Mutvārdu vēsturē: ar jaunu pieredzi, pašu mājās un pasaulē

Maijā Latvijas Universitātē notika starptautiska konference “Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā”, kurā tika vērtēta un analizēta mutvārdu vēstures loma personīgās un kultūras identitātes skatījumā.

Konferenci rīkoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Filoloģijas fakultāte un Letonikas centrs kopā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”. Organizācijas komitejā līdz ar Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) projekta vadītāju Augustu Miltu, Filoloģijas fakultātes dekāni Janīnu Kursīti un citiem Latvijas zinātniekiem aktīvi darbojās pētnieki no ASV, Vācijas un Lielbritānijas. Vislielākā pateicība par konferences veiksmīgo un produktīvo norisi tās nobeigumā tika izteikta NMV projekta koordinatorēm — asociācijas “Dzīvesstāsts” Amerikas atzara vadītājai Maijai Hinklei un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniecei Mārai Zirnītei. Latvijā un latviešu trimdas zemēs uzkrātā pieredze un mutvārdu vēstures veidošanā un pētniecībā paveiktais darbs bija šķitis gana interesants arī daudzu citu valstu zinātniekiem. Liela pētnieku grupa ieradās no Igaunijas, plaši bija pārstāvētas Ziemeļvalstis — Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija. Vairāki pētnieki bija no Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, ASV un Kanādas. Konferencē uzstājās 28 referenti no Latvijas un 21 no ārzemēm. Darbs ritēja septiņās sesijās, aptverot galvenos zinātnisko pētījumu virzienus un mutvārdu vēstures avotus un atspoguļojot dzīvesstāstu izmantošanas praksi. Atsevišķa sesija bija veltīta muzeju pieredzei dzīvesstāstu pētīšanā un izmantošanā audzināšanas darbā.

Mutvārdu avotu pētījumi tika aplūkoti vēsturnieku, folkloristu, sociālo antropologu, valodnieku un pedagogu skatījumā. Latvijas zinātnieki kolēģus iepazīstināja ar savu pirmo grāmatā publicēto mutvārdu vēstures avotu izdevumu latviešu un angļu valodā, kam tāds pats nosaukums kā konferencei — “Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā”. Ar Latvijas Zinātnes padomes, Kultūrkapitāla fonda, Pasaules brīvo latviešu apvienības un vairāku citu trimdas organizāciju, dažādu ārvalstu institūciju un privātpersonu atbalstu tapusi Nacionālās mutvārdu vēstures krātuve. Patlaban tajā ir ap 2000 dzīvesstāstu, kas ierakstīti kasetēs vasaras ekspedīcijās visos Latvijas novados, kā arī latviešu mītnes zemēs — ASV, Anglijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Konferences mērķis bija aplūkot Latvijas mutvārdu vēstures iestrādes starptautiskā kontekstā.

Tika mesti tilti uz pētnieku sadarbību un darbības koordināciju nākotnē. Rosinošu referātu par kopīgiem etnolingvistiskiem pētījumiem latviešu un igauņu ciemos Sibīrijā nolasīja Sanktpēterburgas Universitātes docētājs Aleksejs Andronovs. Viņš pastāstīja, ka universitāte (Filoloģijas fakultātes Baltistikas un Igauņu valodas programmas) sākusi ar Krievijas ZA Sibīrijas nodaļas Filoloģijas institūtu kopīgu projektu, kam impulsu devuši latviešu kolēģi. Līdz šim iniciatīva nākusi tikai no latviešu puses, kas interesējas par saviem tautiešiem, bet Sibīrijas latvieši taču ir Krievijas pilsoņi, tāpēc mūsu zinātnieku iesaistīšanās pētniecībā ir gluži dabiska. Latviešu un igauņu ciemi (Krasnojarskas novada Minusinskas rajona Lejasbulāna un Augšbulāna) ir no savas zemes izolēta sabiedrība. To iedzīvotāju valodas, vēstures un kultūras pētījumi ir interesanti ne tikai baltu un somugru valodniecībai, bet arī Sibīrijas krievu izlokšņu izpētei un valodu kontaktu teorijas attīstībai. Ļoti aktuāls uzdevums ir fiksēt tās daudzās idiomas, kas ir uz izzušanas robežas. Sadarbojoties dažādu valstu zinātniekiem, paveras unikāla iespēja pētīt latviešu un igauņu valodas “Sibīrijas variantu” salīdzinājumā ar latviešu un igauņu trimdas “rietumu variantu”, kas arī attīstījies zināmas izolācijas apstākļos, bet ir daudz labāk aprakstīts.

Par sadarbības iespējām runāja arī Helsinku Universitātes docētājs Simo Lākonens: “Baltijas jūras areālā dzīvo aptuveni 90 miljoni cilvēku. Jūra viņus izsenis gan vienojusi, gan šķīrusi. Ekonomiskās, politiskās un sociālās pārvērtības ir mainījušas kā cilvēkus, tā arī viņu attieksmi pret jūru. Pēdējo gadu desmitu laikā mūsu kopējās jūras piesāņojums kļuvis par jaunu faktoru, kas ietekmē cilvēku dzīvi tās krastos. Kopīgo pētījumu mērķis būtu noskaidrot cilvēka un jūras attiecības sociālā un vides aspektā, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā 20. gadsimta vēsturiskās un sociālpolitiskās pārmaiņas ietekmējušas cilvēku dzīvi, kā mainījusies jūras uztvere, kā jūras piesārņojums ietekmē ikdienas dzīvi u.tml. Pētnieki varētu izmantot kā mutvārdu atmiņas, tā vēstures liecības. Ir izstrādāts internacionālu mutvārdu vēstures pētījumu pilotprojekts, kas paredz attīstīt arī Somijas un Latvijas sadarbību. Cerams, ka jau tuvākajā laikā viens vai divi Latvijas studenti savu profesoru vadībā sāks sociāli ekoloģisku pētījumu par iedzīvotāju situāciju piekrastes joslā (Jūrmalā un Ventspilī). Studiju programmu atbalsta Somijas akadēmija.”

Apkopojot konferences darbu, ētikas profesors Augusts Milts uzsvēra, ka tā apliecinājusi savstarpējā papildinājuma principa dzīvīgumu. Atklājās mutvārdu vēstures pētniecības saskare ar dažādām zinību nozarēm, notika pieredzes apmaiņa starp dažādu valstu un tautu pētniekiem. Profesors aicināja diskusijas turpināt un iedibinātos kontaktus izvērst kopīgos pētnieciskos projektos.

Uz nākotnes darbiem aicināja arī filozofijas doktore Maija Hinkle: “Šī konference mums visiem deva daudz informācijas, pasvieda ideju pavedienus un palīdzēja atrast jaunus sadarbības partnerus. Ko vēl varēja vēlēties? Labi būtu bijis organizēt dažādas darbnīcas — kā sagatavot trīs līdz piecu minūšu radioprogrammas, kā lietot dzīvesstāstu sabiedrībā, kādas problēmas saistās ar to ievadīšanu internetā u.tml. Ar šo konferenci tiek pabeigts Nacionālās mutvārdu vēstures projekts, kura gaitā Latvijā kopš 1996. gada notikušas septiņas ekspedīcijas. Tajās savāktie dzīvesstāsti veido vairāk nekā pusi no Nacionālās mutvārdu vēstures krātuves bagātībām. Bet darbs jāturpina! Vēl nav pienācis laiks tikai lietot to, kas sakrāts. Jādomā par dzīvesstāstu digitalizāciju, lai tos darītu pieejamus visai sabiedrībai. Jāturpina arī krātuves papildināšana. Ir prieks, ka par to interesējas augstskolu studenti un mācībspēki. No savas pieredzes varu teikt, ka intervija ir dāvanu apmaiņa: katrā sarunā kaut ko dod un kaut ko saņem kā jautātājs, tā stāstītājs. Daži mutvārdu vēsturi sauc par subjektīvu un nezinātnisku, bet es drīzāk piekrītu nesen kādā konferencē Amerikā izteiktam viedoklim: akadēmiskā vēsture ir beigta vēsture par beigtiem cilvēkiem, bet mutvārdu vēsture ir dzīva vēsture par dzīviem cilvēkiem.”

Māra Zirnīte teica paldies ārvalstu zinātniekiem un trimdas latviešiem par lielo atsaucību un vērtīgo pienesumu mutvārdu vēstures pētniecībā un pauda patiesu prieku par Latvijas augstskolu studentu un docētāju, dažādu nozaru zinātnieku un muzeju darbinieku pievēršanos šim pētniecības laukam un līdzdalību konferencē. “Katra speciālista individuālā izpratne ved soli pa solim dziļāk mutvārdu vēstures pētījumos, kuros atbildes rodas, sadarbojoties dažādām zinātņu nozarēm, dažādu valstu un tautu zinātniekiem.”

Jau nākamajā dienā pēc konferences Maija Hinkle kopā ar Māru Zirnīti posās ceļā un Rēzekni un Daugavpili, lai dotu ceļamaizi jauniem dzīvesstāstu pētniekiem. Darbs turpinās.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore