Tieslietu ministrija

Latvijas e-pārvaldes koncepcija

Valsts pārvaldes modernizācijas stratēģiskais plāns

Autortiesības

Nav pieļaujama dokumentā ietvertās informācijas satura pārveidošana, pārdošana, izmantošana atvasinātu darbu veidošanai.

Pievienojot norādi uz oriģinālo dokumentu, atļauta dokumentā ietvertās informācijas citēšana.

 

Dokumenta izstrādes darba grupa:

Ingrīda Labucka - darba grupas vadītāja, tieslietu ministre

Māris Gulbis - darba grupas vadītāja vietnieks, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs

Andris Anspoks - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks

Uldis Dzenis - tieslietu ministres padomnieks

Signe Jantone - Uzņēmumu reģistra valsts notāre

Ints Kalniņš - tieslietu ministres padomnieks

Agnese Kveska - Valsts Kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

Ilgmārs Lustiks - Latvijas Vides aģentūras direktora vietnieks

Māris Ruķers - Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta vecākais referents

Jānis Ruško - Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs

Laima Saltuma - Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece

Lilija Stelpe - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece

Ralfs Unbedahts - Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis

Sintija Višņevska - Aizsardzības ministrijas Plānu un NATO integrācijas departamenta ilgtermiņa stratēģijas un analīzes nodaļas vadītāja

Dzintars Zariņš - Ministru prezidenta ārštata padomnieks

Jānis Rītiņš - Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka vietnieks

Ivars Solovjovs - konsultants, Uzņēmējdarbības konsultāciju vadītājs, "Arthur Andersen"

 

Tirdzniecības zīmes

Visas tekstā izmantotās tirdzniecības zīmes pieder to īpašniekiem un ir izmantotas tikai kā atsauces.

 

1. Ievads

1.1. Dokumenta nolūks un joma

1.1.1. Šis dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 58, 39§, 4. punkts) un Ministru prezidenta 2001. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.10 "Par darba grupu e-valdības koncepcijas projekta izstrādei" un ir ar minētā rīkojumu izveidotās darba grupas darba rezultāts. Dokumentam atsevišķā sējumā ir pievienoti arī četri pielikumi. Koncepcijas izstrādē kā šīs jomas speciālists tika pieaicināts "Arthur Andersen" pārstāvis.

1.1.2. Darba gaitā darba grupa secināja, ka elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde1 (angliski e-government ) skar ne tikai un ne tik daudz informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas jautājumus valsts pārvaldē, bet gan ir saistīta ar principiāli jaunu pieeju (filozofiju) valsts pārvaldes realizācijā un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, kas izriet no jaunā informācijas laikmeta (informācijas sabiedrības) prasībām.

1.1.3. Tāpēc dokumenta joma ( scope ) ietver divus galvenos iztirzājamo jautājumu blokus:

• Valsts pārvaldes informatizācija - IT un Interneta izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanā;

• Valsts pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana - valsts pārvaldes funkciju, procesu, struktūras, finansēšanas, kā arī personāla jautājumi.

1.1.4. Valsts pārvaldes pilnveidošanas procesu un organizatoriskie jautājumi tiek risināti pašreiz izstrādājamās Publiskās pārvaldes reformas koncepcijas ietvaros. Lai arī ir acīmredzams, ka e-pārvaldes un iepriekšminētās koncepcijas jomas lielā mērā pārklājās, darba grupas pārliecība ir, ka šie divi jautājumi ir tik cieši savā starpā saistīti, ka tie nav šķirami. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija un pārvaldes darbības automatizācija, neveicot paralēli visas valsts pārvaldes darbības pilnveidošanu kopumā, ir bezjēdzīga (tas būtu tas pats, kas datorizēt telefonistes darba vietu laikā, kad automātiskās telefonu centrāles viņas darbu padara nevajadzīgu). Tikpat absurdi mūsdienās ir mēģināt pilnveidot valsts iestāžu procesus un struktūru, neņemot vērā tās milzīgās iespējas, ko nodrošina IT iespējas, kā arī moderno pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas paņēmienu izmantošana.

1.1.5. Tāpēc darba grupa uzskata, ka gan valsts pārvaldes informatizācijas, gan arī organizatoriskās pilnveidošanas jautājumi ir jārisina vienotas valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas ietvaros .

1.1.6. E-pārvaldes izveides programma ir uzskatāma par sarežģītu ilgtermiņa uzdevumu, kurš skar visas valsts pārvaldes darbības jomas un līmeņus. Tāpēc e-pārvaldes izveides plānošana un īstenošana ir jāveic secīgi pa posmiem saskaņā ar noteiktu metodoloģisku pieeju. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi šādu programmu īstenošanā tiek piedāvāts e-pārvaldes izveidi veikt šādos galvenajos posmos (posma nosaukums un galvenie rezultāti):

• Stratēģijas izstrāde:

o Esošās situācijas analīze (kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas);

o Nākotnes vīzija, misija un vērtības (ideālais nākotnes redzējums);

o Pamatprincipi (programmas īstenošanas pieejas galvenās raksturiezīmes);

o Vispārējie un konkrētie mērķi (formulēti izmērāmās saturiskās kategorijās);

o Stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi (pa jomām sagrupēts konkrētu uzdevumu, kuru izpilde ir nepieciešama izvirzīto mērķu sasniegšanai, uzskaitījums un pamatnostādnes);

o Sākotnējais rīcības plāns;

o Uzdevumu izpildes secība (prioritātes);

o Sākotnējās izmaksas (sākotnējā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas);

• Rīcības plāna izstrāde:

o Konceptuālie risinājumi (kādā veidā un ar kādu konkrētu risinājumu palīdzību tiks īstenoti izvirzītie uzdevumi);

o Detalizēts rīcības plāns (konkrēti darbi, to secība, termiņi, atbildīgie);

o Izmaksu vērtējums (detalizētā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas);

o Ieguvumu izvērtējums;

• Atsevišķo uzdevumu īstenošana (katra uzdevuma īstenošana notiek autonoma projekta ietvaros atbilstoši savam projekta dzīves ciklam):

o Konkrēto risinājumu koncepcijas un prasības;

o Pilotprojektu īstenošana (piedāvātā risinājuma pārbaude);

o Risinājumu izveide (izstrāde, iegāde u.c.);

o Risinājumu ieviešana pilnā apjomā.

1. zīm. E-pārvaldes izveides posmi

1.1.7. Šis dokuments atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes - rezultātus. Tādejādi e-pārvaldes koncepcijas dokumenta mērķi ir šādi:

• Paust valdības nostāju (politiku) e-pārvaldes (valsts pārvaldes modernizēšanas) sakarā un apliecināt valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus;

• Noteikt e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizēšanas) stratēģiju (vīzija, mērķi, principi, stratēģiskās iniciatīvas, uzdevumi), kā arī sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus;

• Nodrošināt vienotu izpratni par e-pārvaldi valsts pārvaldē strādājošo vidū un visā sabiedrībā, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par šo tēmu;

• Iniciēt konkrētus lēmumus par e-pārvaldes izveides projekta/programmas uzsākšanu, kā arī nepieciešamo finansu un organizatorisko resursu mobilizēšanu.

1.1.8. Jāuzsver, ka koncepcijā izklāstītie uzdevumu risinājumi ir jāuzskata par sākotnējiem piedāvājumiem, kuri ir jāprecizē un jādetalizē nākamajos e-pārvaldes izveides posmos.

1.1.9. Šī dokumenta kontekstā ar valsts pārvaldi mēs saprotam visus procesus un organizācijas, kuras ir saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un citu publisko funkciju veikšanu:

• Valdība, ministrijas;

• Ministriju pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas, kā arī citas centralizētās valsts pārvaldes institūcijas;

• Pašvaldības un to pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas.

1.1.10. Koncepcijā izklāstītās valsts pārvaldes modernizācijas nostādnes attiecas uz visām valsts pārvaldes institūcijām, ieskaitot ministriju pārziņā esošās valsts iestādes, kā arī pašvaldības. Lai arī katram no šiem līmeņiem ir atšķirīgi uzdevumi un funkcijas, to darbības būtība un principi ir analoģiski.

1.1.11. Likumdošanas un tiesu varas pilnveidošanas jautājumi šajā dokumentā ir skarti tik lielā mērā, cik tas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanu.

 

1.2. Ierobežojumi

1.2.1. Šis dokuments nav uzskatāms par koncepciju Ministru kabineta noteikumu Nr. 160/1996 izpratnē (kā pamatojums konkrēta valdības lēmuma pieņemšanai), bet gan par stratēģiskas dabas dokumentu, kas atspoguļo valdības vīziju par to, kādai būtu jāizskatās Latvijas valsts pārvaldei 21. gadsimtā, un pieeju šīs vīzijas īstenošanā. Tāpēc arī dokumentam ir dots apakšvirsraksts „Valsts pārvaldes modernizācijas stratēģiskais plāns", kas precīzāk atspoguļo šā dokumenta saturu.

1.2.2. Ņemot vērā šī dokumenta stratēģisko raksturu, kā arī tā izstrādei atvēlēto ierobežoto laiku un resursus, tajā neietilpst :

• Valsts pārvaldes darbības un sniedzamo pakalpojumu detalizēta analīze;

• Precīzs elektronizējamo pakalpojumu saraksts;

• Izvērsti tehniskie un organizatoriskie risinājumi;

• E-pārvaldes ieviešanas rīcības plāns;

• E-pārvaldes pilnai ieviešanai nepieciešamā finansējuma novērtējums.

1.2.3. Visi šie jautājumi tiks detalizēti iztirzāti nākamā posma (e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes) ietvaros.

 

1.3. Izmantotie saīsinājumi un termini

Ārpakalpojumi (outsourcing) - valsts pārvaldes pamatfunkciju vai atbalsta funkciju uzticēšana specializētiem ārējiem uzņēmumiem vai organizācijām

Back-office - organizācijas iekšēja darbība (funkcijas un procesi, kas nav saistīti ar klientu apkalpošanu un sadarbību ar piegādātājiem)

CEPVV - centrālā e-projektu vadības vienība

CITU - Central IT Unit (centralizēta e-projektu vadības institūcija Lielbritānijā)

Digital marketplace - elektroniskie tirgi

e-bizness - uzņēmējdarbības veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus (atšķirībā no e-komercijas ietver visus uzņēmējdarbības aspektus, arī iekšējo darbību)

e-citizen - e-pilsonis

e-government - e-pārvalde

e-komercija - darījumu veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus

e-projekti - programmu e-Latvija un e-pārvalde ietvaros īstenojamie projekti

Framework - metodoloģija, ietvars

Front-office - klientu apkalpošana

G2B - Government to Business , valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem

G2C - Government to Citizen , valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (pilsoņiem)

G2G - Government to Government , valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu citām valsts pārvaldes institūcijām

G2E - Government to Employee , valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem

IDA - Interchange of Data between Administration - datu apmaiņa starp administrāciju

Intranet - iekšējais tīkls, iekšējais portāls

IS - informācijas sistēma

IT - informācijas tehnoloģijas

Life event model - dzīves notikumu modelis

Nacionālā IS padome - Nacionālā informācijas sabiedrības padome

OECD - Organisation for Economic Cooperation and Development - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Politika - valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem., partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds "Jumava",1999

Project steering committee - projekta vadības komiteja

PVN - pievienotās vērtības nodoklis

Service level agreement - pakalpojumu sniegšanas līgumi

Shared service center - kopējo pakalpojumu centri

VID - Valsts ieņēmumu dienests

 

2. Kāpēc e-pārvalde ir būtiska mums visiem?

2.1. Informācijas laikmets

un valsts pārvalde

2.1.1. Laikam šodien vairs neviens nešaubās, ka, pateicoties straujajai informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta attīstībai pasaulē, pašreiz notiek revolucionāras izmaiņas, kuru apzīmēšanai tiek lietoti termini: informācijas sabiedrība, jaunā ekonomika u.c. Velkot paralēles ar agrāro un industriālo laikmetu (ēru), šodien mēs esam liecinieki jauna laikmeta - informācijas laikmeta - tapšanai. Izmaiņu būtība ir apstāklī, ka jaunās tehnoloģijas un komunikāciju iespējas ļauj daudzas lietas cilvēku dzīvē veikt daudz ērtāk un, galvenais, efektīvāk, kā rezultātā rodas būtisks darba ražīguma pieaugums, kas savukārt izsauc kardinālas izmaiņas visās sabiedrības dzīves jomās - sadzīvē, ekonomikā un politikā.

2.1.2. Virspusēji vērtējot tehnoloģiju attīstības ietekmi uz valsts pārvaldi, varētu domāt, ka tā ietver tikai valsts pārvaldes darbības automatizāciju, efektivitātes nodrošināšanu un optimizāciju, izmantojot jauno IT un Interneta iespējas. Tā ir pilnīga taisnība, taču, pateicoties tehnoloģiju attīstības "blakus efektiem" ekonomikā un citās jomās, IT un Interneta netiešā ietekme uz valsts pārvaldi ir daudz plašāka un dziļāka. IT attīstība un Internets faktiski maina valsts pārvaldes pašus pamatprincipus.

2.1.3. Galvenie faktori, kas nosaka šo izmaiņu nepieciešamību, ir attēloti zīmējumā. Tālāk tekstā detalizētāk iztirzāta IT attīstības netiešā ietekme uz valsts pārvaldi.

2.zīm. Valsts pārvaldes izmaiņas noteicošie faktori

Jauni uzņēmējdarbības veikšanas veidi (e-bizness)

2.1.4. Visuzskatāmāk jauno tehnoloģiju ietekme ir vērojama uzņēmējdarbībā, kur šo revolūciju dēvē par e-biznesu vai e-komerciju. Uzņēmējdarbībā un mūsu dzīvē kā pašsaprotamas ienāk tādas parādības kā individualizētu pakalpojumu sniegšana un klientu apkalpošana, izmantojot Internetu un citus elektroniskās saziņas līdzekļus (labs piemērs ir banku pakalpojumi), uzņēmumu un cilvēku attiecību elektronizācija (elektroniskie dokumenti un līgumi), jauni vērtību radīšanas veidi un biznesa modeļi (portāli un elektroniskie tirgi - angliski: digital marketplace )), masveida ārpakalpojumu izmantošana (sākot ar IT pakalpojumu, beidzot ar klientu apkalpošanas funkciju uzticēšanu specializētiem uzņēmumiem) utt. Lai arī valsts un uzņēmumu darbības principi ir atšķirīgi, tomēr to darbībā ir arī ļoti daudz kopēja. Tāpēc pats par sevi saprotams ir jautājums par šo e-biznesā aprobēto jauninājumu pielietošanu arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldē kopumā.

Zinošs un aktīvs cilvēks

2.1.5. Mūsdienās informācija un zināšanas (nevis finansu vai materiālie resursi) kļūst par galveno vērtību radīšanas un konkurētspējas nodrošināšanas līdzekli. Tas attiecas gan uz indivīdu, gan uzņēmumu, gan arī uz valsti kopumā. Nav brīnums, ka modernajā ekonomikā veiksmīgi darbojas tie uzņēmumi, kuri spēj piesaistīt aktīvus un zinošus darbiniekus un motivēt tos izvirzīto uzdevumu sasniegšanai. Tādējādi personāla pārvaldības, izglītošanas un motivēšanas jautājumi kļūst par būtiski svarīgu uzdevumu ne tikai privātajā sfērā, bet arī (un jo īpaši) valsts pārvaldē.

2.1.6. Tāpat, jo zinošāki un iniciatīvas bagātāki kļūst cilvēki, jo prasīgāki tie ir pret valsti. Sabiedrība vairs negrib samierināties ar nekvalitatīviem pakalpojumiem, neefektīvu un sevi atražojošu birokrātiju, kā arī sabiedrības interešu ignorēšanu.

2.1.7. Atskatoties vēsturē, ir redzams, ka zināšanu izkliede sabiedrībā ir tieši saistīta ar politiskās varas un labklājības izkliedi. No šī viedokļa raugoties, informācijas sabiedrības un jaunās ekonomikas veidošanās neizbēgami ir saistīta ar sabiedrības ietekmes palielināšanos uz valsti un ilgtermiņā arī ar mums zināmās demokrātiskās sistēmas izmaiņām. Ir acīmredzami, ka pašreizējie valsts pārvaldes principi ir tapuši industriālajā laikmetā un vairs neatbilst jaunā informācijas laikmeta prasībām. Tādejādi pašreiz Latvijas sabiedrībā novērojamo spriedzi starp sabiedrību un valsti neatrisinās citu, „labāku" politiķu nākšana pie varas. Tai ir daudz dziļāks pamats, un tās novēršanai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes īstenošanas pieejā un principos.

Globalizācija

2.1.8. Interneta un citu komunikācijas līdzekļu attīstība veido situāciju, kurā sabiedrības locekļi atrodas pastāvīgā virtuālā kontaktā (attīstītajās valstīs Internets un mobilie sakari ir pieejami jau 50-70% iedzīvotāju), kas rada principiālu citu sabiedrības modeli. Attālumiem un valstu robežām zūd nozīme, cilvēki veido kopienas nevis pēc ģeogrāfiskā, bet pēc interešu principa, uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes Internetā vairs nav regulējamas ar tradicionālajiem mehānismiem utt.

2.1.9. Faktiski tas nozīmē to, ka informācijas laikmetā būtiski mainās nacionālās valsts nozīme un funkcijas. Daļu no valsts funkcijām pārņem starptautiskās organizācijas (piemēram, Eiropas Savienība), daļu - vietējā pašpārvalde un sabiedriskās organizācijas, kas, būdamas sabiedrībai tuvāk, ļauj daudzus jautājumus risināt daudz efektīvāk. Mūsdienās par valsts galveno misiju kļūst valsts konkurētspējas nodrošināšana jaunajā informācijas laikmetā. Tas prasa tādu uzdevumu risināšanu kā pieejamas telekomunikāciju infrastruktūras, telekomunikāciju uzņēmējdarbībai (īpaši e-biznesam) labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai, likumdošanas pielāgošana visu dzīves jomu elektronizācijai, sabiedrības izglītošana darbam informācijas laikmetā u.c.

2.1.10. Jaunie uzdevumi un prioritātes izvirza pavisam citas prasības valsts pārvaldē strādājošiem, kā arī izgaismo pašreizējo valsts pārvaldes organizatorisko struktūru neefektivitāti un nespēju darboties jaunajā situācijā.

 

2.2. Kas ir e-pārvalde?

2.2.1. Elektroniskā e-pārvalde jeb e-pārvalde ir kļuvusi par plaši lietotu un tajā pašā laikā ar dažādu nozīmi izmantotu jēdzienu. Tās šaurākajā nozīmē e-pārvalde nozīmē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus (Internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.

2.2.2. Balstoties uz Koncepcijas ievadā izklāstīto, kā arī vairums citu valstu pieeju šajā jautājumā, šī dokumenta ietvaros jēdziens e-pārvalde tiek lietots plašākajā nozīmē.

E-pārvalde ir pieeja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

Jeb īsākā formā:

E-pārvalde ir valsts pārvaldes filozofija informācijas laikmetā

2.2.3. Tādējādi e-pārvaldes izveide (ieviešana) ir jātraktē kā visaptveroša valsts pārvaldes modernizācija.

 

2.3. E-pārvaldes pamatprincipi

2.3.1. Mūsdienās valstu valdībām ir jārisina plašs dažādu jautājumu un problēmu loks:

• Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes politikas un pieņemtie lēmumi atspoguļotu vēlētāju gribu;

• Kā uzlabot sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, izmantojot Internetu, kā arī privātajā sektorā pieņemtās klientu apkalpošanas metodes;

• Kā nodrošināt, lai elektroniskie pakalpojumi būtu pieejami visiem sabiedrības slāņiem;

• Kā izveidot valsts pārvaldes iestādes par klientu orientētām, efektīvām organizācijām;

• Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanai maksimāli efektīvi tiktu izmantotas IT;

• Kā nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu;

• Kā motivēt un iesaistīt valsts pārvaldes iestādēs strādājošos valsts pārvaldes uzlabošanā.

2.3.2. Modernas informācijas laikmeta valsts pārvaldes pamatprincipi ir šādi:

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē

2.3.3. Valsts pārvaldei kā organizācijai nav citas misijas, kā vien veikt tai demokrātiskas procedūras rezultātā deleģētos uzdevumus un funkcijas. Jebkuram pārvaldes institūcijas lēmumam un darbībai ir jākalpo sabiedrības interesēm un tiešā veidā jāizriet no tās īpašnieku - pilsoņu - pilnvarojuma. Modernās IT un Interneta iespējas paver milzīgas iespējas komunikācijas stiprināšanā starp valsti un sabiedrību, kā arī padara (vismaz no tehniskā viedokļa) iespējamu ātru un lētu pilsoņu viedokļa un gribas noskaidrošanu. Lai arī tas nenozīmē atgriešanos pie tiešās demokrātijas, visus jautājumus izlemjot Interneta referenduma veidā, tomēr jaunās tehnoloģiskās iespējas ļauj sabiedrībai lielākā mērā kontrolēt valsts pārvaldes darbu un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Klientu orientētība (orientēšanās uz klientu/pilsoņu vajadzībām)

2.3.4. Šobrīd pārvaldes iestāžu darbā ir raksturīga koncentrēšanās uz savu šauro problēmu risināšu (piemēram, finansējuma un darba apstākļu nodrošināšana), nevis rūpes par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un darbības efektivitāti. E-pārvaldes ieviešanas vadmotīvs ir pavērst valsts institūciju darbu uz klientu (mūsu gadījumā tie ir pilsoņi, uzņēmumi u.c. sabiedrības locekļi) vajadzībām un prasībām. Lai arī vārdos to ir ļoti viegli deklarēt, īstenībā tas nozīmē organizācijas iekšējās uzbūves, darbības principu un iekšējās kultūras radikālu izmaiņu. Klienta apkalpošanas individualizācija un vēlmju ievērošana, kā tika teikts iepriekš, ir viens no jaunās ekonomikas (e-biznesa) pamatelementiem, tāpēc daudz kas šinī ziņā ir tieši pārņemams no biznesa pasaules.

Pakalpojumu integrācija(konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes

2.3.5. Absurda un arhaiska ir situācija, ka šobrīd valsts pārvaldes klientam nākas daudzkārtīgi apmeklēt dažādas valsts institūcijas, lai nokārtotu kādu konkrētu jautājumu (piemēram, būvniecības atļaujas saņemšanu). Mūsdienās normālā pieeja ir, ja pakalpojumi tiek piemēroti tipveida dzīves situācijām un tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips), pat ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas.

Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska sniegšana

2.3.6. Mūsdienās plaši izplatīta ir t.s. daudzkanālu pieeja klientu apkalpošanā, saskaņā ar kuru dažādām klientu kategorijām pakalpojums var tikt sniegts, izmantojot dažādus veidus (kanālus). No tehnoloģiskā viedokļa tas varētu būt gan Internets, gan telefons, gan mobilie sakari (WAP), gan arī, protams, personiska ( face to face ) apkalpošana. Tāpat pakalpojumu sniegšana nav obligāti jānodrošina tikai valsts iestādei. To var veikt arī privātas institūcijas uz īpašas licences (koncesijas) pamata vai kā savādāk.

2.3.7. Lai arī Internets ir uzskatāms tikai par vienu no iespējamajiem pakalpojumu sniegšanas tehniskajiem veidiem, mūsdienās e-pārvalde bez tā nav iedomājama. Nākotnē Internets un citi elektroniskie līdzekļi, pateicoties to ērtumam un efektivitātei, kļūs par noteicošo kanālu valsts un sabiedrības saziņā. Protams, šīs prognozes īstenošanās ir cieši saistīta ar Interneta pieejamību un sabiedrības gatavību to izmantot.

Vienādas iespējas visiem

2.3.8. Jauno elektronisko kanālu izmantošana nedrīkst kļūt par pamatu tiešai vai netiešai tās sabiedrības daļas diskriminācijai, kura nevar vai arī negrib izmantot elektroniskos līdzekļus saziņā ar valsti. Tāpēc paralēli jaunajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem noteikti ir jāsaglabā arī tradicionālie. Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumi pilnā mērā būtu pieejami arī vecākiem cilvēkiem un invalīdiem.

2.3.9. Lai arī katrai valstij (arī Latvijai) ir noteikta politika un ierobežojumi saistībā ar valodu lietošanu, tajā pašā laikā būtu pareizi atsevišķus pakalpojumus nodrošināt arī citās valodās.

Koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem un ārpakalpojumu izmantošana

2.3.10. Koncentrēšanās uz pamatuzdevumu izpildi, atbalsta funkcijas, kā arī dažkārt atsevišķu pamatfunkciju uzticēšana specializētiem ārējiem uzņēmumiem mūsdienās kļūst par vispārpieņemtu normu. Tas attiecas arī valsts pārvaldes iestādēm, jo maz ticams, ka pašu spēkiem valsts iestādes spēs nodrošināt tādu specifisku darbu izpildi kā Informācijas sistēmu izstrāde un darbināšana vai publicitātes pasākumu organizēšana. Iespējams, ka arī atsevišķas pamatfunkcijas (klientu apkalpošana) racionālāk būtu uzticēt ārējai organizācijai.

 

2.4. Kas notiek pasaulē

e-pārvaldes jomā?

2.4.1. Šobrīd faktiski visās attīstītajās valstīs nacionālās prioritātes statusā zem e-pārvaldes izveides lozunga tiek īstenoti valsts pārvaldes modernizācijas projekti (programmas).

2.4.2. Eiropas Savienība eEuropa rīcības plāna ietvaros ir noteikusi konkrētus uzdevumus Interneta izmantošanai pakalpojumu sniegšanā - informācijas izplatīšanā, sabiedriskā iepirkuma pilnveidošanā u.c. Ir izstrādāts e-pārvaldes salīdzinošo rādītāju modelis, saskaņā ar kuru tiks vērtēts e-pārvaldes līmenis konkrētajās valstīs. Ir noteikti 20 pamatpakalpojumi (12 pakalpojumi iedzīvotājiem un 8 - uzņēmumiem), kuru sniegšana būtu jānodrošina elektroniski. Notiek nopietns darbs dažādu Eiropas Savienības programmu ietvaros pie konkrētu e-pārvaldes risinājumu (informācijas izplatīšana, sabiedriskais iepirkums u.c.) izveides un koordinācijas.

2.4.3. Ar e-pārvaldes jautājumu risināšanu nodarbojas arī starptautiskās institūcijas. Pasaules banka ir sagatavojusi rekomendācijas valstu valdībām saistībā ar valsts pārvaldes pilnveidošanu, kur kā viens no galvenajiem jautājumiem tiek izvirzīta IT izmantošana un e-pārvaldes principu ieviešana. Arī OECD paspārnē notiek aktīvs darbs šinī virzienā.

2.4.4. Kā piemēru tam, kā e-pārvaldes izveide tiek veikta valsts līmenī, var minēt Lielbritāniju, kur kā viena no UK Online programmas (stratēģisks plāns Lielbritānijas konkurētspējas nodrošināšanai jaunajā laikmetā, zināmā mērā e-Latvijas analogs) sastāvdaļām tiek īstenots pārvaldes modernizācijas (e-pārvaldes) projekts. Šis projekts ir premjerministra T.Blēra personiska iniciatīva un tas tiek īstenots tiešā viņa pārraudzībā. Ir izstrādāti stratēģijas dokumenti un konkrēts pasākumu plāns, ir nozīmēts e-ministrs un e-vēstnieks ( e-envoy ), kuri ir politiski atbildīgi par izvirzīto uzdevumu izpildi un nodrošina projektu koordināciju, ir izveidota centralizēta projekta vadības struktūra CITU, ir izveidotas konsultatīvas padomes ar pazīstamāko valsts pārvaldes darbinieku un sabiedrības pārstāvju līdzdalību utt.

2.4.5. Tāpat e-pārvaldes izveide jau ir uzsākta arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā jau notiek konkrētu projektu īstenošana - valdības sēžu darba elektronizācija, Interneta pieejamības nodrošināšana, elektronisko pakalpojumu attīstīšana ( e-citizen ) u.c. Arī Lietuvā jau ir izstrādāta un 2001. gada sākumā pieņemta e-pārvaldes koncepcija un uzsākts darbs pie tās īstenošanas.

2.4.6. Līdzīgas programmas un aktivitātes notiek arī citās valstīs: Nīderlandē, Austrālijā, ASV u.c. Pārskats par citu valstu paveikto šajā jomā ir atrodams [20], kā arī 3.pielikumā.

2.4.7. Vairumā gadījumu e-pārvaldes izveides projekti ir uzsākti relatīvi nesen (1997.-1999. gadā). Lai arī jau ir sasniegti konkrēti rezultāti, tomēr daudzi no darbiem vēl ir tikai ieceru vai īstenošanas stadijā. Atšķiras arī e-pārvaldes izveides projektu nosaukumi un risināmo jautājumu loks. Taču visiem šiem projektiem ir dažas būtiskas iezīmes:

• E-pārvaldes projekti tiek veikti ļoti augstā prioritātes pakāpē ar valsts augstākās vadības tiešu līdzdalību;

• Obligāta projektu sastāvdaļa ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, izmantojot Internetu, taču tas notiek reizē ar būtiskām izmaiņām valsts pārvaldē kopumā, ieskaitot tās darbības organizatoriskos principus un iekšējo kultūru;

• Kā viens no e-pārvaldes izveides mērķiem (papildus tiešajiem pārvaldes pilnveidošanas mērķiem) tiek akcentēts tas, ka e-pārvaldei ir jāveicina arī e-biznesa attīstība, kas sekmē valsts konkurētspējas nostiprināšanu kopumā;

• Tiek veidotas centralizētas projekta (programmas) vadības un koordinācijas struktūras, kā arī projektu pārvaldības un rezultātu mērīšanas metodoloģija ( framework ).

2.4.8. Kopumā citu valstu pieredze liecina par to, ka e-pārvalde un tās deklarētie principi nav zinātnieku vai konsultantu fantāzija, bet gan realitāte, un pasaulē jau ir uzkrāta pietiekoša pieredze, kuru būtu vērts pārņemt arī Latvijā.

 

3. Esošā situācija

3.1. Latvijas publiskās pārvaldes

raksturojums

3.1.1. Latvijas publiskās pārvaldes uzbūvi nosaka Satversme, 1993.gada 15. jūlijā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kā arī likums "Par pašvaldībām", kas ir pieņemts 1994. gada 19. maijā.

3.1.2. Satversme nosaka piecas Latvijas valsts varas institūcijas, kuras katra savas kompetences ietvaros nepastarpināti rīkojas Latvijas Republikas vārdā: Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidents, tiesa un Valsts kontrole.

3.1.3. Šīm institūcijām ir piešķirta valsts vara, t.i., tiesības rīkoties, lai veiktu tos uzdevumus, kurus tauta ir uzticējusi valstij. Likumdevēja varu īsteno Saeima. Izpildvaru īsteno Ministru kabinets ar valsts pārvaldes institūciju palīdzību. Saskaņā ar Satversmes 58. pantu valsts pārvalde ir Ministru kabinetam padots instruments valsts funkciju veikšanai un uzdevumu realizācijai. Tiesu varu īsteno tiesas.

3.1.4. Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, likumā noteiktajos ietvaros pašvaldības ir publisko tiesību subjekts. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašas pašvaldības. Tās arī patstāvīgi veido savu izpildvaras institucionālo sistēmu.

3.1.5. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma pēc pilnvaru apjoma tiek īstenota 3 līmeņos:

• Centrālā pārvalde . Ministru kabinets un tā padotībā, pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts pārvaldes institūcijas, kuru darbības teritorija aptver visu valsti.

• Reģionālā pārvalde . Rajonu pašvaldības. Latvijā kopumā ir 26 rajonu padomes, un 7 republikas pilsētu pašvaldībām ir reģionālās pārvaldes pilnvaras.

• Vietējā pārvalde. Pagastu un pilsētu pašvaldības. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Latvijā kopumā ir 552 pašvaldības, 473 pagastu padomes, 65 rajonu pilsētu domes, 7 republikas pilsētu domes, 26 rajonu padomes un 7 novadi.

3.1.6. Publiskās pārvaldes iestādes, ja tas ir paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot atsevišķas organizācijas, kas ir privāto tiesību juridiskas personas, pildīt atsevišķas funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.

3.1.7. Valsts pārvaldes uzdevums ir nodrošināt likumdevēja noteikto valsts funkciju realizāciju, kuras tiek realizētas ar valsts pārvaldes palīdzību. Galvenās valsts funkcijas:

• Kārtība un drošība;

• Valsts aizsardzība;

• Starptautiskās attiecības;

• Infrastruktūras apsaimniekošana;

• Izglītības un kultūras organizācija;

• Sociālā drošība.

3.1.8. Latvijā darbojas 128 valsts pārvaldes iestādes un 399 pakalpojumu sniedzējas institūcijas (pārziņā esošās valsts iestādes un valsts uzņēmējsabiedrības), kas kopumā nodrošina ~300 pakalpojumu veidus fiziskām personām un ~600 pakalpojumu veidus juridiskām personām (ministriju iesniegto datu apkopojums 01.01.2001.).

3.1.9. Diemžēl sistematizēts pārskats par konkrēto institūciju veicamajām funkcijām un sniedzamajiem pakalpojumiem nav pieejams. Koncepcijas izstrādes darba grupa veica valsts iestāžu aptauju par to sniedzamajiem pakalpojumiem. Saņemtās atbildes bija stipri neviendabīgas gan pēc detalizācijas līmeņa, gan arī saturiski, tāpēc šīs aptaujas rezultāti ir grūti izmantojami (skat. 4. pielikumu). Patiesībā aptaujas rezultāti parāda, cik atšķirīgs ir iestāžu viedoklis par to veicamajiem uzdevumiem un sniedzamajiem pakalpojumiem. Ar Pasaules bankas un PHARE programmas atbalstu vairākās ministrijās (ZM, EM, IZM, TM) tika veikts funkcionālais audits, taču tā uzdevums bija nozares pārvaldes funkciju un struktūras optimizācija. Pakalpojumu uzskaite un analīze nebija audita uzdevumā.

3.1.10. Valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu veidi un formas nav klasificētas.

3.1.11. Valsts institūciju teritoriālā sistēma un to sniegto pakalpojumu apkalpes zonas nav unificētas.

 

3.2. Līdzšinējā valsts reformas

pieredze

3.2.1. Pašreizējā Latvijas pārvalde ir veidojusies pēdējo desmit gadu laikā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Ņemot vērā to izmaiņu dziļumu un apjomu, kuras bija nepieciešams veikt šajā relatīvi īsajā laika posmā, var uzskatīt, ka mēs dzīvojam nepārtrauktas valsts pārvaldes reformas apstākļos.

3.2.2. 1993. gada 28.septembrī apstiprināta Pašvaldību reformu koncepcija, kurā ir noteikts, ka pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.

3.2.3. Plānveidīga un sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1995. gadā. Kopš 1995. gada valdības līmenī ir pieņemti vairāki ar valsts pārvaldes reformu saistīti konceptuāli dokumenti:

• 1995. gada 28. martā pieņemtā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. Saskaņā ar šo koncepciju valsts pārvaldes reformas mērķis ir attīstīt no Satversmē paredzētās valsts iekārtas atvasinātu valsts pārvaldes sistēmu, lai tā godīgi, efektīvi un taisnīgi pildītu sabiedrības uzticētās funkcijas;

• 1997. gada 23. decembrī apstiprinātā Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam;

• 1998. gada 10. martā apstiprinātais Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plāns;

• 2000. gada novembrī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir uzsācis izstrādāt Publiskās pārvaldes reformas programmu. Pašreiz rit darbs pie tās precizēšanas. Programma aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas veidošanu, publisko finansu un citu resursu izlietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un uzticības valdībai uzlabošanu.

3.2.4. Kopš 1998. gada tiek īstenota administratīvi teritoriālā iedalījuma reforma, un saskaņā ar reģionālo administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju līdz 2001.gada 1.janvārim ir izveidoti pieci plānošanas reģioni (Kurzeme, Latgale, Rīga, Vidzeme, Zemgale) Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinetā iesniegtais Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijas iedalījumu 102 vietējās pašvaldībās - 95 novados un septiņās pilsētās.

3.2.5. 2000.gada 7.septembrī ir pieņemts jaunais Valsts civildienesta likums, kura mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. 2001. gada 2. janvāra MK sēdē akceptēts konceptuālais ziņojums par pamatnostādnēm darba samaksas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem izstrādē, saskaņā ar kuru vienotas darba samaksas sistēmas valsts pārvaldē strādājošiem galvenais mērķis ir veicināt profesionāla un stabila valsts civildienesta attīstību Latvijā. Pašlaik norit darbs arī pie attiecīgu MK noteikumu izstrādes.

3.2.6. Apkopojot līdz šim paveikto, var secināt, ka ir sasniegti nozīmīgi rezultāti:

• Pamatā izveidota valsts pārvaldes darbības tiesiskā bāze;

• Izveidojusies stabila valsts pārvaldes institucionālā sistēma;

• Nodrošināta prognozējama publisko finansu vadība;

• Nodibināts politiski neitrāls civildienests, notiek ierēdņu apmācība, ieviesta iestāžu gadskārtēja atskaitīšanās par veikto darbu;

• Notiek Latvijas tiesu sistēmas un valsts pārvaldes harmonizācija ar Eiropas Savienības tiesību sistēmu un administratīvo struktūru.

3.2.7. Tai pašā laikā nevar apgalvot, ka paveiktais ir pilnībā nodrošinājis izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sarunu par iestāšanos Eiropas Savienībā gaitā no dažādu Eiropas Savienības pārstāvju puses ir norādīts par Latvijas valsts pārvaldes kapacitātes trūkumu un neatbilstību Eiropas Savienības kritērijiem (pilnīgs un detalizēts Latvijas valsts pārvaldes vērtējums kopā ar rekomendācijām ir atrodams Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu [1]).

3.2.8. Analizējot iemeslus, kāpēc līdzšinējie pasākumi valsts pārvaldes reformas jomā ne vienmēr ir sasnieguši savus mērķus, var minēt šādus cēloņus:

• Vienotas stratēģijas un atsevišķo pasākumu koordinācijas trūkums;

• Nevienprātība politisko spēku vidū par būtiskām reformas nostādnēm;

• Pārvaldes reforma nav bijis prioritārs virziens, tas atspoguļojies gan finansējumā, gan arī par reformu atbildīgās politiskās personas statusā.

 

3.3. Valsts pārvaldes

informatizācijas pieredze

3.3.1. Pēdējo gadu laikā ir veikts nopietns darbs valsts pārvaldes informatizācijas jomā. Detalizēta šī jautājuma analīze ir atspoguļota Nacionālās programmas „Informātika" dokumentos [4,5]. Kā būtiskākos sasniegumus var atzīmēt:

• Informātika departamenta izveide Satiksmes ministrijas paspārnē, kas ir atbildīgs par informātikas jautājumiem Latvijā;

• Ir izstrādāti un pieņemti daudzi normatīvie dokumenti, kas regulē IS darbību:

o 2000.gada 23.martā "Personas datu aizsardzības likums";

o 1998.gada 29.oktobrī "Informācijas atklātības likums";

o 1998.gada 27.augustā "Iedzīvotāju reģistra likums";

o 1996.gada 19.marta MK noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

o MK 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībā";

o 2000.gada 21.martā MK noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

o 2000.gada 14.martā MK noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides nodrošināšanu" u.c.

• Nacionālās programmas „Informātika" izstrāde (1998.gadā ar papildinājumu 2000.gadā) un programmas koordinācijas padomes izveide;

• 1998.gadā ir izstrādāts Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) projekts, kas nosaka primāro reģistru, valsts un pašvaldību IS integrācijas principus;

• Ir veikta primāro reģistru - Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra, Kadastra reģistra, Transporta līdzekļu reģistra un Nodokļu reģistra - reāla integrācija, nodrošinot informācijas apmaiņu starp reģistriem ar valsts nozīmes datu pārraides tīkla palīdzību;

• Ir veikta informācijas sistēmu izveide daudzās valsts institūcijās, tai skaitā vairāku nopietnu valsts informatizācijas projektu - Valsts ieņēmumu dienesta IS, Latvijas izglītības IS, sociālās apdrošināšanas IS u.c. realizācija;

• Uzsākts darbs pie vienotas pašvaldību informācijas sistēmas izveides;

• Uzsākts darbs pie elektroniski lasāmu identifikācijas karšu izveides;

• Programmas "e-Latvija" pamatnostādņu un rīcības plāna izstrāde.

3.3.2. Tajā pašā laikā, analizējot pašreizējo situāciju valsts pārvaldes informatizācijas jomā, ir minamas šādas problēmas un nepilnības:

• Informatizācijas projekti bieži nav saistīti ar konkrētiem valsts pārvaldes pilnveidošanas mērķiem;

• Atbildīgās amatpersonas vairumā gadījumu slikti izprot IT izmantošanas nozīmi un iespējas;

• Valsts iestāžu darbiniekiem trūkst pieredzes un kvalifikācijas nopietnu projektu īstenošanai;

• Nav noteikta vienota politika un vadlīnijas valsts informācijas sistēmu pārvaldībā (piemēram, izstrādes dzīves cikls (posmi), dokumentēšanas un testēšanas prasības, darbināšanas kārtība, ārpakalpojumu izmantošana u.c.), nav arī resursu un mehānismu vienotas politikas īstenošanai;

• Nav pietiekamas koordinācijas un sadarbības atsevišķu projektu un institūciju starpā;

• Nav vienotas pieejas ministriju un valsts iestāžu Interneta mājas lapu izveidē un Interneta iespēju izmantošanā informācijas un pakalpojumu sniegšanā.

 

3.4. Galvenās problēmas

un izaicinājumi (kopsavilkums)

3.4.1. Apkopojot esošās situācijas novērtējumu, valsts pārvaldes šī brīža galvenās problēmas (trūkumi) ir šādi:

• Sabiedrības uzticība valsts pārvaldes institūcijām ir zema. Liela sabiedrības daļa neuztver valdības politiku un lēmumus kā tādus, kas būtu vērsti uz tās problēmām un interesēm;

• Valsts pārvaldes pilnveidošanai (reformām) nav bijis nepieciešamais politiskais atbalsts. Līdzšinējie valsts pārvaldes reformu pasākumi ir bijuši nepietiekami un slikti koordinēti;

• Nepilnīgs un neefektīvs politiku izstrādes un koordinācijas process, kā rezultātā valdības darbam nav stratēģiskas virzības un nepieciešamās koordinācijas starp atsevišķām ministrijām;

• Zema sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte (salīdzinot ar privāto sektoru), to sniegšanā dominē iestāžu nevis klienta interešu ievērošana, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību, kā arī būtiski traucē uzņēmējdarbības attīstību;

• Interneta izmantošana valsts institūciju informācijas un pakalpojumu sniegšanā ir nesistemātiska un nekoordinēta;

• Nav koordinētas pieejas pašreizējās likumdošanas piemērošanai darbam ar elektroniskajiem dokumentiem un darījumu veikšanai Internetā;

• Nav precīzi noteikti valsts iestāžu sniedzamie pakalpojumi, nav noteikti iestāžu darbības rezultatīvie (pakalpojumu kvalitāte, laika u.c. parametri) un procesa rādītāji (piemēram, pakalpojumu pašizmaksa). Vērojama valsts pārvaldes fragmentācija (kompetences sadalīšana starp vairākām iestādēm), kā rezultātā notiek funkciju dublēšanās un pārklāšanās starp iestādēm;

• Valsts pārvaldes iestāžu iekšējā kultūra nav orientēta uz klientiem. Personāla pārvaldības principi nav vērsti uz iniciatīvu un izaugsmi, kā arī nesekmē jaunu un spējīgu darbinieku piesaistīšanu;

• Budžetēšanas un finansu vadības principi nav vērsti uz budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu saistībā ar valdības uzdevumu izpildi (stingra administratīva kontrole nenozīmē līdzekļu izmantošanu atbilstoši to primārajam mērķim). Nav mehānismu, kas veicinātu finansu līdzekļu taupīšanu;

• Valsts institūcijas vairumā gadījumu nav gatavas kompleksu projektu īstenošanai (nav noteikta kārtība un izstrādātas vadlīnijas, trūkst kvalificētu darbinieku). Tā rezultātā ir novērojama neefektīva investīciju līdzekļu izmantošana;

• Līdzšinējie valsts pārvaldes informatizācijas projekti atrauti no pārvaldes pilnveidošanas uzdevumiem. Nav vienotas un modernas pieejas valsts informācijas resursu pārvaldībai.

• Liels mazo ekonomiski un administratīvi vājo pašvaldību skaits, kas nav spējīgas īstenot nozīmīgus projektus, nodrošināt nepieciešamo darbības efektivitātes līmeni, kā arī kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

• Nekoordinētība centralizēto valsts pārvaldes institūciju pakalpojumu sniegšanā reģionos. Katrai institūcijai (VID, VZD u.c.) ir sava pieeja šajā jautājumā un dažāds reģionālo iestāžu izvietojums.

 

4. Latvijas e-pārvaldes izveides stratēģiskās nostādnes

4.1. Vīzija un misija

4.1.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku, nacionālu un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā .

4.1.2. Ņemot vērā pasaulē notiekošās globālās izmaiņas saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanos, kā arī pašreizējās Latvijas valsts pārvaldes nepilnības,

Latvijas valdība par prioritāru uzdevumu (misiju) izvirza valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

4.1.3. Īstenojot valsts pārvaldes modernizāciju, konsekventi jāievēro šādas galvenās vērtības:

• Demokrātija. Valsts nav nekas cits, kā vien mehānisms tās iedzīvotāju (pilsoņu) interešu saskaņotai īstenošanai. Tādējādi tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju (pilsoņu) vajadzības un to labāka nodrošināšana ir valsts pārvaldes modernizācijas pamats un virsuzdevums.

• Tiesiskums. Valsts pārvalde pamatojas uz likumu, tā darbojas saskaņā ar likumu, un tās darbība ir pārbaudāma attiecībā pret likumu.

• Cieņa pret personu . Personas godīguma prezumpcija un pieklājīgā attieksme pret personu bez pārspīlētas sīkumainības vai birokrātiskas attieksmes.

• Taisnīgums . Tāda valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas darbība un tāds darbības rezultāts, ko sabiedrība kopumā uzskata par ētiski pareizu.

• Atbildība . Politiķi un valsts pārvaldē strādājošie ir un paliek tikai "tautas kalpi", tādējādi par savu darbību viņi ir tieši (politiķi) vai pastarpināti (ierēdņi) atbildīgi iedzīvotāju priekšā, kuriem ir noteicošais vārds to darba novērtējumā.

• Inovācija. Mūsdienās, kad kardināli mainās visas sabiedrības dzīves jomas, tikai radoša un veciem priekšstatiem un ierobežojumiem pāri stāvoša pieeja spēj nodrošināt sekmīgu valsts pārvaldes modernizāciju atbilstoši informācijas laikmeta vajadzībām.

 

4.2. Mērķi

4.2.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas vispārējie mērķi ir:

• Labāka pārvalde - sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

• Lētāka pārvalde - pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana;

• Demokrātiskāka pārvalde - sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā.

4.2.2. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi:

• Pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija laikā no 2002. līdz 2007. gadam :

- publiskās informācijas pieejamība Internetā sistemātiskā un integrētā veidā - līdz 2002. gadam;

- 20 pamatpakalpojumi - līdz 2004. gadam;

- visi pakalpojumi - līdz 2007. gadam.

• E-demokrātijas mehānismu ieviešana - līdz 2003. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa Internetā);

• Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus - līdz 2005. gadam;

• Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti - līdz 2005. gadam;

• Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas Savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm - līdz 2005. gadam.

 

4.3. Pamatprincipi

4.3.1. E-pārvaldes izveide tiks veikta, pamatojoties uz šādiem mūsdienās vispārpieņemtiem principiem (skat. 2.3. sadaļu):

• Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē . Demokrātiskas valsts pārvaldes misija ir kalpot sabiedrības interesēm un risināt to locekļiem svarīgus jautājumus. Internets un IT ļauj pilnīgāk un labāk īstenot šos demokrātijas principus.

• Klientu orientētība (orientēšanās uz klientu/pilsoņu vajadzībām). Pilsoņi ir valsts pārvaldes klienti (un arī īpašnieki). Valsts pārvaldes iestāžu galvenais darbības uzdevums un mērs ir savu klientu vajadzību apmierināšana. Tie ir tiesīgi sagaidīt mūsdienās vispārpieņemto apkalpošanas standartu (piemēram, bankās u.c.) arī attiecībās ar valsti. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādes ir jāveido saskaņā ar uz klientu orientētas organizācijas principiem. Tas nozīmē būtisku iekšējās kultūras, struktūras un citu iestāžu darbības jomu ievērojamu pārkārtošanu.

• Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes. Sniedzamie sabiedriskie pakalpojumi jātuvina klientiem, pakārtojot tos tipveida dzīves situācijām. Klientam nav jāzina un jājūt, ka to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas, tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips).

• Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska sniegšana. Sabiedriskie pakalpojumi dažādām klientu kategorijām ir sniedzami, izmantojot dažādus veidus (kanālus). No tehnoloģiskā viedokļa tas varētu būt gan Internets, gan telefons, gan mobilie sakari ( WAP ), gan arī, protams, personiska ( face to face ) apkalpošana. Tāpat pakalpojumu sniegšana nav obligāti jānodrošina tikai valsts iestādei. To var veikt arī privātas institūcijas uz īpašas licences (koncesijas) pamata vai kā citādi. Informācijas laikmetā Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi kļūs par noteicošo pakalpojumu sniegšanas formu. Tas nodrošina gan ērtumu klientiem, gan būtisku izmaksu samazinājumu, kā arī nozīmīgu impulsu e-biznesa un Interneta izmantošanas attīstībā.

• Vienādas iespējas visiem. Jauno elektronisko kanālu izmantošana nedrīkst kļūt par pamatu tiešai vai netiešai tās sabiedrības daļas diskriminācijai, kura nevar vai arī negrib izmantot elektroniskos līdzekļus saziņā ar valsti. Tāpēc paralēli jaunajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem noteikti ir jāsaglabā tradicionālie. Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumi pilnā mērā būtu pieejami arī vecākiem cilvēkiem un invalīdiem. Lai arī katrai valstij (arī Latvijai) ir noteikta politika un ierobežojumi saistībā ar valodu lietošanu, tai pašā laikā būtu pareizi atsevišķus pakalpojumus nodrošināt arī citās valodās.

• Koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem un ārpakalpojumu izmantošana. Mūsdienās katram ir jādara tas darbs, ko viņš māk darīt un kas rada vislielāko pievienoto vērību, kas arī ir attiecīgā cilvēka vai organizācijas pamatuzdevums (pamatbizness). Tas pilnā mērā attiecas arī uz valsts pārvaldi. Valsts pārvaldes iestādēm ir jākoncentrējas uz politikas noteikšanu un īstenošanu, dažādu atbalsta funkciju veikšanu uzticot specializētām organizācijām.

4.3.2. E-pārvaldes struktūra (galvenie elementi) ir attēloti zīmējumā.

3.zīm. E-pārvaldes struktūra

4.4. E-pārvaldes izveides programmas

saistība ar citām jomām

4.4.1. E-pārvaldes izveides programma kopā ar Interneta pieejamības nodrošināšanu, investīcijām cilvēkos un prasmēs, e-komercijas pielietojumu veicināšanu ir viena no nacionālās programmas e-Latvijas sastāvdaļām. E-Latvijas programma ir vērsta uz Latvijas konkurētspējas nodrošināšanu informācijas laikmetā un sekmīgu Latvijas attīstību nākotnē. Valsts pārvaldes modernizācija (e-pārvaldes izveide) ir uzskatāma par ļoti būtisku priekšnoteikumu šo mērķu sasniegšanai.

4.4.2. Kā izklāstīts 1.1. sadaļā, pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, kā arī valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras izmaiņas ir savā starpā nesaraujami saistīti jautājumi. Tāpēc e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ietver sevī abus šos aspektus.

4.4.3. Šāda plaša e-pārvaldes programmas jomas definīcija nekādā gadījumā nenozīmē līdzšinējo valsts pārvaldes reformas pasākumu (Publiskās pārvaldes koncepcijas izstrāde, civildienesta veidošana, valsts iestādēs strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma jautājumu risināšana u.c.) pārtraukšanu. Drīzāk e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ir uzskatāma par zināma veida vienotu stratēģisku un organizatorisku satvaru šiem iepriekš savstarpēji nesaistītiem projektiem un pasākumiem, kas nodrošinātu to labāku savstarpēju koordināciju un vienotu ideoloģisku un metodoloģisku pieeju.

4.4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām ir attēlota zīmējumā. Kā būtisks, taču līdz šim gan e-Latvijas programmā, gan arī citos dokumentos neatspoguļots uzdevums ir jāmin nacionālās IT industrijas veicināšana, kas ir priekšnoteikums tam, lai, veidojot informācijas sabiedrību, Latvija būtu ne tikai IT risinājumu patērētāja (importētāja), bet arī eksportētāja. E-pārvaldes izveide varētu dot ļoti būtisku ieguldījumu šajā virzienā.

 

4.zīm. E-pārvaldes saistība ar citiem projektiem

5. E-pārvaldes izveides stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi

5.1. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešams īstenot šādas stratēģiskās iniciatīvas, kas būtu vērstas uz attiecīgu valsts pārvaldes jomu pilnveidošanu:

• Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana;

• Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana);

• Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana;

• Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā;

• Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija;

• Valsts pārvaldes iekšējā darba ( back-office ) informatizācija;

• Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana;

• Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija;

• Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana.

5.2. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti konkrēti uzdevumi. Katram šajā sadaļā minētajam uzdevumam faktiski atbilst atsevišķs projekts (vai pat vairāki projekti), kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Pēc tam notiks šī uzdevuma īstenošana.

5.3. Jāuzsver, ka šajā dokumentā e-pārvaldes ietvaros risināmie uzdevumi ir tikai nosaukti (uzskaitīti) kopā ar īsu to risināšanas pamatnostādņu izklāstu. Konkrēto risinājumu, rīcības plāna, nepieciešamo resursu vērtējumu izstrāde tiks veikta nākamo e-pārvaldes izveides posmu ietvaros.

5.4. Nosaukto uzdevumu īstenošanas secība, kā arī projekta organizatoriskie principi ir iztirzāti turpmākajās dokumenta sadaļās.

5.5. Koncentrēts, grafisks pārskats par e-pārvaldes izveides pamatnostādnēm un uzdevumiem ir attēlots t.s. stratēģijas kartē.

5.zīm. E-pārvaldes izveides stratēģijas karte

5.1. Valsts pārvaldes modernizācijas

politisko un organizatorisko

priekšnoteikumu radīšana

5.1.1. Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei

5.1.1.1. Valsts pārvaldes modernizācija gan pēc stratēģiskās nozīmes, gan pēc nepieciešamās resursu mobilizācijas ir uzskatāma par tikpat nozīmīgu un svarīgu uzdevumu kā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vai pievienošanās NATO. Šī uzdevuma izpilde ir iespējama tikai ar sabiedrības vairākuma atbalstu. Tāpēc ir nepieciešama aktīva sabiedrības informēšana, kā arī diskusija par šiem jautājumiem.

5.1.1.2. Valdībai ir jāvienojas par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm un konsekventi tās jāievēro savā darbībā. E-pārvaldes prioritārajam statusam ir jāatspoguļojas gan programmatiskajos dokumentos, gan arī lēmumos par budžeta prioritātēm.

5.1.1.3. E-pārvaldes principu ieviešana valsts pārvaldē nozīmē radikālas izmaiņas. Lai tās īstenotu, nepietiek izstrādāt koncepcijas un darba plānus un formāli kontrolēt to izpildi. Šādas izmaiņas pēc būtības var notikt tikai tad, ja katrā valsts pārvaldes iestādē ir līderis, kurš virza šīs izmaiņas, mobilizē cilvēkus, radoši un aktīvi risina problēmas.

5.1.1.4. Valsts mērogā šāda līdera loma ir jāuzņemas valdībai, ministriju līmenī - ministriem vai kādai no vadošajām ministrijas amatpersonām (valsts sekretāram), savukārt valsts pārvaldes iestāžu līmenī - iestādes vadītājam vai kādam no viņa vietniekiem.

5.1.2. E-ministra nozīmēšana

5.1.2.1. E-pārvaldes izveide, kā arī citu t.s. e-jautājumu risināšana (e-komercijas attīstīšana, Interneta pieejamības nodrošināšana, sabiedrības izglītošana Interneta u.c tehnoloģiju lietošanā utt.) ir valsts nozīmes stratēģiska problēma, kas, no vienas puses, pārsniedz vienas ministrijas kompetences ietvarus, no otras puses, prasa, lai to risināšanu un koordinēšanu uzņemtos politiski atbildīga amatpersona ar attiecīgu ietekmi.

5.1.2.2. Tādējādi būtu loģiski, ka valdības sastāvā tiktu izveidots e-ministra amats (līdzīgi kā tas ir citās valstīs), kurš nodarbotos ar iepriekš minētajiem jautājumiem. Faktiski šis ministrs būtu atbildīgs par e-Latvijas un e-pārvaldes programmās izvirzīto uzdevumu koordināciju un izpildi.

5.1.2.3. Ir iespējami 2 varianti e-ministra posteņa izveidē:

• 1. variants. Kāds no esošajiem ministriem uzņemas papildu funkcijas, kas saistītas ar gan ar e-Latvijas, gan e-pārvaldes programmu izpildes koordinēšanu un nodrošināšanu

o „+": līdzekļu ietaupījums, netiktu mainīta pašreizējā Ministru kabineta struktūra un sastāvs;

o „-": esošajiem ministriem var nebūt pietiekoši daudz laika e-jautājumu risināšanai; iespējama vienas ministrijas interešu prevalēšana;

• 2. variants. Tiek izveidots jauns ministra postenis (Ministru prezidenta biedra statusā);

o „+": var veltīt pietiekošu uzmanību tikai e-jautājumu risināšanai; „neitralitāte" attiecībās ar pārējām ministrijām;

o „-": papildu izmaksas, nav skaidrības par šī ministra statusu.

5.1.3. Centrālās e-projektu vadības vienības izveide

5.2.3.1. E-pārvaldes ieviešana nozīmē daudzu atsevišķu, taču tajā pašā laikā savstarpēji saistītu projektu īstenošanu, kuri tiktu īstenoti gan valdības, gan ministriju, gan atsevišķu iestāžu un pašvaldību līmenī.

5.1.3.2. Ir acīmredzams, ka pašreizējā valsts pārvaldes struktūrā nav tādas institūcijas, kas varētu uzņemties centralizēto projektu īstenošanu, kā arī ministriju un iestāžu projektu koordināciju. Tāpēc sekmīgai e-pārvaldes ieviešanai pie Valsts kancelejas jāizveido e-projektu vadības vienība, kura varētu pildīt iepriekš minētās funkcijas (līdzīgi Eiropas integrācijas birojam).

5.1.3.3. Projektu vadības vienības vadītāja (amata nosaukums varētu būt e-projektu direktors), kā arī viņa vietnieku amatos ir jāpieņem kvalificēti un lielu projektu īstenošanā pieredzējuši speciālisti. Tas nozīmē, ka jāparedz konkurētspējīgs atalgojums (iespējams, šo funkciju var nodrošināt, slēdzot speciālu līgumu ar konsultāciju firmu(-ām), kas specializējas šādu pakalpojumu sniegšanā).

5.1.3.4. CEPVV loģiski papildinātu R.Mauntfīlda ieteikto Valsts kancelejas funkciju paplašināšanu (t.s. „Jaunā kanceleja"). Paplašinātās valsts kancelejas struktūra (papildinot to ar CEPVV) ir attēlota zīmējumā. Saskaņā ar R.Mauntfīlda ieteikumu šādas faktiski jaunas institūcijas izveide nodrošinātu valdības spēju kopumā realizēt saskaņotu pārvaldi, kā arī mehānismu nepieciešamo valsts pārvaldes reformu veikšanai. Jaunā kanceleja kopumā turpinātu strādāt Ministru kabineta labā, bet ikdienā darbotos ministru prezidenta vadībā. Politisku vadību pār atsevišķiem Jaunās kancelejas darba virzieniem (e-pārvaldes izveide, e-Latvijas uzdevumu izpildes koordinācija u.c.) uzņemtos e-ministrs.

 

5.2. Demokrātijas nostiprināšana

(valsts politiku un lēmumu atbilstības

sabiedrības interesēm palielināšana)

5.2.1. Šī uzdevumu grupa ir vērsta uz saišu stiprināšanu starp valsti un sabiedrību, palielinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami izstrādājamo politiku un lēmumu kvalitātes uzlabošanai.

5.2.1. Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu.

5.2.1.1. Visos valsts pārvaldes līmeņos jārealizē princips, ka sabiedrībai jābūt pieejamai pilnīgi visai likumdošanā paredzētai informācijai par valsts pārvaldes darbu, ieskaitot valsts pārvaldes politiku, pieņemtos lēmumus, un naudas līdzekļu detalizētu izlietojumu. Lai arī sabiedrības informēšanai var tikt izmantoti dažādi mediji, acīmredzot kā vislētākais un efektīvākais būtu jāmin tieši Internets.

6. zīm. Valsts kancelejas funkciju paplašināšana

5.2.1.2. Šī uzdevuma ietvaros centralizēti jāizstrādā vienoti standarti valsts iestāžu WWW mājas lapām, kā arī noteikumus un vadlīnijas tam, kā būtu organizējama iestāžu informācija. Tas nodrošinātu iespēju atsevišķo iestāžu mājas lapas integrēt vienotā valdības portālā (vai portālos), kas ļautu iedzīvotājiem ātri un ērti atrast tos interesējošo informāciju. Valdības, kā arī pašvaldību pakalpojumu portālu izveide, ir jāuzskata par prioritāriem šā uzdevuma ietvaros risināmiem jautājumiem.

5.2.1.3. Šī uzdevuma ietvaros ir jāprecizē normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina informācijas sniegšana (piemēram, MK 03.08.1999. noteikumi Nr. 275). Papildināmajos normatīvajos aktos ir jāparedz norma, ka visām valsts iestādēm ir jāpublicē Internetā detalizēta informācija par iestādes pārziņā esošo līdzekļu izlietojumu. Tas ir ļoti vienkāršs, tajā pašā laikā efektīvs veids, kā ierobežot nelietderīgus tēriņus un nodrošināt sabiedrības kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu.

5.2.1.4. Par informācijas saturu ir atbildīga konkrētā institūcija. WWW lappušu mākslinieciskā un tehniskā izveide un uzturēšana varētu tikt veikta arī centralizēti (resursu un izmaksu ekonomijas nolūkā). Iestāžu WWW lapu veidošanas un uzturēšanas centralizācijas jautājums ir jāizskata nākamā posma (rīcības plāna) izstrādes laikā.

5.2.2. E-vēlēšanas un e-referendumi

5.2.2.1. Internets, kā arī citi elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ne tikai ātri un efektīvi izplatīt informāciju, bet arī noskaidrot sabiedrības viedokļus par vienu vai otru jautājumu. Balstoties uz personu elektroniskās autentifikācijas iespējām, gan no tehniskā, gan juridiskā viedokļa nav nekādu ierobežojumu tam, lai pilsonis vēlēšanās vai referendumā varētu izteikt savu gribu elektroniskā veidā. Daudzās valstīs jau ir uzsākti pirmie pilotprojekti Interneta izmantošanai vēlēšanu procesā.

5.2.2.2. Šādu risinājumu izveide nodrošinātu daudz efektīvāku un tiešāku mehānismu iedzīvotāju gribas noskaidrošanai un būtiski sekmētu demokrātisko principu nostiprināšanos. Tas, iespējams, palielinātu arī vēlētāju aktivitāti vēlēšanās.

5.2.2.3. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka, lai šādu vēlēšanu mehānismu varētu realizēt, tam ir nepieciešams izveidot atbilstošu informācijas sistēmu, veikt izmaiņas Satversmē, kā arī vēlēšanu likumdošanā, izveidot elektroniskā paraksta darbībai nepieciešamo infrastruktūru, apmācīt vēlēšanu organizēšanā iesaistītos darbiniekus utt. Tas prasīs pietiekoši nopietnas investīcijas.

5.2.2.4. Tāpēc šis jautājums vēl ir papildus jāizpēta, kā arī jāapspriež sabiedrībā. Kā viens no nākamā posma darbiem jāparedz speciālas darba grupas izveide, kas sagatavotu konkrētus priekšlikumus šī uzdevuma risināšanai.

5.2.3. Saziņa ar sabiedrību

5.2.3.1. Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt nepārtrauktā kontaktā ar sabiedrību. Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi dod iespēju to efektīvi nodrošināt.

5.2.3.2. Atbildīgo amatpersonu elektroniskā pasta adresēm jābūt publiski pieejamām. E-pastam jākļūst par galveno saziņas līdzekli starp valsts pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ir jāpapildina attiecīgie likumdošanas akti, lai elektriski nosūtītai vēstulei vai pieprasījumam nodrošinātu tādu pašu statusu kā papīra formāta vēstulei vai pieprasījumam.

5.2.3.3. Tāpat ir jāveicina politiķu un citu atbildīgo amatpersonas līdzdalība dažādos Interneta diskusiju forumos (Interneta sarunvietas, vētuļkopas). Internetam nākotnē jākļūst par vidi, kurā politiķi sazinās ar saviem vēlētājiem, kurā notiek sabiedriski politisko viedokļu veidošanās, sabiedriskās domas aptaujas utt.

5.2.4. Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana

5.2.4.1. Lai valsts pārvaldes darbs atbilstu sabiedrības interesēm, jābūt mehānismam, kas iedzīvotāju vajadzības un vēlmes pārveidotu sistemātiskā, koordinētā un mērķtiecīgā valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Viena no pašreizējās valsts pārvaldes problēmām ir tā, ka bieži, neskatoties uz labo politisko gribu un nodomiem, daudzi no konkrētajiem dažādu līmeņu valsts pārvaldes lēmumiem un to īstenošanas pasākumiem izrādās nepilnīgi vai pat pretrunā ar to sākotnējo mērķi.

5.2.4.2. Šie jautājumi detalizēti iztirzāti Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu, kurā kā viens no galvenajiem valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes nostiprināšanas uzdevumiem ir minēta valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana. Ziņojumā ir minēti arī konkrēti ieteikumi šajā jomā. Daļa no tiem jau ir īstenoti (piemēram, izveidots politikas koordinācijas departaments, uzsākts darbs pie valsts pārvaldē strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma sistēmas pilnveidošanas u.c).

5.2.4.3. Var likties, ka šī problēma ir specifisks valsts pārvaldes reformas jautājums, kas tieši nav saistīts ar pakalpojumu sniegšanas un valsts pārvaldes darba elektronizāciju. Tajā pašā laikā, palielinoties valsts iestāžu darba caurspīdīgumam un pastiprinoties sabiedrības ietekmei uz valsts pārvaldi, tieši valsts institūciju nespēja pieņemt kvalitatīvus un saskaņotus lēmumus var kļūt par šķērsli viena no galvenā e-pārvaldes pamatprincipa (valsts politiku un lēmumu atbilstība iedzīvotāju interesēm) īstenošanai.

5.2.4.4. Tāpēc e-pārvaldes programmas īstenošanas gaitā šim jautājumam jāvelta īpaša uzmanība, un rīcības plāna izstrādes gaitā jāizstrādā konkrēti risinājumi šī uzdevuma izpildei.

 

5.3. Valsts pārvaldes struktūras

un procesu pilnveidošana

5.3.1. Kā norādīts iepriekš, novērojama pašreizējās valsts pārvaldes iestāžu sniedzamo pakalpojumu fragmentācija (no klienta viedokļa vienota pakalpojuma sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes), kā arī pakalpojumu pārklāšanās un dublēšanās. Viena no e-pārvaldes izveides pamattēzēm ir tāda, ka nav jēgas automatizēt un elektronizēt pašreizējos procesus. Patiesais ieguvums būtu tieši no valsts pārvaldes funkciju un struktūras racionalizācijas, gan piemērojot tos jaunajiem pakalpojumu sniegšanas modeļiem, gan arī maksimāli izmantojot IT iespējas. Tādējādi valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana un Interneta un IT ieviešana pakalpojumu sniegšanā faktiski ir viena procesa divas neatņemamas sastāvdaļas, kuras var tikt veiksmīgi risinātas tikai kopā. Tāpēc šādu organizatorisku un it kā ar IT nesaistītu jautājumu risināšana tiek ieteikta veikt vienotas e-pārvaldes izveides programmas ietvaros.

5.3.1. Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana

5.3.1.1. Jebkura organizācijas sakārtošana jāsāk ar precīzu organizācijas biznesa (sniedzamo pakalpojumu) definēšanu. Tas attiecas gan uz privātuzņēmumiem, gan valsts pārvaldes iestādēm. Tāpēc kā viens no prioritāriem e-pārvaldes izveides darbiem ir precīzi noteikt valsts nodrošināmos sabiedriskos pakalpojumus. Katram sabiedriskajam pakalpojumam ir jānosaka arī konkrēti kvantitatīvi izmērāmi rādītāji (piemēram, maksimālais lēmuma pieņemšanas un/vai atbildes sniegšanas laiks).

5.3.1.2. Šis uzdevums veicams vairākos līmeņos. Vispirms valdības līmenī centralizēti jānosaka galvenie pakalpojumi, un prioritātes. Tad ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu ietvaros jāveic to pakalpojumu un funkciju detalizācija un specificēšana, kuras tām uzticētas. Līdzīgs process būtu jāveic arī pašvaldībās.

5.3.1.3. Veicot šo darbu, svarīgi apzināt tos pakalpojumus un funkcijas, kurus pašreiz nodrošina valsts iestādes. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu definēšanā noteicošais ir nevis tas, ko pašreiz de facto dara valsts institūcijas, bet gan kādus pakalpojumus un funkcijas iedzīvotāji vēlas un ko valdība (pašvaldība) politiski apņēmusies sniegt sabiedrībai par nodokļu maksātāju naudu. Pakalpojumu klāstā būs arī piespiedu pakalpojumi (t.i., konkrētam indivīdam negribēti, taču visai sabiedrībai kopumā nepieciešami), piemēram, nodokļu iekasēšana.

5.3.1.4. Iedzīvotāju vēlmju noskaidrošanai jāizmanto klientu aptaujas un socioloģiskie pētījumi.

5.3.1.5. Funkciju sadalei starp sabiedrību un valsti, starp centrālo valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī starp valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, tai ir jāiegūst optimāls decentralizācijas līmenis. Ņemot vērā, ka, sabiedrībai attīstoties, mainās funkciju nepieciešamība, jāattīsta sistemātiska pieeja funkciju nepieciešamības un atbilstības izvērtēšanai.

5.3.1.6. Valsts nodrošināmie pakalpojumi un funkcijas jāsašaurina tā, lai nodokļu maksātājs finansētu tikai sabiedrībai un valstij nepieciešamos izdevumus.

5.3.2. Pakalpojums jāuztic tai institūcijai vai struktūrai, kura indivīdam ir vispieejamākā (no centrālās valsts pārvaldes uz pašvaldībām, no centrālās valsts pārvaldes uz pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām utt.).

5.3.3. Pakalpojumi jāgrupē atbilstoši klienta dzīves situācijām . Iedzīvotāju un uzņēmumu saskare ar valsts pārvaldes iestādēm notiek saistībā ar konkrētiem notikumiem viņu dzīvē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, bērna piedzimšana, kļūšana par bezdarbnieku, dzīves vietas maiņa, nekustamā īpašuma iegāde utt.), un tajā bieži ir iesaistītas vairākas iestādes. Kā minēts iepriekš, viens no e-pārvaldes pamatprincipiem ir pakalpojumu grupēšana un sniegšana atbilstoši šīm dzīves situācijām (t.s dzīves situāciju modelis ( life event model )). Klientam faktiski nav jāzina, cik un kādas valsts iestādes ir iesaistītas pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpēc, nosakot sniedzamos pakalpojumus, tie jāstrukturē un jāgrupē tieši atbilstoši klienta dzīves situācijām, nevis pēc tām iestādēm/ struktūrvienībām, kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma (vai tā daļas) sniegšanu.

5.3.1.1. Šāda valsts pārvaldes pakalpojumu un funkciju apzināšana un sistematizēšana ir priekšnoteikums tam, lai varētu atrast efektīvākos un racionālākos veidus to nodrošināšanai. Un ir pietiekams pamats domāt, ka pašreizējā valsts pārvaldes organizāciju struktūra ir tālu no pilnības un ka tos pašus (un daudz kvalitatīvākus) pakalpojumus sabiedrībai var nodrošināt arī citos veidos.

5.3.2. Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana

5.3.2.1. Šī uzdevuma ietvaros jāveic sistemātiska un visaptveroša valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana. Tā notiktu divos līmeņos:

• Valsts pārvaldes institūciju un iestāžu un to veicamo funkciju optimizēšana;

• Katras konkrētās struktūrvienības/ iestādes iekšējā darba pilnveidošana.

5.3.2.2. Galvenie jautājumi, kas jārisina šī uzdevumu ietvaros, ir šādi:

• Klientu orientētās kultūras ieviešana valsts pārvaldes organizācijās. Šim principam jābūt iemiesotam visos organizācijas darbības elementos, sākot ar organizācijas mērķu un vērtību deklarācijām, beidzot ar organizācijas iekšējo struktūru un darbības mērīšanu un novērtēšanu;

• Pakalpojumu sniegšanas/ klientu apkalpošanas ( front-office ) nodalīšana no pārējām funkcijām ( back-office );

• Optimāla daudzkanālu pakalpojumu piegādes modeļa izvēle (vairāku piegādes kanālu kombinēšana) atkarībā no pakalpojuma specifikas un klientu vēlmēm: tieša apkalpošana, apkalpošana, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, Internetu, mobilos sakarus, digitālo televīziju (kaut kad nākotnē) u.c.;

• Darbības efektivitātes palielināšana, izmantojot kopējos pakalpojumu centrus ( shared service center ) un ārpakalpojumus ( outsourcing ). Valsts pārvaldes iestādēm ir jākoncentrējas uz savu pamatfunkciju izpildi (politiku noteikšana un īstenošana). IT resursu pārvaldība, grāmatvedība, kā arī klientu apkalpošana var tikt uzticēta dažāda veida ārējām organizācijām;

• Intensīvu horizontālo saišu starp valsts pārvaldes struktūrām veicināšana, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu un konsultācijas iespējas, kā arī novērstu resorisku pieeju valsts darbā.

5.3.2.3. Centralizētā līmenī jāveic valsts pārvaldes struktūras kopējā optimizācija un jāizstrādā kopēja pieeja un vadlīnijas. Savukārt, katras iestādes darba pilnveidošana ir attiecīgas iestādes vadītāja kompetencē.

5.3.2.4. Šī uzdevuma izpildes detalizēts plāns un metodes, nosakot centrālās projektu vienības, ministriju un iestāžu atbildību, ir jāizstrādā nākamā e-pārvaldes izveides posma (rīcības plāna izstrāde) ietvaros.

5.3.3. Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija

5.3.3.1. Pakalpojumu „ģeogrāfiskā" pieejamība ir tikpat svarīgs aspekts kā pakalpojumu kvalitāte. Jānodrošina, lai pakalpojumi būtu pieejami maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīves vietai. Tajā pašā laikā pakalpojumu sniegšanas vietu skaitam jābūt „saprāta" robežās, lai varētu nodrošināt pieņemamu efektivitātes līmeni.

5.3.3.2. Šobrīd, kad lielu daļu ikdienas pakalpojumu nodrošina pašvaldības, saistībā ar pašvaldību reformu šis jautājums ir nokļuvis diskusiju centrā. Lielā mērā argumentācija saistībā ar pašvaldību apvienošanos ir saistīta tieši ar sabiedrisko pakalpojumu pieejamību pēc reformas.

5.3.3.3. Atbilstoši mūsdienīgai (e-pārvaldes ietvaros piedāvātai) pieejai šie jautājumi (pašvaldību konsolidācijas pakāpe un pakalpojumu pieejamība) ir šķirami. Pirmais ir saistīts tikai ar attiecīgās teritorijas spēju pašpietiekami funkcionēt un īstenot konkrētus attīstības projektus, savukārt, otrais (pakalpojumu pieejamība) ir risināms kontekstā ar daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas pieeju, izvēloties optimālo veidu, kā maksimāli efektīvi nodrošināt viena vai otra pakalpojuma pieejamību. Tā, piemēram, lielākās apdzīvotās vietās varētu veidot vairākām institūcijām kopīgas klientu apkalpošanas zāles, savukārt, mazākās - varētu izvietot Interneta pieejas kioskus (piemēram, pasta nodaļā vai veikalā). Tāpat efektīva un universāla pakalpojumu sniegšanas metode ir telefons, kur ģeogrāfiskais faktors vispār zaudē nozīmi.

5.3.3.4. Tādejādi kā viens no e-pārvaldes uzdevumiem (paralēli pakalpojumu noteikšanai) ir pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija. Šis uzdevums ir veicams ciešā koordinācijā ar teritoriāli - administratīvās reformas pasākumiem vai arī iespējams tās ietvaros (jāprecizē rīcības plānā).

5.3.4. Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana

5.3.4.1. Priekšnoteikums tam, lai varētu objektīvi izvērtēt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un organizācijas darbības efektivitāti, ir attiecīgo rezultatīvo un procesu rādītāju mērīšanas un salīdzināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana.

5.3.4.2. Rezultatīvie rādītāji raksturo organizācijas darbības gala rezultātu. Valsts pārvaldes gadījumā tie būtu sabiedriskie pakalpojumi. Rezultatīvie rādītāji varētu būt, piemēram, apkalpoto klientu skaits, klienta apkalpošanas ilgums, sūdzību skaits, klientu apmierinātības novērtējums utt.

5.3.4.3. Procesu rādītāji raksturo organizācijas iekšējos procesus. Tie varētu būt, piemēram, viena klienta apkalpošanas pašizmaksa, iepirkuma darījuma pašizmaksa, iepirkuma izpildes vidējais ilgums u.c.

5.3.4.4. Tādājādi viens no būtiskiem e-pārvaldes programmas uzdevumiem ir vienveidīgas valsts pārvaldes iestāžu darbības rādītāju sistēmas izstrāde un ieviešana (katrai iestādei, protams, būs savi rādītāji, taču daļa no viņiem būs arī vienādi), kas būtu pamats iekšējai uzskaitei, kā arī iestāžu darbības analīzei.

5.3.4.5. Darbības rādītāju sistēmas pamatprincipi un detalizēts tās izstrādei un ieviešanai nepieciešamais darba plāns ir jāizstrādā nākamā posma ietvaros.

 

5.4. Daudzkanālu pieejas ieviešana

pakalpojumu sniegšanā

5.4.1. Viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes modernizācijas elementiem ir daudzkanālu pieeja pakalpojumu sniegšanā. Šim jautājumam ir divas dimensijas:

• Pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot dažādus piegādes veidus: tieša apkalpošana, telefons, internets, mobilie sakari, digitālā TV u.c.;

• Pakalpojumi tiek sniegti, piesaistot citas (arī privātas) organizācijas.

5.4.2. Jautājums par ārēju, tai skaitā privātu organizāciju iesaistīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir īpaši būtisks. Tas ļauj, no vienas puses, nodrošināt labāku pakalpojumu, no otras puses, paver visdažādākās iespējas sadarbībai starp valsts pārvaldes iestādēm un privātiem uzņēmumiem.

5.4.3. Ieviešot daudzkanālu pieeju pakalpojumu sniegšanā (t.sk. uzticot pakalpojumu sniegšanu privātām organizācijām), pilnīgi pieļaujama situācija, kad izveidojas konkurence vairāku kanālu starpā, kas sekmētu pakalpojumu kvalitātes un to darbību nodrošinošo organizāciju efektivitātes pieaugumu.

5.4.4. No komerciālā viedokļa šādai integrētai valsts izveidotai kontaktvietai (jeb kanālam) (piemēram, fiziska vai Interneta vieta, kur tiek kārtoti visi ar nekustamo īpašumu saistītie jautājumi) ir liela vērtība, jo tas ļauj attiecīgās nozares firmām ātri un efektīvi sasniegt savu potenciālo klientu. Tas ir pamats dažādiem sadarbības modeļiem: investīciju piesaistei, kanāla izmantošanas iespēju pārdošanai, sabiedrisko pakalpojumu integrācijai citos komerciālos pakalpojumos utt.

5.4.5. No otras puses, tas rada risku negodprātīgai šo iespēju izmatošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt priekšnoteikumus un noteiktu kārtību šāda modeļa īstenošanai gan no normatīvā, gan tehniskā, gan darbināšanas aspekta.

5.4.2. Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde

5.4.2.1. Optimālo pakalpojumu piegādes kanālu izvēle ir par to atbildīgās iestādes kompetencē. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un palīdzētu institūcijām šajā darbā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus noteikumus un vadlīnijas.

5.4.3. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā

5.4.3.1. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir saistīta ar virkni jautājumu:

• Pakalpojumu sniegšanas licences un to piešķiršanas kārtība (izsoļu/konkursu kārtība, eksluzivitātes jautājumi u.c.);

• Pakalpojumu sniegšanas līgumi ( service level agreement ) - līgumi starp pakalpojumu sniedzēju un pasūtītāju (valsts institūciju) par nodrošināmo pakalpojumu noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;

• Privāto investīciju piesaistīšanas kārtība.

5.4.3.2. Šo, kā arī ar tiem saistīto jautājumu risināšana jāveic sistemātiski un plānveidīgi, ievērojot gan sabiedrības, gan uzņēmēju intereses, nepieļaujot negodīgu konkurenci, kā arī valsts iestāžu darbinieku negodprātību. Tāpēc viens no būtiskiem e-pārvaldes izveides uzdevumiem ir attiecīgas koncepcijas un normatīvo dokumentu izstrāde.

5.4.3.3. Kā piemēru tam, kā šie jautājumi varētu tikt risināti, ir minama Lielbritānija [18][19].

 

5.5. Pakalpojumu sniegšanas

elektronizācija

5.5.1. Interneta un citu elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā noteikti ir būtiskākais un arī manāmākais e-pārvaldes ieviešanas rezultāts. Ir acīmredzami, ka Internets ir ērts un efektīvs pakalpojumu sniegšanas veids, un nenoliedzami, ka nākotnē tas kļūs par noteicošo.

5.5.2. Saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendēto pieeju pēc pakalpojuma "elektronizācijas pakāpes" var izšķirt 4 līmeņus:

• 1. līmenis: Informēšana - informācija par pakalpojumiem ir pieejama internetā;

• 2. līmenis: Mijiedarbība - veidlapu un dokumentu sagatavju lejupielāde;

• 3. līmenis: Divvirzienu mijiedarbība - klientu identifikācija, veidlapu un informācijas elektroniska iesniegšana papīra dokumentu vietā;

• 4.līmenis: Darījumu apstrāde - pakalpojuma pilna apstrāde, ieskaitot lēmuma pieņemšanu, informēšanu, maksājumu kārtošanu.

5.5.3. Pirmo divu līmeņu sasniegšana nebūtu īpaši sarežģīta, taču pilnai pakalpojumu elektronizācijai ir nepieciešams nopietns darbs, kas, saprotams, nav paveicams vienā mirklī. Ne visi pakalpojumi ir sniedzami tikai elektroniski (piemēram, reģistrējot automašīnu, ir nepieciešama tās fiziska klātbūtne). Tajā pašā laikā ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt visu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību 3. vai 4. līmenī, izņemot tos, kur nepieciešama klienta fiziska klātbūtne.

5.5.4. Detalizēta konkrēto pakalpojumu elektronizācijas plānošana (kurus pakalpojumus, cik lielā pakāpe un kad būtu jāelektronizē) būtu jāveic reizē ar pakalpojumu definēšanu un piegādes kanālu plānošanu nākamajos e-pārvaldes izveides posmos. Šobrīd kā sākotnējo plānu pirmajā kārtā elektronizējamiem pakalpojumiem var pieņemt tālāk minētos 12 iedzīvotājiem un 20 uzņēmumiem domātos pakalpojumus (kas faktiski sakrīt ar Eiropas Savienības rekomendētajiem).

5.5.1. Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C)

5.5.1. Kā būtiskākos pirmajā kārtā elektronizējamos pakalpojumus iedzīvotājiem var minēt (iekavās maksimālais elektronizācijas līmenis):

• Ienākumu deklarēšana, nodokļu samaksa un ar to saistītie pakalpojumi (4);

• Darbā iekārtošanās pakalpojumi (3);

• Sociālās apdrošināšanas izmaksas un sociālie pabalsti (ārstēšanās, bērnu, bezdarba, studentu) (4);

• Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana (3);

• Automašīnu reģistrācija (3);

• Būvniecības atļauju iegūšana (4);

• Iesniegumi policijai (3);

• Bibliotēku pakalpojumi (3);

• Dzimšanas un laulību reģistrācija (3);

• Pieteikšanās augstākajās mācību iestādēs (4);

• Dzīves vietas (maiņas) deklarēšana (3);

• Veselības aprūpes pakalpojumi (neklātienes konsultācijas, apmeklējumu pieteikšana, norīkojumi) (4).

5.5.2. Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem (G2B)

• Jauna uzņēmuma reģistrācija (4);

• Sabiedriskais iepirkums (4);

• Darbinieku sociālo maksājumu veikšana (4);

• Uzņēmuma nodokļu (ienākuma, PVN u.c.) deklarēšana, samaksa un ar to saistītie pakalpojumi (4);

• Muitas deklarācijas (4);

• Informācijas iesniegšana statistikas pārvaldē;

• Dažādas atļaujas un licences (4);

• Komercķīlu reģistrācija (4).

5.5.3. Valdības centrālais portāls

5.5.3.1. Lai varētu ērti un ātri izmanot pakalpojumus elektroniski, jāizveido personalizējams centrālais sabiedrisko pakalpojumu portāls kā dabisks sākumpunkts klientu komunikācijai ar valsts pārvaldes iestādēm.

 

5.6. Valsts pārvaldes iekšējā darba

( back-office ) informatizācija

5.6.1. Lai nodrošinātu pakalpojumu integrētu sniegšanu, nepieciešams pārkārtot un pilnveidot arī valsts pārvaldes institūciju iekšējo darbu, to, ko angliski mēdz dēvēt par back-office . Šī darba pilnveidošana ietver gan procesu, gan organizatoriskos (skat. 5.3. sadaļu), gan, protams, arī IT jautājumus. IT problemātika ir tikai viena no pilnveidošanas dimensijām, taču bieži tieši IT risinājumi ir vissarežģītākie un vislielākās investīcijas prasošie. Tāpēc jautājumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes informatizāciju, noteikti jāvada un jākoordinē centralizēti valdības līmenī.

5.6.2. Iekšējā darba pilnveidošanai IT kontekstā ir divi galvenie aspekti:

• Iekšējo procesu automatizācija un efektivitātes uzlabošana, izmantojot IT;

• Organizāciju procesu un iekšējo informācijas sistēmu integrācija, lai nodrošinātu arī pakalpojumu integrāciju uz dzīves situāciju modeļa bāzes.

5.6.1. Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošana

5.6.1.1. Par valsts pārvaldes institūcijas IS izveidi ir atbildīga iestādes vadība. Tajā pašā laikā valstij jānosaka kopējā politika valsts informācijas resursu pārvaldībā, principi tam, kā jāveido un jādarbina valsts informācijas sistēmas.

5.6.1.2. Tas nozīmē, ka centralizēti jāizstrādā normatīva un metodoloģiska rakstura dokumenti, kā arī jāveic attiecīgs koordinācijas, uzraudzības un metodoloģiskā atbalsta darbs.

5.6.1.3. Jautājumi, kas prasa centralizētu reglamentāciju un risināšanu:

• Valsts informācijas resursu pārvaldības un drošības nodrošināšanas principi (resursu turētājs, tā atbildība un pienākumi, drošības nodrošināšanas kārtība, atbildība u.c.);

• Sistēmu izveides process (sistēmas izveides dzīves cikls (posmi), dokumentācija, testēšana u.c.);

• Ārējo pakalpojumu izmantošana sistēmu izveidē un darbināšanā (pasūtāmie darbi, sadarbības modeļi, tipveida izsoļu un konkursu nolikumi, tipveida līgumi u.c.);

• Valsts institūciju darbinieku apmācība un metodiskais atbalsts;

• Informācijas sistēmu izveides un darbināšanas revīzija (audits);

• Centralizētu IT projektu izpilde;

• Kopīgas IT infrastruktūras izmantošana un tehnisko risinājumu saskaņošana.

5.6.1.4. Daudzi no šiem jautājumiem jau tiek sekmīgi risināti (skat. 3.1. sadaļu), taču līdz šim ir trūkusi sistemātiska un kompleksa pieeja, tādēļ pat ar šo jomu saistīto speciālistu vidū nav vienprātības par atsevišķām pamatnostādnēm (piemēram, diskusija saistībā ar likumprojektu par valsts nozīmes informācijas sistēmām).

5.6.1.5. Pašreiz valsts politikas noteikšanas un koordinēšanas funkcijas veic Satiksmes ministrijas Informātikas departaments. Lai nodrošinātu iepriekšminēto uzdevumu izpildi ir skaidrs, ka gan šī departamenta funkcijas, gan resursi ir jāpalielina (gan arī iespējams jāmaina tā statuss).

5.6.1.6. E-pārvaldes rīcības plānā jāparedz konkrēti pasākumi valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošanai.

5.6.2. Valsts institūciju informācijas sistēmu plānošana un izveide

5.6.2.1. Katrai valsts pārvaldes institūcijai jābūt izstrādātam IS stratēģiskajam plānam, kurš izriet no kopējās iestādes attīstības un modernizācijas stratēģijas un ir saskaņots ar to. Šajā plānā jānosaka, kādā veidā tiks izmantotas informācijas tehnoloģijas, lai atbalstītu organizācijas darbības mērķu sasniegšanu, kā arī jāformulē pamatnostādnes par to, kā nepieciešamās informācijas sistēmas tiks izveidotas, uzturētas un darbinātas.

5.6.2.2. IS izveides process jāorganizē, pamatojoties uz stratēģisko plānu, kā arī ņemot vērā vispārpieņemto pieeju IS izveidē (kas ir atspoguļota attiecīgos Latvijas un starptautiskajos programminženierijas standartos, piemēram, J-STD-016, IEEE12207 u.c.). Ļoti būtiski, lai valsts pārvaldes sistēmu izveide notiktu, veicot pilnu sistēmas izveides dzīves ciklu: koncepcija, prasības, projekts, izstrāde, testēšana, ieviešana, uzturēšana. Tai jābūt arī pienācīgi dokumentētai. Tas nodrošinātu izstrādātās sistēmas atbilstību biznesa prasībām, izstrādes procesa kontrolējamību un risku samazināšanu, neatkarību no izstrādātājiem, sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas iespējas, kā arī kopumā investīciju mērķtiecīgāku izlietojumu un atdevi.

5.6.2.3. Konkrētās valsts institūcijas IS izveide ir attiecīgas institūcijas kompetencē, ko tā veic atbilstoši saviem iestādes modernizācijas plāniem. Centralizētā līmenī jākoordinē atsevišķo IS izveides darbs, kā arī jānodrošina uzraudzība (ieskaitot IS auditus) veidojamajām sistēmām.

5.6.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu integrācija

5.6.3.1. Sniedzot integrētu, klienta dzīves situācijām pakārtotu pakalpojumu, tā nodrošināšanā visdrīzāk būs iesaistītas vairākas valsts institūcijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt mehānismus, kas nodrošinātu, lai valsts institūciju informācijas sistēmas spētu savā starpā sadarboties tādā mērā, kā tas nepieciešams integrēta pakalpojuma nodrošināšanai.

5.6.3.2. Sistēmu integrācija ietver šādu jautājumu risināšanu:

• Valsts nozīmes informācijas resursu identificēšana un atbildīgās institūcijas (resursa turētāja) nozīmēšana;

• Informācijas resursu metamodeļa izveide (informācija par valsts pārvaldībā esošo informācijas resursu struktūru);

• Datu apmaiņas standartu uz XML formāta bāzes izstrāde un uzturēšana;

• Tipveida tehniskie līdzekļi datu apmaiņai starp sistēmām un informācijas piekļuvei no citas sistēmas (XML ziņojumu pārsūtīšanas vide, datu replikācijas mehānismi starp datu bāzēm, lietotāju autorizācijas mehānismi, protokoli un principi informācijas piekļuvei no ārējām aplikācijām utt.).

5.6.3.3. Liela daļa šo jautājumu tiek risināta megasistēmas projekta ietvaros, un jau šobrīd notiek reāla sadarbība starp galvenajiem valsts nozīmes reģistriem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka daudzas megasistēmas projekta ietvaros skartās problēmas ir palikušas tikai deklarāciju līmenī. Nav institūcijas, kuras uzdevumos ietilptu pastāvīga un praktiska šo jautājumu risināšana. Turklāt šie jautājumi bieži tikuši pārlieku politizēti, kā rezultātā ne viss no megasistēmas projektā iecerēta ir ticis realizēts.

5.6.3.4. E-pārvaldes izveides ietvaros megasistēmas projekta laikā aizsāktais jāturpina, nedaudz mainot akcentus (vairāk akcentējot datu apmaiņu uz standartizētu XML ziņojumu bāzes), kā arī paceļot to jaunā organizatoriskā līmenī.

5.6.4. Dokumentu aprites elektronizācija

5.6.4.1. Valsts pārvaldes darbā tiek sagatavoti un pārsūtīti ļoti daudz dažādu dokumentu. Ņemot vērā jaunās IT iespējas, visu šo papīra dokumentu plūsmu ir iespējams gan elektronizēt, gan būtiski optimizēt.

5.6.4.2. Izmantojot elektroniskos parakstus, pilns juridisks spēks var būt arī elektroniskā formā sagatavotiem dokumentiem. Tāpēc kaut kad nākotnē varētu vispār atteikties no papīra dokumentiem (vismaz būtiski tos ierobežot).

5.6.4.3. Jomas, kurās dokumentu apriti varētu elektronizēt, ir šādas:

• Ministru kabineta sēžu elektronizācija (līdzīgi, kā tas veikts Igaunijā);

• Korespondence valsts pārvaldes institūciju starpā;

• Ārējā korespondence (pieņemot un sniedzot atbildes uz elektroniski parakstītas vēstulēm no iedzīvotājiem un organizācijām).

5.6.4.4. Konkrēts dokumentu aprites elektronizācijas risinājums, tā ieviešanas posmi un termiņi jānosaka rīcības plāna izstrādes laikā.

5.6.4.5. Dokumentu aprites elektronizācija valsts kancelejā (ierobežotā veidā) ir viens no piedāvātajiem pilotprojektiem.

5.6.5. Sadarbība ar ES un citu valstu IS (G2G)

5.6.5.1. Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā, ļoti svarīgi ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu iekļaušanos attiecīgajās Eiropas Savienības struktūrās, kā arī sadarbība ar citu valstu radniecīgām institūcijām.

5.6.5.2. Viena no šādas sadarbības jomām ir saistīta ar ES dalībvalstu valstu radniecīgu informācijas sistēmu darba saskaņošanu un datu apmaiņas veicināšanu starp tām ES finansētas programmas IDA ( Inerchange of Data between Administrations ) ietvaros. Arī Latvijai aktīvi jāpiedalās šās programmas darbā, tādējādi nodrošinot attiecīgo sistēmu sadarbību ar ES, kā arī ar citu valstu sistēmām.

5.6.5.3. Jomas, kur šāda sadarbība pirmām kārtām būs nepieciešama, ir muita, nodokļi, uzņēmumu reģistrs, sabiedriskais iepirkums u.c.

 

5.7. Elektronisko pakalpojumu

priekšnoteikumu nodrošināšana

5.7.1. Šeit izklāstīti uzdevumi, kuru izpilde ir nepieciešama, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot Internetu un nākotnē arī citus elektroniskās saziņas līdzekļus, vispār būtu iespējama (nepieciešamie priekšnoteikumi).

5.7.1. E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana

5.7.7.1. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai gan valsts pārvaldes institūcijas, gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi savā starpā sazinātos un kārtotu darījumu elektroniskā veidā, ir nepieciešamās likumdošanas bāzes izveide. Ar e-pārvaldi un e-komerciju saistīto likumdošanas jautājumu loks ir plašs. Galvenie no tiem ir šādi:

• Elektronisko dokumentu un parakstu izmantošana;

• Elektroniskie līgumi;

• Nodokļu jautājumi;

• Patērētāju tiesību aizsardzība;

• Privātuma nodrošināšana un datu aizsardzība;

• Autortiesību jautājumi Internetā;

• Bērnu pasargāšana no nevēlama satura Internetā;

• Interneta domain vārdu jautājumi;

• Kriptogrāfijas izmantošana;

• Noziedzīgas darbības Internetā ierobežošana;

• Telekomunikāciju pakalpojumu regulēšana konverģences apstākļos.

5.7.1.2. Ar treknu šriftu parādītas tās jomas, kurās Latvijā jau ir veikts noteikts darbs, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tā ir tikai neliela daļa no visu problēmu klāsta. Detalizēta pašreizējās likumdošanas analīze kontekstā ar e-pārvaldes izveidi, kā arī nepieciešamo izmaiņu uzskaitījums ir sniegts 2. pielikumā.

5.7.1.3. Pirmais solis ceļā uz e-pārvaldi noteikti būs elektronisko dokumentu ieviešana. Pašreiz ir izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā Elektronisko dokumentu likums, kurš ir izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvas 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā" prasības, un kas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Šī likuma pieņemšana tiesiski nostiprinās arī ar e-pārvaldi saistītos jautājumus.

5.7.1.4. Saistībā ar šī likuma stāšanos spēkā ir nepieciešami grozījumi vairākos esošajos normatīvajos aktos, kā arī atsevišķu jaunu normatīvo aktu izstrāde (elektronisko dokumentu uzkrāšana un arhivēšana, elektronisko dokumentu aprite valsts un pašvaldību iestādēs, dokumentu notariālā apstiprināšana, elektronisko dokumentu izmantošana par pierādījumu saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu un Civillikumu u.c.).

5.7.1.5. Izmaiņas likumdošanā būs nepieciešamas arī saistībā ar vēlēšanu procesa un referendumu elektronizāciju, sabiedriskā iepirkuma elektronizāciju, informācijas pieejamības nodrošināšanu, iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas elektronizāciju, kā arī citu e-pārvaldes ietvaros veicamu uzdevumu īstenošanu. Konkrēts maināmo un no jauna izstrādājamo normatīvo aktu uzskaitījums ir dots 2.pielikumā. Detalizēta šo izmaiņu analīze ir jāveic nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

5.7.1.6. Jāuzsver, ka nacionālās likumdošanas piemērošana visu dzīves jomu elektronizācijai ir sarežģīts un darbietilpīgs uzdevums, kas jāveic sistemātiskā un saskaņotā veidā un kura veikšanai nepieciešama gan starptautisko prasību un likumdošanas prakses, gan nacionālās likumdošanas sistēmas īpatnību pārzināšana. Tāpēc šajā darbā noteikti jāpiesaista profesionāli juristi, kuri specializējas šajā jomā (grūti cerēt ka valsts iestādēs strādājoši darbinieki papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem izstrādās kvalitatīvus un starptautiskām prasībām un likumdošanas praksei atbilstošus likumprojektus, īpaši, šajā jomā).

5.7.2. Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana

5.7.2.1. Lai varētu reāli sākt izmantot elektroniskos parakstus un dokumentus valsts pārvaldē, papildus likumdošanas sakārtošanai ir nepieciešams atrisināt virkni citu jautājumu:

• Ciparu parakstu infrastruktūras izveide un darbības nodrošināšana valsts institūciju iekšienē - valsts iestādēs strādājošiem ciparu parakstus vajadzētu izsniegt un autentiskuma pārbaudes līdzekļus nodrošināt sistemātiskā un plānveidīgā veidā (izveidojot ciparu parakstu infrastruktūru kā koplietošanas servisu, kas būtu saistīts ar vienotu valsts pārvaldē strādājošo personāla uzskaiti, vai arī uzticot to ārējai organizācijai);

• Dokumentu arhivēšanas jautājumu atrisināšana - tas ir arī tehnisks jautājums (elektronisko dokumentu glabāšanai arī ir nepieciešami resursi, tie ir jāarhivē, jānodrošina tiem piekļuve utt.);

• Elektronisko dokumentu izmantošana tiesvedībā - tiesām jābūt tehniski gatavām izskatīt pierādījumus, kas tiek uzrādīti elektronisku dokumentu veidā.

5.7.2.2. Minētie jautājumi ir jārisina sistemātiski un kompleksi šī uzdevuma ietvaros.

5.7.3. Elektroniski lasāmu personas identifikācijas karšu ieviešana

5.7.3.1. Elektronisko dokumentu galvenais priekšnoteikums ir iespēja elektroniski identificēt konkrēto fizisko personu. Kā zināms, personas elektroniskās identifikācijas līdzeklis ir elektroniskais paraksts (ciparu paraksts kā viens no elektroniskā paraksta veidiem). Viens no veidiem, kā katrs iedzīvotājs varētu iegūt elektronisko parakstu, ir izsniegt to reizē ar elektroniski lasāmo identifikācijas karti.

5.7.3.2. Lai arī identifikācijas karte, kurā ir iespējams glabāt elektronisko parakstu, ir dārgāka, šāds risinājums ilgākā laika posmā noteikti atmaksātos, jo tādējādi ir iespējams reāli nodrošināt faktiski visus iedzīvotājus ar uzticamu elektronisko parakstu, kuru varētu izmantot oficiālajā saziņā ar valsts pārvaldes iestādēm.

5.7.3.3. Tādējādi, pieņemot galīgo lēmumu par identifikācijas karšu ieviešanu, ir jāatrod veids kā jau no paša sākuma identifikācijas karti varētu izmantot arī personas elektroniskai autentifikācijai. Īstenībā identifikācijas kartei bez elektroniskā paraksta ir maza jēga, jo tā pēc būtības maz atšķiras no tradicionālās pases (ja nu vienīgi ar izmēru).

5.7.3.4. Šī uzdevuma īstenošana jau notiek. Ņemot vērā elektroniskās identifikācijas nozīmīgumu pakalpojumu sniegšanas elektronizācijā, šis projekts noteikti ir iekļaujams e-pārvaldes izveides programmas sastāvā.

5.7.4. Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana Internetam

5.7.4.1. Tas ir acīmredzams un pilnīgi obligāts priekšnosacījums e-pārvaldes ieviešanai. Ja valsts pārvaldes iestādes Rīgā un daudzu institūciju reģionālās iestādes (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests) ir pieslēgtas tīklam, izmantojot gan VITA (Valsts informācijas tīkla aģentūra), gan arī "Lattelekom" pieslēgumus, tad daudzām iestādēm, īpaši pašvaldībām un to pārziņā esošajām iestādēm vēl nav Interneta pieslēguma.

5.7.4.2. Veidojot valsts pārvaldes iestāžu globālo tīklu, jānodrošina noteikta organizatoriskā kārtība, kā arī noteiktu tehnisku prasību ievērošana (pieejamība, drošība u.c.). Lai arī daudzi no šiem jautājumiem jau ir iztirzāti VITAs koncepcijā, tomēr e-pārvaldes projekta ietvaros vēlreiz jāizanalizē un jāprecizē valsts informatīvā tīkla izveides un darbības principi, kā arī precīzi jānosaka ar tīkla darbību saistīto pušu funkcijas un pienākumi (VITA, fizisko kanālu un Interneta pakalpojumu piegādātāji, lietotāji u.c.).

5.7.5. Interneta pieejamības nodrošināšana sabiedrībā

5.7.5.1. No elektroniskajiem pakalpojumiem nebūs nekādas jēgas, ja lielākā daļa sabiedrības nevarēs tos izmantot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Internets tai nav pieejams. Diemžēl, ņemot vērā zemo Interneta izplatības līmeni (ne vairāk par 10%), tā ir nopietna problēma.

5.7.5.2. Tāpēc reizē ar elektronisko kanālu attīstību ir jādomā, kā šos pakalpojumus varētu padarīt pieejamus plašai sabiedrībai.

5.7.5.3. Viena no metodēm ir realizēt valsts līmeņa programmas, nodrošinot mazturīgos sabiedrības slāņus ar subsidētiem datoriem un Interneta pieslēgumu (šādu ceļu, piemēram, ir gājusi Brazīlija un zināmā mērā plāno iet arī Igaunija).

5.7.5.4. Alternatīvs variants ir t.s. publiskās pieejas kiosku veidošana. Tas nozīmē, ka pastā, bankās, veikalos un citās vietās tiek uzstādīti speciāli Interneta termināli, kurus izmantojot ir iespējams saņemt noteiktus elektroniskos pakalpojumus.

5.7.5.5. Turpmākajos e-pārvaldes izveides posmos jāizstrādā konkrēts rīcības plāns šīs problēmas risinājumam.

5.7.6. Personas datu aizsardzības nodrošināšana

5.7.6.1. Runājot par elektroniskajiem pakalpojumiem, reizē ar to ērtībām un priekšrocībām, diemžēl nākas saskarties arī ar būtiskām problēmām. Piemēram, elektroniskā veidā sazinoties ar pakalpojumu piegādātāju, tam paveras iespēja uzkrāt un arī efektīvi apstrādāt jutīgu privāta rakstura informāciju par pakalpojuma izmantotāju, kuru teorētiski ir pietiekami vienkārši izmantot arī negodprātīgos nolūkos. Īstenībā viens no iemesliem, kas varētu atturēt lielu daļu sabiedrības izmantot elektroniskos pakalpojumu, ir tieši neticība tam, ka valsts pārvaldes iestādes spēs nodrošināt nepieciešamo personas informācijas aizsardzības līmeni.

5.7.6.2. Ņemot vērā, ka, diemžēl, pašreiz lielākajā daļā valsts pārvaldes iestāžu trūkt gan pieredzes, gan tehnisko līdzekļu, gan iekšējās kultūras, kas nepieciešama darbam ar jutīgu informāciju, šādas bažas ir pamatotas.

5.7.6.3. Tādējādi e-pārvaldes ieviešanai jo īpaši svarīgs ir jautājums par personas datu aizsardzību. Pašreiz Latvijā ir pieņemts attiecīgs likums, kā arī izveidota Datu valsts inspekcija, kas ir liels solis problēmas atrisināšanas virzienā. Tajā pašā laikā, lai sabiedrība varētu justies droša, šajā sakarā vēl ir daudz darāmā. Jādomā par reāliem mehānismiem, kā Datu inspekcija varētu pārbaudīt, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir veicis visu nepieciešamo personas datu aizsardzībai (gan sistēmu izstrādes, gan darbināšanas laikā). Datu inspekcija jānodrošina ar nepieciešamajiem resursiem šādas uzraudzības veikšanai, IS auditēšanai būtu jāpiesaista sertificēti IS auditori, utt.

5.7.6.4. Konkrēti risinājumi personas datu aizsardzības nodrošināšanai un sabiedrības uzticības valsts iestādēm palielināšanai ir jāizstrādā nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

 

5.8. Valsts pārvaldē strādājošo

iesaistīšana un motivācija

5.8.1. Zināmā mērā var uzskatīt, ka šī joma ir patstāvīga un visai nosacīti saistīta ar e-pārvaldes jautājumiem. Tajā pašā laikā tas, cik lielā mērā valsts iestādēs strādājošie būs gatavi un vēlēsies strādāt „pa jaunam", faktiski izšķirs e-pārvaldes ieviešanas likteni. Īstenībā valsts pārvaldi jaunā līmenī var pacelt tikai, kardināli mainot visu valsts pārvaldes iekšējo kultūru no inertas, birokrātiskas un neefektīvas izpildstruktūras uz elastīgu, dinamisku, uz klientu orientētu un pastāvīgi izglītojošos organizāciju. Tādējādi šie jautājumi ir nesaraujami saistīti ar e-pārvaldi, kas savā būtībā arī ir jaunās informācijas sabiedrībai raksturīgās pieejas iedzīvināšana valsts pārvaldē.

5.8.1. Pārmaiņu vadīšana

5.8.1.1. E-pārvaldes izveide un ieviešana ir saistāma ar ļoti kardinālu pašreizējā stāvokļa maiņu, kas tiešā veidā skars ļoti daudz cilvēku, vispirms, valsts pārvaldes iestādēs strādājošos. Šādu lielu pārmaiņu gadījumā jārēķinās (un tas ir pilnīgi saprotami) ar cilvēku inerci, neizpratni vai pat noraidošu attieksmi pret pārmaiņām.

5.8.1.2. Tāpēc kā viena no e-pārvaldes izveides programmas komponentēm ir jāparedz pasākumu kopums, kas vērsts uz šīs inerces mazināšanu un cilvēku iesaistīšanu un motivēšanu šo pārmaiņu īstenošanā.

5.8.2. Personāla vadības stratēģijas izstrāde un ieviešana

5.8.2.1. Šobrīd gan valdība, gan arī daudzu valsts pārvaldes iestāžu vadītāji ir sākuši domāt par personāla faktoru, jo cilvēki ir vienīgais iestādes resurss, kas spēj apzināti ietekmēt iestādes mērķu realizāciju. Šis jautājums īpaši akcentēts arī Mauntfilda ziņojumā.

5.8.2.2. Pašlaik notiek valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku samaksas sistēmas, kā arī ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtības izstrāde un ieviešana. Diemžēl šajā darbā ir novērojams stratēģiskas un koordinētas pieejas trūkums - par katru jomu atbild dažādas struktūrvienības, nav koordinācijas starp atsevišķiem projektiem un jautājumiem (piemēram, darbības rezultātu novērtēšana tiešā veidā netiek saistīta ar darba samaksas sistēmu). Tāpēc ir pamats domāt, ka arī jaunā darba samaksas sistēma nespēs būtiski ietekmēt darbinieku un ierēdņu motivāciju, kas savukārt atsauksies uz viņu apmierinātību ar darbu un gatavību aktīvi līdzdarboties e-pārvaldes ieviešanā.

5.8.2.3. Līdz ar to ir nepieciešams:

• Izstrādāt personāla vadības un cilvēku resursu stratēģiju (politiku) valsts pārvaldes institūcijās (zināmā mērā tas ir novēloti, tomēr labāk vēlāk, nekā nekad);

• Organizēt profesionālu un koordinētu ar personāla vadību saistīto projektu pārvaldību un uzlabot komunikāciju projektu ietvaros;

• Nodrošināt personāla vadības stratēģijas (politikas) izskaidrošanu valsts pārvaldes darbiniekiem.

5.8.3. Mācību sistēmas plānošana un personāla apmācība

5.8.3.1. Lai nodrošinātu efektīvu e-pārvaldes izveidi, tās ieviešanas laikā valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un ierēdņiem ir jāizstrādā un jānodrošina tāda mācību programma, kas palīdzētu paaugstināt viņu kompetenci un pārvarēt bailes/ pretestību sakarā ar jaunas sistēmas ieviešanu.

5.8.3.2. Lai mācību programma būtu efektīva, tās izstrāde jāsāk ar vajadzību analīzi un novērtēšanu, kas palīdzētu izvirzīt mērķus, izveidot atbilstošu kursu un mācību saturu un kontrolēt rezultātus.

5.8.3.3. Var paredzēt, ka saistībā ar e-pārvaldes ieviešanu ierēdņiem un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem papildu apmācība būs nepieciešama daudzās jomās, tai skaitā:

• Prasmes izmantot modernās informācijas tehnoloģijas un sistēmas;

• Projektu vadība;

• Saskarsmes psiholoģija;

• Darba grupu veidošana;

• Klientu apkalpošana.

5.8.4. Iekšējā portāla izveide (G2E)

5.8.4.1. Efektīvs veids, kā veicināt vienota civildienesta veidošanos un iekšējās kultūras izmaiņas, ir valdības iekšējā portāla (Intraneta) izveide.

5.8.4.2. Šo portālu varēs izmantot informācijas izplatīšanai, darbinieku apmācībai, iekšējiem darba sludinājumiem, savstarpējo saišu stiprināšanai un saziņai starp dažādās iestādēs strādājošiem, pieredzes apmaiņai starp institūcijām, kā arī citu tīri praktisku valsts pārvaldes iekšējās dzīves jautājumu risināšanai.

 

5.9. Mērķtiecīgāka un efektīvāka

valsts līdzekļu izmantošana

5.9.1. Līdzīgi personāla jautājumam, arī šī joma varētu tikt uzskatīta par zināmā mērā autonomu un ar e-pārvaldes problemātiku tieši nesaistītu. Tomēr, ņemot vērā to, ka e-pārvalde paredz principiāli jaunu pieeju sabiedrisko pakalpojumu un valsts funkciju nodrošināšanai, tā nevar tikt sekmīgi īstenota, nemainot pieeju arī sabiedrisko resursu plānošanai (budžetēšanai) un finansu vadībai.

5.9.1. Budžeta veidošanas principu un kārtības pilnveidošana

5.9.1.1. Atbilstoši Pasaules bankas rekomendācijām [21] valsts budžetēšanas sistēmas vērtēšanā izšķir 3 līmeņus (attīstības pakāpes):

• Centralizēta finansu disciplīna;

• Resursu piešķiršana atbilstoši stratēģiskajām prioritātēm;

• Mērķtiecīga ( effective ) un efektīva ( efficient ) resursu izmantošana, īstenojot stratēģiskās prioritātes.

5.9.1.2. Pašreiz Latvijā tiek izmantota t.s. programmu orientētā pieeja budžeta veidošanai, kas kopumā ir uzskatāma par progresīvu un e-pārvaldes principiem atbilstošu. Tiek realizēta samērā stingra un efektīva budžeta izmantošanas kontrole (1. līmenis). Tiek ieviesta budžeta plānošana vairāku gadu griezumā. Var arī apgalvot, ka valdība cenšas piešķirt līdzekļus saskaņā ar noteiktajām prioritātēm.

5.9.1.3. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pašreizējie budžeta veidošanas un finansu vadības principi nav vērsti uz budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu saistībā ar valdības politiku mērķu īstenošanu un iestāžu uzdevumu izpildi. Nav izstrādāti principi un mehānismi, kas ļautu izvērtēt izmantoto budžeta līdzekļu mērķtiecību un efektivitāti. Viens no nepieciešamajiem elementiem šādas sistēmas ieviešanai ir iestāžu darbības gala rezultātu (sabiedrisko pakalpojumu un funkciju) noteikšana un mērīšana, kas savukārt tiešā veidā izriet no e-pārvaldes ietvaros ieviešamās pieejas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā. Praktiski tas nozīmē, ka finansu līdzekļi ir jāpiešķir nevis konkrētai iestādei (kā tas faktiski notiek pašreiz, neskatoties uz programmu orientēto pieeju), bet gan attiecīgā pakalpojuma vai funkcijas nodrošināšanai. Par attiecīgo pakalpojumu vai funkciju atbildīgai iestādei ir jārod optimāls veids (iespējams, piesaistot ārējas organizācijas, vai kā savādāk), kā šo uzdevumu izpildīt atbilstoši noteiktajiem gala rezultāta kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem.

5.9.1.4. Valsts iestādēs maksimāli jāpaplašina gan iestādes, gan darbinieku rīcības brīvība izmantot dotos resursus noteikto mērķu sasniegšanai. Rīcības brīvības dēļ līdztekus ir jāpaplašina iestādes un darbinieku atbildība par mērķa sasniegšanu un resursu likumīgu, lietderīgu un mērķtiecīgu izmantošanu.

5.9.1.5. Rīcības brīvība ir jādod līdz ar pastiprinātu atbildību par mērķa sasniegšanu - gan iestādei kopumā, gan katrai amatpersonai, gan katram valsts darbiniekam. Atbildība un rīcības brīvība ir panākama, izveidojot mērķtiecīgu budžeta sistēmu, kas neiegrožo naudas izmantotāju mērķu sasniegšanā, un pilnvarojot priekšniekus prasīt atbildību no saviem padotajiem par šo mērķu sasniegšanu. Atbildībai par mērķu sasniegšanu un finansiālo resursu izmantošanu mērķa sasniegšanai ir jābūt vienās rokās.

5.9.2. Vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana

5.9.2.1. Viena no šī brīža problēmām ir tā, ka valsts pārvaldes institūcijās neeksistē vienota pieeja finansu uzskaitei (arī Valsts kasē izmantotais ekonomiskās darbības veida klasifikators valsts institūcijās tiek piemērots ļoti dažādi).

5.9.2.2. Ir skaidrs, ka, lai analizētu valsts pārvaldes iestāžu darbību no ekonomiskā viedokļa, šāda uzskaite ir vajadzīga. Tādēļ ir jāizstrādā vienotas vadlīnijas finansu uzskaites veikšanai, kā arī jānodrošina, lai iestāžu grāmatveži tās ievērotu.

5.9.2.3. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana visās valsts institūcijās, kas ļautu būtiski atvieglot šo darbu. Kā variants būtu jāizskata arī iespēja izmantot centralizētu sistēmu.

5.9.2.4. Konkrēti risinājumi šī uzdevuma īstenošanai jāizskata turpmākajos e-pārvaldes izveides programmas posmos.

5.9.3. Sabiedriskā iepirkumu sistēmas pilnveidošana (e-iepirkums)

5.9.3.1. Analizējot pašreizējo sabiedriskā iepirkuma procesu, jākonstatē, ka tam piemīt virkne trūkumu: tas nav standartizēts, iepirkumi ļoti decentralizēti un fragmentēti, ļoti daudz ir tā saukto mazo iepirkumu, izmantojot vienkāršoto iepirkuma procedūru (bez izsoles), nav pienācīgas uzskaites, uzraudzības institūcijām nav pietiekamas kapacitātes reālai iepirkumu procesu kontrolei, augsta iepirkuma transakciju pašizmaksa u.c.

5.9.3.2. Tāpēc viens no veidiem, kā nodrošināt mērķtiecīgāku un efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, ir kardināli modernizēt sabiedriskā iepirkuma sistēmu. Jau ir izstrādāta attiecīga koncepcija, un sagaidāms, ka drīzumā varētu tikt uzsākta tās īstenošana.

5.9.3.3. Kā viens no galvenajiem pasākumiem sabiedriskā iepirkuma sistēmas pilnveidošanā tiek piedāvāta t.s. elektroniskā iepirkuma (e-iepirkuma) sistēmas izveide, kas sākotnēji ļautu elektronizēt mazos iepirkumus (bez izsoles), bet nākotnē - arī izsoles un konkursus.

5.9.3.4. Sabiedriskais iepirkums ir arī to prioritāro sabiedrisko pakalpojumu vidū, kurus Eiropas Savienība rekomendē elektronizēt pirmām kārtām.

5.9.4. Vispārpieņemtās projektu pārvaldības principu ieviešana valsts pārvaldē

5.9.4.1. Bieži valsts pārvaldē jārisina problēmas un uzdevumi, kuriem ir vienreizējs raksturs (piemēram, jaunas informācijas sistēmas izveide, organizatoriskās struktūras pārveidošana, jaunas algu sistēmas ieviešana utt.) Ļoti bieži šādi uzdevumi iziet ārpus vienas struktūrvienības, iestādes vai pat ministrijas kompetences ietvariem. Parasti šādu uzdevumi izpildei ir piešķirti iezīmēti budžeta līdzekļi. Šādu vienreizēju uzdevumu izpildi ir pieņemts organizēt kā projektus.

5.9.4.2. Diemžēl pašreizējā valsts pārvaldes praksē projektu orientētā darba organizācija netiek piemērota. Īpaši šis jautājums saasinās, kad nepieciešams īstenot kādu finansiāli un tehniski ievērojamu projektu (piemēram, nozīmīgas IS izveide). Faktiski valsts pārvaldes institūcijas nav gatavas nozīmīgu investīcijas projektu realizācijai - trūkst kvalificētu un pieredzējušu projekta vadītāju, struktūrvienību vadītāji un projektā iesaistītie darbinieki neizprot to lomu un pienākumus projektā, nav vienotas pieejas līdzekļu izmantošanas uzskaitei un investīciju atdeves mērīšanai utt.

5.9.4.3. E-pārvaldes izveide jāorganizē kā programma, kas sastāvētu no daudziem projektiem un pat apakšprojektiem. Tā noteikti prasīs nozīmīgus finansu līdzekļus. Tādējādi, lai nodrošinātu gan organizatoriskos mehānismus projektu veikšanai valsts iestādēs, gan investējamo līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, jāizstrādā attiecīgi noteikumi un vadlīnijas, kas reglamentētu šos jautājumus.

5.9.4.4. Projektu dimensijas ieviešana valsts pārvaldē prasa arī pārkārtot budžetēšanas un uzskaites principus un kārtību.

6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi

6.1. Informācijas sistēmas un IT ir uzskatāmas par ļoti svarīgu e-pārvaldes sastāvdaļu un reizē arī veicinātāju ( enabler ). Faktiski bez attiecīgu IS izveides valsts pārvaldes modernizācija mūsdienās nav iedomājama. Tāpēc, veidojot e-pārvaldi, ir ļoti svarīgi nodrošināt vienotus e-pārvaldes informācijas sistēmu uzbūves un darbības principus un standartus, kas ir priekšnoteikums sekmīgai informācijas apmaiņai atsevišķo sistēmu starpā (kas ir nepieciešams integrētu pakalpojumu sniegšanai), informācijas drošības nodrošināšanai, kā arī efektīvai informācijas un tehnisko resursu pārvaldībai.

6.2. Veidojot e-pārvaldes informācijas sistēmas, ir jāievēro šādas pamatnostādnes:

• Savietojamība ar internetu . Internetā izmantoto standartu (TCP/IP, HTTP u.c.) lietošana, veidojot e-pārvaldes risinājumus;

• XML izmantošana . XML ir uzskatāms par universālu un parocīgu standarta informācijas sistēmu integrēšanai un datu apmaiņas nodrošināšanai;

• WWW pārlūkprogrammas lietotāja saskarne . E-pārvaldes sistēmu funkcionalitātei ir jābūt pieejamai, izmantojot standarta WWW pārlūkprogrammas (piemēram Internet Explorer );

• Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;

• Lietojumu loģiskā segmentēšana un komponenšu izmantošana. Veidojot e-pārvaldes risinājumus, vēlams izmantot t.s. vairāklīmeņu lietojumu arhitektūru.

6.3. Konkrēti tehnoloģiskie risinājumi un standarti, kas jāizmanto e-pārvaldes informācijas sistēmu izveidē ir jānosaka ar attiecīgu politiku, standartu un vadlīniju palīdzību. Cita starpā būtu jāreglamentē šādi jautājumi:

• Izmantotie Interneta servisu protokoli (WWW, e-pasts, direktoriju serviss u.c.);

• Izmantotie datu pārraides (tīkla) protokoli;

• Interneta vārdu (DNS) piešķiršanas un izmantošanas kārtība;

• Lietotāju identifikācija un identifikācija;

• Ciparu atslēgu (sertifikātu) izmantošana;

• Šifrēšanas metožu izmantošana;

• IT resursu vadības līdzekļu izmantošana;

• Izmantojamie lietojumi un datņu formāti;

• u.c.

7. E-pārvaldes programmas īstenošana

7.1. Īstenošanas stratēģija (principi)

7.1.1. E-pārvaldes izveide ir uzskatāma par apjomīgu un sarežģīts procesu, kas

• Skar visus valsts pārvaldes līmeņus un institūcijas;

• Ietver sevī būtiskas vienlaikus veicamas izmaiņas vairākās dimensijās - procesu pilnveidošana, organizatoriskās izmaiņas, informācijas sistēmas izveide, likumdošanas papildināšana, jauna finansēšanas un uzskaites kārtība, darbinieku pienākumu izmaiņas u.c.;

• Tiešā veidā ietekmē visu sabiedrību.

7.1.2. Jāapzinās, ka e-pārvaldes izveide ir ilgtermiņa uzdevums , kura izpilde prasīs 5-6 gadus un ievērojamus finansu un cilvēku resursus. Lai nodrošinātu sekmīgu programmas realizāciju un mazinātu riskus, e-pārvaldes izveide ir jāīsteno secīgi pa posmiem (sākot ar pilotprojektiem), demonstrējot konkrētus rezultātus ik pa 6-9 mēnešiem un koriģējot e-pārvaldes izveides uzdevumus, darba plānus un, iespējams, arī pamatnostādnes atkarībā no izpildīto darbu rezultātiem un pieredzes.

7.1.3. E-pārvaldes izveide ir jāorganizē kā organizatoriski, ideoloģiski un tehnoloģiski vienota, ilgtermiņa valsts programma , to veido daudzi atsevišķi projekti. Atkarībā no tā, kādi jautājumi tiek risināti projekta ietvaros un kas ir atbildīgs par tā īstenošanu, ir izšķirami šādi projektu veidi:

• Centralizētie projekti: centralizēti valdības līmenī īstenojami projekti, kas risina jautājumus, kas skar daudzas ministrijas un valsts institūcijas (piemēram, e-pārvaldes darbu reglamentējošo dokumentu izstrāde (daudzkanālu stratēģija, privāto organizāciju iesaistīšana u.c.), e-likumdošana, valsts nozīmes IS integrācija (megasistēma));

• Ministriju projekti: ministriju līmenī īstenojami projekti, kas risina jautājumus, kas skar visas ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošās iestādes (piemēram, sabiedriskā iepirkuma sistēma vienā ministrijā);

• Iestāžu projekti: vienas valsts pārvaldes iestādes ietvaros īstenojami projekti, kas risina konkrētās iestādes darbības pilnveidošanas jautājumus;

• Pašvaldību projekti: attiecīgās pašvaldības īstenojamie projekti, kas vērsti uz tās darbības pilnveidošanu.

7.1.4. Jāveic atsevišķo projektu koordinācija, nodrošinot:

• Dauzām institūcijām kopēju problēmu vienotu un centralizētu risinājumu;

• Vienotus tehniskos standartus un izvēlēto risinājumu savietojamību;

• Pieredzes un labākās prakses apmaiņu atsevišķu projektu starpā.

7.1.5. Valsts pārvaldes procesu un organizācijas pilnveidošana jāveic reizē ar jaunu IS izveidi vienota projekta ietvaros. Atsevišķo projektu uzdevumi ir jāformulē izmērāmās biznesa kategorijās (nevis x sistēmas izveide, y tehnoloģijas ieviešana, bet gan x pakalpojuma sniegšanas nodrošināšana y dienās, klientu apkalpošanā izmantojot vai nu klientu apkalpošanas zāli, vai arī Internetu vai telefonu).

7.1.6. Lai arī bieži, īstenojot e-pārvaldes projektus, tieši IT komponente prasīs vislielākos līdzekļus un resursus, tomēr, lai nodrošinātu tās sasaisti ar iestādes darba pilnveidošanas uzdevumiem, investīcijas IS izveidei jāpiešķir vienota projekta ietvaros, nevis kā autonomam projektam (ir bezjēdzīgi IT investīcijas plānot un mērīt to lietderību atrauti no iestādes kopējiem uzlabošanas mērķiem).

7.1.7. Gan visai valsts programmai, gan atsevišķiem projektiem jāizveido formālas projekta vadības institūcijas - projekta vadības komiteja ( project steering commitee ) un projekta padome (darba grupa). Programmas, kā arī lielāko projektu vadībai ir jāpiesaista profesionāli un pieredzējuši projektu vadītāji .

7.1.8. Visi e-pārvaldes ietvaros veicamie projekti (arī ministriju un iestāžu projekti) jāīsteno atbilstoši vienotam projekta dzīves ciklam (posmiem) (piemēram, institūcijas modernizācijas (e-pārvaldes izveides) stratēģija, institūcijas procesu un struktūras pilnveidošanas plāns un tā īstenošana, institūcijas personāla attīstības plāns un tā īstenošana, IS stratēģija/koncepcija, IS prasību izstrāde, IS iegāde vai izstrāde, IS ieviešana, jaunā iestādes darbības modeļa pārbaude, pilna pāreja uz iestādes jauno darbības modeli).

7.1.9. Īstenojot e-pārvaldes izveides programmu, noteikti jāņem vērā citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides jomā (gan pozitīvā, gan arī negatīvā). Tas ļautu gan mazināt riskus, gan arī daudz ātrāk un sekmīgāk veikt konkrētus valsts pārvaldes pilnveidošanas pasākumus (gan tehniskajā, gan arī procesu un organizatoriskajā jomā).

7.1.10. E-pārvaldes izveide nav iespējama bez attiecīgu konsultāciju, kā arī IS izstrādes un integrācijas pakalpojumu izmantošanas. Ņemot vērā to, ka e-pārvaldes programmas saturs nav precīzi nosakāms un tas sastāv no daudziem atsevišķiem projektiem, šo ārējo pakalpojumu kontraktēšana nav iespējama integrēta risinājuma piegādes formā ( turn-key solution ). Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu vienotu ideoloģisko, organizatorisko un tehniskās arhitektūras satvaru visai e-pārvaldes izveides programmai, šo jautājumu risināšanai uz rāmja līguma pamata būtu jāpiesaista pieredzējuši un kompetenti partneri (stratēģiskie konsultanti), kuriem ir reāla pieredze līdzīgu projektu īstenošanai pasaulē. Savukārt, konkrēto e-pārvaldes risinājumu izveidei ministrijās un to iestādēs būtu jāorganizē atsevišķi konkursi. Konkrēto e-pārvaldes risinājumu izveidei būtu maksimāli jāizmanto vietējo IT firmu pakalpojumi, kas sekmētu vietējās IT industrijas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

 

7.2. Organizatoriskā struktūra

7.2.1. Sekmīgs e-pārvaldes izveides priekšnosacījums ir attiecīgu programmas pārvaldības institūciju izveide. Piedāvātā e-pārvaldes izveides programmas vadības struktūra ir attēlota zīmējumā.

7.zīm. E-pārvaldes programmas pārvaldības struktūra

7.2.2. Valdība nodrošina politisko pārraudzību . E-pārvaldes programma tiek iniciēta valdības līmenī, valdība nosaka ilgtermiņa uzdevumus un prioritātes, piešķir nepieciešamo finansējumu un risina problēmas ministriju starpā (ja tādas rodas).

7.2.3. E-ministrs nodrošina politisku koordināciju. Kā pilntiesīgs Ministru kabineta loceklis (iespējams, premjera biedra statusā) e-ministrs politiskā līmenī risina ar e-pārvaldes izveides (kā arī ar programmas e-Latvija īstenošanu saistītus) jautājumus. Vada e-projektu koordinācijas padomi un pārrauga e-projektu vadības vienību, kas varētu būt daļa no viņa sekretariāta, kurš savukārt saskaņā ar R.Mauntfīlda ieteikumiem kopā ar Ministru kabineta kanceleju (civildienesta pārvaldi, Eiropas integrācijas biroju un Valsts pārvaldes reformu biroju) varētu ietilpt t.s. Jaunajā valsts kancelejā. Pašreiz šāda ministra posteņa nav.

7.2.4. Informācijas sabiedrības nacionālā padome veic stratēģisko pārraudzību e-pārvaldes programmas vadības komitejas statusā. Pašreiz saskaņā ar nolikumu padomē ietilpst ar informācijas sabiedrības veidošanu saistītie ministri, atsevišķi valsts pārvaldes un sabiedrības pārstāvji. Padome e-pārvaldes kontekstā izskata un apstiprina e-pārvaldes projektu plānus, izskata atsevišķu projektu gaitu un rezultātus, formulē rekomendācijas valdībai par veicamo uzdevumu prioritātēm un līdzekļiem. IS nacionālā padome ir izveidota un strādā. Būtu jāprecizē padomes sastāvs un nolikums atbilstoši piedāvātajiem jaunajiem uzdevumiem.

7.2.5. E-projektu koordinācijas padome nodrošina koordināciju atsevišķu projektu starpā. Padomē ietilpst visu galveno e-projektu vadītāji. Padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets pēc e-ministra ieteikuma. Padome risina visiem projektiem kopējus jautājumus, saskaņo organizatoriskus un tehniskus jautājumus, izskata informāciju par atsevišķu projektu gaitu, sagatavo rekomendācijas Nacionālajai IS padomei par konkrētu lēmumu pieņemšanu. Pašreiz šādas institūcijas nav.

7.2.6. Centrālā e-projektu vadības vienība nodrošina centralizēto projektu vadību un atbalstu ministriju un pašvaldību projektiem. CEPVV direktora un 2 viņa vietnieku amatos būtu jāpieņem augsti kvalificēti un pieredzējuši speciālisti, noslēdzot ar viņiem speciālus līgumus. CEPVV pārziņā būtu tādi centralizēti projekti kā e-pārvaldes detalizētas stratēģijas un rīcības plāna izstrāde, daudzkanālu normatīvas bāzes radīšana, valdības centrālā portāla izveidošana un uzturēšana, dažādu vadlīniju un metodisko materiālu izstrāde saistībā ar e-pārvaldes izveidi u.c. Pašreiz šādas institūcijas nav.

7.2.7. Programmas „Informātika" koordinācijas padome pilda konsultatīvu funkciju. Tas ir ar informācijas sabiedrības izveidi saistītu sabiedrības pārstāvju forums, kurā cita starpā tiek izskatīti ar e-pārvaldes izveidi saistītie jautājumi. Šāda institūcija ir izveidota un strādā. Būtu jāprecizē sastāvs un funkcijas jauno uzdevumu gaismā.

 

7.3. Uzdevumu īstenošanas

prioritātes (secība)

7.3.1. Kā minēts iepriekš, e-pārvaldes izveide ir ilgtermiņa uzdevums, kurš jāveic pa kārtām, ik pa ~6-9 mēnešiem nodrošinot „taustāmus" rezultātus. Precīzs ilgtermiņa darbu plāns, kurā būtu atspoguļota atsevišķo uzdevumu secība un kalendārie termiņi, jāizstrādā turpmākajos e-pārvaldes darbu posmos (rīcības plāna izstrāde). Šajā dokumentā ir atspoguļoti sākotnējie priekšlikumi, kuri uzskatāmi par pamatu šim nākotnē veicamajam darbam.

7.3.2. Uzdevumu izpildes secību raksturo norādītā prioritāte (1-4), kur 1.prioritāte nozīmē, ka šis uzdevums būtu jāīsteno pirmām kārtām, 4.prioritāte - šī uzdevuma izpildi var atlikt uz nenoteiktu laiku. Daži no uzdevumiem ir īstenojami neatliekami.

1. tabula. E-pārvaldes uzdevumu īstenošanas prioritātes

#	Uzdevums, risinājums	Prioritāte	Atbildīgā	Piezīmes
		(kārta)	institūcija
5.1.	Valsts pārvaldes modernizācijas politiski
	organizatorisko priekšnoteikumu radīšana
5.1.1.	Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana	neatliekami	MK
	e-pārvaldes izveidei
5.1.2.	E-ministra nozīmēšana	neatliekami	MK
5.1.3.	Centralizētas projektu vadības vienības izveide	neatliekami	MK
5.2.	Demokrātijas nostiprināšana
	(valsts politiku un lēmumu atbilstības
	sabiedrības interesēm palielināšana)
5.2.1.	Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma	1	CEPVV,
	nodrošināšana, izmantojot Internetu.		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.2.2.	E-vēlēšanas un e-referendumi	2	Centrālā	Vēl jādiskutē
			vēlēšanu
			komisija
5.2.3.	Saziņa ar sabiedrību	2	CEPVV,
			ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.2.4.	Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas	3	Valdība,
	un īstenošanas uzlabošana		valsts kanceleja
5.3.	Valsts pārvaldes struktūras
	un procesu pilnveidošana
5.3.1.	Valsts nodrošināmo pakalpojumu	1	CEPVV,
	un funkciju noteikšana		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.3.2.	Organizatoriskās struktūras	2	CEPVV,
	un procesu pilnveidošana		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.3.3.	Pakalpojumu sniegšanas	2	CEPVV,
	teritoriālā optimizācija		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.3.4.	Iestāžu darbības rezultātu	1	CEPVV,
	un procesu mērīšana		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.4.	Daudzkanālu pieejas pakalpojumu
	sniegšanā ieviešana
5.4.1.	Pakalpojumu sniegšanas kanālu	2	CEPVV
	plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde
5.4.2.	Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko	2-4	CEPVV,
	pakalpojumu sniegšanā		ministrijas,
			pašvaldības,
			iestādes
5.5.	Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija
5.5.1.	Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem	1-4	Ministrijas,	Precīzs
	(G2C)		pašvaldības,	elektronizējamo
			iestādes	pakalpojumu
				plāns jāiz-
				strādā atsevišķi	5.5.2.	Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem	1-4	Ministrijas,	Precīzs
	(G2B)		pašvaldības,	elektronizējamo
			iestādes	pakalpojumu
				plāns jāiz-
				strādā atsevišķi
5.5.3.	Valdības centrālais portāls	1	CEPVV
5.6.	Valsts pārvaldes iekšējā darba
	( back-office ) informatizācija
5.6.1.	Valsts informācijas resursu pārvaldības	2	Satiksmes
	uzlabošana		ministrija
5.6.2.	Valsts institūciju informācijas sistēmu	2	CEPVV,
	plānošana un izveide		Satiksmes
			ministrija,
			ministrijas,
			iestādes
5.6.3.	Valsts pārvaldes informācijas	2	CEPVV ,
	sistēmu integrācija		Satiksmes
			ministrija,
			ministrijas,
			iestādes
5.6.4.	Dokumentu aprites elektronizācija	2	CEPVV,
			Valsts kanceleja,
			ministrijas
5.6.5.	Sadarbība ar ES un citu valstu IS	3	CEPVV,
			Satiksmes
			ministrija
5.7.	Elektronisko pakalpojumu
	priekšnoteikumu nodrošināšana
5.7.1.	E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana	1	CEPVV,
			Tieslietu							ministrija
5.7.2.	Elektronisko parakstu un dokumentu		CEPVV,
	ieviešana		Tieslietu
			ministrija
5.7.3.	Elektroniski lasāmu personas	2	Iekšlietu
	identifikācijas karšu ieviešana		ministrija
5.7.4.	Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana	2	Satiksmes
	Internetam		ministrija
5.7.5.	Interneta pieejamības nodrošināšana	3	Satiksmes
	sabiedrībā		ministrija
5.7.6.	Personas datu aizsardzības nodrošināšana	2-3	Tieslietu
			ministrija
5.8.	Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana	2-4	CEPVV,
	un motivācija		Civildienesta
			pārvalde
5.8.1.	Pārmaiņu vadīšana	2	CEPVV,
			Civildienesta
			pārvalde
5.8.2.	Personāla vadības stratēģijas izstrāde	2	CEPVV,
	un ieviešana		Civildienesta
			pārvalde
5.8.3.	Mācību sistēmas plānošana	3	CEPVV,
	un personāla apmācība		Civildienesta
			pārvalde
5.8.4.	Iekšējā portāla izveide (G2E)	2	CEPVV,
			Civildienesta
			pārvalde
5.9.	Mērķtiecīgāka un efektīvāka
	valsts līdzekļu izmantošana
5.9.1.	Budžeta veidošanas principu	2-3	Finansu
	un kārtības pilnveidošana		ministrija
5.9.2.	Vienotas finansu vadības un uzskaites	3	Finansu
	sistēmas ieviešana		ministrija
5.9.3.	Sabiedriskā iepirkumu sistēmas	1-2	Finansu
	pilnveidošana		ministrija
5.9.4.	Vispārpieņemtās projektu pārvaldības
	principu ieviešana valsts pārvaldē	1-2	CEPVV,
			Finansu

			ministrija
7.4. Sākotnējais rīcības plāns 7.4.1. E-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns ir attēlots zīmējumā. 7.4.2. Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir: • Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu un uzsākšanas darbiem finansējuma nodrošināšana; • Programmas īstenošanas organizatorisko priekšnosacījumu nodrošināšana (t.sk. CEPVV izveide, e-ministra nozīmēšana, finansējums); • Konkurss par stratēģijas partnera (-u) izvēli; • Detalizēta rīcības plāna izstrāde, saskaņošana un akceptēšana • Valsts nodrošināmo pakalpojumu noteikšana; • E-likumdošanas izstrāde; • Iestāžu WWW lapu sakārtošana, centrālais valdības portāls; • Pilotprojektu realizācija: o Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē. o E-iepirkuma pilotprojekts Finansu ministrijā o Pilotprojekts UR; o Elektroniskas nodokļu deklarēšanas pilotprojekts; 7.4.3. Detalizētu e-pārvaldes programmas darbu plānu ir paredzēts izstrādāt turpmākajos darba posmos (rīcības plāna izstrāde). 7.4.4. E-likumdošanas izstrāde, elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana, centrālā valdības portāla izveide, kā arī pilotprojektu īstenošana ir uzskatāmi par īpaši svarīgiem un tāpēc to uzsākšana būtu jāuzsāk paralēli detalizētā rīcības plāna izstrādei. 8. zīm. E-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns 8. Izmaksas un ieguvumi 8.1. Izmaksas 8.1.1. E-pārvaldes programma ir uzskatāma par organizatorisko satvaru atsevišķiem programmas ietvaros veicamiem projektiem. Lai novērtētu kopējās programmas izmaksas, ir nepieciešams: • Noteikt programmas ietvaros īstenojamos projektus; • Precīzi izvērtēt atsevišķā projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas. 8.1.2. Šajā dokumentā minēti galvenie e-pārvaldes programmas ietvaros veicamie uzdevumi, taču īstenošanas detaļas (izmantotie risinājumi, īstenošanas posmi, nepieciešamais konsultāciju un IS izveides darbu apjoms, nepieciešamie tehniskie risinājumi u.c.) un tātad arī izmaksas šobrīd nav un arī nevar būt zināmas. Tāpēc noteikt e-pārvaldes izveides kopējās izmaksas šajā e-pārvaldes izveides posmā nav iespējams. 8.1.3. Var paredzēt, ka galvenās izdevumu kategorijas varētu būt šādas: • Programmas pārvaldības un stratēģijas konsultāciju pakalpojumi; • Biznesa procesu un organizatorisko jautājumu konsultāciju pakalpojumi; • Personāla apmācība; • Programmatūras izstrādes pakalpojumi; • Programmatūras licenču izdevumi; • Datoru un serveru izdevumi; • Sistēmu ieviešanas pakalpojumi; • Tīkla veidošanas izdevumi. 8.1.4. Kā liecina ārzemju pieredze, e-pārvaldes projektu izmaksas ir ļoti lielas. Tā, piemēram, vienas ar Rīgu salīdzināmas Lielbritānijas pašvaldības darba modernizācija atbilstoši e-pārvaldes principiem var prasīt vairākus desmitus miljonu ASV dolāru. 8.1.5. Ir skaidrs, ka šādi naudas līdzekļi Latvijā nebūs pieejami. Tāpēc finansu plānošana no apakšas uz augšu var izrādīties maz produktīva (jo tāpat visiem nepieciešamajiem projektiem naudas nepietiks). 8.1.6. Šinī situācijā racionālāk ir veikt finansu plānošanu no augšas. Valsts pārvaldes modernizēšanas pasākumiem (kuros ietilpst gan pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana, gan informatizācija) kā vienai no nacionālām prioritātēm tiek izdalīts noteikts ikgadēju investīciju apjoms (tas faktiski ir politisks lēmums), vai arī šis apjoms varētu tikt noteikts kā zināms procents no budžeta). Atbilstoši pieejamo investīciju apjomam un pamatojoties uz pārvaldes modernizācijas prioritātēm, tiktu plānoti konkrētie pasākumi un projekti. 8.1.7. Ir ļoti svarīgi, lai investīcijas IT jomā (un attiecīgie projekti) būtu cieši saistītas ar kopējiem attiecīgas iestādes darbības vai pakalpojuma/funkcijas uzlabošanas pasākumiem. Tāpēc, sagatavojot Valsts investīciju programmu, būtu jāmaina līdzšinējā valsts investīciju plānošanas prakse, atbilstoši kurai valsts IT projekti tiek nodalīti un plānoti atsevišķā investīciju programmas sadaļā. Pareizāk būtu IT projektus (izņemot, protams, tīrus IT infrastruktūras projektus) iekļaut kā sastāvdaļu vienotā attiecīgas iestādes darba vai pakalpojuma uzlabošanas projektā (kopā ar procesu un struktūras pilnveidošanas projekta komponentēm). 8.1.8. Izvēloties pareizās prioritātes un efektīvi pārvaldot līdzekļus, pietiekami daudz var izdarīt arī ar visai ierobežotiem līdzekļiem ( 80/20 likumsakarība - 80% labumu var sasniegt ar 20% līdzekļiem). 8.1.9. Daudzi no e-pārvaldes ietvaros veicamajiem pasākumiem jau tiek īstenoti vai arī ir ieplānota to veikšana nacionālās programmas „Informātika", e-Latvijas, kā arī citu valsts programmu ietvaros (VID modernizācijas projekts, bibliotēku informatizācijas projekts, pašvaldību vienotā informācijas sistēma utt.). Tādējādi liela daļa no piedāvātajiem e-pārvaldes uzdevumiem jau tiek finansēta no valsts investīciju līdzekļiem (2000. gadā IT projektiem tika atvēlēti 10,3 miljoni latu, 2001. gadā - 15,7 miljoni latu). 8.1.10. Tāpēc šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai , kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros un kuri nepieciešami, lai uzsāktu sistemātisku e-pārvaldes programmas izstrādes un īstenošanas darbu (skat. darba plānu): • E-ministra un centrālās e-projektu vienības darbībai nepieciešamais finansējums (summa jāprecizē); • E-pārvaldes izveides detalizēta rīcības plāna izstrāde (ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu) (200 000 Ls); • E-likumdošanas izstrāde (100 000 Ls); • Valdības centrālā portāla izveide (100 000 Ls); • Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē (200 000 Ls). 8.1.11. Detalizēts e-pārvaldes izveides programmas ietvaros finansējamo projektu un to izmaksu vērtējums tiks veikts e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes ietvaros nākamajā e-pārvaldes izveides posmā. 8.1.12. E-pārvaldes izveides finansēšanai papildus valsts investīcijām noteikti būtu jāizmanto arī Eiropas Savienības programmu (PHARE, IST, u.c.) līdzekļi, kā arī Pasaules bankas aizdevumi. 8.1.13. Daudzus e-pārvaldes projektus (īpaši tos, kas saistīti ar integrētu elektronisko u.c. kanālu veidošanu) varētu finansēt, izmantojot privātās investīcijas. Šis jautājums ir detalizēti jāizanalizē un jāsagatavo attiecīgi priekšlikumi atbilstošās stratēģiskās iniciatīvas ietvaros (Daudzkanālu pieejas ieviešana).   8.2. Ieguvumi 8.2.1. E-pārvaldes izveides ( valsts pārvaldes modernizācijas) programmas īstenošanas ieguvumus varētu sadalīt stratēģiskajos (būtiski, taču naudas izteiksmē nepārvēršami ieguvumi) un ekonomiskajos (mērāmos naudas izteiksmē). 8.2.2. Tā kā e-pārvaldes izveide ir uzskatāma par būtisku un noteicošu programmas e-Latvija sastāvdaļu, tad kā galvenais stratēģiskais ieguvums ir minams Latvijas kā valsts konkurētspējas, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības nodrošināšana informācijas laikmetā . 8.2.3. Kā konkrētus stratēģiskos ieguvumus var minēt: • Ērtāki, labāki un kvalitatīvāki sabiedriskie pakalpojumi; • Uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāka vide; • Valsts līdzekļu mērķtiecīgāka un efektīvāka izlietošana; • Demokrātijas nostiprināšana un iedzīvotāju līdzdalības valsts pārvaldē palielināšanās; • Atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana valsts institūciju darbā; • Valsts pārvaldes kapacitātes nostiprināšana; • Kvalificētāks, labāk motivēts personāls; • E-komercijas veicināšana Latvijā. 8.2.4. Lai precīzi naudas izteiksmē novērtētu šos ekonomiskos ieguvumus, ir jāvar izmērīt attiecīgā pakalpojuma sniegšanas vai funkcijas nodrošināšanas pašizmaksa pirms un pēc konkrēta e-pārvaldes risinājuma ieviešanas. Tā kā pašreiz valsts pārvaldes darbības pašizmaksa (kā arī citi rādītāji) netiek mērīta un uzskaitīta, tad, diemžēl šobrīd e-pārvaldes izveides ekonomisko ieguvumu novērtēšana nav iespējama. 8.2.5. Kā rāda pasaules pieredze, tad pakalpojumu sniegšana elektroniskiem līdzekļiem, dokumentu aprites elektronizācija, modernās klientu apkalpošanas metožu izmantošana, Interneta izmantošana iepirkumu procesā, kā arī citi e-pārvaldei raksturīgi risinājumi nodrošina būtisku valsts pārvaldes darbības efektivitātes pieaugumu, kas mērāms vidēji 10-20%. Var pieņemt, ka arī Latvijā šie ekonomiskie ieguvumi būtu līdzīgi un būtu mērāmi desmitiem miljonu latu gadā. 8.2.6. Jāuzsver, ka, ņemot vērā valsts pārvaldes specifiku (atšķirībā no uzņēmuma valsts pārvaldes darbības mērķis nav peļņas gūšana), šie ekonomiskie ieguvumi neiemiesosies reālā naudas līdzekļu pārpalikumā. Visdrīzāk, tie vai nu pārvērtīsies vairāk un labākos pakalpojumos, vai arī tos pašus pakalpojumus varēs nodrošināt ar mazākām izmaksām un ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem. 9. Būtiskie veiksmes faktori un pieņemamie lēmumi 9.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas sekmīgai īstenošanai būtiski nepieciešami šādi faktori (priekšnoteikumi): • E-pārvaldes izveidei (valsts pārvaldes modernizācijai) ir jākļūst par nacionālo prioritāti , tikpat svarīgu uzdevumu kā iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO. Šī uzdevuma izpildei - nepieciešama visu valsts intelektuālo un finansu resursu mobilizācija; - premjerministram jāuzņemas personiska iniciatīva un atbildība, īstenojot e-pārvaldes izveidi; - e-pārvaldei jākļūst par pastāvīgu dienas kārtības punktu valdības, Saeimas un prezidentes dienas kārtībā; • Jāizveido e-ministra amats un centralizēta (pie Ministru kabineta/Valsts kancelejas) un profesionāla projektu vadības un koordinācijas institūcija (šis ir tiešām sarežģīts un apjomīgs uzdevums); • Jāievieš jauna ar pārvaldes uzlabošanas mērķiem saistīta investīciju pārvaldības un projektu vadības kārtība , kas nodrošinātu investīciju efektīvu izmantošanu, kā arī IT projektu sasaisti ar kopējiem pārvaldes uzlabošanas mērķiem; • Vadošo politisko spēku vienprātība par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm; • Sabiedrības izpratne un atbalsts (vai pat spiediens) valsts pārvaldes modernizācijas jautājumā; • Interneta pieejamība (pašreizējais Interneta izplatības līmenis Latvijā ir ļoti zems un, ja valdība neko nedarīs šajā virzienā, tas var kļūt par būtisku šķērsli e-pārvaldes izveidē); • Uzticība elektroniskajiem dokumentiem un to reālas izmantošanas iespējamība (bez elektronisko dokumentu priekšrocībām tiem piemīt virkne trūkumu, kuri var kavēt to izmantošanu, - publisko atslēgu infrastruktūras nepieejamība, cilvēku inerce un neticība, tiesu nesagatavotība utt.); • Pasaules labākās pieredzes izmantošana (nav vērts pašiem izgudrot riteni, ir radoši jāpārņem pasaulē pieejamā pieredze un risinājumi). 9.2. Svarīgākie tuvākā perioda pieņemamie lēmumi izklāstītās koncepcijas īstenošanai: • Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu (šis lēmums varētu tikt pieņemts, izskatot koncepciju Ministru kabinetā); • Lēmums par īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādātās Publiskās pārvaldes reformas programmas un e-pārvaldes izveides programmu saskaņošanu (saskaņā ar šo koncepciju abi šie abi pasākumi nav šķirami un ir veicami vienotas programmas ietvaros) • E-ministra nozīmēšana un centrālās e-projektu vadības vienības izveide; • Finansējuma nodrošināšana (~600 000 Ls) tuvākā perioda uzdevumu īstenošanai (kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros); • Lēmums par stratēģijas partnera (-u) piesaistīšanas principiem un kārtību, kā arī tā izvēle uz konkursa pamata; • Pirmajā kārtā īstenojamie pilotprojekti. 9.3. Gadījumā, ja šī e-pārvaldes koncepcija netiks pieņemta un e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma netiks uzsākta, tad tā rezultātā radīsies šādas sekas: • Palielināsies iedzīvotāju neapmierinātība ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti (īpaši tos salīdzinot ar privātajā sektorā pieejamo pakalpojumu kvalitāti); • Mazināsies sabiedrības uzticība valsts pārvaldes institūcijām, kā arī valstij kopumā; • Radīsies būtiskas problēmas Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā; • Turpināsies nemērķtiecīga un neefektīva budžeta līdzekļu izmantošana; • Valsts iestādes nespēs piesaistīt un motivēt izglītotus un aktīvus speciālistus darbam valsts pārvaldē; • Atsevišķie vāji koordinētie valsts pārvaldes reformas pasākumi nenesīs cerētos rezultātus, kas diskreditēs pārvaldes reformas ideju un apgrūtinās tās īstenošanu; • Būs apgrūtināta teritoriāli administratīvā reformas īstenošana; • Cietīs Latvijas starptautiskais tēls un prestižs. 10. Atsauces 1. Par Latvijas valsts administrācijas reformu. Robina Mauntfīlda ziņojums Latvijas Ministru prezidentam. 2. Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija. Konceptuālās pamatnostādnes. 3. Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija. Rīcības plāns. 4. Nacionālā programma "Informātika 1999-2005." Satiksmes ministrija. 1998. 5. Nacionālā programma "Informātika 2000". Satiksmes ministrija. 2000. 6. eEurope. An Information Society For All. Action Plan. June 2000. 7. IDA II. Towards networked administrations. European Commision. DG Enterprises. 8. IDA Work Programme. Horizontal actions and measures. 29.05.2000. 9. European Principles for public administration. SIGMA papers No. 27.OECD. 10. The Hodden Threat to E-Government. Avoiding large government IT failures. OECD Public Management Policy Brief. 11. Gartner's Four Phases of e-government Model. GarterGrouo research note. 12. E-government Strategic Planning. A White Paper. National Electronic Commerce Coordinating Council Symposiom 2000. 13. e-government. A strategic framework for public services in the Information Age. Central IT Unit, April 2000, London. 14. Modernising government. March 1999, UK. 15. e-government interoperability framework. September 2000,UK. 16. UK Online. Annual Report. UK. 17. Central IT Unit (www.citu.gov.uk), UK. 18. Outline of the channel policy. Central IT Untit, UK. 19. Channel implementation policies. Central IT Untit, UK. 20. Benchmarking Electronic Service Delivery. A report by Central IT Unit., July 2000, London, UK. 21. Pulic Expenditure Management Handbook. World Bank, Washington D.C. 22. Vision statement - Electronic Government in New Zealand. 23. Electronic government for New Zealand: managing the transition. Brendan Boyle. 24. Electronic Hovernance: Re-inventing Good Governmance. Rogers W'O Okot-Uma. Comonweealth Secretariat. London. 25. E-government concept.. Lithuania. 2000. 26. The Industrial Age Bureaucracy. Alliance for converging technologies. 27. The Making of e-government. CIO Enterprise Magazine. Nov. 15, 1999. Koncepcijas pielikumi (1.pielikums. Valsts pārvaldes struktūra; 2.pielikums. Ar e-pārvaldi saistītās likumdošanas analīze; 3.pielikums. Citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides un informācijas sabiedrības stratēģijas izstrādes jomā; 4.pielikums. Sabiedriskie pakalpojumi un funkcijas) to lielā apjoma dēļ šeit netiek publicēti, bet tos varat lasīt "Latvijas Vēstneša" mājaslapā: www.lv-laiks.lv , sadaļā "e-pārvalde" Atsauksmes un ierosinājumi tiek gaidīti: koncep@mail.lv-laiks.lv   1 Lai arī Ministru prezidenta rīkojuma tekstā tiek lietots termins "e-valdība", valodnieciski un saturiski veiksmīgāks (saskaņā ar LZA Terminoloģijas komisijas atzinumu) angliskā e-government latviskojums ir "e-pārvalde", kas arī šajā dokumentā tiek lietots.