Valsts policijas reformas pirmie rezultāti

Foto: A.F.I.

Jau aprīļa beigās sabiedrība tika informēta par to, ka no 1.maija Valsts policijā tiks veikta reforma — tās dienestu un struktūru optimizācija.

Optimizācijas pamatmērķis — pirmkārt, uzlabot policijas darbu, otrkārt, pārstrukturizēt Valsts policijas darba vietu sarakstu atbilstoši valsts noteiktajam no valsts budžeta finansēto darba vietu skaitam, kas no šā gada 1.maija ir 8807 policijas darbinieki. Strukturālas, kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas Valsts policijas darba vietu sarakstā bija nepieciešamas arī tāpēc, lai maksimāli efektīvi izmantotu vairāk nekā astoņus gadus gaidīto naudu policistu algu palielināšanai, kas tika piešķirta 2003.gada budžetā. Kā norādīts Valsts policijas sagatavotajā informācijā, jau no deviņdesmito gadu sākuma Valsts policijas darba vietu saraksts bijis plašs, bet bez noteikta valsts finansējuma. Daudz bijis arī brīvo darba vietu.

Ne vairāk, bet labākus policistus

Iekšlietu sistēmas vadība vēl pirms reformas sākšanas Valsts policijā par efektīvu pasākumu policijas darba uzlabošanai minēja tieši esošo darbinieku algu pielikumu, nevis tukšo darba vietu aizpildīšanu. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis intervijā “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka “nenoliedzami ir jāstrādā pie tā, lai optimizētu iekšlietu sistēmas štatus — mums ir daudz tā saucamā nenokomplektētā sastāva, bet ir jāizvērtē, vai ir izdevīgi šīs vietas piepildīt, varbūt uz to rēķina ir iespējams palielināt jau strādājošo darbinieku algas. (..) Man jau šķiet, ka iekšlietu sistēmas kapacitāti ir iespējams paaugstināt, arī nepalielinot darbinieku skaitu”. Līdzīgu viedokli pauda ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece: “Pašlaik policijā ir samērā liels nenokomplektēto štata vietu skaits, bet diezin vai būtu tik svarīgi aizpildīt šīs tukšās vietas tikai tāpēc, lai tajās būtu cilvēki. Svarīgāk ir palielināt jau esošajiem policistiem algas, panākt lielāku sociālo un labāku tehnisko nodrošinājumu, likt sajust, ka ministrijas vadība viņus morāli atbalsta, tādējādi panākot lielāku darba efektivitāti un labākus rezultātus nekā ar fizisku štata vietu aizpildīšanu.”

Tā kā no 1.maija no valsts budžeta finansētais Valsts policijas darbinieku skaits samazināts līdz 8807 cilvēkiem, ne visiem līdzšinējiem darbiniekiem izdevās saglabāt vietu policijas rindās. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka 1.maijā sāka darboties jauni darba līgumi, katras policijas struktūrvienības priekšnieks piedāvāja cilvēkiem amatus, izvērtējot viņu spējas un atbilstību pienākumus veikt. Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis vakar, 19.jūnijā, preses konferencē informēja, ka reformas rezultātā darbu policijā zaudējuši 53 darbinieki. Vairāk nekā 100 paši uzrakstījuši atlūgumus, saprotot, ka nespēs tikt galā ar amatos paredzētajiem pienākumiem un ka nav spējīgi izpildīt amatos noteiktās prasības. 10 darbinieki nav saņēmuši piedāvājumu turpināt darbu policijā sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu.

Neraugoties uz kopējo darba vietu samazinājumu, Valsts policijā joprojām ir samērā liels brīvo darba vietu skaits — 595. Taču Valsts policijas priekšnieks žurnālistiem pauda viedokli, ka situācija drīz uzlabosies. Jau tuvākajā laikā darbu valsts policijā uzsāks 60 Latvijas Policijas akadēmijas absolventi un tuvu simtam Valsts policijas skolas absolventu. Vēl darbinieku rezerves ir Valsts apsardzes dienestā, ko no šā gada 1.jūlija paredzēts samazināt gandrīz uz pusi, deleģējot valstij svarīgu objektu apsardzi pašvaldību un citām institūcijām. Pēc J.Zaščirinska aplēsēm, aptuveni 300 darbinieku no valsts apsardzes dienesta atbrīvosies darbam Valsts policijas struktūrās. Ja šie aprēķini tiek realizēti, brīvas paliek 100 līdz 150 darba vietas, ko Valsts policijas priekšnieks uzskata par normālu rādītāju.

Darbinieku mazāk, algas lielākas

Pēc 2003.gada valsts budžeta apstiprināšanas Valsts policijas darbinieku algām atvēlētie līdzekļi palielinājās par 4 393 259 latiem. Valsts policijas vadība solīja, ka no 1.maija visu policijas darbinieku atalgojums pieaugs par 20 līdz 70 latiem. Kā vakar, 19. jūnijā, preses konferencē žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, reāli minimālais darba samaksas pieaugums zemākās algu kategorijas darbiniekam ir 27 lati pirms nodokļu nomaksas. Tāds algas pielikums ir zemākās kategorijas darbiniekiem vairākos Latvijas rajonos. Rīgā zemākās kategorijas darbinieki saņēmuši 50 latus lielu algu pieaugumu. Kā skaidroja J.Zaščirinskis, algu palielinājuma apmērs atšķiras tāpēc, ka visa Latvija ir sadalīta četrās zonās, vadoties pēc darbinieku slodzes un veicamā darba apjoma. Līdz ar to vienas kategorijas darbinieki dažādās Latvijas vietās var saņemt dažādu algu, kuras pamatā ir reālā darba slodze un pienākumi.

Kopumā zemākās amatu kategorijas (10. līdz 11.kategorijas) darbinieki — patruļpolicijas darbinieki, ceļu policijas darbinieki, autovadītāji — saņem 130 līdz 140 latus atalgojumu līdzšinējo 99 latu vietā. 9. un 10.kategorijas darbinieki — ekspertu palīgi, vada komandieri — saņem 170 līdz 180 latus līdzšinējo 120 latu vietā, 8. līdz 9.kategorijas darbinieku — priekšnieku palīgu, vidējā līmeņa komandējošā sastāva — algas pēc palielinājuma ir 190 līdz 200 latu iepriekšējo 144 latu vietā. Pārvalžu priekšnieku vietnieki, nodaļu priekšnieki jeb 7. līdz 8. amatu kategorijas darbinieki tagad saņem 220 līdz 250 latu algas iepriekšējo 180 latu vietā. 7.algu kategorijas darbinieki, kas ir Valsts policijas pārvalžu priekšnieki un teritoriālo nodaļu priekšnieki pēc darba samaksas palielinājuma saņem 300 līdz 350 latu algas. Viņu alga pirms palielinājuma bija 191 lats.

Pēc Valsts policijas priekšnieka sniegtās informācijas, policijas darbiniekiem saglabātas arī piemaksas, izdienas piemaksas un uzturnauda. Saglabāta arī iespēja par labu darbu saņemt papildu samaksu. J.Zaščirinskis informēja, ka tikko parakstīta pavēle par 10 000 latu izmaksu prēmijā tiem policijas darbiniekiem, kas piedalījās Eirovīzijas konkursa norises kārtības nodrošināšanā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore