Foto: Juris Krūmiņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim" Foto: epa/A.F.I.

Pirmdien, 23.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Vašingtonā tikās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džordžu Bušu, viceprezidentu Ričardu Čeiniju, prezidenta nacionālās drošības padomnieci Kondolizu Raisu un valsts sekretāru Kolinu Pauelu

Prezidente pateicās ASV par atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm, kurš bija izšķiroši svarīgs gan Baltijas valstu faktiskās neatkarības atjaunošanai 1991.gadā, gan tai sekojošos desmit valsts celtniecības gados.

V.Vīķe–Freiberga aicināja Savienotās Valstis arī turpmāk būt līderim vienotas un brīvas Eiropas veidošanā, stiprināt ASV klātbūtni Eiropas drošībā un turpināt ASV un Baltijas hartas izveidoto sadarbību.

Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija jau tagad sniedz savu ieguldījumu Eiropas drošībā — gan piedaloties miera operācijās Dienvidaustrumeiropā, gan gatavojoties dalībai NATO kopīgajā aizsardzības sistēmā. "Latvija jau šodien rīkojas kā uzticama ASV sabiedrotā un būs tāda arī nākotnē kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts," teica V.Vīķe–Freiberga.

Viņa apliecināja, ka Latvija pilnībā apzinās, cik svarīga tās eiroatlantiskajai integrācijai ir veiksmīga sabiedrības integrācija, aizsardzības modernizācija un Rietumu demokrātiskās vērtības.

	Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Notikušas dziļas un Latvijas nākotnei principiālas sarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un citiem lielvalsts vadītājiem
Augšējā attēlā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (centrā), ASV prezidents Džordžs Bušs (pa labi) un Amerikas prezidenta nacionālās drošības padomniece Kondoliza Raisa (pa kreisi). Apakšējā attēlā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ASV valsts sekretārs Kolins Pauels

Savukārt, tiekoties ar ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar NATO paplašināšanos un reģionālo un divpusējo sadarbību.

Latvijas prezidente akcentēja ASV vadošo lomu transatlantiskajā drošībā un brīvas, vienotas Eiropas veidošanā. V.Vīķe–Freiberga pauda ticību, ka ASV sadzirdēs Eiropas jauno demokrātiju viedokli, kuru paudīs arī "Viļņas devītnieka" valstu premjeri, nākammēnes tiekoties Bratislavā.

Prezidente uzsvēra Baltijas valstu ciešo trīspusējo sadarbību militārajā dažādu sadarbības projektu, tai skaitā "Baltnet", "Baltbat" ietvaros.

K.Pauels atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus virzībā uz NATO, kā arī pauda gandarījumu par Latvijas paveikto Rīcības plāna dalībai NATO izpildē. V.Vīķe–Freiberga un K.Pauels apspriedās par Ministru prezidenta Andra Bērziņa sarunām Briselē ar NATO ģenerālsekretāru. K.Pauels uzsvēra, ka NATO durvis ir atvērtas jaunām dalībvalstīm un tās tiks vērtētas katra pēc tās gatavības iestājai aliansē. Prezidente atzīmēja, ka Latvija jau tagad dod ieguldījumu Eiropas drošībā, piedaloties miera uzturēšanas operācijās Dienvidaustrumeiropā.

V.Vīķe–Freiberga un K.Pauels apmainījās viedokļiem par Baltijas jūras reģiona ekonomisko attīstību. Šajā kontekstā V.Vīķe-Freiberga informēja K.Pauelu par Latvijas tautsaimniecisko attīstību, iestāšanās sarunu ES gaitu.

K.Pauels uzteica Latvijas darbu, pārvarot pagātnes mantojumu un padomju totalitārā režīma izraisītās sekas, atzīstot, ka pasaules sabiedrība vēl maz zina par totalitārā režīma izdarītajiem noziegumiem, tai skaitā masu deportācijām.

ASV līderi īpaši atzīmēja Latvijas pēdējo gadu sasniegumus un vēlēja tikpat sekmīgi turpināt valsts attīstību. Viņi apstiprināja Savienoto Valstu apņēmību turpināt eiroatlantiskās integrācijas procesu, kura daļa ir tālāka NATO paplašināšana.

Pēc sarunas ar ASV līderiem Valsts prezidente Nacionālās drošības padomē tikās ar Viduseiropas un Austrumeiropas koalīcijas pārstāvjiem, kuriem pateicās par atbalstu Eiropas jauno demokrātiju centieniem integrēties NATO.

Vakar, otrdien, 24.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Vašingtonā uzrunāja Stratēģisko un starptautisko studiju centra dalībniekus diskusijā ar nosaukumu "Jaunās Eiropas pilnveidošana: Baltijas dimensija" ( "Completing the New Europe: the Baltic Dimension" )

Diskusijā piedalījās diplomātiskā korpusa, ASV Valsts departamenta, akadēmisko aprindu un masu mediju pārstāvji.

Valsts prezidente diskusijā uzsvēra tos principus, uz kuriem balstās Latvijas mērķi. Viņa atzīmēja, ka brīvība, demokrātija, individuālo tiesību un brīvību principi, kā arī cilvēktiesības ir tie pamatakmeņi, uz kuriem Latvija būvē savu nākotni, saistot to ar iestāju Eiropas Savienībā un NATO. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra brīvu un vienotu Eiropu kā to Eiropu, kurai Latvija vēlas pievienoties. Prezidente atzīmēja īpašo partnerību, kāda saista ASV ar Batijas valstīm, ņemot par pamatu ASV un Baltijas valstu hartu. Viņa atzīmēja, ka arī jaunā ASV administrācija vēlreiz apliecinājusi šīs hartas pēctecību.

Valsts prezidente pamatoja klātesošajiem Latvijas nepieciešamību iesaistīties Ziemeļatlantijas aliansē. Viņa uzsvēra kopīgos triju Baltijas valstu centienus un praktisko militāro sadarbību, kas nosaka pragmatisko pamatojumu, kāpēc trim Baltijas valstīm būtu kopā jāiestājas NATO. Pēc prezidentes sacītā, viņas pirmā ārvalstu vizīte, stājoties prezidentes amatā, bija uz Sarajevu, kur viņa apmeklēja Latvijas un Igaunijas karavīrus, kuri dienē Dānijas bataljonā, tādējādi apliecinot Latvijas gatavību un vēlmi ieguldīt savus spēkus NATO miera operācijās.

Latvijas prezidente uzsvēra ASV vadošo lomu transatlantiskās drošības stiprināšanā. V.Vīķe–Freiberga apliecināja visu deviņu NATO kandidātvalstu jeb "Viļņas devītnieka" solidaritāti un sadarbību eiroatlantiskās integrācijas veicināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests