabinetā, viens ministrs ierosināja ievietot šādu normu. Tā ka, ja jau patiesību, tad stāstiet šeit visu skaidri un gaiši, kā tas notika. Un tikai pēc tam, kad valdībā pieņēma, ka tāda norma varētu būt, šī norma parādījās.

Tā ka tā jau nu nav, ka tiem ekspertiem, lūk, ir pavisam cits un atšķirīgs viedoklis. Un visa tā iniciatīva un viss tas toreiz diemžēl arī bija saistīts ar daudz ko tādu, par ko vieni runāja vienādu patiesību un citi — citu.

Tā ka es domāju, ka mēs vienreiz jau šo jautājumu pagājušajā sēdē izspriedām, speciāli aizbraucām uz šo biroju, lai izrunātos ar visiem cilvēkiem, un, ziniet, neviens tur īpašu satraukumu par šīs normas izņemšanu neparādīja. Un sarunā piedalījās mums visa komisija, bija gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Tā ka tā nebija nekāda slepena sēde. Un tāpēc, ja jau mēs esam vienreiz sākuši par to runāt un uzklausījuši ekspertu viedokļus, tad es gribētu uzsvērt, ka šie viedokļi nav vienādi, ka tie ir stingri atšķirīgi, un arī mums šeit, Saeimas deputātiem, būs atšķirīgi viedokļi. Vienam patīk Trockis, otram patīk Krustiņsone, trešam patīk Kaganovičs, un Kabanovam, piemēram, Staļins patīk. Tur nekā nevar izdarīt!

Ar vienu vārdu sakot, es palieku pie tā, ka atbalstu šīs normas izņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Iepriekšējais KNAB un tā vadītājs piegāja tieši ļoti juridiski, apskatījās visus dokumentus un konstatēja, ka valdības ministrs Audera kungs ir tiešām pārkāpis visus iespējamos Latvijas likumus — gan sākot ar korupcijas novēršanu, gan beidzot ar finanšu atskaitēm. Un es domāju, ka viņa labā juridiskā izglītība acīmredzot arī bija tas galvenais traucēklis, kāpēc šī norma tiek svītrota. Un, ja nepatīk, ka šo biroju vadīs kāds tur Krustiņsons, tad acīmredzot ir vēlme, lai vadītu Leonīds Iļjičs. Un kāpēc? Es jums tūlīt pateikšu. Kādreiz Brežņeva dzīvoklī iezvanījās telefons, kad viņa nebija mājās, un piegāja sieva. Un telefona klausulē atskanēja otras sievietes balss: “Pasauciet, lūdzu, Leonīdu Iļjiču! Te zvana viņa kursabiedrene!” Sieva kļuva sarkana, ārkārtīgi pārskaitās un kliedza: “Tu, maita tāda, atceries, ka Leonīds Iļjičs nekad nekur un neko nav mācījies savā dzīvē!”

Un valstī iestājās... tajā valstī iestājās stagnācija apmēram uz 20 gadiem. Un šeit ir tieši tā pati vēlme, lai šāds Leonīds Iļjičs vadītu šo biroju. Un galvenais, ko no šī biroja prasīs, lai būtu stagnācija, lai būtu miers!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Nē, nē, nē! Vai komisijas vārdā?

S.Āboltiņa. Komisijas vārdā es lūdzu deputātus pievērst uzmanību 2.priekšlikumam un tekstam, kas ir rakstīts šajā 2.priekšlikumā. Šajā tekstā nav juridiskā izglītība. Arī deputāte Muižniece nepiedāvā savā priekšlikumā juridisko izglītību. Bet komisija priekšlikumu neatbalstīja, un tātad lūdzu arī deputātus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs balsojam par šo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Ābiķa, Rugātes, Kučinska, Zommeres un citu deputātu ierosinājumu — balsot aizklāti par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” 2.priekšlikumu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Tad lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu vispirms: vai balsot aizklāti. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Balsojam atklāti.

Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputātes Vinetas Muižnieces priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Tātad 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē likumprojekta spēkā stāšanos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumi saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 39, neviens neatturas. Likums “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Godājamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.759b, kas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Tas ir otrais, galīgais, lasījums.

Tātad komisija ir saņēmusi un izskatījusi 1. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Un šis priekšlikums skatāms kopā ar atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo Urbanoviča priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Paldies. Tie bija arī visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labrīt! Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.923. Cilvēka genoma izpētes likums sagatavots trešajam lasījumam. Priekšlikumi ir iesniegti... 4 priekšlikumi uz trešo lasījumu.

1.priekšlikums ir 9.lappusē. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Ir lūgums arī Saeimai šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu uz trešo lasījumu iesniegti nebija. Komisijas lēmums — pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi cilvēka genoma izpētes likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.926. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Uz trešo lasījumu ir iesniegti kopā 36 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Arī 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 15.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 16. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 19. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 23.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 26.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Arī 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 29.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 32.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 34.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Manuprāt, būs vietā, ja es pie šī 35.priekšlikuma atgādināšu, ka nākamais ir pārejas noteikumu 12.punkts, kuram nav iesniegti nekādi labojumi, bet šis punkts paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā līdz 2002.gada 31.decembrim un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūti. Līdz pat šim brīdim, kad ir jau 2003.gads, šie tipveida statūti nav izstrādāti, un es pievēršu Ministru kabineta pārstāvju uzmanību. Šādiem statūtiem ir jābūt. Tas var radīt sarežģījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Dzintars Zaķis vēlas ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Zaķis. Paldies Seiles kundzei par atgādinājumu. Un visbeidzot komisijas vārdā man nav ko teikt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 35.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot pēdējais — 36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Paldies. Tie arī bija visi priekšlikumi, kas iesniegti uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemts.

Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Uzmanību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Pulcējamies Dzeltenajā zālē tūlīt pēc 2 minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde tepat blakus vienu minūti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Cienījamie deputāti! Pulksten 12.30 Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās. Pulksten 12.30 Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs) Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Martijans Bekasovs, Vladimirs Buzajevs, Jānis Esta, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Pāvels Maksimovs, Ēriks Škapars, Anna Seile, Atis Slakteris, Baiba Brigmane, Māris Kučinskis, Arvīds Ulme, Dzintars Zaķis.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi.

Pirms mēs tālāk sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu pirms 28.darba kārtības punkta izskatīšanas iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā šādus likumprojektus: “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu “Par Aurēlijas Gumauvskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni” šīs sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 43.darba kārtības punkta — likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Tad sākam izskatīt likumprojektu paketi “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumos: “Par nekustamā īpašuma nodokli”, “Par pievienotās vērtības nodokli” un “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Komisija ir atzinusi visus šos likumprojektus par steidzamiem.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” atzīt par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektus “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” un lūdz izskatīt minētos likumprojektus Saeimā pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kolēģi no koalīcijas! Godātā opozīcija! Šodien piedāvājam jums budžeta grozījumus — ne tos pašus varbūt labākos un pilnīgākos, bet tos, ko mēs šajos valdības darba mēnešos esam spējuši sastrādāt, jo konsekventi turamies pie principa: “Dalīsim to naudu, kas ir iekasēta, un strādāsim tālāk pie tā, lai varētu iekasēt vēl labāk un vēl vairāk!” Konkrēti mēs šodien iesniedzam parlamentā budžeta grozījumus un arī divus pavadošos likumprojektus — “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

2003.gada budžeta grozījumi paredz kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumus palielināt par 11,7 miljoniem latu un valsts speciālā budžeta ieņēmumus par 21,5 miljoniem latu. Tādējādi valsts kopējie konsolidētā budžeta ieņēmumi pēc grozījumiem ir plānoti vairāk nekā 1,69 miljoni latu un izdevumi — 1,85 miljonu latu apmērā. Līdz ar to grozījumi par gandrīz miljonu latu samazinās valsts budžeta fiskālo deficītu, kas kopumā nepārsniegs 3 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir kritiskā un nepārkāpjamā robežšķirtne.

2003.gadā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti gandrīz par 40 miljoniem latu lielāki nekā likumā pašreiz noteiktais līmenis. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu nosaka sekmīgā nodokļu iekasēšana šā gada četros mēnešos. Jāsaka, ka tik sekmīgs nodokļu iekasēšanas pieaugums nav bijis vērojams nevienā no iepriekšējiem gadiem un nevienā no iepriekšējām valdībām. Tas ir pat neskatoties uz ļoti būtisko bāzes samazinājumu, samazinot, kā jūs zināt, vairākus būtiskus nodokļus mūsu nodokļu samazināšanas programmas ietvaros.

Savukārt mēs esam precizējuši tā saucamos “nenodokļu ieņēmumus”. Un šeit jāsaka, ka daži valsts uzņēmumi spēs dividenžu veidā iemaksāt mazākas summas, nekā tas iepriekš bija plānots, un rezultātā ienākums no maksājuma par valsts kapitāldaļu izmantojumu, kā arī daži citi nenodokļu ieņēmumi būs samazināti par 7 miljoniem latu.

Līdz ar to mēs šobrīd novirzām nedaudz virs 30 miljoniem latu uz šodien izskatāmajiem budžeta grozījumiem. Un līdz ar šiem budžeta grozījumiem papildu līdzekļi tiek piešķirti šādām Ministru kabineta un parlamenta apstiprinātām prioritātēm:

veselības speciālajam budžetam — 12,6 miljonu latu apmērā;

pedagogu algu palielinājumam — 3,5 miljoni latu apmērā;

subsīdijām zemniekiem — 4,35 miljonu latu;

mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām — 4, 8 miljoni latu;

Autoceļu fondam — 4,6 miljoni latu;

austrumu robežu izbūves pabeigšanai — 1,08 miljoni latu. Un dažādi mazāki papildu izdevumi citām pozīcijām.

Šī ir visa nauda, kas ar šodien izskatāmajiem budžeta grozījumiem papildus tiks piešķirta minētajām nozarēm.

Un, kā jau teicu, turpinot darbu pie valsts ieņēmumu palielināšanas, mums ir cerības, ka varēsim šo procesu turpināt.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” paredz arī turpmāk saglabāt esošo situāciju nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Tātad mēs no 2004.gada neapliksim ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamās mājas, kā tas bija paredzēts iepriekšējo valdību pieņemtajā un pašreiz spēkā esošajā likumā. Tātad mēs šo likumu grozām, un dzīvojamo platību īrniekiem un īpašniekiem nedraud papildu nodokļu slogs nekustamā īpašuma nodokļa palielinājuma veidā.

Bet, protams, vienlaikus mēs nevaram arī samazināt ar šo paredzēto palielinājumu saistīto nodokļu likmi komercdarbībai. Tātad nekustamā īpašuma objekti, kas ir iesaistīti komercdarbībā, saglabās pašreizējo likmi un nevis tiks samazināta par pusprocentu zemāka.

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz pastiprināt nodokļu administrāciju. Proti, Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, lai labāk varētu apkarot dažādas pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas. Un arī tiek paredzēts uzlikt dažus papildu elementus, kas palīdzēs mums karot ar ļoti izplatītajām karuseļu shēmām PVN izkrāpšanā.

Šeit jau diskusijas ir izraisījis jautājums, vai uzņēmējiem būtu jāpārliecinās par to, ka viņu darījumu partneri ir PVN maksātāju sarakstā. Pie kam ievērojot, ka šī ir ļoti būtiska atšķirība, nevis kā tas reizēm pārprotot tiek traktēts, ka uzņēmējiem turpmāk būs jāpārliecinās, vai viņu darījumu partneri maksā nodokļus. Nē! Tas nevienam uzņēmējam nebūs jādara! Pārliecināties, vai kāds maksā nodokļus, būs arī turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta un valsts struktūru uzdevums.

Šeit mēs ar grozījumiem likumā tikai pastiprinām īstenībā jau pašreiz likumdošanā esošo normu, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem nesadarboties ar fiktīviem partneriem un pārliecināties, ka, ja viņi sadarbojas ar kādu noteiktu darījuma partneri, ka tas darījuma partneris ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un reģistrēts pievienotās vērtības nodokļu maksātāju sarakstā. Un šis saraksts ir viegli pieejams internetā, telefoniski vai citādā veidā. Proti, nesadarbojieties ar nezināmiem vai zināmi fiktīviem darījumu partneriem. Jebkuram godīgam uzņēmējam tas prasītu minimālu piepūli — pārbaudīt, vai viņa partneris ir sarakstā. Un, ja reiz tas ir konstatēts, tad turpmāk, protams, par šo darījuma partneri viss ir pilnīgi skaidrs un nekādas papildu pūles nav jāpieliek.

Bet tas ir pilnīgi nepieciešams pēc kompetentu nodokļu iekasēšanas speciālistu un Finanšu ministrijas darbinieku atzinuma. Un, šos argumentus uzklausot, ir atbalstījusi arī valdība. Tas ir pilnīgi nepieciešams, lai mēs mazinātu ļaunprātīgas karuseļa shēmas, kas diemžēl mūsu PVN sistēmā šobrīd dominē, un valsts tiek “slaukta” bez jebkādas žēlastības.

Protams, tas samazina nodokļu ieņēmumus, ko mēs varētu novirzīt tik ļoti vajadzīgajām nozarēm.

Tālāk es gribu uzsvērt, ka šobrīd valdību veidojošiem politiskajiem spēkiem nebūt ne vieglos apstākļos ir izdevies nonākt pie kopsaucēja, neraugoties uz sarežģīto situāciju ar budžeta grozījumu pieņemšanu, kas liecina par varas partiju spēju atrisināt visus jautājumus pie sarunu galda. Budžeta grozījumi ir, protams, bijuši nopietns pārbaudījums, un prieks, ka šos pārbaudījumus esam sekmīgi izturējuši, atrodot risinājumu, visiem koalīcijas partneriem kopā strādājot.

Man kā valdības vadītājam ir jāpateicas partneriem no Zaļo un Zemnieku savienības par sapratni un spēju novērtēt sadarbību valdības iekšienē ilgstošā perspektīvā, panākot nopietnu, kaut arī mums visiem smagu kompromisu jautājumā par līdzekļu piešķiršanu zemkopības nozarei. Kā redzat, esam jau būtiski palielinājuši mērķdotācijas subsīdijām zemniekiem, un zemnieki pēc šiem budžeta grozījumiem saņems gandrīz 4,5 miljonus latu papildus. Bet, protams, arī šai nozarei vajadzētu vēl naudu klāt, un par to mēs jau esam domājuši un turpināsim domāt, ja kopīga darba rezultātā izdosies atrast finansiālo segumu, mēs, protams, labprāt risināsim ne tikai šo, bet arī daudzas citas problēmas.

Noteikti gribu akcentēt, ka šobrīd budžeta grozījumos ietvertie Zemkopības ministrijai piešķirtie līdzekļi iekšējā tirgus aizsardzībai, atsevišķu nozaru stabilizācijai un lauksaimniecības subsīdijām ir pietiekami, lai nodrošinātu kopējo nozares attīstību līdz pat gada pēdējam ceturksnim, kad mēs vēlreiz varēsim atgriezties pie šo jautājumu izskatīšanas, ja tam būs finansiāls segums.

Lai nodrošinātu zemkopības nozares normālu funkcionēšanu, tāpat arī citu ministriju pārraudzībā esošo nozaru vajadzību izpildi, nepieciešams cītīgi sekot budžeta ieņēmumu daļas izpildei, cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un cīņai pret kontrabandu, kas, protams, ir viens no valdības galvenajiem uzdevumiem. Tāpēc es arī ļoti pateicos jums visiem, kas šodien balsoja par izmaiņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas dod pamatu cerēt, ka beidzot šo biroju izdosies izveidot par stingru un rīcībspējīgu, spēcīgas personības vadībā.

Cīņai ar kontrabandu tieši zemkopības nozarē jau ir sperti pirmie soļi. Ir piešķirti līdzekļi Veterinārajam dienestam, rentgena aparātu iegādei kravu kontrolei uz Latvijas robežas. Valdība ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju turpina atbalstīt vietējā tirgus aizsardzību un nozares atbalsta pasākumus, kas būtu izdevīgi visiem Latvijas ražotājiem, un tas ir īpaši svarīgi, gatavojoties mūsu startam Eiropas Savienībā, lai mēs tur būtu pilnā mērā konkurētspējīgi. Un esmu arī lūdzis zemkopības ministru novērst dažādas nejēdzības un pārmērības, ko mēs patlaban vērojam laukos. Kaut vai jautājumā par birokrātisko un absolūti nesaprotamo ierobežojumu mūsu pašu skolām, pirmsskolas bērnu iestādēm pirkt svaigu, veselīgu produkciju no vietējiem zemniekiem, vietējiem ražotājiem. Rodas pilnīgi absurda situācija. Bērni laukos mājās dzer govs pienu, ēd zemenes un dilles turpat no sava dārza, aiziet uz skolu, un tur viņi ir spiesti ēst tikai fasētu pārtiku, un tur mūsu lauku bērni ir beidzot spiesti apgūt, ko nozīmē no konservu bundžas, no aerosola izspiests putukrējums. Kur vēl tālāk iet vienā birokrātiskā absurdā! Es ceru, ka arī šo jautājumu mēs visā drīzumā atrisināsim un tā turpināsim sekmīgi, lai novērstu visus... (Aplausi.) (Starpsauciens: “Urā!”) Paldies. Un es domāju, deputāti, zemnieki laukos mums aplaudēs, ja mēs to izdarīsim, vēl daudz stiprāk. Un ziniet, tas nav vienīgais jautājums, kur mums jāpaskatās uz to, kā esam strādājuši, kā mūsu dienesti ir strādājuši, kā ir risinājuši dažus jautājumus. Ziniet, reizēm apbrīnojami birokrātiski, nesaprātīgi un neattaisnojami. Un šodienas koalīcijas demonstrētā vienotība, vienotība bez kādiem koalīcijas līgumiem un soda sankcijām, vienotība idejas vārdā, vienotība Latvijas nākotnes vārdā, un ar — ko patiess prieks atzīmēt — konstruktīvu opozīcijas daļas atbalstu, tas ir pamats cerēt, ka mūsu uzsāktais darbs Latvijas sakārtošanā un vienas godīgas, taisnīgas valsts pārvaldes sistēmas nodrošināšanā sekmēsies.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!

Nākošajam vārds ir finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Labdien, godātie deputāti! Tātad, protams, budžeta apspriešana var izvērsties gan par emocionālu tādu iracionālu sarunu, gan arī par argumentētu un uz faktiem balstītu diskusiju. Un es piedāvātu iet šo argumentēto, uz faktiem balstītās diskusijas ceļu.

Pirmkārt, kāpēc šie budžeta grozījumi vispār ir iespējami. Tas ir, pateicoties budžeta izpildei gada pirmajos piecos mēnešos. Un šeit var nosaukt konkrētus skaitļus. Tātad ieņēmumu plāns 5 mēnešos ir pārsniegts par 24 miljoniem latu. Tas tiešām dod mums reālu pamatu palielināt nodokļu ieņēmumu daļu budžetā par 40 miljoniem latu, kā tas ir plānots grozījumos. Tam ir reāls pamats, un, apskatoties detalizēti tātad ieņēmumu daļu, 5 mēnešos nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 9,5%, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, tajā skaitā, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis ir pieaudzis par 11%, sociālās apdrošināšanas iemaksas, neraugoties uz likmes samazināšanu, par 6%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis — par 13%, akcīzes nodoklis ir pieaudzis par 19%, tajā skaitā akcīzes nodoklis naftas produktiem par 27%. Tā ka mēs redzam, ka ir pietiekoši nopietns ieņēmumu pieaugums. Jāsaka, ka maijā mēs redzam jau arī reālu rezultātu mūsu uzsāktajai cīņai ar aplokšņu algām, un, neraugoties uz to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir samazināta no 35 uz 33%, maijā sociālās apdrošināšanas iemaksas ieņēmumi ir pieauguši par 11% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pat par 16%.

Otrkārt, ir nodoti jau tātad izskatīšanai Saeimā budžeta grozījumi. Tātad prioritāriem pasākumiem mēs papildus esam novirzījuši līdzekļus, tie ir vērsti uz dažādām nozarēm — gan veselībai, gan pedagogu algām, gan pabalstiem bērniem invalīdiem, gan zemniekiem, gan pašvaldību investīcijām un arī vairākām citām jomām.

Te vietā būtu atgādināt, ka 2003.gada budžeta grozījumi tiek veidoti uz 2003.gada budžeta bāzes, kurš jau paredz tātad valsts konsolidētajā budžetā 1,67 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 139 miljoniem vairāk nekā 2002.gadā, un šis pieaugums tātad ir 8,3%, un vēl papildus šim pieaugumam tātad mēs prognozējam 40 miljonu latu nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Pateicoties budžeta grozījumiem, visi Latvijas skolotāji no 1.septembra saņems vidēji par 15 latiem lielākas algas, mediķiem tiks nodrošinātas vidējās algas septembrī—oktobrī 175 latu apmērā, novembrī—decembrī — jau 200 latu apmērā. Lielākus pabalstus saņems bērni—invalīdi. Tātad līdzšinējo 35 latu vietā viņi varēs rēķināties ar 50 latiem. Reālu labumu no mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām jutīs visi šo pašvaldību iedzīvotāji, jo nauda tiks ieguldīta skolās, slimnīcās, infrastruktūras objektos.

Arī kritizētā it kā nelielā summa lauksaimniecības subsīdijām nozīmē reālu papildu naudu zemnieku makos, kas ir 4,35 miljoni latu. Un Latvijas apstākļiem tā ir ievērojama summa. Turklāt ir jāatceras, ka šogad budžets jau paredz subsīdijām lauksaimniekiem 27 miljonus latu. Un vēl arī 13 miljonus latu no SAPARD līdzekļiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu subsīdijām zemniekiem bija paredzēti 24 miljoni latu, un no SAPARD līdzekļiem tikai nedaudz pāri par 2 miljoniem latu. Tātad grozījumu summa — 4,35 miljonu latu — tas ir papildus jau esošajām subsīdijām.

Prasības vienmēr būs lielākas nekā reālās budžeta iespējas. Tā ir ne tikai Latvijā, bet arī visās pasaules valstīs, arī daudz bagātākajās Rietumvalstīs. Vienmēr būs iespējams prasīt un pamatot lielākus sociālos izdevumus, lielākas algas, labākus ceļus, labākus dienestus, modernākas slimnīcas, tīru vidi. Un valdībai vienmēr ir jāizšķiras starp šiem budžeta pieprasījumiem un jāfinansē svarīgākās prioritātes. To mēs esam arī izdarījuši, tādējādi apliecinot savu politisko nostāju. Tiek atbalstīta gan veselība, gan zemnieki, gan skolotāji, gan pašvaldības.

Atgādināšu arī, ka šogad ir samazināti nodokļi, kas ir bijusi lielākā nodokļu samazināšana pēdējo gadu laikā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks pazeminātas no 35 uz 33 procentiem un uzņēmumu ienākuma nodoklis — no 22 uz 19 procentiem. Un, runājot par budžeta ieņēmumu daļu, tas ir fakts, kuru nevajag aizmirst, jo nodokļu samazināšanas rezultātā īstermiņā budžetam ir samazināti ieņēmumi par 47 miljoniem latu. Protams, nodokļu sloga samazināšana būs stimuls tautsaimniecības attīstībai, un mēs ar uzviju atgūsim šos līdzekļus turpmākajos gados. Tātad nodokļu samazināšana — tas ir stimuls tautsaimniecības attīstībai un līdzekļu atgūšanai turpmākajos gados. Tā ka var teikt, ka mēs strādājam ar perspektīvu.

Tā ka, godātie deputāti, šie ir īsumā galvenie punkti par Saeimai apspriešanai nodotajiem budžeta grozījumiem. Aicinu atbalstīt budžeta grozījumus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! 130, 102, 30 un 13 — vairākumam deputātu šie skaitļi ir pazīstami. Tie ir miljoni, kurus “Jaunais laiks” ir solījis veselības aprūpei. Auders diskusijās ar mediķiem pirms vēlēšanām solīja 130 miljonus, skandāla laikā — jau tikai 102 miljonus. Circenes kundze, stājoties amatā, solīja, ka bez 30 miljoniem neko nevar panākt. Rezultāts: budžeta grozījumos ir 13 miljoni. Pie tam mediķu algām tiks vien 9 miljoni, un nevis no gada vidus, bet gan no oktobra. Tātad veselības aprūpei nav piešķirti 117 miljoni latu no sākotnēji solītajiem.

Pensiju jomā (es citēšu premjeru Repši) “ir nepieļaujami, ka pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma, jo, šādi dzīvojot, cilvēks ir iedzīts stūrī. Viņš ir badā, un viņš ir aukstumā. Absolūtā valdības prioritāte ir iztikas minimuma nodrošināšana vecajiem ļaudīm, un tā stāv pāri visiem principiem”. Citāta beigas.

Minimālās pensijas palielināšanai Repše solīja 6,1 miljonu latu, bet piešķirta ir nulle. Mazo pensiju palielināšanai nav piešķirts neviens santīms!

Pašvaldību investīciju projektiem tika solīti 10,7 miljoni latu, pie tam rakstiskā veidā, parakstot līgumu ar Latvijas Pašvaldību savienību. Bet mēs redzam šajos grozījumos tikai 4,9. Iztrūkums — 5,8.

Skolotāju algu palielinājumam tika solīti 4,6 miljoni, bet ir piešķirti 3,5 miljoni.

Kopējais nepildīto solījumu apjoms ir vismaz 130 miljoni latu.

Savukārt tie 40 miljoni, kurus valdība piedāvā šāgada budžeta grozījumiem, ir tie paši, kurus Tautas partijas deputāti pirms dažiem mēnešiem prognozēja no šīs tribīnes. Šos 40 miljonus izdevās noslēpt, budžeta veidošanas gaitā mākslīgi samazinot ieņēmumu prognozes. Šī nauda ir radusies uz ekonomikas inerces rēķina un ir valdības bezdarbības rezultāts. Kur ir tie 400 miljoni, kurus Repše mums solīja katru gadu? Diemžēl budžeta grozījumos nav redzama pat desmitā daļa no šiem miljoniem.

Valdība ir līdzīga skolas bērnam, kurš gada sākumā solās mācīties uz vieniem desmitniekiem, taču tagad, gada vidū, ir kļuvis nesekmīgs un viņam draud atskaitīšana no skolas. Un gluži kā nesekmīgs skolnieks valdība turpina solīt: “Labosimies, mācīsimies, neslinkosim!” Bet rezultāta taču nav! Ir tikai jauni solījumi. Sāk jau šķist, ka valdība ir laidusi emisijā jaunu valūtu — Repšes solījums. Ja kādam ir kaut kas vajadzīgs, tad uzreiz tiek apsolīts, piebilstot: “Nu, kā var nesolīt!” Diemžēl solījumus nevar smērēt uz maizes vai izmaksāt algās. Ar solījumiem ģimeni nepabarosi.

Valdība ir nonākusi strupceļā, jo populistiskā politika neizbēgami novedīs pie finanšu krīzes, pie tādas krīzes, kurai līdzīga ir bijusi tikai banku krīze 90.gadu vidū.

Ieņēmumus budžetā joprojām dod ekonomikas inerce un tas tautsaimniecības kurss, kurš tika uzsākts pēc banku krīzes 1995.gadā. To nevar sagraut dažu mēnešu laikā, taču gada laikā gan! Šā gada budžets un tā grozījumi grauj kopumā veiksmīgo ekonomisko un finanšu politiku, kāda ir tikusi Latvijā īstenota pēdējos astoņus gadus un ir izpelnījusies arī starptautisku atzinību. Šo budžetu nevar saukt par viduvēju vai sliktu. Mēs nevaram šim budžetam ielikt atzīmi, jo to vispār nevar ieskaitīt. Un to vispār nevar vērtēt. Tik sliktu budžetu vispār nevar labot. Tas ir izgāzies un lemts neveiksmei no sākta gala.

Tāpēc Tautas partija nebalsos par šiem budžeta grozījumiem. Mēs nepiedalīsimies debatēs par tiem un nesniegsim priekšlikumus. Mēs negribam būt līdzvainīgi kopā ar jums! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamās ministres un godātie ministri! Es gribētu šeit runāt nedaudz par sportu, jo Repšes kungs nepaspēja savā ziņojumā aptvert visas tās jomas, viena no tām ir arī sports. Es uzskatu to par ļoti būtisku sastāvdaļu mūsu jaunatnes dzīvē un tāpēc gribu atzīmēt to, ka šī summa, kas ir atvēlēta budžeta grozījumos sportam, sasniedz gandrīz miljonu. Jo pirms pagājušā budžeta caurskatīšanas opozīcija apvainoja Kariņa kungu, Brigmanes kundzi, Strēli, ka viņi esot meļi, jo tā nauda, kas bija paredzēta sporta spēlēm, neparādīsies budžetā un to mēs nekad neredzēsim. Un, tā kā mēs te mīlam mētāties ar visādiem epitetiem un es jau daļēji pie tā esmu pieradis, bet nu šis ir tāds diezgan nopietns apvainojums, tad es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šī nauda ir atrasta. Tāpēc es gribu izteikt pateicību valdībai. Hokejisti ir dabūjuši 170 tūkstošus, basketbolisti aizbrauks uz Eiropas čempionātu un varēs tam savlaicīgi sagatavoties — 130 tūkstoši.

Arī jau Rīcības komisija, kuru vada Šlesera kungs, ir garantējusi 75 000 latu 2006.gada hokeja čempionāta rīkošanai. Un es domāju, ka tātad gandrīz šis pusmiljons jau tādā veidā ir... Vairāk faktiski sanāk kopā ar dažām citām pozīcijām — 505 tūkstoši latu. Ir cerības mums to sportam dabūt.

Nākamais moments, par ko mums pārmeta, ka mēs neinvestējam sporta zālēs, un, ja jūs skatāties budžeta grozījumus, tad jūs redzat, ka apmēram pusmiljons ir arī šiem nolūkiem paredzēts. Valka, kas bija kritizēts objekts iepriekšējā budžeta caurskatījumā, saņem 250 tūkstošus, tāpat ir domāts par Kuldīgu, Gulbeni un citām sporta zālēm, kopumā gandrīz pusmiljonu saņem arī šīs zāles.

Es gribētu izteikt pateicību arī aizsardzības ministram Kristovskim, jo Nacionālajā sporta padomē, kuru vada izglītības ministrs Šadurska kungs, jau ir panākta zināma vienošanās, ka aizsardzība, NATO nauda varētu tikt izmantota sporta zāļu būvēm, un nav svarīgi, kā tas komplekss sauktos, vai tā ir Nacionālo bruņoto spēku sporta bāze vai tamlīdzīgi. Svarīgi ir, ka šīs zāles nonāks karavīru, jaunatnes rīcībā.

Nu un, izmantojot izdevību, es gribētu, lai valdība domātu arī par tādu stratēģiski svarīgu jautājumu kā nākotnei sporta zāļu celtniecība, jo Latvijā laukos pašlaik trūkst apmēram 350 sporta zāļu, Rīgā — 55 sporta zāles, un iepriekšējās valdības uzmanība ir bijusi veltīta vairāk tomēr Rīgai, kaut gan pagājušā gada budžets Rīgas domei bija 12,5 miljoni, šogad 5 miljoni un nākošgad 6 stadionu un sporta zāļu būvniecībai paredzēti tikai 2,5 miljoni. Tā ka vajadzētu izstrādāt acīmredzot tādu modeli, lai varētu šo Eiropas struktūras naudu dabūt un dot valdībai galvojumu, nu es tā esmu izrēķinājis — apmēram 10 miljonu latu apmērā, un tad mēs varētu iegūt gandrīz 100 miljonus sporta zāļu būvniecībai.

Opozīcija visu laiku šeit atgādina Repšes solītos 400 miljonus. Nu es domāju, ka viņi ir pietiekoši gudri un saprātīgi un zina, ka nevar 400 miljonus sagādāt trijos vai piecos mēnešos, vai pat pusgada laikā. Un te es izlasīju tādu dokumentu, ko jūs arī droši vien izskatīsiet, grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Un tur 6.punktā ir rakstīta cita informācija. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2002.gadā nodokļu maksātāju fiktīvie un nelikumīgie darījumi bija 623 miljoni, 2003.gada pirmajā ceturksnī — 56 miljoni. Draugi mīļie! Tātad Repše solīja tikai 400 miljonus. Nu es tā rēķinu, ka nevar atgūt visus šos 600 miljonus. Bet, ja mēs atgūtu kaut vai divas trešdaļas no tās summas, tad jau tie 400 miljoni parādītos tautas kabatā.

Es gribētu aicināt opozīciju uz tādu konstruktīvu sadarbību, jo līdz šim mēs esam dzirdējuši vairāk vai mazāk tikai kritiku, bet neredzot vai nedzirdot priekšlikumus, kā tad vajadzētu darīt. Jo mēs esam ne tik pieredzējuši, kā mūs te Jurkāna kungs no sākuma nodēvēja par tādu hokeja komandu, kas ir atnākusi un grib tagad spēlēt pret pieredzējušiem profesionāļiem, kaut gan jūs visi atceraties pasaules čempionātu, kad Šveice, kas sastāvēja tieši no jauniem spēlētājiem, apspēlēja Latviju un Latvija netika tālāk uz priekšu. Es aicinu uz to, lai mēs tomēr varētu vienoties kopīgam darbam un šo latviešu skaudību vai nenovīdību atstāt otrā plānā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (veselības ministre). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ministri! Es tomēr gribētu kādu vārdu teikt. Es nebiju gatavojusies nekādām runām, bet tā kā Kalvīša kungs mani pieminēja, tad man tomēr gribētos arī teikt, ka īstenībā šodienas balsojums skaidri parādīja, ka mums ir ļoti stabila koalīcija, ka mums ir stabila valdība un ka mēs skaidri zinām, uz ko mēs ejam un kā mēs to panāksim.

Protams, mēs varam gribēt 100 miljonus, desmitus miljonu, un mēs varam gribēt arī debesmannā lai vienkārši birst no debesīm, bet reālā dzīve skaidri parāda, kādā veidā mūsu dzīve tiek sakārtota un iet uz priekšu.

Tas, ko pieminēja par šiem miljoniem un veselības aprūpi, man gribētos teikt, ka iepriekšējā valdība bija tā, kura nedeva neko mums, un visu iepriekšējo valdību laikā veselība bija nonākusi tur, kur tā ir šodien ar vissliktāko finansējumu visā Eiropā, un mēs esam pirmie, kuri ir pielikuši veselības aprūpē strādājošajiem algas, un pie tam ar tik ievērojamu finansējuma palielinājumu algām, kā tas nekad vēl mana darba laikā nav bijis. Ja mēs salīdzinām, ka zemākajam medicīnā strādājošajam personālam ir palielināta alga līdz 125 latiem, medicīnas māsām no pašreiz esošiem 125 latiem uz vienu normālu darba laiku uz 178 latiem, tad šis pieaugums ir reāli 50%. Ja ārstiem uz 40 stundu darba nedēļu normāli darba laikā strādājošajiem ir palielināta alga no 205 uz 305 latiem, atvainojiet mani, bet nekad neviena opozīcijā esošā partija un iepriekšējās valdības šādu pielikumu nav veikušas, un šoreiz nerunāsim par to, cik ir miljoni un kādas ir vēlmes un prasības, bet par to, ko reāli visā Latvijā strādājošie mediķi iegūst mūsu valdības laikā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu uzsvērt vienu lietu un akcentēt vēl to, ko teica veselības ministre. Mums ar šo mirkli kopā ir palielināts budžets par 13 miljoniem. Veselība ir tā, kur vispirmām kārtām ir jānopelna. Jānopelna! Un tajā gadījumā, ja mēs esam dabūjuši vairāk nekā trešdaļu no budžeta labojumiem, tad to mēs varam uzskatīt par nozīmīgu soli.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šajā budžeta labojumu sadaļā ir ļoti skaidri norādīti galvenie punkti, kuri uzlabosies šajā otrajā pusgadā, 2003.gadā. Un, pirmkārt, tā ir palielināta valsts dotācija ambulatorajai ārstnieciskajai palīdzībai medikamentu iegādei. Un tā ir nozīmīga summa — vairāk nekā miljons latu.

Otra lieta. Manuprāt, kas ir ļoti nozīmīgi, arī finansējums palielināsies vēža slimnieku ārstēšanai medikamentu centrālizētās iepirkšanas rezultātā.

Es gribētu arī atzīmēt divas ļoti būtiskas lietas. Tā ir palīdzība bērniem. Pirmkārt, profilaktiskajā sadaļā, un otrs — ļoti kritiskajās reanimācijas situācijās.

Un kā pēdējo, manuprāt, jāuzsver ļoti nozīmīgo punktu, ko jau atzīmēja ministre, ka ļoti daudzās Latvijas pilsētās un mazpilsētās strauji samazinās medicīniskā personāla skaits. Un, ja mēs šajos budžeta labojumos varam iestrādāt situāciju, ka šī alga medicīnas personālam tiek nozīmīgi palielināta, tad mums vismaz ir cerības, ka kādu laiku aizplūšana no šīs tautsaimniecības nozares samazināsies.

Un es gribētu vēlreiz teikt: ja mēs pieņemtu šādus budžeta labojumus un patiešām apstiprinātu to, ka šai valdībai veselība ir prioritāte, mēs tomēr ietu lielu soli uz priekšu. Un šajā sakarībā es arī lūdzu šos budžeta labojumus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi šeit, zālē, un, protams, radioklausītāji, kuri mūs šobrīd ļoti uzmanīgi klausās.

Valdības sagatavotais un Saeimā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” ir pozitīvs notikums, jo tas apliecina, ka mums būs jāakceptē mūsu valdības sekmes un varēšana nevis neveiksmes un mazspēja.

Par 32,5 miljoniem latu ir pārpildīts valsts budžeta ieņēmumu plāns pirmajā pusgadā, un mums būs jālemj, kā šo naudu optimālāk iztērēt, bet mums nebūs jālemj par to, ka kādas plānotas budžeta pozīcijas būtu jāsamazina tāpēc, ka valsts budžeta ieņēmumu plāns izrādījies nereāls. Un mums šodien nebūs jādala lāčāda, kamēr vēl lācis staigā pa mežu, kā tas tika darīts iepriekšējās valdības laikā.

Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvi mani iepriecina tas, ka daļu budžeta papildu ieņēmumu piedāvāts papildus ieguldīt ļoti smagajā un jutīgajā sociālajā sfērā, konkrēti — veselības aprūpē un sociālajā nodrošināšanā. Pie tam tā ir gandrīz puse no 32,5 miljoniem latu un minēta kā viena no mūsu valdības prioritātēm, dalot šos papildus iegūtos līdzekļus. Ja atceramies tos finanšu apjomus, kurus sociālajai jomai garantējām, apstiprinot 2003.gada budžetu, tie bija vairāk nekā 830 miljoni latu, kuros jau bija ieplānots sociālajai jomai, tas ir, veselības aprūpei, sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai, tērēt turpat par 30 miljoniem latu vairāk nekā 2002.gadā. Ar šiem grozījumiem tēriņus sociālās jomas vajadzību nodrošināšanai varēsim vēl vairāk palielināt.

Minēšu tikai vienu faktu, kas īpaši iepriecina, tas, ka ar šiem grozījumiem varēsim vēl vairāk ieguldīt savos bērnos. 2003.gada budžetu apstiprinot, mēs nolēmām palielināt bērnu pabalstu lielumu visiem bērniem, paredzot tam 6,6 miljonus latu. Un mēs nespējām toreiz vairāk palielināt pabalstu bērniem invalīdiem, kuru vajadzības ir lielākas. Tas bija sāpīgs lēmums gan valdībai un Saeimas vairākuma koalīcijai, kad nācās bērnu invalīdu pabalsta palielinājumu izņemt no iepriekšējās valdības modelētā budžeta šim gadam, kurā jau ļoti daudz plānotu pozīciju nebija finansiāli pamatotas. Un tad mēs solījām, ka pie bērnu invalīdu pabalstu lieluma pārskatīšanas atgriezīsimies, līdzko budžeta ieņēmumi to atļaus. Tas brīdis ir pienācis, un jau pavisam ātri. Valdība piedāvā papildfinansējumu par labu bērniem invalīdiem 756,6 tūkstošu apjomā. Tas gan vēl neļauj dubultot esošo bērnu invalīdu pabalstu, bet tas ļauj konkrētu papildfinansējuma soli 15 latu apmērā un palielināt bērnu invalīdu kopš dzimšanas pabalstu no 35 uz 50 latiem mēnesī. Piebildīšu, ka valdības piedāvātie pozitīvie budžeta grozījumi paredz lielāku finansējumu arī no vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai.

Budžeta grozījumi apliecina, ka mēs mācāmies šo valsti vadīt tā, lai tēriņi atbilstu ieņēmumiem. Un mums izdodas strādāt arvien labāk.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais premjera kungs! Deputāti! Kolēģi! Patiesībā jau viss galvenais bija pateikts izglītības jautājumu sakarā, runājot par budžeta grozījumiem. Bet, tā kā Kalvīša kungs te tādas dažas interesantas lietas teica... Žēl, ka viņš pats diemžēl pēc savas liesmainās runas aizgāja, bet es ceru, ka kolēģi no Tautas partijas viņam pateiks. Un patiesībā jau negribas klausīties muļķības no Saeimas tribīnes, bet nu diemžēl, kad runa ir par budžetu, tad parasti mēs to dzirdam. Jā, ja mūsu mērķis ir iztērēt 4,6 miljonus latu, tad šis uzdevums netiek izpildīts budžeta grozījumos. Ja mūsu mērķis ir samaksāt katram pedagogam par likmi klāt 15 latu, tad šis mērķis tiek sasniegts, un pedagogi šos 15 latus saņems un plus vēl 10 procentu kvalitātes piemaksu pie šiem 15 latiem klāt. Tā ka šim mērķim mums pilnīgi pietiek ar 3,5 miljoniem latu, kas tiek piedāvāts.

Otrs projekts, par kuru arī es gribētu pateikt dažus vārdus, ir izglītības informatizācijas projekta investīcijas, kurām mēs, ministrija, savu resursu ietvaros esam atraduši 600 000 latu, tā ka šī ir arī ļoti nepieciešama nauda.

Par investīcijām sportā Strēļa kungs jau drusku runāja. Tikai tāda interesanta lieta. Ziniet, cik jocīgi: “Jaunā laika” Izglītības un zinātnes ministrija pārsvarā atbalsta “oranžos” projektus uz grozījumiem. Ļoti jauka sadarbība, ja! Tātad superdārgie iesāktie celtniecības projekti — Valka, Kuldīga, protams, ka tie ir jāpabeidz. Un diemžēl tas prasa ļoti lielus līdzekļus, bet, protams, ir prieks, ka sportam šie objekti tiks pabeigti.

Nu patiesībā tas ir arī viss, ko es gribēju jums pateikt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst?

Ja komisijas vārdā komisijas vadītāja nevēlas piebilst neko, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.jūnijs, pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā lūdzu 20.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Acīmredzot būs Prezidijam jālemj par ārkārtas sēdi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.jūnijs pulksten 17.00. Izskatīšana 20.jūnijā.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 16.jūnijs pulksten 17.00, un otrajā lasījumā lūdzu izskatīt 20.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas datums 16.jūnijs pulksten 17.00 un izskatīšana 20.jūnijā. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 16.jūnijs pulksten 17.00 un izskatīt lūdzu 20.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas datums 16.jūnijs pulksten 17.00 un izskatīšana 20.jūnijā. Paldies.

B.Brigmane. Es gribu pateikt paldies visiem deputātiem par to, ka mēs pieņemam pirmajā lasījumā šos likumprojektus. Un gribu izteikt vislielāko pateicību Ministru prezidentam par to, ka iepazīstināja deputātus ar iesniegtajiem likumprojektiem, un arī ministriem par to, ka piedalījās debatēs.

Sēdes vadītāja. Tas ir viņu pienākums.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums. (Izskatāmā dokumenta nr.908). Kopskaitā esam saņēmuši 10 priekšlikumus.

1.priekšlikums saņemts no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Komisijas priekšlikums — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2. — Saeimas deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Pietkeviča kungs. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Guntis Bērziņš vēlas debatēt? Lūdzu atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Gribētu atgādināt, par ko šeit ir runa. Šajā 4.lēmumā faktiski ir priekšlikums atgriezt vienu priekšlikumu, kas jau bija pieņemts otrajā lasījumā. Šeit runa ir par nepatiesu ziņu sniegšanu par deputāta kandidātu, un atcerēsimies, kas rakstīts Ministru kabineta sēžu zālē uz sienas. Ir rakstīts “Viens likums, viena taisnība visiem”. Šis ir ļoti pareizs princips. Diemžēl pašreiz mūsu Krimināllikums nostāda deputātus daudz augstākā stāvoklī nekā citus. Jo sakarā ar 91.pantu paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu cilvēkiem draud cietumsods. Turpretim parastam cilvēkam par nepatiesu ziņu sniegšanu diemžēl draud tikai naudas sods 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Otrajā lasījumā mēs jau izslēdzām šo 91.pantu, bet tagad opozīcija ir nākusi ar priekšlikumu šo lēmumu atkal atgriezt atpakaļ. Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas lēmumu šajā priekšlikumā un balsot pret šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamie kolēģi! Kā jau pareizi kolēģis Bērziņš norādīja, tiešām šeit ir priekšlikums — atgriezties atpakaļ pie tā likuma varianta, kāds bija uz otro lasījumu, un uz to variantu, kāds vispār pastāvēja un pastāv... pastāvēja Krimināllikumā. Ir jāņem vērā viena tāda lieta, ka no visām politiskajām tiesībām ius suffragium jeb balss nodošanas tiesības ir vienas no vissvarīgākajām tiesībām. Tā ir valsts varas daļiņa, kas piešķirta katram pilsonim, pilntiesīgam šīs valsts pilsonim, un tur, kur valsts griba sastādās no daudzu simtu tūkstošu, pat miljonu cilvēku gribas kopības, valsts un tieši valsts un ne tikai indivīds ir visvairāk ieinteresēta, lai šīs kopīgās gribas rašanās process noritētu precīzi, pareizi, ievērojot brīvību, likumību un godīgumu. Viens no brīvības galvenajiem nosacījumiem izslēdz spaidus, traucēšanu un ietekmēšanu no malas. Kā mēs varam būt droši un pārliecināti par to, ka nenotiks cilvēku, nenotiks pilsoņu brīvas gribas ietekmēšana vai traucēšana, ja šāda likuma panta likumā nebūs? Mēs par to absolūti nevaram būt pārliecināti.

Šeit ir izskanējuši jau daudz un dažādi argumenti vairākos lasījumos, tieši tāpat kā komisijā. Komisijā gan uz otro, gan uz trešo lasījumu ir bijušas darba grupas, ir bijuši daudz un dažādi pieaicināti eksperti, bet mēs jau redzam, ka jaunie laiki diemžēl šajā valstī raksturojas ar to, ka būtībā daudzie eksperti, daudzie autoritatīvie eksperti netiek ņemti vērā. Netiek ņemti vērā ne Augstākās tiesas, ne Ģenerālprokuratūras, ne Zvērinātu advokātu padomes, ne Tieslietu ministrijas, ne Universitātes tiesību profesoru viedokļi. Tie visi netiek ņemti vērā. Viņi tiek noklausīti, viņi tiek uzaicināti, viņi visi pauž viedokli, kā arī šajā gadījumā viņi pauda viedokli par to, ka šādam pantam likumā obligāti ir jābūt. Neraugoties uz to, ka šāds pants bija 1933.gada Latvijas Sodu likumā, neraugoties uz to, ka šāds pants no 1961.gada pastāvēja LPSR Kriminālkodeksā, un cauri gadu gaitām, dažādi transformējoties, šāds pants ir pastāvējis arī visu laiku līdz šim Latvijā. Jaunie laiki kaut kādu viņiem vien zināmu iemeslu dēļ vēlas šo pantu izslēgt, un būtībā tikai kļūda ļāva... pieļāva šādu balsojumu otrajā lasījumā, un šis pants tika izslēgts. Tagad tiek piedāvāts būtībā pilnīgi pamatoti un ar dažādu ekspertu viedokļiem pamatots... tāpat arī no teorijas viedokļa pamatoti tiek piedāvāta tomēr iespēja šo pantu paturēt likumā. Es domāju, ka šeit mums visiem šodien ir iespēja labot to kļūdu, kas notika otrajā lasījumā, un nobalsot, lai šāds pants tomēr Latvijas Krimināllikumā būtu.

Un es domāju, ka ieguvēji no tā būtu visi. Nav runa par to, ka deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem. Tāpat arī pilnīgi nepareizi visu laiku tiek traktēts šis uzraksts, kas atrodas Latvijas Republikas Ministru kabinetā uz sienas un kuru mēs tiešām visi ļoti labi zinām: “Viens likums, viena taisnība visiem!” Šeit nav runa par to. Šeit nav runa par to, ka, teiksim, deputātu kandidātiem, Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem, būtu lielākas tiesības vai lielāki pienākumi kā citiem. Šeit ir runa tikai un vienīgi par to, ka šī cilvēku kategorija tieši priekšvēlēšanu kampaņas laikā un vispār priekšvēlēšanu laikā atrodas mazlietiņ tādā tā kā pazeminātā stāvoklī pret visiem cilvēkiem, jo “Jaunais laiks” piedāvā šobrīd izslēgt šo pantu, līdz ar ko tātad jebkurš var runāt jeb ko, pilnīgi nepamatoti un par to būtībā nesaņemt sodu.

Tādēļ es aicinu šodien visus tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un, balsojot “par”, balsot par to, ka šāds pants tiek atstāts Latvijas Krimināllikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Šobrīd mēs diskutējam par pantu, kura nozīmībai varbūt mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību.

Godājamie kolēģi! Ir pilnīgi dabīgi, ka mēs katrs pastāvam pie savas pārliecības, jo mūsu katra pārliecība balstās uz mūsu pieredzi, uz mūsu konkrēto saskaršanos ar konkrētu problēmu.

Un godājamie kolēģi! Es lūdzu vērst uzmanību uz to, ka šis pants neizceļ un neaizsargā nevienu kategoriju īpaši. Šeit neiet runa par valsts amatpersonām, šeit neiet runa par Saeimas deputātiem, šeit ir pieminēti deputātu kandidāti tikai ar vienu nolūku — lai sabiedrība saņemtu objektīvu, patiesu informāciju un realizētu savas tiesības izvēlēties savus pārstāvjus augstākajā likumdevēja instancē un lai valsts vara netiktu ietekmēta pretēji pilsoņu interesēm, pretēji informācijai un pretēji pilsoņu viedoklim.

Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd valstī vislabāk tiek apmaksāti meli un viszemāk tiek vērtēta patiesība, it sevišķi, ja notiek politiskas cīņas.

Un tāpēc, godājamie kolēģi, kā jau kolēģis Pietkevičs minēja, pagājušā reizē šis balsojums, tā bija mūsu neizpratne formulējuma dēļ. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāatbalsta komisijas viedoklis, un šeit nav runa par to, vai pozīcija vai opozīcija ir iesniegusi šo priekšlikumu. Ieskatieties, 4.priekšlikums ir atbalstīts, un 5.priekšlikums pēc būtības ir tas pats un arī ir atbalstīts caur 4.priekšlikumu. Un šeit abus šos priekšlikumus ir iesniegusi kā pozīcija, tā opozīcija.

Un es ticu, ka mēs nonāksim līdz tādai situācijai, kad tiešām nebūs šī papildu garantija vajadzīga, kad nebūs šī bardzība, šī likuma bardzība vajadzīga pret dezinformāciju, pret pilsoņa viedokļa kropļošanu, pret informācijas deformēšanu, lai sabiedrība nevarētu spēt izvēlēties, kādu partiju viņa grib pie varas, kādu kandidātu viņa grib ievēlēt, jo to pierāda mūsu līdzšinējā politiskā cīņa visu šo padsmit gadu laikā, ka ar šādām metodēm ir panākts, ka vēlētājs pusgadu pēc vēlēšanām konstatē, ka viņš ir bijis dezinformēts, ka par viņu interesējošo partiju vai kandidātu ir izplatīta nepatiesība, meli, un rezultātā viņš tikai pēc četriem gadiem atkal var izpaust savu viedokli un grozīt savu aplamo lēmumu.

Godājamie kolēģi! Šī nav aizsardzība indivīdam, šī nav aizsardzība amatpersonai, šī ir aizsardzība Latvijas pilsonim, lai viņš būtu spējīgs saņemt informāciju šādā svarīgā brīdī, kad viņam ir jāizšķiras un jāizlemj, kāda būs turpmāk valsts, kāda politiskā partija nonāks pie varas vai kāds virziens, politiskais virziens spēs pārstāvēt viņa viedokli.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šajā 4.priekšlikumā komisijas viedokli! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīnīja, un es nebūtu taisījies runāt, ja Guntis Bērziņš no “Jaunā laika” nebūtu šeit sarunājis — atvainojos par teicienu! — tādas blēņas.

Amatpersonām ir arī cita atbildība. Viena lieta, ja pensionārs kaut ko izdara, otra lieta, piemēram, ja amatpersona ņem kukuli vai kaut ko. Bet šeit neiet runa par amatpersonu. Šis pants nepatīk tiem, kas grib manipulēt ar Vēlēšanu likumu. Un šeit ir pavisam cita atbildība. Ir viena lieta, ja kāds apmelo nepatiesi savu kaimiņieni un saka, ka viņa ir nozagusi kazu, un tad tiesa, teiksim, liek šim cilvēkam atvainoties vai samaksāt kaut kādu mazu soda naudu. Otra lieta, ja jūs apzināti izplatāt viltotus datus par vēlēšanu kandidātiem un vēlēšanu rezultātā uzvar cita politiska partija. Bērziņa kungs, divi piemēri!

1993.gada vēlēšanās presē tika izplatīta informācija par to, ka tā laika Tautas frontes priekšsēdētājam Godmanim ir noguldīti, ziniet, ārzemju bankās cik tur miljoni. Tie bija klaji meli. Vēlēšanu rezultātā partija pazaudēja, es domāju, nepieciešamo daudzumu, lai viņa tiktu pāri šai 4 procentu (tai laikā bija 4 procenti) barjerai. Pēc tam tiesas ceļā tika atklāts, ka tie ir klaji meli, bet, tā kā nekāds likuma pants lielu sodu par to neparedzēja, vainīgais tika cauri ar pavisam vienkāršu lietu.

1995.gada vēlēšanas. Vilis Seleckis, kādreizējais Augstākās padomes deputāts, izplata desmitiem un varbūt pat simtiem tūkstošu latu vērtībā materiālus presē, televīzijā, tiek izlaista speciāla avīze par Tautas partijas priekšsēdētāju. Pēc tam viņš zaudē tiesu, ja, jau pēc vēlēšanām zaudē tiesu, kur viņam jāsamaksā neliela soda nauda, ko šis skribents vispār nevar sapelnīt, kaut kādi tur 10 000 latu. Un nekas vairāk nenotiek! Ziniet, viņam naudas nav, viņam neko nevar izdarīt. Tajā pašā laikā partija vēlēšanās zaudē, teiksim, attiecīgi kādus 5 vai 6, vai 7 procentus.

Pēdējās vēlēšanās, Bērziņa kungs, bija tāds Apinis atkal, skribents pazīstams, kurš atkal sāka drukāt lapiņas. Viņu gan laicīgi noķēra, sods nekāds viņam par to nebūs. Attiecīgi varbūt dažas partijas zaudēja 2 vai 3 procentus, kas bieži vien izšķir šos lēmumus.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā izlikties par tādu vientiesīti un runāt par vienu taisnību visiem… ja iet runa par to, ka ļoti elementāri var izmainīt valsts likteni vēlēšanās, kā es teicu, izplatot šos te paziņojumus.

Mums šinī gadījumā ir kategoriski jāatbalsta, lai izbeigtos šīs lietas un lai mēs tiešām varētu garantēt saviem vēlētājiem, ka viņu gribas izpausme netiks traucēta ar dažādiem maldinošiem, melīgiem vai citādiem izdomājumiem nākotnē, jo Latvija pašreiz ir tik liberāla, ka katrs skribents var skribelēt, ko viņš grib. Viņam nav pilnīgi nekādas atbildības, pilnīgi nekādas atbildības nav! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu uzsvērt to, ka komisijā balsojums bija dažāds, un es personīgi balsoju par to, ka tiešām šis pants ir jāizslēdz. Ne jau cilvēkmīlestība mani vadīja, bet es vienkārši atgādināju to, ka 1988.gadā mēs dibinājām LNNK. Kopš tā laika nemitīgi esmu saņēmis visu interesantāko informāciju gan par organizācijām, gan par atsevišķiem cilvēkiem. Tā ir bijusi tik pretrunīga, reizēm tik dumja, reizēm tiešām ļoti aizskaroša. Bet, ja es būtu pievērsis tam nopietnu uzmanību, es nezinu, kāda tam visam būtu bijusi jēga. Vienīgais, kopš zināma laika esmu sācis personīgajā arhīvā ievietot jebkuru informāciju. Jo tā reizēm no viena un tā paša autora mutes ir krietni pretrunīga.

It īpaši tas ir sakāms par krievu presi Latvijā. Mums ir tādi speciālisti tur īpaši, lai veiktu dažāda veida šādas informācijas izplatīšanu.

Redziet, Latvijā vienkārši diemžēl spēlē joprojām galveno lomu, un arī šodien, izskatot valsts budžeta projektu, izskatot citus jautājumus, tas bija labi redzams, lomu spēlē nevis notikuma godīgs vērtējums, nē, bet gan lomu spēlē tas, kas vērtē šo notikumu. Līdz ar to parādās personīgās tieksmes, kaislības un citas lietas.

Ļoti labs piemērs patlaban pēdējā laikā ir arī divu laikrakstu ņemšanās ap vieniem un tiem pašiem jautājumiem, pat jēdzieniem. Un sēž televīzijas kameras priekšā viena laikraksta vadītājs vai otra ar šausmīgi nopietnām sejas izteiksmēm, kaisli cīnās par savu patiesību. Pēc tam parādās otrs, runā pilnīgi pretējo un atkal kaislīgi cīnās par savu patiesību. Nu tad atvainojiet, lūdzu, kā var šādos apstākļos runāt par kaut kādu objektīvu vērtējumu!

Un tagad mēs nonākam līdz šīm apzināti nepatiesām ziņām. Šīs ziņas varētu būt ļoti negatīvas, bet šīs ziņas varētu būt ļoti cildinošas. Un tagad, ko jūs darīsiet ar tādu gadījumu, ka kāds tiks pārmērīgi slavēts?

Mēs paņemsim vienu deputāta kandidātu un sāksim viņu pārmērīgi slavēt. Piedēvēt to, ka viņš tur ar tādu un tādu ordeni ir apbalvots, piedalījies Pretošanās kustībā, ir ļoti jauks cilvēks savā ģimenē un tā tālāk, un tā tālāk. Tās būs varbūt apzināti nepatiesas ziņas. Un par to, ka kāds kādu šitā paslavēs, tiek ielikts mierīgi uz trim gadiem cietumā!

Nu, paklausieties, zinot mūsu sabiedrību, zinot šo bezjēdzību, kā bieži tiek vērtēti izteicieni un notikumi, tieši šādu apsvērumu vadīts, es nolēmu, ka nav ko likt iekšā likumā kaut ko tādu, kas vienkārši nestrādās, kas vienkārši radīs absolūti nevajadzīgas kaislības, laika tērēšanu. Viens ar otru sacentīsies visādos cildinošos izteicienos, un faktiski vienkārši laiks tiks notērēts. Varbūt ka zināmai sabiedrības daļai tas radīs kaut kādu baudu, kad viens ar otru tur sāks ņemties, it īpaši, protams, priekšvēlēšanu laikā. Diemžēl kā sabiedrībai šodien galīgi nepiemērotu es šo pantu nevaru atbalstīt, un komisijā es neatbalstīju kolēģa Pietkeviča priekšlikumu. Un darīšu to arī šodien!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Man nav īsti skaidrs, no kā jūs tik ļoti esat nobijušies. Mums bija ļoti konstruktīva diskusija, izskatot šo priekšlikumu otrajā lasījumā. Manā skatījumā mēs pieņēmām ļoti pareizu lēmumu, un es neredzu nekādu iemeslu atkāpties.

Ļoti īsi atkārtošu galvenos argumentus.

Pirmais. Runa ir par deputātu kandidātiem. Tātad par tiem cilvēkiem, kas apzināti nolēmuši kļūt par publiskām figūrām. Un ir pilnīgi pamatoti, ka šīm personām tiks piesaistīta paaugstināta sabiedrības uzmanība. Jo katrs no mums zināja uz ko iet, kad nolēma balotēties.

Otrais. Es nevaru piekrist Pietkeviča kungam, ka deputātu kandidāti būs absolūti bezpalīdzīgi un nevarēs aizstāvēties. Protams, ja šāds fakts notika, ka apzināti nepatiesa informācija par jums tika izplatīta, jums vienmēr ir tiesības griezties tiesā ar pamatotu sūdzību un saņemt finansiālu kompensāciju vai kā savādāk sodīt to cilvēku, kas apmeloja jūs.

Treškārt. Es ļoti šaubos, ka var pierādīt, ka tieši kāds žurnālists vai avīze izplatīja apzināti nepatiesu informāciju, jo tieši šo faktu praksē ir ļoti grūti pierādīt.

Ceturtais. Tajā pašā laikā šis pants, ja gadījumā mēs tomēr nobalsosim par to, dos labu iespēju šantažēt medijus un ierobežot vārda brīvību. Jo iespēja, ka patiešām šis pants tiks piemērots, vienmēr pastāv. Tā ka es aicinu jūs nekādā gadījumā neatbalstīt šo priekšlikumu, nemainīt mūsu lēmumu.

Un pats pēdējais. Es gribu uzdot vienu konkrētu jautājumu visiem. Ja cilvēks, deputāta kandidāts, priekšvēlēšanu kampaņā saka: ja jūs par mani nobalsosiet, es izdarīšu to un to, piemēram, atradīšu papildus budžetam 400 miljonus. Cilvēki par viņu nobalso, miljonu nav. Vai tā bija apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana, un vai par to būtu krimināli jāsoda šī persona? Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Laksa vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 4. — deputāta Pietkeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 58, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 5.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāts Simsons. Komisijas priekšlikums — atbalstīt 4.priekšlikumā, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītāja. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu par 4.priekšlikumu, 5. nav izskatāms.

A.Laksa. 6.priekšlikums — iesniedz Saeimas deputāti Latkovskis un Āboltiņa. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Mēs esam pieņēmuši lēmumu attiecībā uz 4.priekšlikumu, un es tādēļ gribētu aicināt attiecībā uz 6. un 7., es varbūt runāšu arī par 7.priekšlikumu, faktiski šos priekšlikumus atbalstīt. Mūsu oriģinālais iemesls, šos priekšlikumus iesniedzot, bija, lai vienlīdzinātu situāciju starp deputātu kandidātiem, arī varas pārstāvjiem, par kuru gāja runa 271.pantā, un tādēļ mēs gan 6., gan 7.priekšlikumā ierosinājām pacelt sodamērus, lai visiem būtu vienlīdzīgi. Es tikai gribētu atgādināt iepriekšējiem runātājiem, ka nav jau runa šeit tikai par deputāta kandidāta goda aizskaršanu vai nomelnošanu, vai arī varbūt varas pārstāvju. Ir mums sabiedrībā daudzi dažādi citi cilvēki. Ir banku prezidenti, lielu uzņēmumu vadītāji, mums ir dažādi kultūras darbinieki, un arī šo cilvēku varbūt goda aizskaršana vai nomelnošana varētu tikpat smagi iespaidot gan varbūt viņu likteni, gan varbūt arī valstiski svarīgus jautājumus. Mēs tādēļ aicinājām izbeigt šo starpību starp varas pārstāvjiem un citiem, tā saucamiem citiem, šo situāciju vienlīdzinot, un tādēļ es gribētu jūs aicināt atbalstīt 6.priekšlikumu un tajā pašā laikā arī 7. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzam.

A.Laksa. Tātad ierosinu balsot par 6.priekšlikumu. Atgādinu, ka komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. — deputātu Latkovska un Āboltiņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 21, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāti Latkovskis un Āboltiņa. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu balsot par 7. — deputāta Latkovska un Āboltiņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 17, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Man nav īsti skaidrs, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, pie kura mēs visi ražīgi strādājām, ir skaidri teikts, ka persona par apzināti nepatiesu liecību un tā tālāk saucama pie kriminālatbildības. Kāpēc šis priekšlikums noraidīts? Vai tikai profesionālās greizsirdības dēļ? Varbūt kāds baidās no tā, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija sāks reāli strādāt un pieprasīs savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no dažām amatpersonām?

Bez tam parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga izdarīt revīziju valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt loģisko 8.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 8. — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 9.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 10.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 33, atturas — 4. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 909.

1.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Arī iesniedz aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedz aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Arī iesniegts no aizsardzības ministra Kristovska. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedz aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir pieņemts. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Uzmanību, Azartspēļu darba grupas dalībnieki, lūdzu pulcēties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten 12.35. Azartspēļu darba grupas dalībnieki.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Martijans Bekasovs, Vladimirs Buzajevs, Guntis Bērziņš, Andis Kāposts, Valerijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Jevgenija Stalidzāne, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš un Kārlis Strēlis. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut likumprojektu “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu” Saeimas šā gada 12.jūnija sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura nr.911. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” trešajam lasījumam.

Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais no tiem ir redzams 7.lappusē, kuru ir iesniegusi atbildīgā komisija un precizējusi ministriju nosaukumus. Komisija atbalsta to.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums 10.lappusē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.912. — likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” trešajā lasījumā.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji, iekļaujot citā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš . 6. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 11. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Komisija lūdz atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.156) pirms trešā lasījuma.

Minētais likumprojekts attiecas galvenokārt uz jautājumiem, kas regulē dabas piesārņojumus, vides aizsardzību un tajā skaitā ikvienu arī no mums — suņu, kaķu īpašnieku atbildību par izturēšanos pret dzīvniekiem. Tātad par šo projektu ir saņemti 100 priekšlikumi.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3., 4., 5. un 6. — vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret iepriekšminētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 9. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. un 12. — vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 13. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 15.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 16. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 18. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 19.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 20. un 21. — vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20. un 21.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 22. un 23. — vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem.

S.Āboltiņa. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. un 26. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 25. un 26.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 27. — vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts kā atsevišķa daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 29.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 30. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. —Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 34.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 35. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 38.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 39. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 41.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 42. —Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 43.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. un 46. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem.

S.Āboltiņa. 47. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 49. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 51. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu..

S.Āboltiņa. 52., 53. un 54. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem.

S.Āboltiņa. 55., 56., 57. un 58. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem.

S.Āboltiņa. 59. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 60. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 61. —Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 62. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 63. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 63.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 64. —Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 65. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 66. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 67. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 68. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 70. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 71. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 72. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 73. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 75. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 76. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 77. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 78. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 79. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 79.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 80. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 81. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 81.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 83. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 84. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 85. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 86. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 86.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 87. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 88. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 89. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 90. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 91. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 92. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 93. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 93.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 94. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 96. — vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 97. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 98. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 98.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 99. un 100. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret iepriekšminētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 156 izskatīšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” trešajā lasījumā.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Muitas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par muitas nodokli”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.925 — likumprojekts “Likums par muitas nodokli”. Trešais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts. Un 9.— deputāta Urbanoviča priekšlikums — daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — deputāta Simsona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 25. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 68, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 26. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. un 30. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret iepriekšminētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Un 35. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. “Likums par muitas nodokli” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Jā, mēs skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums””. Likuma būtība ir par iespējām kontrolēt tās kravas, kas šķērso Latvijas robežu, un to kontrole ir apgrūtināta dažādu iemeslu dēļ, un Sanitārajai robežinspekcijai būs iespējas šīs kravas nosūtīt uz speciāli aprīkotām vietām, kur tās varēs padziļināti pārbaudīt. Komisija šo likumprojektu ir ierosinājusi pieņemt steidzamības kārtā, bet šis viedoklis ir mainījies. Un es aicinu noņemt steidzamību!

Sēdes vadītāja. Komisija neprasa steidzamību, ja, es saprotu?

A.Kalvītis. Nē, viņa prasīja, bet tikai tur... Komisijas vārdā, jā.

Sēdes vadītāja. Nu, ja komisijas vārdā, tas ir...

A.Kalvītis. Iebildumu nav, ja?

Sēdes vadītāja. Pieņemts, jā.

A.Kalvītis. Es aicinātu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kalvītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 4.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 4.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.267) pirmajā lasījumā.

Likumprojektā ietverto grozījumu mērķis ir paredzēt administratīvo sodu zemes īpašniekiem un lietotājiem par likumprojektā “Meliorācijas likums” noteiktās informācijas nesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, kura saistīta ar izmaiņām savas zemes meliorācijas sistēmās, kā arī saskaņojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakciju ar Meliorācijas likumā lietotajiem terminiem. Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 903. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Biedrību un nodibinājumu likums”. Kopā iesniegti 137 priekšlikumi.

1. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Edgars Jaunups vēlas debatēt par 1.priekšlikumu?

Atklājam debates. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Es vēlētos atsaukt pilnīgi visus savus priekšlikumus ... neatbalstītos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tās gan nebija tieši par 1.priekšlikumu.

Tātad par 1. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 5.pantu — 3.priekšlikums. Atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 4. priekšlikums arī par 5.pantu, redakcionālas dabas — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 6. pantu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — 5. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Arī 6. priekšlikums par šo pašu 6.pantu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Arī 7. priekšlikums par šo pašu pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 7.pants. 8.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 10. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 8.pantu 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 14. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 16. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 18. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 21.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 22.priekšlikums — redakcionālas dabas. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 23.priekšlikums — par 14.pantu. Arī redakcionālas dabas. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 23.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 24.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 15.pantu 25.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 26.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 27. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 27.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 28. — arī tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 29. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 30. — arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 17.pantu ir 31. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Skatīt 33. priekšlikumu.

Tas pats arī ar Juridiskā biroja priekšlikumu — 32. Tie abi ir 33.priekšlikumā — kopīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 31., 32. un 33.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 34. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 35. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 36.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 37. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šeit ir redakcionāli labojumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 38. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 39.priekšlikums ir par 19.pantu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Šiliņš. 40. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 21.pantu ir 41. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, un tas atspoguļots 43.priekšlikumā.

Tas pats arī saistībā ar 42. — Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš atbalstīts 43. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 41., 42. un 43.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 44. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 45. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 45.priekšlikumu.

V.Šiliņš. Par 24.pantu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 46.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 47. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 48.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 49. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 50. —Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Arī 51. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Un tas atbalstīts 52. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 50., 51. un 52.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 54. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, un skatīt 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 54. un 55.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 56. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Par 25.pantu — Biedrības statūti — ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 57. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 58. — tieslietu ministra Aksenoka redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 58.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 60. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt 62.priekšlikumu. Un kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 63. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 64. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 65. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 66. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 67. — redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 68. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 70. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 70.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 72. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 74. — tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, un skatīt kopā ar 75.priekšlikumu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 74. un 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 76. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 77. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, skatīts kopā ar 78. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 77. un 78. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 80. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 82. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 84. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 84.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 85. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 87. — deputāta Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt kopā ar 89. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 87. un 89.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 90. — deputāta Edgara Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt kopā ar 91. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 90. un 91.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 92. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 93. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 94. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 95. — redakcionāls komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 95.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 97. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 99. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 100. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 100. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 48, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 101. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 102. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 103. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 103.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 104. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, skatīt kopā ar 105. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 104. un 105.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Arī 106.priekšlikums ir saistāms kopā ar 105.priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 107. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un skatāms kopā ar 105.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 108. — redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 109. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 109.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 110. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 111. — redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 112. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 113. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 114. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 114.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 115. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 116. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 116.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš.117. — redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 118. arī ir redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 118.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 119. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 120. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 121. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 121.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 122. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 123. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 124. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 125. — redakcionāls Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 125.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 126. — deputāta Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 128. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 130. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 130.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 131. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, skatīt 132.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 131. un 132.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 133. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 134. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 135. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 136. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Un 137. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 137.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies.

V.Šiliņš. Līdz ar to visi priekšlikumu izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.septembris 2003.gads.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputāte Labucka, jums ir cits priekšlikums? Nē. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā” (reģistrācijas numurs 273) un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tā kā šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā 1.jūlijā un grozījumu būtība ir tikai likumprojekta spēkā stāšanās datumā, tad Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, par cik likumprojekta... izmaiņas sastāv tikai no viena konkrēta datuma izmaiņas, es lūgtu jau šodien pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums Administratīvā procesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Administratīvā procesa likumā”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā””(reģistrācijas nr.269). Likumprojekta būtība, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, lai lēmumu par bezvalstnieka statusa zaudēšanu var apstrīdēt ne tikai tiesā, bet arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (reģistrācijas nr.279). Minētie grozījumi likumā nepieciešami, lai varētu īstenot dzīvē tiesnešu algu reformu. Tātad ir jāveic attiecīgi šie piedāvātie grozījumi. Tā kā šo tiesnešu algu reformu ir paredzēts uzsākt jau no 1.jūlija, komisija nolēma likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā... Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā — 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.jūnijs. Izskatīšana 19.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Juridiskās komisijas... Ā! Aizsardzības. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojekts “Grozījumi prokuratūras likumā” ir izstrādāts, ņemot vērā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Un likumā paredzēts prokuroru un tiesnešu darba samaksas proporcionalitātes princips. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 11.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” un lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L.Mūrniece. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā.

L.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam 16.jūnijs un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā — 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.jūnijs. Izskatīšana 19.jūnija sēdē.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Reģistrācijas numurs 281. Grozījumi ir nepieciešami sakarā ar jau manis pieminēto tiesnešu algu reformu, kas attiecas arī uz Satversmes tiesas tiesnešiem, un tā kā šis jautājums ir risināms jau no 1.jūlija, Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija akceptēja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 16.jūnijs. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā — 19.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.jūnijs, izskatīšana — 19.jūnija sēdē. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”, reģistrācijas numurs 275.

Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.jūnijs. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mūsu rīcībā ir dokuments nr.302 — likumprojekta reģistra numurs, un likumprojekts ir par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Komisijas sēdē visi deputāti ir atbalstījuši vienprātīgi šo pilsonības atzīšanu, uzklausot Aurēliju Gumauskieni komisijas sēdē, un anotācijā jūs varat iepazīties ar to pamatojumu, ar kuru komisijas deputāti tāpat vienprātīgi ir lēmuši arī virzīt likumprojektu pieņemšanā Saeimā.

Aurēlija Gumauskiene ir dzimusi Lietuvā, un Latvijā viņa ir pazīstama jau padsmit gadus kā kultūras cilvēks, kuras skatuves pseidonīms ir “Anužīte”. Tas varbūt tiem, kas mazāk interesējas par šo jomu, par kultūras aktualitātēm Latvijā, lai varētu atpazīt šo personu. Aurēlijas Gumauskienes ģimene šobrīd atrodas Latvijā, viņas dēls ir Latvijas pilsonis, viņš mācās Latvijas skolā, un ir vēl daudzi citi apstākļi, ieskaitot viņas izšķiršanos un vēlēšanos piedalīties Latvijas kultūras dzīvē arī turpmāk un veltīt savu talantu un savas spējas Latvijai zināmā mērā kā pateicību par to, ka šeit, Latvijā, viņa ir ieguvusi ļoti labu profesionālo izglītību, izvēlēdamās Latvijas augstskolu, šeit to arī pabeigdama un iegūdama labu kvalifikāciju un apgūdama perfekti latviešu valodu, ko viņa lieto savā darbā, un tāda ir viņas izvēle, un tāds ir mūsu komisijas deputātu lēmums.

Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā, bet pirms tam es lūdzu kolēģiem ņemt vērā to, ka šī sesija mums ir vēl viena nedēļa tikai, un, lai mēs neatstātu uz rudeni šo likumprojektu tādā pusceļā, tad man jums ir lūgums arī komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rugāte. Paldies, kolēģi! Lūdzu balsot par atbalstu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Rugāte. Ja kolēģiem deputātiem nebūtu iebildumu, jo tas ir ļoti īss likumprojekts un tajā patiešām ir ļoti grūti izdarīt kādu labojumu, mēs varētu balsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums “Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Šajā likumā ir jau manis pieminētā problēma, ka administratīvais process tiek ieviests nevis ar 2003.gada 1.jūliju, bet ar 2004.gada 1.februāri. Un tā kā 1.jūlijs jau ir ļoti tuvu, tātad Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, nolēma to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz arī likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Tā kā likumprojektā ir izmaiņas tikai skaitļos, tātad es lūgtu Juridiskās komisijas vārdā pieņemt uzreiz šo likumprojektu otrajā lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret nav, atturas —1. Likums ir pieņemts. Paldies.

Vai deputātam Jānim Lagzdiņam ir kas sakāms? (No zāles deputāts Lagzdiņš: “Nav sakāms!”) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”, ko ir akceptējis Ministru kabinets un izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Maza informācija. Es gribu teikt to, ka likumprojekts pamatojas uz likuma par pašvaldībām 94.panta ceturto punktu, kas nosaka, ka Saeima var atlaist vietējās pašvaldības padomi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdes pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās padomes deputātu kopskaita.

Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izbraukusi izbraukuma sēdē tieši uz Rendu, tikās ar padomes deputātiem un arī tikās ar iedzīvotājiem, un iepazinās ar esošo situāciju, kas liecina par to, ka šajā pašvaldībā praktiski deputāti nav spējīgi tālāk pildīt savas funkcijas. Un līdz šodienai nav pieņemts pašvaldības budžets, kuru vajadzēja pieņemt pēc likuma divus mēnešus pēc mūsu lielā budžeta pieņemšanas, un arī ir šīs domstarpības, ka pašvaldības deputāti, tas ir, no septiņiem — četri, nepiedalās padomes darbā. Šeit ir abpusējas nesaskaņas, un komisija nolēma, ka būtu lietderīgi, lai netiktu bloķēts šīs pašvaldības darbs, pieņemt šo likumu, kurš, teiksim, radītu iespēju tālāk izveidot šo administrāciju, kura veiktu šīs vēlēšanas, kas var notikt trīs mēnešu laikā, un reāli šī problēma tiktu atrisināta demokrātiskā ceļā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūgtu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un tālāk pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ēriks Zunda vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 21. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Šķesters. Jā, paldies! Un tālāk es lūgtu arī nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šādi likumi mūsu priekšā nāk samērā reti, un, Dievs dod, ka tie nāktu uz priekšdienām pēc iespējas mazāk. Tas ir bargs likums par vēlētas, es pasvītroju vārdu — vēlētas — pašvaldības atlaišanu. Un šobrīd man nav pārliecības, vai atbildīgais ministrs un Ministru kabinets ir izdarījuši visu iespējamo, lai palīdzētu pašvaldībai novērst samilzušās problēmas, kas viņiem pastāv.

Otrs. Vai pašvaldības atlaišana ir mēģinājums problēmas atrisināt pēc būtības?

Un, visbeidzot, vai tas ir mēģinājums radīt nedemokrātisku precedentu, lai visi zina, ka tādi laiki ir atnākuši?

Tātad kāda situācija ir Rendas pašvaldībā? Un šī situācija nav izveidojusies vienas dienas laikā, tā ir veidojusies ilgākā laika periodā. Konflikta būtība slēpjas tajā apstāklī, ka pozīcijai ir mazākums, tātad 3 no 7 deputātiem, bet opozīcijā ir četri no septiņiem. Vairākums tātad. Opozīcija ir vairākkārt iesniegusi padomei priekšlikumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, norādot dienas kārtības jautājumus un izskatāmo lēmuma projektu ... pievienojot izskatāmos lēmuma projektus. Pašvaldības vadība, būdama vairākumā, nav ņēmusi vērā vairākuma priekšlikumu un šādas sēdes nav sasaukusi. Tas ir likuma “Par pašvaldībām” 28.panta pārkāpums, kas nosaka, ka 1/3 daļai no deputātiem ir tiesības ierosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Šādas pašas tiesības ir arī atbildīgajam ministram. 9.aprīlī, šā gada 9.aprīlī, atbildīgais ministrs ir sasaucis ārkārtas sēdi, nosakot dienas kārtību un pievienojot dokumentus. Diemžēl pašvaldība šo likuma normu nav ievērojusi un izpildījusi precīzi, jo tika sasaukta ārkārtas sēde ar citu dienas kārtību. Manuprāt, ja ministrs vai arī Ministru kabinets, jo Ministru kabinetam arī ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, būtu reaģējis uz pašvaldības vadības pārkāpumiem procedūras lietās un būtu prasījis to ievērot, iespējams Renda pie šādas samilzušas situācijas nebūtu nonākusi.

Rendā ir arī daudzas citas problēmas, kas saistās ar kūdras purvu izmantošanu, finanšu līdzekļu trūkumu, bet tas nav un nevarēja būt iemesls, ka var neievērot procedūru un ka šā iemesla dēļ pašvaldība faktiski nedarbojas. Un mana pārliecība, ka tas ir atbildīgā ministra kompetencē, un atbildīgais ministrs, savlaicīgi risinot šos jautājumus, to varēja novērst.

Tagad mums rezultātā ir sašķelta pašvaldība, sašķelti pašvaldības padomes deputāti. Un, jāsaka, tādā pašā veidā sašķelta arī Rendas pagasta sabiedrība. Elektorāts, kas šo padomi vēlē.

Tāpēc, ja mēs tagad vēlēsim jaunu Rendas pašvaldību, ja mēs pieņemsim tādu likumu, mums ir ļoti liela iespējamība jeb varbūtība nonākt pie tāda paša spēku samēra jaunajā padomē. Un līdz ar to mēs problēmas faktiski nebūsim atrisinājuši.

Valdība ir gausi noraudzījusies uz Rendā notiekošo un ar drudžainu steigu tagad steidzamības kārtā... steidzamības kārtā mēs tagad šo likumu izskatām. Steidzamības kārtā iesniedz projektu, un es gribētu teikt, ka tas ir zināmā mērā nekvalitatīvs, un uz šīm neprecizitātēm likumprojektā es jums gribētu arī norādīt.

Tātad pirmkārt likumā nav norādīts uz cik ilgu laiku jaunā pašvaldība tiek ievēlēta. Likumā ir teikts, ja notiek vēlēšanas, tad pašvaldību ievēlē uz četriem gadiem. Šis ir netipisks gadījums, kas likumā īpaši izvērsti nav atspoguļots. Līdz ar to paliek jautājums: vai šī pašvaldība tiek vēlēta uz četriem gadiem vai tā tiek vēlēta līdz jaunās pašvaldības vēlēšanām? Tātad, ja tas citos likumos nav noregulēts, to vajadzēja norādīt šinī likumā.

Nākamais. 4.pantā teikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izsludina jaunas padomes vēlēšanas. Šajā laikā Vēlēšanu komisijai nav jāizsludina, bet viņai ir jāsarīko vēlēšanas. Tas ir otrs.

Treškārt. 2.pantā ir nepareizi norādīts, ka, ja ieceļ pagaidu administrāciju, tad tā darbojas līdz jaunās pagasta padomes ievēlēšanai. Tā nedarbojas līdz pagasta padomes ievēlēšanas brīdim, bet tā darbojas līdz jaunās padomes sanākšanas brīdim, līdz pirmajai sēdei.

Tātad es gribētu uzsvērt, ka ne tikai atbildīgais ministrs, bet arī Ministru kabinets varēja sasaukt ārkārtas sēdi, un Ministru kabinets varēja izskatīt arī citus alternatīvos risinājumus Rendas problēmas atrisināšanai. Tā varēja būt, piemēram, finanšu stabilizācijas uzrauga iecelšana Rendas pašvaldībā, kas acīmredzot būtu varējis būt viens no risinājumiem. Ministru kabinets varēja veicināt arī neskaidrību, kas izveidojušās, un ar tām saistīto problēmu paātrinātu risināšanu jautājumā par kūdras purvu.

Tāpēc, kolēģi, man ir sajūta, ka tas ir demonstrējuma variants — atlaist pašvaldību, nevis mēģinājums atrisināt lietas pēc būtības. Pamēģināt atlaist mazu pašvaldību, lai var ķerties pie lielākas pašvaldības atlaišanas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko piebilst? Lūdzu!

S.Šķesters. Es mazliet piebilstu sakarā ar to, ka tas ir pirmais lasījums. Un ko Zundas kungs minēja attiecīgi par to, ka būtu iespēja uzlabot šo likumprojektu, būtu iespēja un tāpēc es neizslēdzu šo iespēju vēl ienest priekšlikumus, un es domāju, ka varbūt arī likumprojekts nav pilnīgs. Bet būs iespējas, un tāpēc es vēl gribēju teikt to, ka arī ministrija ir strādājusi, un nav tā, ka tikai šodien šis jautājums ir pacēlies. Ministrija ir gan mēģinājusi šo ārkārtas sēdi sasaukt, gan tikusies ar pašvaldību vadītājiem, ar vadītāju un ar šiem deputātiem, bet es domāju, ka arī katrai pašvaldībai jādomā, kā tā funkcionēs bez īpašas ministrijas iejaukšanās, un katrai jāpilda savas funkcijas, nevis jāgaida, kad nu ministrs iejauksies vai gribēs atrisināt viņu iekšējās lietas. Tā ka es domāju, ka varbūt šī steidzamība ir tāpēc, ka arī mums nāk šī vasara, un es domāju, ka mēs varētu arī paekonomēt šīs pašvaldības budžetu, ja mēs šīs vēlēšanas organizētu reizē ar referendumu — 20.septembrī, un būtu ekonomiski izdevīgi šai pašvaldībai pie tās grūtā finansiālā stāvokļa, kas ir šodien.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu mums 16.jūnijs līdz pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā būtu 19.jūnijs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.jūnijs pulksten 17.00. Izskatīšanas datums — 19.jūnijs. Paldies.

Vai deputāts Stepaņenko vēlas ko teikt? Aicinu būt uzmanīgākiem ar tehniskām ierīcēm.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši rakstisku atbildi no Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jura Lujāna, kas atbilstoši Ministru prezidenta Repšes kunga 10.jūnija pilnvarojumam ir sniedzis atbildes uz deputātu jautājumiem par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli. Vai deputātus apmierina rakstiskā atbilde? (Starpsaucieni: “Nē, neapmierina!”) Ja jūs neapmierina rakstiskā atbilde, tad tiekamies šeit zālē pulksten 17.00. Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim!

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Es lūdzu uzmanību Tautsaimniecības komisijai. Uz īsu sēdi es aicinu tūlīt pēc sēdes beigām blakus zālītē, balsošanas zālē. Uz īsu sēdi lūdzu! Balsošanas zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Gundars Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Aigars Kalvītis, Paulis Kļaviņš, Krišjānis Peters, Rihards Pīks, Ivans Ribakovs, Anna Seile, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Staņislavs Šķesters, Ausma Ziedone—Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mūsu šīsdienas sēde — 12.jūnija sēde — ir slēgta. Paldies.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies. Atvainojiet, ministra kungs.

Jautājumu sēde šodien nenotiks. Paldies.