Ministru kabineta noteikumi Nr.310

Rīgā 2003.gada 17.jūnijā (prot. Nr.35, 2.§)

Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku (turpmāk — dzīvnieki) aizsardzības prasības to pirmskaušanas turēšanas, apdullināšanas un nogalināšanas laikā.

2. Noteikumi attiecas uz dzīvnieku pirmskaušanas turēšanu, pārvietošanu, apdullināšanu, kaušanu un nogalināšanu, arī ja tā saistīta ar dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu.

3. Ja dzīvniekus nekauj kautuvēs, ievēro šo noteikumu 8.punktā un III nodaļā noteiktās prasības.

4. Ja dzīvniekus nokauj vai nogalina pašpatēriņam, ievēro šo noteikumu 8.punktā noteiktās prasības.

5. Pārtikas un veterinārais dienests:

5.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu izpildi;

5.2. uzrauga un kontrolē dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai paredzētos instrumentus, iekārtas un aprīkojumu.

6. Dzīvniekus apdullina, kauj un nogalina attiecīgi apmācītas personas.

7. Kautuves telpas, instrumenti un citas iekārtas vai piederumi un dzīvnieku turēšanas vietas ir izveidotas, tiek uzturētas un izmantotas tā, lai pasargātu dzīvniekus no satraukuma, sāpēm un ciešanām.

8. Dzīvnieku pārvietošanas, pirmskaušanas turēšanas, kustību ierobežošanas, apdullināšanas, kaušanas un nogalināšanas laikā aizliegts dzīvniekus baidīt, uztraukt un pakļaut sāpēm, ciešanām un stresam.

9. Darba instrumentus, aprīkojumu un iekārtas, kuras izmanto dzīvnieku apdullināšanai, nokaušanai un nogalināšanai, izvieto, uztur un izmanto tā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu dzīvnieku apdullināšanu, nokaušanu vai nogalināšanu.

10. Kautuvē darba kārtībā tiek turēti un pirms darba uzsākšanas pārbaudīti rezerves darbarīki un aprīkojums dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai.

11. Kautuvē Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts:

11.1. veic dzīvnieku klīnisko apskati un pārbauda dzīvnieku veselības stāvokli un to turēšanas apstākļus;

11.2. novērtē transportlīdzekļa atbilstību dzīvnieku pārvadāšanai;

11.3. reģistrē šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētās apskates rezultātus, kā arī konstatētos pārkāpumus un nekavējoties par tiem ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

 

II. Prasības dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai

12. Kautuves teritorijā ir iekārtas (platformas, rampas vai tilti) dzīvnieku izkraušanai no transportlīdzekļiem.

13. Dzīvnieku izkraušanas iekārtas ir aprīkotas ar sānu malām, lai dzīvnieki neizkristu. Iekārtu grīdas ir izgatavotas no neslidena materiāla, bez spraugām un starpposmiem, kas apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos. Dzīvnieku izkraušanas iekārtu slīpuma leņķis nav lielāks par 20 grādiem.

14. Dzīvniekus pēc to atvešanas uz kautuvi nekavējoties izkrauj. Ja nav iespējams nekavējoties izkraut dzīvniekus, nodrošina ventilāciju un aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

15. Dzīvniekus tur šķirti pēc vecuma, sugas, dzimuma un izcelsmes, kā arī nošķir agresīvos dzīvniekus.

16. Dzīvnieku veselības stāvokli un to turēšanas apstākļus pārbauda no rīta un vakarā.

17. Slimus dzīvniekus un dzīvniekus, kuri ir cietuši sāpes pārvadāšanas vai izkraušanas laikā, kā arī dzīvnieku mazuļus nokauj nekavējoties. Ja šo dzīvnieku tūlītēja nokaušana nav iespējama, tos nošķir no pārējiem dzīvniekiem un nokauj divu stundu laikā pēc atvešanas uz kautuvi. Dzīvniekus, kuri nevar pārvietoties patstāvīgi, nokauj vietā, kur tie atrodas.

18. Izkraujot dzīvniekus no transportlīdzekļa vai konteinera, kā arī to pārvietošanas laikā aizliegts pret dzīvniekiem izturēties cietsirdīgi — celt tos, turot aiz galvas, ragiem, ausīm, kājām, astes, vilnas vai nogāžot tos no kājām. Ja nepieciešams, dzīvniekus izkrauj individuāli.

19. Dzīvniekus pārvieto ar pienācīgu rūpību. Kautuves gaiteņos ir līdz minimumam samazināts dzīvnieku savainošanās risks, un dzīvniekiem tiek radīta iespēja izpaust bara instinktus.

20. Dzīvnieku dzīšanas rīkus izmanto īslaicīgi un tikai dzīvnieku dzīšanai.

21. Dzīvnieku dzīšanas rīkus, kas izraisa elektrisko šoku, izmanto:

21.1. tikai pieaugušiem liellopiem un cūkām, iedarbojoties uz gurnu daļas muskuļiem, ja dzīvnieki atsakās pārvietoties;

21.2. ne ilgāk par divām sekundēm;

21.3. ja dzīvnieku priekšā ir brīva telpa, kur tiem pārvietoties, un dzīvnieki nav izvietoti cieši viens pie otra.

22. Aizliegts sist, grūst un spert dzīvniekus, kā arī spiest uz dzīvnieka ķermeņa jutīgajām vietām (acīm, ausīm). Dzīvnieka asti nelauž, nespiež un nesavij.

23. Ja dzīvniekus tūlīt nekauj, tos izvieto aplokos, aizgaldos vai nojumēs, kur tiem ir pieejams svaigs dzeramais ūdens.

24. Dzīvniekus, kurus nenokauj 12 stundu laikā pēc to atvešanas uz kautuvi:

24.1. nodrošina ar barību;

24.2. ja nepieciešams, piesien tā, lai tie varētu bez grūtībām apgulties un piecelties. Ja dzīvnieki netiek piesieti, barību dod tā, lai tie netraucēti varētu paēst.

25. Dzīvniekus izvieto tā, lai tos pasargātu no sāpēm, ciešanām, satraukuma, savainojumiem vai kontūzijas.

26. Kautuves aploki vai aizgaldi dzīvnieku izmitināšanai ir tādā daudzumā, lai tajos varētu brīvi izmitināt visus dzīvniekus un lai dzīvnieki būtu pasargāti no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

27. Aplokos vai aizgaldos ir:

27.1. piederumi dzīvnieku piesiešanai;

27.2. pakaiši, ja dzīvnieki aplokos vai aizgaldos paliek pa nakti;

27.3. ventilācija. Ja ventilāciju nodrošina automātiska iekārta, izveido arī rezerves ventilācijas sistēmu, kas darbojas pamatsistēmas bojājuma laikā;

27.4. neslidenas grīdas;

27.5. pietiekams dabīgais vai mākslīgais apgaismojums, lai veiktu dzīvnieku pārbaudi.

28. Ārpus telpām izvietotos aplokos un aizgaldos ir nodrošināta dzīvnieku aizsardzība pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī pret fizisku, ķīmisku vai citu iedarbību, kas var radīt kaitējumu dzīvnieku veselībai.

29. Konteinerus, kuros ir dzīvnieki:

29.1. mehāniski izkrauj horizontālā stāvoklī;

29.2. aizliegts mest un mehāniski bojāt.

30. Dzīvniekus, kurus piegādā konteineros ar caurumotām vai kustīgām grīdām, rūpīgi izkrauj, lai dzīvniekus neievainotu. Ja iespējams, dzīvniekus no konteineriem izkrauj individuāli.

31. Ja dzīvniekus piegādā konteineros, bet tūlīt nekauj, dzīvniekus pārvieto uz aizgaldiem vai aplokiem atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktā noteiktajām prasībām.

 

III. Prasības dzīvnieku (izņemot kažokzvērus) apdullināšanai un nogalināšanai

32. Pirms apdullināšanas vai kaušanas dzīvnieku kājas nesasien un tos nepakar vertikālā stāvoklī. Mājputnus un trušus var pakārt vertikālā stāvoklī tā, lai bez vilcināšanās varētu tos apdullināt.

33. Dzīvnieku apdullina:

33.1. izmantojot triecienpistoli;

33.2. kontuzējot galvas smadzenes;

33.3. ar elektrisko strāvu;

33.4. ar oglekļa dioksīdu.

34. Ja dzīvniekus apdullina, uz galvas apvidu iedarbojoties ar mehāniskām vai elektriskām ierīcēm:

34.1. nodrošina precīzu, drošu un ātru apdullināšanu;

34.2. lieto aprīkojumu galvas kustību ierobežošanai (ja nepieciešams).

35. Elektriskās apdullināšanas iekārtas neizmanto, lai dzīvniekus savaldītu, padarītu nekustīgus vai lai liktu tiem kustēties.

36. Apdullinot dzīvniekus ar triecienpistoli, ievēro šādas prasības:

36.1. nodrošina, lai lādiņš nokļūtu galvas smadzeņu garozā;

36.2. uz liellopiem šauj, tiem esot stāvus stāvoklī;

36.3. uz aitām un kazām šauj, tām atrodoties stāvus vai guļus stāvoklī, ja ragu stāvoklis traucē izmantot stāvus pozīciju. Šādos gadījumos šāvienu izdara tieši aiz ragu pamatnes, tēmējot mutes virzienā, lai asiņošana sākas 15 sekunžu laikā pēc šāviena izdarīšanas;

36.4. pēc katra šāviena triecienpistoles lietotājs pārliecinās, ka elements, kas rada triecienu, pilnībā ievelkas un ieņem agrāko stāvokli. Bojātu triecienpistoli izmantot aizliegts;

36.5. dzīvniekus apdullina pēc to ievietošanas apdullināšanas aizgaldā. Tieši pirms apdullināšanas dzīvniekiem drīkst ierobežot galvas kustības;

36.6. dzīvniekus (izņemot aitas un kazas) atasiņo 60 sekunžu laikā pēc triecienpistoles lietošanas.

37. Ja dzīvniekus apdullina, izraisot galvas smadzeņu kontūziju, ievēro šādas prasības:

37.1. saskaņā ar ražotāja instrukciju instrumentu lieto pareizā virzienā un ar piemērotu spēku, lai, mehāniski iedarbojoties, apdullinātu dzīvnieku, neielaužot tā galvaskausu;

37.2. ja nelielu skaitu trušu apdullina, izmantojot neautomatizētu galvaskausa kontuzēšanu, panāk dzīvnieka tūlītēju samaņas zudumu, kas saglabājas līdz tā nāvei.

38. Apdullinot dzīvnieku ar elektrisko strāvu, elektrodus novieto tā, lai tie aptver galvu un lai strāva iziet cauri smadzenēm. Lai paaugstinātu elektrovadītspēju, elektrodu novietošanas vietā dzīvniekam noskuj apmatojumu vai samitrina ādu.

39. Dzīvnieku apdullināšanai izmanto šādu minimālo strāvas stiprumu, spriegumu un strāvas iedarbības laiku:

39.1. liellopiem — strāvas stiprums 2,5 ampēri, spriegums 220 voltu, strāvas iedarbības laiks 10 sekundes;

39.2. teļiem — strāvas stiprums 1,5 ampēri, spriegums 220 voltu, strāvas iedarbības laiks 10 sekundes;

39.3. cūkām — strāvas stiprums 1,2 ampēri, spriegums 220 voltu, strāvas iedarbības laiks 10 sekundes;

39.4. aitām un kazām — strāvas stiprums 1 ampērs, spriegums 220 voltu, strāvas iedarbības laiks 5–10 sekundes;

39.5. trušiem — strāvas stiprums 0,3 ampēri;

39.6. broileriem — strāvas stiprums 0,1 ampērs, spriegums 90–130 voltu, strāvas iedarbības laiks 2–3 sekundes.

40. Ja, izmantojot elektrisko strāvu, dzīvniekus apdullina individuāli, dzīvnieku apdullināšanas iekārtā ir:

40.1. elektriskās strāvas sprieguma un stipruma mērīšanas skala, kas ir skaidri salasāma;

40.2. ierīce apdullināšanas iekārtas izslēgšanai, ja netiek nodrošināta apdullināšanai nepieciešamā minimālā elektriskās strāvas plūsma;

40.3. skaņas vai vizuālais signāls elektriskās strāvas iedarbības ilguma noteikšanai.

41. Izmantojot mājputnu apdullināšanai ūdens peldi, ievēro šādas prasības:

41.1. ūdens līmeni noregulē tā, lai putna galva būtu saskarē ar ūdeni;

41.2. strāvas spriegums ir pietiekami liels, lai apdullinātu visus putnus (ja apdullina vairākus putnus reizē);

41.3. pārliecinās, ka strāva plūst pareizi, ir labs elektriskais kontakts un āķis, uz kura tiek uzkarināti mājputni, ir mitrs;

41.4. ūdens vannas lielums un dziļums atbilst putnu lielumam, un tā nepārplūst, kad putni tiek tajā ievietoti. Ūdenī iegremdētais elektrods ir garāks par ūdens vannu.

42. Izmantojot cūku apdullināšanai oglekļa dioksīdu, ievēro šādas prasības:

42.1. tā koncentrācija kamerā nav mazāka par 70 % no kopējā gaisa tilpuma;

42.2. kamera ir izveidota tā, lai cūkas nesavainotos vai nesaspiestu krūšu kurvi. Kamera ir apgaismota, lai cūkas varētu redzēt viena otru vai apkārtni;

42.3. kamera ir aprīkota ar iekārtu, kas mēra oglekļa dioksīda koncentrāciju un dod vizuālu vai skaņas brīdinājuma signālu, ja gāzes koncentrācija ir zemāka par 70 % no kopējā gaisa tilpuma kamerā;

42.4. cūkas no aizgalda vai konteinera, kurā tās var viena otru redzēt, 30 sekunžu laikā nogādā gāzes kamerā. Cūkas pēc iespējas ātrāk nogādā no ieejas līdz vietai, kur gāzes koncentrācija ir vislielākā, un pakļauj gāzes iedarbībai, panākot dzīvnieka samaņas zudumu, kas saglabājas līdz tā nāvei.

43. Ja dzīvnieku apdullināšanai izmanto elektrisko strāvu, triecienpistoli vai izraisa galvas smadzeņu kontūziju, apdullināšanas un kaušanas vietu norobežo no pārējo dzīvnieku redzesloka. Dzīvniekus atļauts ievest apdullināšanas aizgaldā pa vienam un tikai tūlītējai nokaušanai.

44. Dzīvnieku nogalināšanai izmanto:

44.1. pistoli vai šauteni;

44.2. elektrisko strāvu;

44.3. oglekļa dioksīdu.

45. Ja dzīvniekus nogalina atbilstoši kvalificēti darbinieki, ievērojot šo noteikumu 8.punktā minētās prasības, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut nogalināt:

45.1. mājas apstākļos vai ierobežotā teritorijā audzētus savvaļas dzīvniekus (izņemot putnus un zaķus), izmantojot šautenes vai bises;

45.2. mājputnus, nocērtot galvu;

45.3. dzīvniekus, izmantojot elektrisko strāvu vai oglekļa dioksīdu saskaņā ar šo noteikumu 38., 39., 41. un 42.punktu.

46. Pēc govju, aitu un kazu sugas dzīvnieku apdullināšanas to galvaskausa dobumā nav atļauts ievadīt instrumentus, kas traumē galvas smadzenes.

47. Kautuvē, ņemot vērā dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai izmantojamo metodi, ir izstrādāta darbības instrukcija dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai.

48. Lai īstenotu dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmu, dzīvniekus nogalina, izmantojot šo noteikumu 44.punktā minētos dzīvnieku nogalināšanas paņēmienus un ievērojot šo noteikumu 8.punktā minētās prasības. Ja dzīvnieku nogalināšanai nav iespējams izmantot šo noteikumu 44.punktā minētos dzīvnieku nogalināšanas paņēmienus, dzīvnieku nogalināšanai (nodrošinot, ka dzīvnieks tiek nekavējoties nogalināts, pirms tas nāk pie samaņas, un pirms dzīvnieka nāves ar to netiek veiktas nekādas darbības) drīkst izmantot:

48.1. starptautiski atzīta un Latvijas veterināro zāļu reģistrā reģistrēta dzīvnieku eitanāzijas līdzekļa injekciju;

48.2. gāzes vai to maisījumus — oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un argonu vai nitrogēnu, nitrogēnu un argonu, cianīda hidrogēnu.

49. Slimus vai ievainotus dzīvniekus, kuriem pārvietošanās sagādā ciešanas, nogalina vietā, kur tie atrodas. Praktizējošs veterinārārsts var atļaut aizvest slimu vai ievainotu dzīvnieku uz kautuvi, ja pārvietošana dzīvniekam neizraisa papildu ciešanas.

50. Dzīvnieku atasiņošanu sāk nekavējoties pēc apdullināšanas un pirms samaņas atgūšanas.

51. Lai nodrošinātu ātru un pilnīgu atasiņošanu, pārgriež vienu no miega artērijām vai asinsvadiem, no kuriem tās sākas. Pēc asinsvadu pārgriešanas līdz dzīvnieka atasiņošanas pabeigšanai aizliegts dzīvniekam novilkt ādu (putnus — atspalvot), atdalīt iekšējos orgānus no liemeņa vai veikt stimulāciju ar elektrību.

52. Ja dzīvnieku apdullina, iekar ķēdēs, paceļ un atasiņo viens darbinieks, viņš visas minētās darbības veic vispirms ar vienu dzīvnieku un pēc tam ar nākamo dzīvnieku.

53. Ja putnu atasiņošanai lietotā automātiskā iekārta sabojājas, nekavējoties nodrošina alternatīvu kaušanas iespēju.

 

IV. Prasības kažokzvēru nogalināšanai

54. Kažokzvēru nogalināšanai izmanto:

54.1. galvas smadzeņu mehāniskās traumēšanas iekārtas, ja kažokzvēru gaļu paredzēts izmantot pārtikā (piemēram, nutrijām un trušiem);

54.2. starptautiski atzīta un Latvijas veterināro zāļu reģistrā reģistrēta dzīvnieku eitanāzijas līdzekļa injekciju;

54.3. elektrisko strāvu, izraisot tūlītēju un neatgriezenisku samaņas zudumu un sirdsdarbības apstāšanos. Elektrisko strāvu nogalināšanai neizmanto nutrijām un citu sugu dzīvniekiem, kas ir izturīgi pret elektrisko strāvu;

54.4. argonu;

54.5. hloroformu;

54.6. oglekļa dioksīdu.

55. Piemērotāko paņēmienu dažādu sugu kažokzvēru nogalināšanai, ievērojot šo noteikumu 8.punktu, nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.

56. Izmantojot iekārtas galvas smadzeņu mehāniskai traumēšanai:

56.1. iekārtas novieto tā, lai lādiņš nokļūtu smadzeņu garozā;

56.2. izraisa tūlītēju pilnīgu asiņošanu.

57. Ja kažokzvērus nogalina, izmantojot eitanāzijas līdzekļa injekciju, izvēlas tādu anestezējošo vielu, devu un ievadīšanas vietu, lai nodrošinātu tūlītēju samaņas zudumu un pēc tā sekojošu nāvi.

58. Ja kažokzvērus nogalina, izmantojot elektrisko strāvu, elektrodus novieto katrā galvas pusē un sirds apvidū un izvēlas strāvas stiprumu, kas izraisa tūlītēju kažokzvēra samaņas zudumu un sirdsdarbības apstāšanos. Lapsām elektrodus novieto pie mutes un anālās atveres, nodrošinot vismaz trīs sekundes ilgu 0,3 ampērus stipru strāvu.

59. Šinšillu nogalināšanai izmanto hloroformu, ievērojot šādas prasības:

59.1. dzīvniekus ievieto kamerā, kas piesātināta ar hloroforma un gaisa maisījumu;

59.2. kamera ir izveidota tā, lai dzīvnieki nesavainotos un tos varētu uzraudzīt;

59.3. gāze rada vispārēju anestēziju, kas izraisa nāvi;

59.4. dzīvniekus tur kamerā tik ilgi, kamēr iestājas nāve.

60. Caunu, sermuļu un šinšillu nogalināšanai izmanto oglekļa dioksīdu, ievērojot šādas prasības:

60.1. dzīvniekus ievieto kamerā pēc tam, kad oglekļa dioksīda koncentrācija ir sasniegusi augstāko iespējamo pakāpi, un to izdala 100 % oglekļa dioksīda avots;

60.2. kamera ir izveidota tā, lai dzīvnieki nesavainotos un tos varētu uzraudzīt;

60.3. gāze rada vispārēju anestēziju, kas izraisa nāvi;

60.4. dzīvniekus tur kamerā tik ilgi, kamēr iestājas nāve.

 

V. Prasības cāļu un inkubējamo olu (cāļu embriju) nogalināšanai un iznīcināšanai

61. Cāļus nogalina, izmantojot:

61.1. iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, izraisot momentānu nāvi;

61.2. oglekļa dioksīdu.

62. Ja cāļu nogalināšanai izmanto oglekļa dioksīdu, ievēro šādas prasības:

62.1. oglekļa dioksīda koncentrācija ir sasniegusi augstāko iespējamo pakāpi, un to izdala 100 % oglekļa dioksīda avots;

62.2. pirms cāļu izņemšanas no kameras pārliecinās par to nāvi.

63. Ja cāļu nogalināšanai izmanto iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, nodrošina tādu iekārtas jaudu, lai visus cāļus nogalinātu uzreiz, pat ja vienlaikus tiek nogalināts liels skaits cāļu.

64. Inkubējamās olas (cāļu embrijus) iznīcina, izmantojot iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, izraisot tūlītēju nāvi.

 

VI. Noslēguma jautājumi

65. Noteikumu 6.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

66. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 93/119/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju