Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu

1.pants. Šā likuma mērķis ir aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodokli.

 

2.pants. Dzīvu cūku importam Latvijas Republikā tiek noteikts papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu.

 

3.pants. (1) Cūkgaļas importam Latvijas Republikā tiek noteiktas muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 2.pielikumu.

(2) Cūkgaļai, kas importēta muitas tarifu kvotu ietvaros, piemērojamas likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un starptautiskajos līgumos noteiktās muitas nodokļa likmes.

 

4.pants. (1) Cūku subproduktu importam Latvijas Republikā tiek noteiktas muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

(2) Cūku subproduktiem, kas importēti muitas tarifu kvotu ietvaros, piemērojamas likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un starptautiskajos līgumos noteiktās muitas nodokļa likmes.

 

5.pants. Šā likuma 3. un 4.pantā noteiktās muitas tarifu kvotas sadala Zemkopības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

6.pants. Šā likuma darbības laikā netiek piemērota likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētā muitas tarifu kvota cūkgaļas importam, kas klasificēts saskaņā ar Latvijas kombinētās nomenklatūras 0203 kodu.

 

7.pants. Šā likuma darbības laikā muitas tarifu kvotas, kas atbilstoši Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses,piešķirtas saskaņā ar Latvijas kombinētās nomenklatūras 0206 kodu klasificējamām precēm, ieskaitāmas šā likuma 3.pielikumā norādītajā muitas tarifu kvotā, kas ir noteikta Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

8.pants. Šā likuma 2., 3. un 4.pantā noteiktie iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ir spēkā četrus gadus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, bet tie zaudē spēku dienā, kad Latvijas Republika iestājas Eiropas Savienībā.

 

9.pants. Saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23.pantu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi nav piemērojami šā likuma 4.pielikumā minētajām valstīm.

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 5. jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 19. jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 3.jūliju.

 

 

 

Likuma “Par aizsardzības pasākumiem

attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”

1.pielikums

Dzīvu cūku importam noteiktais papildu muitas nodoklis

Preces, kurām piemērojams muitas nodoklis		Piemērojamais papildu muitas nodoklis (Ls/kg)
Latvijas kombinētās nomenklatūras kods	Preces apraksts	Pirmajos 12 mēnešos pēc piemērošanas sākuma	No 13. mēneša līdz 24. mēnesim pēc piemērošanas sākuma	No 25. mēneša līdz 36. mēnesim pēc piemērošanas sākuma	No 37. mēneša līdz 48. mēnesim pēc piemērošanas sākuma
0103 92 11 0	sivēnmātes, kurām ir ne mazāk par vienu atnešanos, ar svaru ne mazāk kā 160 kg	0,203	0,1827	0,1218	0,0609
0103 92 19 0	pārējās

 

Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”

2.pielikums

Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”

3.pielikums

Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”

4.pielikums

Pasaules tirdzniecības organizācijas jaunattīstības valstis, pret kurām tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23.pantu

1. Angola

2. Antigva un Barbuda

3. Apvienotie Arābu Emirāti

4. Argentīna

5. Bahreina

6. Bangladeša

7. Barbadosa

8. Beliza

9. Benina

10. Bolīvija

11. Botsvāna

12. Brazīlija

13. Bruneja

14. Burkinafaso

15. Burundi

16. Centrālāfrikas Republika

17. Čada

18. Čīle

19. Dominika

20. Dominikānas Republika

21. Džibutija

22. Ēģipte

23. Ekvadora

24. Salvadora

25. Fidži

26. Filipīnas

27. Gabona

28. Gajāna

29. Gambija

30. Gana

31. Grenāda

32. Gvatemala

33. Gvineja-Bisava

34. Gvineja

35. Haiti

36. Hondurasa

37. Indija

38. Indonēzija

39. Jamaika

40. Jordānija

41. Kamerūna

42. Katara

43. Kenija

44. Kolumbija

45. Kongo

46. Kostarika

47. Kotdivuāra

48. Kuveita

49. Lesoto

50. Madagaskara

51. Makao

52. Malaizija

53. Malāvija

54. Maldīvija

55. Mali

56. Maroka

57. Maurīcija

58. Mauritānija

59. Meksika

60. Mjanma

61. Mozambika

62. Namībija

63. Nigēra

64. Nigērija

65. Nikaragva

66. Omāna

67. Pakistāna

68. Panama

69. Papua-Jaungvineja

70. Paragvaja

71. Peru

72. Ruanda

73. Senegāla

74. Sentkitsa un Nevisa

75. Sentlūsija

76. Sentvinsenta un Grenadīnas

77. Sjerraleone

78. Surinama

79. Svazilenda

80. Šrilanka

81. Taizeme

82. Tanzānija

83. Togo

84. Trinidāda un Tobāgo

85. Tunisija

86. Uganda

87. Urugvaja

88. Venecuēla

89. Zālamana salas

90. Zambija

91. Zimbabve