Uz pilsētas "skatuves": muzejos, teātros, kinozālēs, izstādēs

Lai iepazīstinātu ar bagāto pasākumu klāstu, ko par godu Rīgas 800 gadu jubilejai sarūpējušas ārvalstu vēstniecības un Latvijā strādājošie ārzemju kultūras institūti, vakar, 24. aprīlī, uz preses konferenci Gētes institūtā Rīgā tika aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

"Aģentūras Rīga 800" ģenerāldirektore

Ingūna Rībena

pateicās Gētes institūta Rīgā direktorei Sabīnei Belcai par ierosinājumu aicināt vienkopus starptautisko institūciju pārstāvjus, kuri nedaudz pavēra priekškaru un izgaismoja atsevišķus skatus no mēnešiem ilgās svētku izrādes, kas notiks uz senās un skaistās skatuves — Rīgas.

Patiesībā šī vērienīgā izrāde jau ir sākusies, jo vairāki projekti tiek īstenoti patlaban. Piemēram, Valsts mākslas muzejā vēl līdz 8. maijam aplūkojamā amerikāņu mākslinieka — popārta klasiķa Endija Vorhola darbu izstāde ir ASV vēstniecības velte Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pilsētas 800 gadu jubilejā.

Francijas vēstnieces Latvijā padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos

Žans Bodrī

sacīja, ka Francijas vēstniecībai Rīgas astoņsimtgades svinības ir sākušās, jo tā atbalsta Versaļas zēnu kora dalību 4. Starptautiskajā zēnu koru festivālā "Rīgas Doms", kas notiek šonedēļ.

Šodien un rīt Dailes teātra Mazajā zālē tiekas franciski runājošo skolēnu teātra trupas no Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Franču liceju teātra trupu festivāls notiek jau septīto gadu.

Savdabīgu muzikālu pārsteigumu Francijas vēstniecība sagādājusi 3. jūnija vakaram. Lielajā ģildē savu meistarību apliecinās Strasbūras sitamo instrumentu orķestris, kas nākamgad svinēs četrdesmito jubileju. Daudz strādājot un ceļojot, mūziķi savā rīcībā ieguvuši ļoti dažādus sitamos mūzikas instrumentus: ādas, koka, metāla – no govju zvaniņiem līdz afrikāņu tamtamiem. Seši mūziķi koncertā izvilina skaņas no trīsdesmit sešiem kubikmetriem mūzikas instrumentu; viņi spēj atmodināt vairāk nekā 400 dažādu instrumentu balsis.

Šodien Rīgā ierodas franču režisors Gijs Pjērs Kulo, kurš Nacionālajā teātrī iestudēs mūsdienu dramaturga Žana Luka Lagarsa lugu "Mūsu varoņi", kam pirmizrāde plānota 7. jūnijā.

Septembrī Francijas teātra mākslas pārstāvji plāno otro reizi piedalīties festivālā "Homo novus". Šogad Rīgā viesosies Normandijas Nacionālais dramatiskais teātris ar A. Čehova lugas "Kaija" adaptāciju, kas lielus panākumus guva Aviņonas teātra festivālā pagājušajā gadā.

Kā pastāstīja Šveices vēstnieka padomniece

Ursula Āroe–Štrasere,

Šveices vēstniecība atbalsta divu projektu īstenošanu. Pirmais ir muzikāla velte Rīgai. Šveiciešu komponists H. G. Meijers radījis darbu, ko Eiropas kultūras nedēļas ietvaros jūnija otrajā pusē Bāzelē izpildīs divi ģimnāziju kori, bet jūnija pēdējā nedēļā viņi to sniegs klausītāju vērtējumam Rīgā. Otrs projekts, kura īstenošanā līdzdarbojas Šveices vēstniecība, ir M. Rostropoviča čellu festivāls augusta sākumā. Tajā piedalīsies pazīstams čellists un mūzikas profesors no Bāzeles.

Kopīgi ar Austrijas vēstniecību tiks īstenots projekts, kas ļaus tuvāk iepazīt Austrijas un Šveices literatūru. 13. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās atklās abu šo valstu literatūras lasītavu. Austrijas vēstniecība ir iegādājusies grāmatas 120 tūkstošu Vācijas marku vērtībā, tās visas šoruden sāks ceļu pie Latvijas lasītājiem.

Austrijas vēstnieks Latvijā

Dr. Volfgangs Jilli

pastāstīja, ka 12. maijā Latvijas Nacionālā opera saņems Austrijas vēstniecības un sponsoru dāvinājumu — 60 000 latus vērtu koncertflīģeli. Šajā dienā notiks svētku koncerts, kurā piedalīsies pianisti no Austrijas un Nacionālais simfoniskais orķestris Normunda Šnē vadībā.

Sadarbībā ar Latvijas fotomuzeju plānota austriešu preses fotogrāfa Lesinga darbu izstāde. Viņa vārds kļuva pasaulē pazīstams pēc mirkļu iemūžināšanas fotogrāfijā Ungārijas revolūcijas laikā. Izstāde Latvijas fotomuzejā tiks atklāta jūnija beigās. To plānots parādīt arī citās lielākajās mūsu valsts pilsētās.

Lai vācu valodā runājošos ļaudis vairāk ieinteresētu par Rīgu, Austrijas vēstniecības darbinieki vāciski pārtulkojuši videofilmu "Letter from Riga" ("Vēstules no Rīgas"). Dānijas Kultūras institūta asistente Karīna Loza iepazīstināja ar trim lielākajiem projektiem, kas top, Dānijas Kultūras institūtam sadarbojoties ar dažādām institūcijām.

Starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas "Europa nostra" rīkotā konference "Koka arhitektūra pilsētās" notiks no 6. līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālajā operā. Uz šo konferenci ieradīsies Dānijas Karalistes princis konsorts Henriks. Konferences laikā notiks arī grāmatas "Koka Rīga" atvēršanas svētki.

Organizācija "Europa nostra" ir nolēmusi Rīgai kā dāvanu jubilejā sniegt restaurētu koka ēku – 19. gadsimtā tagadējā Lāčplēša ielā celto namu, kurā mājo Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Metālapstrādes nodaļa.

No 18. līdz 25. augustam Lāčplēša ielas Sapņu fabrikā notiks dāņu fotogrāfa Džona R. Džonsena 35 gadu laikā fiksēto izcilāko pasaules džeza mākslinieku portretu izstāde un koncertu sērija "Jazz Giants: Past—Present—Riga", kurā piedalīsies modernā džeza mākslinieki no Francijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas.

Sadarbībā ar Rīgas Horeogrāfijas skolu un E. Dārziņa mūzikas skolu pēc V. Belševicas un dāņu dzejnieces I. Kristensenas dzejas motīviem top balets "Taureņi un akmeņi". Mūziku tam radījis dāņu komponists Gunnars Mollers Pedersens, horeogrāfiju — Regīna Kaupuža. Pirmizrādi šis balets piedzīvos septembra sākumā Dānijā, festivālā "Lys Over Lolland". Septembra beigās to varēsim redzēt Rīgā.

Britu padomes pārstāve sniedza ieskatu Britu nedēļas, kas notiks no 18. līdz 25. maijam, kultūras norisēs. Divus koncertus Latvijā — LNO un Liepājas teātrī — sniegs modernās dejas grupa "Random Dance Company". Tās pārstāvji piekrituši vadīt arī trīs meistarklases.

Britu nedēļas programma ir ļoti plaša, tādēļ interesenti tiek aicināti ieskatīties Britu padomes mājaslapā: www.britain.lv. Tur ko saistošu varēs atrast jebkuras paaudzes pārstāvis.

Interesants solās būt projekts, ko kopīgi īstenos Latvijas Radio koris, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, britu dejotāji un vizuālā grupa. Izrādes pamatā ir Annas Ahmatovas dzeja, kurai mūziku rakstījusi skotu komponiste. Pirmizrāde notiks festivāla "Homo novus" ietvaros, bet vēlāk ar to iecerēts piedalīties festivālos Lielbritānijā un Spānijā.

Uz Gētes institūta jubilejas dāvanām mūsu galvaspilsētai ļāva palūkoties institūta direktore Sabīne Belca.

Svētku koncertā, kuru maijā sniegs viens no labākajiem vācu orķestriem — Brēmenes Vācu kamerfilharmonija—, skanēs Haidna, Šūberta un Šūmaņa brīnišķīgā mūzika. Otru muzikālo velti pilsētai sniegs grupa no Hamburgas, kas Rīgā ieradīsies 18. augustā un koncertēs Doma laukumā.

Festivālam "Homo novus" Alvis Hermanis un Karola Dīra kopīgi gatavos pirmiestudējumu "Kaspars Hauzers".

Kinomīļiem bagātīgu programmu piedāvās vācu kino klubs. Kinoteātrī "Rīga" var skatīt mēmo kino Aļošas Cimmermana klavierpavadījumā, Pepe Dankvarts Rīgā ieradīsies ar savu godalgoto filmu par hokeju, un Verners Hercogs būs klāt savas jaunākās filmas pirmizrādē rudenī. Hamburgā, Brēmenē un Oberhauzenā interesenti varēs noskatīties latviešu filmas.

Arī "Aģentūra Rīga 800" plāno iepriecināt kinoskatītājus. "Gadsimta filmu parādes" laikā no 5. maija līdz 16. augustam kinoteātrī "Rīga" būs iespēja noskatīties simt labākās kinofilmas, kas veidojušas pasaules kino vēsturi un kļuvušas par leģendām. Katra no desmit kino lielvalstīm (Francija, Itālija, Vācija, Krievija u.c.) desmit vakarus pēc kārtas rādīs kādu no savas valsts nozīmīgākajām filmām. Tiks demonstrētas arī desmit labākās latviešu filmas.

Rīgas astoņsimtgades pasākumu programma ir tik plaša un visaptveroša, ka vienā reizē iespējams iepazīstināt tikai ar mazu daļiņu no sarūpētā. Tomēr pat šis īsais ekskurss nākotnē liecina par to, ka mūsu pilsētas lielajos svētkos dāvanu bagātīgajā kultūras un izklaides pasākumu klāstā sev atrast varēs ikviens, kurš to vēlēsies.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore