Ministru kabineta noteikumi Nr.327
Rīgā 2003.gada 17.jūnijā (prot. Nr.35 38.§)
Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem.
II. Sēklu kategorijas
2. Sēklas iedala šādās kategorijās:
2.1. izlases sēklas (IS);
2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);
2.3. bāzes sēklas (B);
2.4. sertificētas sēklas (C);
2.5. komercsēklas (K).
3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas sēklas atsevišķos gadījumos var sertificēt, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.
4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:
4.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;
4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;
4.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;
4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
5. Bāzes sēklas (B), izņemot saulespuķu hibrīdās šķirnes, ir sēklas, kas:
5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);
5.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu šķirnes uzturēšanas praksi;
5.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) vai sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C1), vai sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2), vai sertificētu trešās paaudzes sēklu (C3) iegūšanai;
5.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;
5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
6. Bāzes sēklas (B) saulespuķu hibrīdajām šķirnēm var būt:
6.1. inbredlīnijas (radniecīgās krustošanas līnijas) bāzes sēklas (B), kas:
6.1.1. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;
6.1.2. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē;
6.2. vienkāršu hibrīdu bāzes sēklas, kas:
6.2.1. paredzētas trīskāršo vai divkāršo hibrīdu audzēšanai;
6.2.2. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;
6.2.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
7. Sertificētas sēklas (C) ripsim, Sareptas sinepēm, rapsim, divmāju kaņepēm, safloram, melnajām sinepēm, ķimenēm, saulespuķēm, magonēm un baltajām sinepēm ir sēklas, kas:
7.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs vēlas, — arī no augstāku kategoriju sēklām);
7.2. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;
7.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;
7.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
8. Vienmājas kaņepes un sojas sertificētas sēklas (C) iedala divās paaudzēs:
8.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (Cl);
8.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).
9. Linu sertificētas sēklas (C) iedala trīs paaudzēs:
9.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (Cl);
9.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2);
9.3. trešās paaudzes sertificētas sēklas (C3).
10. Vienmājas kaņepju, garšķiedras linu, eļļas linu un sojas pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:
10.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs vēlas, — arī no augstāku kategoriju sēklām);
10.2. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C2) vai trešās paaudzes sertificētu sēklu (C3) iegūšanai vai citiem nolūkiem;
10.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;
10.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
11. Garšķiedras linu, eļļas linu un sojas otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:
11.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) vai no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (Cl) (ja selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs vēlas, — arī no augstāku kategoriju sēklām);
11.2. paredzētas trešās paaudzes sertificētu sēklu (C3) ražošanai vai citiem nolūkiem;
11.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;
11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
12. Vienmājas kaņepju otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:
12.1. izaudzētas tieši no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (Cl);
12.2. nav paredzētas sēklu ražošanai un ko novāc ziedēšanas laikā šķiedras ieguvei;
12.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;
12.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
13. Garšķiedras linu un eļļas linu trešās paaudzes sertificētas sēklas (C3) ir sēklas, kas:
13.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B), pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) vai otrās paaudzes sertificētām sēklām (C2) (ja selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs vēlas, — arī no augstāku kategoriju sēklām);
13.2. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;
13.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;
13.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
14. Komercsēklas (K) ir melno sinepju sēklas, kuras:
14.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas;
14.2. atbilst šajos noteikumos komercsēklām (K) noteiktajām prasībām;
14.3. visā sēklu sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
15. Rapša un ripša hibrīdi ir šķirņu krustojumu kombinācijas, kuras veido, izmantojot šķirņu pašnesaderību vai vīrišķo sterilitāti.
16. Šķirņu kombinācija ir šajos noteikumos noteiktajām prasībām atbilstošu no apputeksnētāja atkarīgu hibrīdu sertificētu sēklu (C) un viena vai vairāku konkrētu apputeksnētāju sertificētu sēklu (C) kombinācija, kuras mehāniski apvienotas noteiktās proporcijās. Proporcijas nosaka un par attiecīgo kombināciju paziņo Valsts augu aizsardzības dienestam personas, kuras ir atbildīgas par katra komponenta saglabāšanu.
17. No apputeksnētāja atkarīgs hibrīds ir vīrišķi sterilais komponents šķirņu kombinācijas ietvaros (sievišķais komponents).
18. Apputeksnētājs ir komponents, kas izplata ziedputekšņus šķirņu kombinācijas ietvaros (vīrišķais komponents).
19. Dražētām sievišķo un vīrišķo komponentu sēklām ir atšķirīgas krāsas pārklājums.
III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības
20. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku šķirņu vai kategoriju sēklas, ja ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējams nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.
21. Kultūraugu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Krustziežu ģints augu sēklas nevar audzēt laukos, kur iepriekšējos piecos gados audzēta tā pati ģints, bet pārējo eļļas augu un šķiedraugu sēklas — laukos, kur iepriekšējos divus gadus audzēta tā pati suga. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā.
22. Sēklaudzētājs kārto lauku vēstures grāmatu. Lauku vēstures grāmatā ir arī lauku izvietojuma shēma.
23. Minimālie attālumi starp atsevišķu svešapputes kultūraugu šķirņu un sēklu kategoriju sējumiem noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Ja aizsardzība pret nevēlamu svešapputi ir nodrošināta, noteiktos minimālos attālumus var neievērot.
24. Pašapputes sugu vai šķirņu telpiskās izolācijas attālumam starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem jābūt tādam, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.
25. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujami vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzas (Avena ludoviciana) un karantīnas organismu klātbūtne.
IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate
26. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu kultūraugu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, veic lauka apskati.
27. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu lauka apskatei.
28. Lauka apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku.
29. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors, kam ir attiecīga tehniskā kvalifikācija un kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskates inspektora apliecību. Inspektors nedrīkst būt personiski ieinteresēts apskates veikšanā.
30. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.
31. Lauka apskati visiem kultūraugiem (izņemot rapša, ripša un saulespuķu hibrīdus) veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes un sugas morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus.
32. Rapša, ripša un saulespuķu hibrīdiem lauku apskati veic vismaz trīs reizes veģetācijas periodā:
32.1. pirmo reizi — pirms ziedēšanas;
32.2. otro reizi — ziedēšanas sākumā;
32.3. trešo reizi — ziedēšanas beigās.
33. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošajai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.
34. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļas un sugas un šķirnes tīrībai noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.
V. Sēklu kvalitātes novērtēšana
35. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas.
36. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.
37. No sēklu partijas, kuras masa nepārsniedz 4.pielikumā noteikto lielumu, noņem vidējo paraugu. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām:
37.1. paraugs sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai. Tā minimālā masa noteikta šo noteikumu 4.pielikumā;
37.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei. Tā minimālā masa noteikta šo noteikumu 4.pielikumā;
37.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai. Tā masa kaņepēm ir 300 g, pārējiem kultūraugiem — 50 g.
38. Sēklu paraugu ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā un uzglabā vismaz vienu gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, kamēr pilnībā nodrošināta parauga novērtēšana.
39. Ir pieļaujama sēklu partijas maksimālās masas pārsniegšana ne vairāk kā par 5 %. Ja sēklu partijas masa ir lielāka, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.
40. Eļļas augu un šķiedraugu sēklu kvalitātes rādītāji noteikti šo noteikumu 5.pielikumā.
41. Ar slimībām inficēto sēklu pieļaujamais daudzums noteikts šo noteikumu 6.pielikumā.
42. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 9 %, izņemot rapša sēklas, kurās mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 8 %, linu sēklas, kurās mitruma saturs nedrīkst pārsniegt — 12 %, un saulespuķu sēklas, kurās mitruma saturs nedrīkst pārsniegt — 7 %. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņš ir trīs mēneši, Sareptas sinepju, melno sinepju, ripša, kaņepju, saflora, ķimeņu, sojas un balto sinepju visu kategoriju sēklām mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 12 %, saulespuķu sēklām — 14 %, linu sēklām — 13 %, magoņu un rapša sēklām — 10 %. Ziemas rapša sēklām, kuras izsēj novākšanas gadā, pieļaujamais mitruma saturs ir 12 %.
43. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklām, liniem — arī sertificētām sēklām (C) analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Īpašā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskajai personai — nosaukumu) un adresi.
44. Ja ziemas rapša sēklas pēc novākšanas un attiecīgas sagatavošanas paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī, Valsts augu aizsardzības dienests var pieņemt lēmumu par ziemas rapša sēklu sertifikāciju pirms to dīgtspējas novērtēšanas pabeigšanas. Sēklu sertificē, ja veikta sēklu pagaidu novērtēšana, ir zināms sēklu pircēja vārds, uzvārds un adrese, kā arī ir veikti nepieciešamie pasākumi, kuri nodrošina sēklu pārdēvēja garantijas attiecībā uz sēklu pagaidu novērtēšanā norādīto sēklu dīgtspēju. Īpašā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskajai personai — nosaukumu) un adresi.
VI. Sēklu saiņošana
45. Eļļas augu un šķiedraugu sēklas tirgo viendabīgās partijās un iesaiņotas. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.
46. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.
47. Vienā iesaiņojumā var būt līdz 60 kg sēklu. Pēc pircēja pieprasījuma tirgotājs var pārdot iesaiņojumu (ar etiķeti), kurā sēklu masa ir lielāka nekā 60 kg.
48. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.
49. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina nelietotu etiķeti, kuras krāsa un izmērs atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām. Sēklu iesaiņojuma etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs. Ja sēklas tiek pārsaiņotas, etiķetē vai zīmogojumā norāda pārsaiņošanas datumu un saiņotāju.
50. Ja nelieto uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojumu, iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā. Dokumentā norāda sugu, šķirni, kategoriju un partijas numuru. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.
51. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.
52. Visu sēklu kategoriju iesaiņojumus etiķetē (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetes vai zīmogojuma saturs noteikts šo noteikumu 8.pielikumā.
53. Komercsēklas (K) etiķetē norādāmā informācija noteikta šo noteikumu 9.pielikumā.
54. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst attiecīgajām prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.
55. Ja sēklas apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, ja šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.
56. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet novāktas:
56.1. citā valstī, var līdz galam sertificēt Latvijā, ja tās atbilst Sēklu aprites likuma 7.pantā noteiktajām prasībām. Sēklas iesaiņo un etiķetē atbilstoši Sēklu aprites likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
56.2. Latvijā un ir paredzētas sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē atbilstoši Sēklu aprites likumā un šo noteikumu VI nodaļā un šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Sēklu iesaiņojumam piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (10.pielikums).
57. Šo noteikumu 56.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu var neievērot, ja Valsts augu aizsardzības dienests par to vienojies ar attiecīgās valsts pilnvaroto iestādi.
VIII. Sēklu tirdzniecība
58. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B), sertificētām (C) vai komercsēklām (K).
59. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti. Ja pircējs sēklu iesaiņojumu maina, bojā vai iegādājas sēklas bez šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta un etiķetes, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.
60. Sēklu tirgotājs pēc pircēja pieprasījuma uzrāda sēklu sertifikātu vai sēklu novērtēšanas rezultātus vai minēto dokumentu kopijas, kurās norādīts to derīguma termiņš.
IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija
61. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.
62. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai tirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā šādus dokumentus:
62.1. pieteikumu (11.pielikums);
62.2. sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehniskās bāzes aprakstu (turpmāk — apraksts), norādot materiāltehniskās bāzes piederību;
62.3. ar sēklaudzēšanu saistīto lauku plānus, kuros norādīta platība (ha).
63. Valsts augu aizsardzības dienests 10 darbdienu laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā. Ja pieņemts lēmums reģistrēt pieteikuma iesniedzēju, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz tam reģistrācijas apliecību (12.pielikums) un piešķir kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes — kārtas numuru.
64. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis attiecīgu sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai ir atkārtoti konstatēts, ka sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai tirgotājs neievēro šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības, un par to ir sastādīts akts, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums vai sastādīts akts par šo noteikumu neievērošanu. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu Valsts augu aizsardzības dienests paziņo attiecīgajai personai piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.
X. Sēklu dokumentācija
65. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.
66. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (13.pielikums). Ja sēklu kvalitāte neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” (14.pielikums). Sēklu sertifikātu vai pārskatu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.
67. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauku apskate.
68. Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz, ja attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji. Pārskatā var norādīt sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).
69. Sēklu sertifikāta un sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir seši mēneši, bet sēklām, kas invadētas ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, — trīs mēneši.
70. Lai pagarinātu sēklu sertifikāta derīguma termiņu, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic sēklu atkārtotu pārbaudi un nosaka to dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.
71. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (15.pielikums), kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš.
72. Sēklaudzētājs un tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas ar sēklu sagatavošanu saistītās darbības un tajās izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju. Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarotā persona.
73. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta attiecīgajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju par izsniegtajām sēklas sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs divas reizes gadā (par stāvokli uz 1.jūniju un 1.novembri) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.
XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos
74. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un šķirnes tīrība, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.
75. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu aprites likuma 10.pantu.
76. Sēklu (izņemot kaņepju sēklas) pēcpārbaude kontrollauciņos ir paredzēta pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C, C1, C2) sēklu partijām.
77. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka sēklu partija neatbilst šķirnes identitātes un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests var anulēt attiecīgās sēklu partijas sertifikātu. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests paziņo sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam piecu darbdienu laikā.
78. Valsts augu aizsardzības dienests sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus nodod atklātībai.
XII. Noslēguma jautājumi
79. Līdz 2003.gada 31.decembrim sēklu sertifikācijā izmanto Sēklu valsts inspekcijas lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanas dokumentu veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājis zemkopības ministrs.
80. Šo noteikumu 5.pielikumā noteiktie sēklu kvalitātes rādītāji garšķiedras liniem stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūniju.
81. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.172 “Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 2002/57/EC un 2002/68/EC.
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Eļļas augu un šķiedraugu sugas
1. Baltās sinepes (Sinapis alba L.).
2. Kaņepes (Cannabis sativa L.).
3. Ķimenes (Carum carvi L.).
4. Lini (Linum usitatissimum L.).
5. Magones (Papaver somniferum L.).
6. Melnās sinepes (Brassica nigra (L.) Koch).
7. Rapsis (Brassica napus L. (partim)).
8. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs).
9. Saulespuķes (Helianthus annuus L.).
10. Saflors (Carthamus tinctorius L.).
11. Sareptas sinepes (Brassica juncea (L.) Czernj. Cosson).
12. Soja (Glycine max (L.) Merr.).
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Minimālie attālumi starp atsevišķu svešapputes kultūraugu šķirņu un sēklu kategoriju sējumiem
|
Nr.
p.k.
|
Suga
|
Starp bāzes sēklu sējumiem
(m)
|
Starp sertificētu sēklu
sējumiem
(m)
|
|
1.
|
Ripsis (Brassica rapa L.)
|
400
|
200
|
|
2.
|
Sareptas sinepes (Brassica juncea L.)
|
400
|
200
|
|
3.
|
Melnās sinepes (Brassica nigra L.)
|
400
|
200
|
|
4.
|
Baltās sinepes (Sinapis alba L.)
|
400
|
200
|
|
5.
|
Rapsis (Brassica napus L.)
|
200
|
100
|
|
6.
|
Vienmājas kaņepes (Cannabis sativa
L.)
|
5000
|
1000
|
|
7.
|
Divmāju kaņepes (Cannabis sativa
L.)
|
400
|
200
|
|
8.
|
Ķimenes (Carum carvi L.)
|
400
|
200
|
|
9.
|
Saflors (Carthamus tinctorius L.)
|
400
|
200
|
|
10.
|
Saulespuķes (Helianthus annuus L.)
|
750
|
500
|
|
11.
|
Saulespuķu (Helianthus annuus L.)
hibrīdi (bāzes sēklas)
|
1500
|
—
|
|
12.
|
Ripša (Brassica rapa L.) un rapša
(Brassica napus L.) hibrīdi
|
500
|
300
|
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Prasības kultūraugu šķirnes tīrībai
1. Kultūraugu šķirnes tīrībai ir noteiktas
šādas prasības:
|
Nr.
p.k.
|
Suga un sēklu kategorija
|
Minimālā šķirnes tīrība (%)
|
|
1
|
2
|
3
|
|
1.
|
Rapsis (Brassica napus L.), ripsis
(Brassica rapa L.) (izņemot šķirnes, kuras izmanto tikai
lopbarībai):
|
|
|
1.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,9
|
|
1.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
99,7
|
|
2.
|
Rapsis (Brassica napus L.), ripsis
(Brassica rapa L.) — šķirnes, kuras izmanto
lopbarībai:
|
|
|
2.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,7
|
|
2.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
99
|
|
3.
|
Baltās sinepes (Sinapis alba L.):
|
|
|
3.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,7
|
|
3.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
99
|
|
4.
|
Lini (Linum usitatissimum L.):
|
|
|
4.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,7
|
|
4.2.
|
pirmās paaudzes sertificētas sēklas (Cl)
|
98
|
|
4.3.
|
otrās un trešās paaudzes sertificētas
sēklas (C2, C3)
|
97,5
|
|
5.
|
Saulespuķes (Helianthus annuus L.),
izņemot hibrīdus:
|
|
|
5.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,7
|
|
5.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
99
|
|
6.
|
Magones (Papaver somniferum L.):
|
|
|
6.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99
|
|
6.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
98
|
|
7.
|
Soja (Glycine max L.):
|
|
|
7.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
99,5
|
|
7.2.
|
sertificētas sēklas (C1,
C2)
|
99
|
|
8.
|
Ripša (Brassica rapa L.) un rapša
(Brassica napus L.) hibrīdi:
|
|
|
8.1.
|
Hibrīdi, kas izveidoti ar pašnesaderības
metodi:
|
|
|
8.1.1.
|
bāzes sēklas (B) — inbredlīnijas
(radniecīgās krustošanas līnijas)
|
98
|
|
8.1.2.
|
bāzes sēklas (B) — vienkāršie hibrīdi
|
95
|
|
8.1.3.
|
sertificētas sēklas (C)
|
90
|
|
8.2.
|
Hibrīdi, kas izveidoti, izmantojot vīrišķo
sterilitāti:
|
|
|
8.2.1.
|
bāzes sēklas (B) — sievišķais
komponents
|
99
|
|
8.2.2.
|
bāzes sēklas (B) — vīrišķais
komponents
|
99,9
|
|
8.2.3.
|
sertificētas sēklas (C)
|
90
|
2. Sareptas sinepju (Brassica juncea L.),
melno sinepju (Brassica nigra L.), kaņepju (Cannabis
sativa L.), saflora (Carthamus tinctorius) un ķimeņu
(Carum carvi L.) sējumos šķirnei neatbilstošu augu
skaits nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:
2.1. bāzes sēklu (B) iegūšanai — viens
augs uz 30 m2 sējumu;
2.2. sertificētu sēklu (C) iegūšanai —
viens augs uz 10 m2 sējumu.
3. Rapša (Brassica napus L.) sējumos
ripša augu skaits, ripša (Brassica rapa L.) sējumos
rapša augu skaits, kā arī rapša un ripša sējumos Sareptas
sinepju, balto sinepju, rutku, kāpostu un redīsu augu skaits
nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:
3.1. bāzes sēklu (B) iegūšanai — seši
augi uz 200 m2 sējumu;
3.2. sertificētu sēklu (C) iegūšanai — 20
augi uz 200 m2 sējumu.
4. Saulespuķu (Helianthus annuus L.)
hibrīdu sējumos tādu augu daudzums, kuri neatbilst
inbredlīnijām (radniecīgās krustošanas līnijām) vai
komponentiem, nedrīkst pārsniegt:
4.1. bāzes sēklu (B) iegūšanai:
4.1.1. augi, kas neatbilst inbredlīnijām
(radniecīgās krustošanas līnijām), — 0,2 %;
4.1.2. augi, kas neatbilst vienkāršajiem
hibrīdiem:
4.1.2.1. vīrišķie vecākaugi, kuri izplata
putekšņus laikā, kad diviem un vairāk procentiem sievišķo
augu ir receptīvi (apaugļošanai gatavi) ziedi, —0,2 %;
4.1.2.2. sievišķie vecākaugi — 0,5 %;
4.2. sertificētu sēklu (C) iegūšanai:
4.2.1. vīrišķais komponents — augi, kuri
izplata putekšņus laikā, kad pieciem un vairāk procentiem
sievišķo augu ir receptīvi (apaugļošanai gatavi) ziedi, —
0,5 %;
4.2.2. sievišķais komponents — 1,0 %.
5. Lai iegūtu hibrīdo šķirņu sēklas, to
audzēšanā ievēro šādas prasības:
5.1. vīrišķo komponentu augi sievišķo
komponentu ziedēšanas laikā izplata pietiekami daudz
putekšņu;
5.2. augiem, kuriem ir receptīvas
(apaugļošanai gatavas) drīksnas, tādu sievišķā komponenta
augu daudzums, kuriem ir putekšņi vai kuri var izplatīt
putekšņus, nedrīkst pārsniegt 0,5 %;
5.3. bāzes sēklu (B) iegūšanai tādu
sievišķā komponenta augu daudzums, kuri acīmredzami neatbilst
attiecīgajiem komponentiem un veido vai izplata putekšņus,
nedrīkst pārsniegt 0,5 %;
5.4. šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās
prasības. Ja minētās prasības nav iespējams ievērot,
sertificētu sēklu (C) iegūšanai nodrošina tādu vīrišķo
sterilo komponentu izmantošanu, kuri satur specifisku atjaunojošu
līniju (vai līnijas). Vismaz vienu trešo daļu augu audzē no
rezultatīviem hibrīdiem, kas veido normālus putekšņus;
5.5. šī pielikuma 4.punktā noteiktās
prasības. Ja minētās prasības nav iespējams ievērot,
sertificētu sēklu (C) iegūšanai nodrošina tādu saulespuķu
hibrīdu sievišķo–vīrišķo sterilo komponentu un vīrišķo
komponentu izmantošanu, kuri neatjauno vīrišķo auglību.
Sēklas, kas iegūtas no vīrišķi steriliem vecākiem, sajauc ar
sēklām, kuras iegūtas no pilnīgi auglīgiem vecākiem.
Vīrišķi sterilo vecāku sēklu attiecība pret vīrišķi
auglīgo vecāku sēklām nav lielāka kā 2:1.
6. Hibrīdajām rapša un ripša šķirnēm
sēklu nevar atzīt par sertificētu, kamēr nav ņemti vērā
pārbaudīto bāzes sēklu (B) paraugu oficiālās pēcpārbaudes
rezultāti, un tie apstiprina, ka bāzes sēklas atbilst šajos
noteikumos noteiktajām prasībām (arī prasībām, kas attiecas
uz vīrišķo sterilitāti).
Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Sēklu partijas un parauga masa
|
Nr.
p.k.
|
Suga
|
Sēklu partijas maksimālā masa
(kg)
|
Sēklu parauga minimālā masa
(g)
|
Sēklu parauga masa 5.pielikuma 6.,
7., 8., 9., 10., 11. un 12.ailē un 6.pielikumā minēto
rādītāju noteikšanai (g)
|
Sēklu parauga masa lauka
pēcpārbaudes veikšanai (g)
|
|
1.
|
Rapsis (Brassica napus L.)
|
10000
|
200
|
100
|
200
|
|
2.
|
Ripsis (Brassica rapa L.)
|
10000
|
200
|
70
|
200
|
|
3.
|
Sareptas sinepes (Brassica juncea L.)
|
10000
|
100
|
40
|
100
|
|
4.
|
Melnās sinepes (Brassica nigra L.)
|
10000
|
100
|
40
|
100
|
|
5.
|
Baltās sinepes (Sinapis alba L.)
|
10000
|
400
|
200
|
400
|
|
6.
|
Kaņepes (Cannabis sativa L.)
|
10000
|
600
|
600
|
600
|
|
7.
|
Ķimenes (Carum carvi L.)
|
10000
|
200
|
80
|
200
|
|
8.
|
Lini (Linum usitatissimum L.)
|
10000
|
300
|
150
|
300
|
|
9.
|
Saulespuķes (Helianthus annuus L.)
|
25000
|
1000
|
1000
|
1000
|
|
10.
|
Magones (Papaver somniferum L.)
|
10000
|
50
|
10
|
50
|
|
11.
|
Saflors (Carthamus tinctorius L.)
|
25000
|
900
|
900
|
900
|
| 12. |
Soja (Glycine
max L.) |
25000 |
1000 |
1000 |
1000 |
Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Sēklu kvalitātes rādītāji
|
Nr.
p.k.
|
Suga un sēklu kategorija
|
Mini-
mālā
sēklu
dīgt-
spēja (%)
|
Laboratorijā noteiktie tīrības
rādītāji
|
Maksimālais citu augu sugu sēklu
skaits
4.pielikuma 5.ailē minētajā paraugā (gab.)
|
Nosacījumi attiecībā uz
brūnkātes (Orobanche spp.) sēklu klātbūtni
|
|
minimālā
sēklu
tīrība (%
no masas)
|
maksi- mālais citu augu sugu sēklu
saturs (% no masas)
|
citu
augu
sēklu
skaits
kopā
|
to skaitā
|
|
vējauzas (Avena fatua, Avena
sterilis), Ludovika auzas (Avena ludoviciana)
|
vijas (Cuscuta spp.)
|
pērkone (Raphanus raphanis
trum)
|
skābenes (Rumex spp.,
izņemot Rumex acetosella)
|
peļastu lapsaste (Alopecurus
myosuroides)
|
linu airene (Lolium
remotum)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
|
1.
|
Kāpostu dzimtas augi (Brassica
spp.):
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
85
|
98
|
0,3
|
—
|
0
|
0
|
10
|
2
|
|
|
|
|
1.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
85
|
98
|
0,3
|
—
|
0
|
0
|
10
|
5
|
|
|
|
|
2.
|
Baltās sinepes (Sinapis alba
L.):
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1.
|
bāzes sēklas (B)
|
85
|
98
|
0,3
|
—
|
0
|
0
|
10
|
2
|
|
|
|
|
2.2.
|
sertificētas sēklas (C)
|
85
|
98
|
0,3
|
—
|
0
|
0
|
10
|
5
|
|
|
|
|
3.
|
Kaņepes (Cannabis sativa
L.)
|
75
|
98
|
—
|
30*
|
0
|
0
|
|
|
|
|
**
|
|
4.
|
Ķimenes (Carum carvi L.)
|
70
|
97
|
—
|
25*
|
0
|
0
|
10
|
|
3
|
|
|
|
5.
|
Lini (Linum usitatissimum
L.):
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.1.
|
garšķiedras lini
|
92
|
99
|
—
|
15
|
0
|
0
|
|
|
4
|
2
|
|
|
5.2.
|
eļļas lini
|
85
|
99
|
—
|
15
|
0
|
0
|
|
|
4
|
2
|
|
|
6.
|
Saulespuķes (Helianthus annuus
L.)
|
85
|
98
|
—
|
5
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
|
7.
|
Saflors (Carthamus tinctorius
L.)
|
75
|
98
|
—
|
5
|
0
|
0
|
|
|
|
|
**
|
|
8.
|
Magones (Papaver somniferum
L.)
|
80
|
98
|
—
|
25*
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
|
9.
|
Soja (Glycine max L.)
|
80
|
98
|
—
|
5
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
Piezīmes.
* Citu sugu augu sēklu skaitu kopējā masā
var nenoteikt, ja nav šaubu par 5.ailē minēto nosacījumu
izpildi.
** Sēklās nav brūnkātes (Orobanche
spp.) sēklu. Vienas brūnkātes sēklas klātbūtni 100 gramu
smagā paraugā neuzskata par piemaisījumu, ja otrā 200 gramu
smagā paraugā nav nevienas brūnkātes sēklas.
Uz komercsēklām (K) attiecas tie paši
kvalitātes rādītāji, kas noteikti sertificētām sēklām (C),
izņemot 3.pielikumā noteiktās prasības.
Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Ar slimībām inficēto sēklu pieļaujamais daudzums
|
Nr.
p.k.
|
Suga
|
Maksimālais inficēto sēklu daudzums (%)
|
Ar balto puvi
|
|
ar pelēko puvi (Botrytis
spp.) inficētās sēklas
|
ar tumšplankumainību (Alternaria
spp.), linu askohitozi (Ascochyta linicola, sin.
Phoma linicola), linu iedegu (Colletotrichum
lini) un linu vīti (Fuzarium spp.) inficētās
sēklas
|
(Sclerotinia sclerotiorum)
inficētās sēklas (maksimālais sklerociju vai to daļu skaits
4.pielikuma 5.ailē minētajā paraugā) (gab.)
|
|
1.
|
Rapsis (Brassica napus L.)
|
|
|
10**
|
|
2.
|
Ripsis (Brassica rapa L.)
|
|
|
5**
|
|
3.
|
Kaņepes (Cannabis sativa
L.)
|
5
|
|
|
|
4.
|
Saulespuķes (Helianthus annus
L.)
|
5
|
|
10**
|
|
5.
|
Lini (Linum usitatissimum
L.)
|
5
|
5*
|
|
|
6.
|
Baltās sinepes (Sinapis alba
L.)
|
|
|
5**
|
Piezīmes.
* Ar linu askohitozi (Ascochyta linicola,
sin. Phoma linicola) inficēto garšķiedras linu sēklu
skaits nedrīkst pārsniegt vienu procentu.
** Baltās puves (Sclerotinia
sclerotiorum) sklerocijas daļu skaitu var nenoteikt, ja nav
šaubu par šīs tabulas 5.ailē minēto nosacījumu izpildi.
Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Etiķetes krāsa un izmēri
1. Etiķetes krāsas ir šādas:
|
Nr.
p.k.
|
Sēklu kategorija vai sēklām
noteiktās prasības
|
Etiķetes krāsa
|
|
1.
|
Izlases sēklas (IS)
|
Violeta
|
|
2.
|
Pirmsbāzes sēklas (PB)
|
Balta ar diagonālu violetu svītru
|
|
3.
|
Bāzes sēklas (B)
|
Balta
|
|
4.
|
Sertificētas sēklas (C):
|
Zila
|
|
4.1.
|
sertificētas šķirņu kombināciju
(hibrīdās) sēklas:
|
Zila ar diagonālu zaļu svītru
|
|
4.2.
|
pirmās paaudzes sertificētas sēklas
(Cl)
|
Zila
|
|
4.3.
|
otrās un trešās paaudzes sertificētas
sēklas (C2, C3)
|
Sarkana
|
|
5.
|
Komercsēklas (K) un sēklas ar
pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai pazeminātām
prasībām
|
Brūna
|
|
6.
|
Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas
|
Pelēka
|
2. Etiķetes minimālie izmēri ir 110 x 67
milimetri.
Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Etiķetes vai zīmogojuma saturs pirmsbāzes sēklām (PB), bāzes sēklām (B) un sertificētām sēklām (C)
1. Atsauce uz Eiropas Savienības noteikumiem un standartiem.
2. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.
3. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
4. Ražotājvalsts nosaukums.
5. Ražotāja reģistrācijas numurs.
6. Sēklu partijas numurs.
7. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.
8. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu alfabēta burtiem).
9. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).
10. Kategorija.
11. Norāde par saiņojuma noslēgšanas mēnesi un gadu (“Noslēgts ... “) vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesi un gadu (“Paraugs noņemts ...”).
12. Ja ir noteikta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuveno attiecību starp tīro sēklu masu un kopējo masu.
13. Ja šķirne ir hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija):
13.1. bāzes sēklām (B):
13.1.1. ja attiecīgais hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija) ir akceptēta saskaņā ar Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu, norāda attiecīgā komponenta nosaukumu kopā ar atsauci uz galējo šķirni vai bez tās. Ja hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija) ir paredzēta kā komponents vienīgi galējām šķirnēm, norāda vārdu “komponents”;
13.1.2. attiecīgā komponenta nosaukumu var norādīt koda veidā kopā ar atsauci uz galējo šķirni un tās funkciju (vīrišķais vai sievišķais) vai bez tās un vārdu “komponents”;
13.2. sertificētām sēklām norāda attiecīgās šķirnes nosaukumu un vārdu “hibrīds”.
14. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, un atkārtotas novērtēšanas mēnesi un gadu (“Atkārtoti novērtēts ...”). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.
Zemkopības ministrs M.Roze
9.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Komercsēklas (K) etiķetē norādāmā informācija
1. Atsauce uz Eiropas Savienības noteikumiem un standartiem.
2. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.
3. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
4. Atzīme “Komercsēklas”.
5. Ražotājvalsts nosaukums.
6. Suga (norāda latīņu alfabēta burtiem).
7. Sēklu partijas numurs.
8. Deklarētā sēklu bruto vai neto masa.
9. Norāde par saiņošanas mēnesi un gadu (“Noslēgts …”) vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesi un gadu (“Paraugs noņemts…”).
10. Ja ir noteikta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuveno attiecību starp tīro sēklu masu un kopējo masu.
11. Ja sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu (“Atkārtoti novērtēts …”). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.
Zemkopības ministrs M.Roze
10.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta
A. Etiķetes saturs
1. Ražotājvalsts.
2. Par lauku apskati atbildīgā iestāde un valsts nosaukums.
3. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu alfabēta burtiem).
4. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem); ja šķirne (inbredlīnijas (radniecīgās krustošanas līnijas), hibrīdi) paredzēta vienīgi kā komponents hibrīdu šķirnēm, norāda vārdu “Komponents”.
5. Kategorija.
6. Hibrīdu šķirnei norāda vārdu “Hibrīds”.
7. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.
8. Norāde “Sēkla nav pilnībā sertificēta”.
B. Pavaddokumenta saturs
1. Iestāde, kas izsniedz pavaddokumentu.
2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu alfabēta burtiem).
3. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).
4. Kategorija.
5. Izsēto sēklu partijas numurs un valsts nosaukums, kurā sēklas sertificētas.
6. Lauka vai sēklu partijas numurs.
7. Sējumu platība, kurā audzēta pavaddokumentā norādītā sēklu partija.
8. Novāktais sēklu daudzums un saiņojumu skaits.
9. Sertificētām sēklām (C) — paaudžu skaits pēc bāzes sēklas.
10. Apliecinājums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi kultūraugam, no kura iegūtas sēklas.
11. Attiecīgajos gadījumos — pagaidu rezultāti, kas apliecina sēklu kvalitāti.
Zemkopības ministrs M.Roze
11.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Pieteikuma saturs personas iekļaušanai sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā
1. Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā.
2. Paredzētais darbības veids.
3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu atrašanās vietas adrese.
Zemkopības ministrs M.Roze
12.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Reģistrācijas apliecības saturs
1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.
2. Reģistrācijas apliecības numurs.
3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā.
4. Darbības veids, par kuru izsniegta atļauja.
5. Reģistrācijas kods.
6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un apliecības izsniedzējas institūcijas zīmogs.
Zemkopības ministrs M.Roze
13.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Sēklu sertifikāta saturs
A.daļa (aizpilda sertificētājinstitūcija)
1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.
2. Sēklu sertifikāta numurs.
3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.
4. Suga, šķirne un kategorija.
5. Partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.
6. Lauka apskates protokola numurs un datums.
7. Sēklu parauga noņēmēja vārds, uzvārds, vidējā parauga noņemšanas akta numurs, datums un parauga saņemšanas datums laboratorijā.
8. Laboratorija, kura veic pārbaudi.
9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).
10. Inerto piemaisījumu veids.
11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.
12. Citu sugu sēklas.
13. Vējauzu, Ludovika auzu, reibuma aireņu un karantīnas nezāļu klātbūtne.
14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.
15. Kaitēkļu invāzija.
16. Sklerociji un melnplaukas (%).
17. 1000 sēklu masa (g).
18. Atzinums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
19. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.
20. Sēklu sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, sertificētājinstitūcijas zīmogs.
B.daļa (aizpilda pārdevējs)
1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.
2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.
3. Pārdevēja vārds, uzvārds un zīmogs, pārdošanas datums.
Zemkopības ministrs M.Roze
14.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs
1. Pārskata izsniedzējas institūcijas nosaukums.
2. Sēklu novērtēšanas rezultātu pārskata numurs.
3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.
4. Suga, šķirne un kategorija.
5. Sēklu partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.
6. Lauka apskates protokola numurs un datums.
7. Sēklu parauga noņēmēja vārds un uzvārds, vidējā parauga noņemšanas akta numurs, datums un parauga saņemšanas datums laboratorijā.
8. Laboratorija, kura veic pārbaudi.
9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).
10. Inerto piemaisījumu veids.
11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.
12. Citu augu sugu sēklas.
13. Vējauzu, Ludovika auzu, reibuma aireņu un karantīnas nezāļu klātbūtne.
14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.
15. Kaitēkļu invāzija.
16. Sklerociji un melnplaukas (%).
17. 1000 sēklu masa (g).
18. Norāde par neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.
19. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, pārskata izsniedzējas institūcijas zīmogs.
Zemkopības ministrs M.Roze
15.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.327
Sēklu sertifikāta pielikuma saturs
1. Sertificētājinstitūcija.
2. Pielikuma numurs.
3. Sēklas sertifikāta numurs un izsniegšanas datums.
4. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.
5. Suga, šķirne un kategorija.
6. Partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.
7. Lauka apskates protokola numurs un datums.
8. Sēklu parauga noņēmēja vārds un uzvārds, vidējā parauga noņemšanas akta numurs un datums.
9. Laboratorija, kas veic pārbaudi.
10. Parauga saņemšanas datums laboratorijā.
11. Dīgtspēja (%).
12. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.
13. Kaitēkļu invāzija.
14. Atzinums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
15. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.
16. Sēklu sertifikāta pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, sertificētājinstitūcijas zīmogs.
Zemkopības ministrs M.Roze
