Par Saeimā izskatītajiem likumprojektiem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar budžeta grozījumu izskatīšanas laikā: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane

Vakar, 20.jūnijā, Saeimas ārkārtas sēdē kā steidzami otrajā lasījumā tika izskatīti un asās debatēs pieņemti trīs likumprojekti: “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””.

Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija saņēmusi un izskatīja 73 priekšlikumus, vairums – 55 — no tiem bija iesniegti kā priekšlikumi grozījumiem šā gada valsts budžetā. Pierādot koalīcijas vienotību, netika atbalstīti atsevišķu deputātu iesniegtie priekšlikumi saistībā ar finansējuma piešķiršanu dažādām aktivitātēm kultūras un valsts kultūras pieminekļu saglabāšanā, sociālajā jomā, infrastruktūrā u.c. Pirms iesniegto priekšlikumu izskatīšanas uzrunas teica Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pieņemot lēmumu, nedrīkst vadīties vien no nozaru pārstāvju priekšlikumos izteiktajām vajadzībām. Uz situāciju ir jāraugās kopumā. “Ne Saeima, ne valdība negrasās atbalstīt lielāku valsts budžeta deficītu par pašreizējo. Tikai reāli iekasēto līdzekļu ietvaros tiks piešķirts finansējums dažādām programmām. Mēs neatbalstīsim tādus priekšlikumus, kas kalpotu kādu noteiktu ekonomisko grupējumu interesēm. Grozījumi valsts šā gada budžetā un naudas sadale tiks balstīta uz skaidriem un nepārprotamiem principiem – kalpot valsts un tās iedzīvotāju interesēm,” teica deputāte. Aprakstot Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus, B.Brigmane vairumu no tiem vērtēja kā izdevumus palielinošus, kas piedāvā palielināt budžeta ieņēmumu prognozi par 144 769 672 latiem. “Budžetā ir atrasta nauda tādām valstī svarīgām nozarēm kā izglītība, lauksaimniecība, veselības aprūpe, valsts autoceļu fonds, pašvaldību investīcijas, bērnu invalīdu pabalsti. Atbalsts ir sniegts pedagogiem, no 1.septembra palielinot to algas par 15 latiem, naudu plānots piešķirt Latvijas Basketbola savienībai un Hokeja federācijai, lai nodrošinātu nacionālo izlašu startu pasaules čempionātā,” norādīja komisijas priekšsēdētāja.

Kā nepietiekami izmantoti tika minēti ES pirmsstrukturālie fondi. Gan lauksaimniekiem, gan to atbalsta organizācijām jau tagad nopietni jādomā par Eiropas līdzekļu piesaistīšanas iespējām. Bet, runājot par tuvāko nākotni, tika izteikts aicinājums katrai politiskajai partijai nākamā gada budžeta priekšlikumus gatavot, balstoties ne vien uz savu vēlētāju, bet kopējām visas tautas interesēm.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, aicinot atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus visos likumprojektos, norādīja, ka iepriekšējā valdība nav centusies novērst situāciju, kas pieļāva dažādām fiktīvām firmām un uzņēmumiem neskaitāmu miljonu neiemaksāšanu valsts budžetā. Sagatavotie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu iekasēšanā ir vērsti uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Ministrs pauda gandarījumu par valdošās koalīcijas vienprātību un sapratni naudas sadalei noteiktajām prioritārajām nozarēm, kā arī par atbalstu muitas darbības uzlabošanai – mobilā rentgena kontroliekārtas iegādei. “Papildu finansējuma piešķiršana nozarēm ir iespējama tādēļ, ka Finanšu ministrija palielināja šā gada valsts budžeta ieņēmumu prognozi. Arī šā gada pirmo piecu mēnešu budžeta izpildes rezultātos esam sajutuši pozitīvu tendenci,” teica V.Dombrovskis.

Ir panākts, ka Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabojums nodrošinājis papildu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmumus ir vairojusi arī valdības uzsāktā cīņa pret t.s. aplokšņu algām. Ir saglabāts līdzsvars starp valsts budžeta līdzekļu ieņēmumiem un izdevumiem un tādējādi nodrošināta valsts finanšu sistēmas stabilizācija. Ministrs atgādināja, ka valdība, pildot solīto, ir piešķīrusi līdzekļus pedagogu darba algu palielinājumam, veselības aprūpei, lauksaimniekiem, pašvaldībām, autoceļu sakārtošanai un citām jomām. Sagatavotie grozījumi šā gada budžetā, pēc ministra domām, ir vērtējami kā maksimāli labākais variants, jo saglabāts līdzsvars, nepalielinot valsts budžeta deficītu atbilstoši iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, un vajadzības ir samērotas ar iespējām.

Opozīcijas pārstāvju kritiku izteica deputāts Gundars Bērziņš, norādot, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav panākts tik labs iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā arī kopējais iekasēto nodokļu pieaugums nav noticis plānotā apjomā.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore