Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 19.jūnija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma globālās jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas krasta sakaru tīkla darbība”.

2002.gada 4.decembrī spēkā stājās Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, kurā ir deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nodrošināma globālās jūras avāriju un drošību sakaru sistēmas (GMDSS) krasta sakaru tīkla darbība.

Noteikumu mērķis ir sakārtot mantiskās un juridiskās attiecības starp iesaistītajām valsts un pašvaldības organizācijām, veicināt savstarpējas brīvprātīgas vienošanās un atbildības principu ieviešanu GMDSS krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”.

Likumprojekts nodrošinās stratēģiskas nozīmes preču aprites efektīvāku kontroli atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērsīs kodola, ķīmisko, bioloģisko un citu masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu.

Paredzēts noteikt, ka ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē: Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumi Nr. 421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi ” un Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumi Nr.429 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības likuma 53.panta otrā daļa paredz, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām, savukārt Pārejas noteikumu 4.punkts nosaka 53.panta otrās daļas spēkā stāšanos ar 2003.gada 1.septembri. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pedagogu darba samaksas noteikšanā atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

Izstrādātais likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu valsts sektorā strādājošajiem vienotus principus darba samaksas noteikšanā, tādējādi pedagoga darba samaksu nosakot atbilstoši pedagoga amata kvalifikācijas kategorijai un darba stāžam.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.jūlijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumos Nr. 534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Hipotekāro ķīlu zīmju likuma 15. pantu. 2002. gada 9. decembrī pieņemti noteikumi, kuru 41. punkts paredzēja, ka šie noteikumi stājas spēkā 2003. gada 1. jūlijā. Šāds atliktais spēkā stāšanās termiņš tika ieviests, jo uz noteikumu pieņemšanas brīdi Latvijā nebija nevienas institūcijas, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem un spēkā esošo likumdošanu varētu nodrošināt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai izsniegšanu.

Tā kā Latvijā joprojām nav nevienas akreditētas institūcijas šajā jomā, tad ir nepieciešams atlikt šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi. Saskaņā ar Latvijas akreditācijas biroja sniegto informāciju akreditācijas process vidēji ilgst 3–5 mēnešus atkarībā no attiecīgās akreditējamās institūcijas gatavības un atbilstības visām izvirzītajām prasībām. Šobrīd akreditācijas procesā atrodas Latvijas Īpašuma vērtētāju asociācija, kas vēlas saņemt akreditāciju profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai izsniegšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams atlikt Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumu Nr. 534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” spēkā stāšanās brīdi līdz 2003. gada 1. decembrim.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījumi paredz noteikt atbildību kredītiestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem izsniegta licence ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, krājaizdevu sabiedrībām vai bezpeļņas organizācijai a/s “Latvijas pasts”, ja tās nebūs izņēmušas no apgrozības un nodevušas policijai naudaszīmes, par kurām tās zina vai pamatoti uzskata, ka tās ir viltotas. Atbildība tiks noteikta naudas soda veidā (no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem latu).

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījumi paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK) ar jaunu 50.2 pantu, kurā tiktu noteikta atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Tā kā LAPK nav sniegta “neliela apmēra” definīcija, pants papildināts arī ar skaidrojumu, ka zādzība, krāpšana vai piesavināšanās uzskatāma par izdarītu nelielā apmērā, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt administratīvā pārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Par šādu nodarījumu izdarīšanu atkārtoti gada laikā personai iestāsies kriminālatbildība.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Grozījumi paredz Krimināllikuma (KL) 180.pantā noteikt, ka kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot KL 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, iestāsies tikai tad, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādu nodarījumu izdarīšanu pirmo reizi būs paredzēta administratīvā atbildība.

Vienlaikus ir paaugstināta atbildība par minēto nodarījumu izdarīšanu, tādējādi tie vairs nebūs kriminālpārkāpumi, un tas ļaus novērst iespējamo KL 15.panta sestās daļas piemērošanu šādu nodarījumu kvalifikācijā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis””.

Saskaņā ar Robežsardzes likumu kārtību, kādā robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, piešķirama kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kompensācijas apmēru nosaka Robežsardzes priekšnieks. Līdzīga norma ir noteikta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kur kompensācijas kārtību un apmēru nosaka iestādes priekšnieks. Saskaņā ar likumu “Par policiju” kompensācijas piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka iekšlietu ministrs.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek apliktas kompensāciju izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

“Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” nosaka ienākumus, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis saistībā ar piešķirto kompensāciju par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai tajos ietvertās normas atbilstu Robežsardzes likumā, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kā arī likumā “Par policiju” noteiktajām normām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Šobrīd kārtību, kādā veicama nodarbināto obligātā veselības pārbaude, regulē Ministru kabineta 1997.gada 4.marta noteikumi Nr.86 “Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”. 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Darba aizsardzības likums, kura 15.pantā noteikts, ka Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā veicama nodarbināto obligātā veselības pārbaude.

Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību, nosakot kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, veselībai kaitīgos darba vides faktorus un darbu sarakstu, kuros nodarbinātie un personas pirms stāšanās darbā un periodiski ir pakļaujamas obligātajām veselības pārbaudēm.

Kārtība ietver arī to, ka darba devējs nosūta nodarbinātos un personas pirms darba līguma slēgšanas pārbaudes veikšanai ārstniecības iestādē, kurā izveidota specializēta ārstu komisija, ko vada arodslimībās specializēts ārsts.

Projektā ir iekļauti veselībai kaitīgo darba vides faktoru un darbu, kuros nodarbinātajiem ir īpaši apstākļi, saraksti, kuros arī noteikts, cik bieži, pie kādiem speciālistiem un kādas pārbaudes jāveic, pārbaudot veselības stāvokli.

Šo noteikumu prasību ievērošana nodrošinās savlaicīgu nodarbināto veselības traucējumu atklāšanu un veselības aizsardzību pret darba vides riska faktoru ietekmi.

Ņemot vērā to, ka nodarbināto obligātās pārbaudes jau tiek veiktas pēc esošās kārtības un darba devējs tās apmaksā, šie noteikumi neprasīs nekādu papildu finansējumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Veselības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 14. novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai saskaņotu noteikumu normas ar 2003.gada 3.aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Minētie grozījumi paredz, ka iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts turpmāk ir saņemtā, nevis noteiktā atlīdzība.

Tā kā iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka obligātās iemaksas turpmāk tiks veiktas, balstoties uz faktiskajiem ienākumiem, nepieciešams svītrot noteikumu 26.un 27.punktu, kas nosaka obligāto iemaksu objekta deklarēšanas kārtību minētajām personām.

Darba devēja ziņojums ir papildināts ar jaunu aili, kas paredz turpmāk uzrādīt arī pieņemtā tiesas sprieduma datumu. Šādas ailes nepieciešamību noteica tas, ka Civilprocesa likuma 203.panta piektā daļa nosaka, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā. Līdz ar to nodokļa maksātājam pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas rodas brīdī, kad tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā, tādēļ pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu jāsāk rēķināt ar nākamo dienu pēc tiesas sprieduma.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.jūlijam.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus”.

Saskaņā ar 2001.gada 15.februārī Saeimā pieņemtā Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta otro daļu, Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību, kādā tiek segti transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumi.

Gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā un Valsts policijas amatpersona ir nosūtījusi uz pārbaudi, pārbaudes izdevumus sedz saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumu Nr.472 “Alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība” III un V daļā noteikto.

Gadījumos, kad ir aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā persona, pieprasot no ārstniecības iestādes stingrās uzskaites kvīti vai čeku, kurā norādīti ārstniecības iestādes rekvizīti, transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds, personas kods un pakalpojuma veids. Gadījumā, ja ir saņemta medicīniskā uzziņa, ka pretindikācijas nav konstatētas, transportlīdzekļa vadītājs iesniedz nosūtītājam apmaksai stingrās uzskaites kvīti vai kases čeku.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un barības nekaitīguma prasības”.

Noteikumu projekts par barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām noteiks barības ražošanā aizliegtās vielas un maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu barībā. Noteikumi izvirzīs tādas prasības kā aizliegumu produktīvo dzīvnieku barības ražošanā izmantot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, noteiks dioksīnu maksimāli pieļaujamās normas un daudzus citus svarīgus kritērijus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā suns tiek atzīts par bīstamu”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta piekto daļu, kas nosaka, ka suni par bīstamu var atzīt Pārtikas un veterinārais dienests.

Tiek paredzēts, ka šim nolūkam Pārtikas un veterinārais dienests izveido kompetentu speciālistu komisiju, kas pieņem lēmumu saprātīgā termiņā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā instrukciju, kas nosaka procedūru, kā noteikt suņa bīstamību.

Dienests par bīstamu atzīst suni, kurš: nodarījis miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis cilvēka nāvi; uzbrucis citam dzīvniekam, izņemot sīkos dzīvniekus (piemēram, peles, kāmjus un trušus) un savvaļas dzīvniekus, nodarot tam miesas bojājumu vai izraisot dzīvnieka nāvi.

Suni var neatzīt par bīstamu, ja: cietušais patvaļīgi iekļuvis norobežotā privātā teritorijā; cietušais kaitinājis, mocījis vai citādi nežēlīgi izturējies pret suni vai uzbrucis tam; cietušais apdraudējis suņa turētāja vai cita sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu; suns pildījis tam dotos dienesta pienākumus; cietušais dzīvnieks savainots, sunim pildot gana vai medību funkciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Saskaņā ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā ir paplašināta Valsts civildienesta pārvaldes valsts civildienesta kontroles jomā. Valsts civildienesta kontrole ietver arī speciālā valsts civildienesta kontroli, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbības kontroli. Tomēr šo kontroli nav iespējams realizēt, jo likums “Par nodokļiem un nodevām” neparedz Valsts civildienesta pārvaldei tiesības iepazīties ar konkrētiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumiem, kas ir saistīti ar aizliegumu izpaust informāciju par nodokļu maksātāju. Tas būtiski ietekmē Valsts civildienesta darbības efektivitāti.

Lai nodrošinātu iespēju Valsts civildienesta pārvaldei kontrolēt Valsts ieņēmumu dienestu valsts civildienestu regulējošo normatīvo aktu ievērošanas jomā, likums tiek papildināts ar norādi, ka valsts civildienesta kontroles funkciju nodrošināšanai jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas nodokļu administrācijas ierēdnis drīkst informēt arī Valsts civildienesta pārvaldi.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

Aivis Freidenfelds,  Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks