Ministru kabineta noteikumi Nr.309

Rīgā 2003.gada 17.jūnijā (prot. Nr.35 1.§)

Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi

Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4.panta otro un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un šo pasākumu realizētāju izvēles principus, kā arī kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte.

2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, juridiskajām un fiziskajām personām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus (turpmāk – pasākumi), kā arī nosaka pasākumu realizētājus. Pasākumus organizē, ievērojot valsts budžetā piešķirto finansējumu, kā arī bezdarba līmeni un bezdarbnieku skaitu attiecīgajā teritorijā (pilsētā, rajonā).

3. Bezdarbniekus iesaista pasākumos saskaņā ar aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu, kas noslēgts starp aģentūru un bezdarbnieku.

4. Aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, pušu pienākumus un tiesības, līguma darbības laiku, pušu saistības un atbildību par līguma saistību pienācīgu nepildīšanu.

5. Pasākumu īstenošanas norisi kontrolē aģentūra.

II. Pasākumu realizētāju izvēle

6. Pasākumu realizētāju aģentūra izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

7. Ja normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām neparedz konkursa, cenu aptaujas vai sarunu procedūras metodes izvēli, aģentūra izveido pasākumu realizētāju izvēles komisijas. Komisiju sastāvā aģentūra iekļauj valsts un pašvaldību institūciju, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarotas personas.

8. Par pasākumu realizētāju, izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos pasākumus, var izvēlēties pretendentu (izglītības iestādes, darba devējus), kas atbilst šādām prasībām:

8.1. ir reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

8.2. tam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

8.3. nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi;

8.4. ir licence (juridiskām personām) vai sertifikāts (fiziskām personām) attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tādi ir paredzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

8.5. pasākumu realizācijas vietā ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze;

8.6. nav pasludināta maksātnespēja, tas neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

8.7. piedalās pasākumu līdzfinansēšanā, veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, ja tiek īstenoti algotie pagaidu sabiedriskie darbi un pasākumi noteiktām personu grupām.

9. Ja tiek īstenoti pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, par pasākumu realizētāju var izvēlēties arī fizisko personu, kas atbilst šo noteikumu 8.3. un 8.4.apakšpunktā noteiktajām prasībām un kurai ir atbilstoša profesionālā (akadēmiskā) izglītība (kvalifikācija) un profesionālā pieredze, kas nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai.

10. Aģentūra ar pasākumu realizētāju noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu, kā arī darba vietas vai darba raksturojumu un darba izpildes termiņu, ja paredzēta darba līgumu slēgšana.

11. Pasākumu realizētājs ir atbildīgs par pasākumu īstenošanas kvalitāti. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu realizētāju noslēgtā līguma izbeigšanai.

 III. Pasākumu finansēšanas kārtība

12. Pamatojoties uz aģentūras un pasākumu realizētāja noslēgto līgumu, valsts budžeta līdzekļus var izlietot:

12.1. dotāciju piešķiršanai darba devējiem:

12.1.1. dotācijas izmantojamas to bezdarbnieku darba samaksai, kas iesaistīti algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pasākumos noteiktām personu grupām. Darba samaksa bezdarbniekam mēnesī nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru;

12.1.2. dotācijas izmantojamas to personu darba samaksai, kuras veic pasākumos noteiktām personu grupām iesaistīto bezdarbnieku praktisko apmācību darba vietā. Darba samaksa vienai personai mēnesī nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru;

12.2. vienreizēju dotāciju piešķiršanai darba devējiem, lai izveidotu darba vietas bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos noteiktām personu grupām;

12.3. tehnisko palīglīdzekļu (aprīkojuma, tehnisko sistēmu) izgatavošanai un iegādei, kā arī darba vietu izveidošanai (pielāgošanai) bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos noteiktām personu grupām un kuriem noteikta invaliditāte;

12.4. bezdarbnieku profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai, kā arī bezdarbnieku stipendijām un īres vai transporta izdevumu kompensācijām apmācības laikā;

12.5. pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai;

12.6. ar pasākumu realizētājiem noslēgto darba līgumu samaksai, ja pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai īsteno fiziskās personas.

13. Šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minēto vienreizējo dotāciju piešķir atbilstoši aģentūras un darba devēja noslēgtajam līgumam par pasākumu īstenošanu, ja darba devējs ir uzņēmies saistības ne mazāk kā divus gadus saglabāt izveidoto darba vietu.

IV. Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana

14. Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana (turpmāk – bezdarbnieku apmācība) ietver:

14.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem (ja viņiem ir iepriekš iegūta izglītība vai profesionālā pieredze) iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto kvalifikācijas eksāmenu;

14.2. profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes.

15. Profesijas vai profesionālās izglītības jomas, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, nosaka aģentūras izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarotus pārstāvjus.

16. Profesionālās tālākizglītības programmu, profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:

16.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;

16.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;

16.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.

17. Bezdarbnieku apmācībā iesaista personas, kas ir sasniegušas 18 gadu vecumu.

18. Personu var atkārtoti iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne ātrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējās bezdarbnieku apmācības pabeigšanas.

19. Aģentūra nosaka profesionālās izglītības jomas (profesijas), kur nepieciešama izglītības programma. Izglītības programmas atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajām prasībām izstrādā izglītības iestādes. Programmas ir licencētas vai akreditētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētās izglītības programmas izstrādā atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam, un tajās iekļauj standartā noteikto obligāto satura daļu – profesionālās teorētiskās un praktiskās mācības, kā arī kvalifikācijas praksi.

21. Aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādi veic bezdarbnieku apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši izglītības programmā noteiktajām prasībām. Bezdarbnieka piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.

22. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus apmācībā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par bezdarbnieka apmācību. Līgumā ir paredzēti apmācības noteikumi un laiks, stipendijas un īres vai transporta izdevumu kompensācijas saņemšanas kārtība, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējie pienākumi un tiesības bezdarbnieka apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas nosacījumi.

23. Uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam izsniedz izglītības programmu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu ieskaita viņu izglītojamo skaitā.

24. Ja bezdarbnieks pārtrauc mācības, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

25. Izglītības iestāde organizē kvalifikācijas eksāmenus vai noslēguma pārbaudījumus.

26. Bezdarbniekam, kurš ir apguvis šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto izglītības programmu un ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, izsniedz valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

27. Bezdarbniekam, kurš ir apguvis šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minēto izglītības programmu un ir nokārtojis noslēguma pārbaudījumu, izsniedz apliecību par profesionālās pilnveides izglītības iegūšanu vai izglītības programmā paredzēto dokumentu par attiecīgās izglītības programmas apguvi.

28. Ja bezdarbnieks, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās prasības apmācības laikā, nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu un nav ieguvis pietiekamas zināšanas un praktiskās iemaņas, izglītības iestāde par saviem līdzekļiem veic papildu apmācību, divu mēnešu laikā organizē atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu un sedz visus ar to saistītos izdevumus.

29. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta vai dokumenta par attiecīgās izglītības programmas apguvi saņemšanas bezdarbnieks informē par to aģentūru.

30. Ja aģentūra veic bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pasūtījuma, darba devējam ir pienākums pēc bezdarbnieka apmācības pabeigšanas iekārtot bezdarbnieku darbā.

V. Vispārīgās prasības, kas jāievēro, organizējot algotos pagaidu sabiedriskos darbus un pasākumus noteiktām personu grupām

31. Aģentūra pēc bezdarbnieka rakstiskas piekrišanas organizē bezdarbnieka iesaistīšanu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pasākumos noteiktām personu grupām (turpmāk – pasākumi ar darba līguma slēgšanu).

32. Pasākumos ar darba līguma slēgšanu bezdarbnieku iesaista ar aģentūras norīkojumu.

33. Ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts pasākumos ar darba līguma slēgšanu, darba devējs slēdz darba līgumu saskaņā ar Darba likumu.

34. Bezdarbnieks, kurš iesaistīts pasākumos ar darba līguma slēgšanu, ir tiesīgs pirms termiņa izbeigt darba līgumu, dienu iepriekš rakstiski paziņojot par to darba devējam.

35. Darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas var izbeigt saskaņā ar Darba likumu. Par visiem darba līguma izbeigšanas gadījumiem darba devējam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt aģentūru, norādot līguma izbeigšanas iemeslu.

VI. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

36. Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ (piemēram, sociālās mobilitātes trūkums, grūtības pielāgoties darba tirgus prasībām) piemērotu pastāvīgu darbu nevar atrast. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nav nepieciešama profesionālā kvalifikācija.

37. Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi veic aģentūra, ņemot vērā potenciālo darbu veicēju intereses, kā arī bezdarbnieka konkurētspēju darba tirgū un bezdarba ilgumu.

VII. Pasākumi noteiktām personu grupām

38. Pasākumi noteiktām personu grupām ir nodarbinātības atbalsta pasākumi, kas veicina bezdarbnieku sociālo integritāti un palīdz orientēties darba tirgus prasībās.

39. Nepieciešamību organizēt pasākumus noteiktām personu grupām un tajos iesaistāmo bezdarbnieku skaitu nosaka aģentūra, pamatojoties uz darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu atbilstoši Nacionālā nodarbinātības plāna prioritātēm.

40. Pasākumos noteiktām personu grupām var iesaistīt bezdarbnieku, kurš atbilst kādai Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā minētajai kategorijai.

VIII. Darba vietu izveidošana (pielāgošana) bezdarbniekiem – invalīdiem

41. Darba vietu izveidošana (pielāgošana) bezdarbniekiem – invalīdiem ir darba vietu aprīkošana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem (aprīkojumu, tehniskajām sistēmām) atbilstoši bezdarbnieku – invalīdu funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.

42. Darba vietas bezdarbniekiem – invalīdiem izveido (pielāgo), lai veicinātu bezdarbnieku – invalīdu nodarbinātību, iekārtošanos pastāvīgā darbā un radītu viņiem vienlīdzīgas iespējas iekļūšanai darba tirgū.

43. Darba vietu izveidošanu (pielāgošanu) bezdarbniekiem – invalīdiem organizē aģentūra sadarbībā ar darba devējiem, Tehnisko palīglīdzekļu centru vai citām kompetentām institūcijām.

44. Aģentūra apzina darba devējus, kuri ir gatavi izveidot (pielāgot) darba vietas bezdarbniekiem – invalīdiem, kā arī bezdarbniekus – invalīdus, kuri vēlas un var strādāt piedāvātajās darba vietās.

45. Atbilstoši bezdarbnieka – invalīda funkcionālā traucējuma veidam un smaguma pakāpei Tehnisko palīglīdzekļu centrs vai citas kompetentas institūcijas izvērtē potenciālās darba vietas un iesniedz aģentūrā atzinumu par darba vietas pielāgošanas iespējām.

46. Aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu iekļauj bezdarbniekiem – invalīdiem paredzēto darba vietu izveidošanas (pielāgošanas) nosacījumus.

 IX. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi bezdarbniekiem un darba meklētājiem

47. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir profesionālās piemērotības noteikšanas, darba meklēšanas metožu apguves, psiholoģiskā atbalsta un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguves nodarbības – semināri, lekcijas, diskusijas, konsultācijas, kā arī citas nodarbības, kas veicina bezdarbnieku un darba meklētāju atgriešanos darba tirgū (turpmāk – nodarbības).

48. Aģentūra iesaista bezdarbniekus un darba meklētājus nodarbībās, lai viņi apgūtu prasmi orientēties darba tirgus prasībās, lai attīstītu viņu pašiniciatīvu un sociālo mobilitāti, kā arī sniegtu palīdzību tālākizglītības izvēlē.

49. Nodarbībās bezdarbniekus un darba meklētājus iesaista ar aģentūras norīkojumu.

50. Aģentūra nosaka nodarbību tematiskās jomas, kā arī izstrādā un apstiprina nodarbību programmas un plānus.

51. Bezdarbniekiem, kuri apmeklē nodarbības, nepiešķir stipendiju un nekompensē īres un transporta izdevumus.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 21.jūniju.