Valsts prezidente beidz vienu cēlienu, Valsts prezidente sāk otru cēlienu

20.jūnijā, 88 deputātiem balsojot “par”, Vaira Vīķe–Freiberga atkārtoti tika ievēlēta par Latvijas Republikas Valsts prezidenti

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēc atkārtotās ievēlēšanas prezidentes amatā 2003.gada 20.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Saeimā 2003.gada 20.jūnijā pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti, cienītās deputātes!

Es vēlos no sirds pateikties jums par šo balsojumu, par atbalstu, ko esat pauduši manai kandidatūrai. Es centīšos pildīt man uzticētos pienākumus ar sirdi un dvēseli, ar visiem saviem spēkiem, un es ceru, ka mums turpināsies tā labā sadarbība, kas mums jau pastāv kopš jūsu ievēlēšanas 8. Saeimā. Es esmu ļoti pateicīga par to, ka man ir dāvāta uzticība tik plašā mērogā no Saeimas frakcijām un tajā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Es uzskatu to par zīmi tam, ka mēs Latvijā spējam vienoties par tiem galvenajiem mērķiem un ideāliem, kādus mēs valstī vēlamies redzēt iemiesotus un ka mēs spējam vienoties par to virzību, kādu mēs vēlētos savai valstij iedot. Un kas varētu būt tas, uz ko visi – vienalga, kurā spektrā atrastos, — varētu vienoties. Kas būtu tās vērtības, par kurām varam vienoties, un kas būtu mērķi?

Man šķiet, ka ir trīs, par kuriem varam būt vienisprātis. Tie būtu: nostiprināt demokrātiskās struktūras un to darbošanos Latvijā, rūpēties un gādāt par tautas labklājību un par mūsu saimniecisko uzplaukumu, un gādāt arī par Latvijas interesēm un tās labo slavu starptautiskajā arēnā. Ir skaidrs, ka var būt domstarpības, ka var būt atšķirīgi viedokļi par taktiku zināmos gadījumos, par tiešiem rīcības plāniem, bet ir svarīgi, ka mēs saprotam — visai valstij ir kopējas intereses, un visai tautai ir kopējas vērtības, par kurām mēs visi varam stāvēt. Visi, man šķiet, mēs varam parakstīties zem tā, ka vēlamies veidot sev patiesi demokrātisku valsti, tādu, kurā nevienam nav jājūtas, ka viņš būtu atstumts, ka viņš nebūtu ievērots, ka viņam būtu jāstāv malā. Mēs vēlamies tādu valsti, kur katrs pavalstnieks un katrs iedzīvotājs var justies arī respektēts un cienīts un saprast, ka viņam stāv priekšā tās pašas nākotnes izredzes un iespējamības kā jebkuram citam.

Mēs arī vēlētos tādu valsti, kurā mēs esam spējīgi kopējiem spēkiem izstrādāt rīcības programmas, kas virzīs uz priekšu mūsu saimniecisko attīstību, kurās mēs varēsim iezīmēt tās vadlīnijas un tos akcentus, kas Latvijai palīdzēs kļūt par Eiropas un pasaules mērogā konkurētspējīgu zemi. Mēs visi esam vienoti tajā izpratnē, ka mēs vēlamies panākt tās valstis, kurām liktenis ir bijis labvēlīgāks savā vēsturē, kas ir tālāk tikušas. Mēs vēlētos pierādīt, ka rūgti maldās tie visi nākotnes zīlētāji un pareģotāji, kas gribētu, lai 59 gadi paietu, līdz mēs citus varētu noķert. Es esmu pārliecināta, ka mēs visi to spēsim paveikt daudz ātrākā laikā un, galvenais, ka gadu no gada mēs spēsim pierādīt, ka esam gājuši uz priekšu, ka situācija ir uzlabojusies, ka ikviens iedzīvotājs šo uzlabojumu savā dzīvē varēs manīt.

Pēdējais ir par Latvijas starptautisko statusu, par tās spēju piedalīties lemšanas procesos ārpus savām robežām, spēja aizstāvēt savas intereses, tapt uzklausītai, tapt atpazītai un samanītai. Tajā laukā mums visiem ir jādarbojas kopā. Es kā prezidente esmu apņēmības pilna turpināt pildīt man uzticētos pienākumus, bet te gan Saeimai, gan visiem citiem Latvijā jāsaprot, ka to tēlu, ko Latvija rāda pasaulei, veidojam mēs visi kopā, katrs kā mozaīkas daļa no visas šīs kopējās ainas par to, kas ir Latvija, tās zeme un tās tauta.

Es novēlu, lai mums visiem pietiek spēka un izturības, un, galvenais, ticības saviem spēkiem. Es ticu Latvijai, es ticu Latvijas tautai, es ticu mūsu spējām sasniegt lielas lietas, un mēs tās sasniegsim daudz ātrāk, nekā dažs labs to ir domājis. Ar Dieva palīgu, lai jums visiem veicas!

Sveicot Latvijas Valsts prezidenti

Ministru prezidents

Vakar, 20. jūnijā, Ministru prezidents Einars Repše no Salonikiem (Grieķija), kur notiek Eiropas Savienības Padomes sanāksme, nosūtījis apsveikumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai sakarā ar otrreizēju ievēlēšanu amatā.

“Apsveicu Jūs ar atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā! Augstu vērtēju paveikto Latvijas valsts un iedzīvotāju labā Jūsu iepriekšējās prezidentūras laikā,” teikts valdības vadītāja apsveikumā.

E.Repše novēlējis V.Vīķei-Freibergai, lai arī nākamajos četros gados prezidentes darbs būtu mūsu valsts tālākai izaugsmei un tautas labklājībai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Rīgas domes priekšsēdētājs

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis apsveikumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, izsakot prieku par viņas atkārtoto ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

Apsveikumā teikts: “Sirsnīgi sveicu ar atkārtotu un pārliecinošu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā! Rīgas domes vārdā saku paldies par Jūsu līdzšinējo darbu. Vēlu arī turpmāk spēku, izturību, veselību, strādājot Latvijai! Esam lepni, ka arī turpmāk mūsu valstij būs gudra, inteliģenta un šarmanta prezidente!”

Rīgas domes Informācijas un  sabiedrisko attiecību nodaļa

Un citi

Pēc apsveikumiem Saeimā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 20. jūnijā, saņēmusi apsveikuma vēstules no Ministru prezidenta Einara Repšes, amatpersonām, dažādām valsts un nevalstiskajām Latvijas un pasaules organizācijām, uzņēmējiem un privātpersonām sakarā ar otrreizējo ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

Rīgas pilī Valsts prezidenti sveica bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Valsts prezidentei jau notikusi tālsaruna ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, kurā Igaunijas kolēģis sveica V.Vīķi-Freibergu ar pārvēlēšanu Valsts prezidentes amatā. Apsveikuma vēstules prezidentei jau ir ienākušas no Somijas prezidentes Tarjas Halonenas, Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas, Dānijas premjerministra Andersa Fuga Rasmusena.

Laba vēlējumus sūta Rīgas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats.

Apsveikumus ir atsūtījuši arī ārvalstu vēstnieki Latvijā un Latvijas vēstnieki ārvalstīs: vēstniece Austrijā Elita Kuzma, vēstnieks ASV Aivis Ronis, vēstnieks EDSO Aivars Vovers, vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis, vēstnieks Dānijā Indulis Bērziņš, vēstnieks pie NATO Imants Lieģis, vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā Einars Semanis, vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā Aivars Groza.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta paziņojums

Daru zināmu, ka no šā gada 21. jūnija līdz 23. jūnijam atradīšos ārpus valsts robežām un šajā laikā Valsts prezidenta vietu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 52. pantu izpilda Saeimas priekšsēdētājs.

Rīgā 2003. gada 20. jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga