Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu
1.pants. Šā likuma mērķis ir aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodokli.
2.pants. Dzīvu cūku importam Latvijas Republikā tiek noteikts papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu.
3.pants. (1) Cūkgaļas importam Latvijas Republikā tiek noteiktas muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 2.pielikumu.
(2) Cūkgaļai, kas importēta muitas tarifu kvotu ietvaros, piemērojamas likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un starptautiskajos līgumos noteiktās muitas nodokļa likmes.
4.pants. (1) Cūku subproduktu importam Latvijas Republikā tiek noteiktas muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodoklis saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.
(2) Cūku subproduktiem, kas importēti muitas tarifu kvotu ietvaros, piemērojamas likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un starptautiskajos līgumos noteiktās muitas nodokļa likmes.
5.pants. Šā likuma 3. un 4.pantā noteiktās muitas tarifu kvotas sadala Zemkopības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
6.pants. Šā likuma darbības laikā netiek piemērota likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētā muitas tarifu kvota cūkgaļas importam, kas klasificēts saskaņā ar Latvijas kombinētās nomenklatūras 0203 kodu.
7.pants. Šā likuma darbības laikā muitas tarifu kvotas, kas atbilstoši Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses,piešķirtas saskaņā ar Latvijas kombinētās nomenklatūras 0206 kodu klasificējamām precēm, ieskaitāmas šā likuma 3.pielikumā norādītajā muitas tarifu kvotā, kas ir noteikta Eiropas Savienības dalībvalstīm.
8.pants. Šā likuma 2., 3. un 4.pantā noteiktie iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ir spēkā četrus gadus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, bet tie zaudē spēku dienā, kad Latvijas Republika iestājas Eiropas Savienībā.
9.pants. Saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23.pantu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi nav piemērojami šā likuma 4.pielikumā minētajām valstīm.
Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 5. jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2003. gada 19. jūnijā
Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 3.jūliju.
Likuma “Par aizsardzības pasākumiem
attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”
1.pielikums
Dzīvu cūku importam noteiktais papildu muitas nodoklis
Preces, kurām piemērojams muitas nodoklis |
Piemērojamais papildu muitas nodoklis (Ls/kg) |
||||
Latvijas kombinētās nomenklatūras kods |
Preces apraksts |
Pirmajos 12 mēnešos pēc piemērošanas sākuma |
No 13. mēneša līdz 24. mēnesim pēc piemērošanas sākuma |
No 25. mēneša līdz 36. mēnesim pēc piemērošanas sākuma |
No 37. mēneša līdz 48. mēnesim pēc piemērošanas sākuma |
0103 92 11 0 |
sivēnmātes, kurām ir ne mazāk par vienu atnešanos, ar svaru ne mazāk kā 160 kg |
0,203 |
0,1827 |
0,1218 |
0,0609 |
0103 92 19 0 |
pārējās |
Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”
2.pielikums
Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”
3.pielikums
Likuma “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”
4.pielikums
Pasaules tirdzniecības organizācijas jaunattīstības valstis, pret kurām tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23.pantu
1. Angola
2. Antigva un Barbuda
3. Apvienotie Arābu Emirāti
4. Argentīna
5. Bahreina
6. Bangladeša
7. Barbadosa
8. Beliza
9. Benina
10. Bolīvija
11. Botsvāna
12. Brazīlija
13. Bruneja
14. Burkinafaso
15. Burundi
16. Centrālāfrikas Republika
17. Čada
18. Čīle
19. Dominika
20. Dominikānas Republika
21. Džibutija
22. Ēģipte
23. Ekvadora
24. Salvadora
25. Fidži
26. Filipīnas
27. Gabona
28. Gajāna
29. Gambija
30. Gana
31. Grenāda
32. Gvatemala
33. Gvineja-Bisava
34. Gvineja
35. Haiti
36. Hondurasa
37. Indija
38. Indonēzija
39. Jamaika
40. Jordānija
41. Kamerūna
42. Katara
43. Kenija
44. Kolumbija
45. Kongo
46. Kostarika
47. Kotdivuāra
48. Kuveita
49. Lesoto
50. Madagaskara
51. Makao
52. Malaizija
53. Malāvija
54. Maldīvija
55. Mali
56. Maroka
57. Maurīcija
58. Mauritānija
59. Meksika
60. Mjanma
61. Mozambika
62. Namībija
63. Nigēra
64. Nigērija
65. Nikaragva
66. Omāna
67. Pakistāna
68. Panama
69. Papua-Jaungvineja
70. Paragvaja
71. Peru
72. Ruanda
73. Senegāla
74. Sentkitsa un Nevisa
75. Sentlūsija
76. Sentvinsenta un Grenadīnas
77. Sjerraleone
78. Surinama
79. Svazilenda
80. Šrilanka
81. Taizeme
82. Tanzānija
83. Togo
84. Trinidāda un Tobāgo
85. Tunisija
86. Uganda
87. Urugvaja
88. Venecuēla
89. Zālamana salas
90. Zambija
91. Zimbabve