Kopīgā darbā Eiropas tālākai nākotnei

Ministru prezidents piedalās Eiropas Savienības Padomes sanāksmē

Foto: A.F.I./epa Pirmajā rindā: Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, Latvijas Ministru prezidents Einars Repše. Otrajā rindā: Maltas premjerministrs Edvards Feneks Adami, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks. Trešajā rindā: Spānijas ārlietu ministre Ana Palasio, Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stigs Mellers

Vakar, 20.jūnijā, Ministru prezidents Einars Repše piedalījās Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksmē Salonikos (Grieķijā), kurā galvenais jautājums ir ES konventa darba rezultātu apspriešana.

Einars Repše savā runā uzsvēra, ka ES konventa sagatavotais konstitucionālā līguma projekts ir labs pamats turpmākajām sarunām starpvaldību konferencē, kuras sākums paredzēts šā gada beigās.

Kā vienu no galvenajiem konventa panākumiem Ministru prezidents atzīmēja ES ārlietu ministra amata izveidi, kā arī rotācijas principa saglabāšanu ES Padomē. Latvija atzinīgi vērtē Padomes priekšsēdētāja amata ieviešanu, lai nodrošinātu ES Padomes saskaņotāku darbu.

Latvijai būtisks jautājums ir iespēja izvirzīt vienu komisāru un nodrošināt, lai komisāru rotācijā tiktu ievērots vienlīdzības princips.

ES Padome Salonikos savu darbu sāka jau ceturtdienas, 19. jūnija, vakarā, kad dienas kārtībā bija imigrācijas, ārējās robežas un patvēruma piešķiršanas jautājumi.

E.Repše savā runā atzīmēja, ka Latvija atbalsta saskaņotu, efektīvu un skaidru ES politiku attiecībā uz imigrāciju, patvēruma piešķiršanu un lēmumu pieņemšanu par šiem jautājumiem ES līmenī.

Ministru prezidents komentēja Lielbritānijas iniciatīvu par bēgļu centra izveidi ārpus ES robežām un atzīmēja, ka šāds centrs būtu veidojams pēc iespējas tuvāk bēgļu izcelsmes valstij, lai veicinātu viņu atgriešanos savā zemē pēc krīzes situācijas atrisināšanās.

E.Repše uzsvēra Latvijas ieinteresētību integrētas sistēmas izveidē ES ārējo robežu aizsardzībai un aicināja izvērtēt iespējas palielināt tam finansējumu no ES budžeta.

21.jūnijā Ministru prezidents piedalīsies ES un Rietumbalkānu sammitā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ministru prezidents Einars Repše:

Ziņojums par ES konventu ES Padomes sanāksmē Salonikos 2003.gada 20.jūnijā

Latvijas Ministru prezidents Einars Repše (pirmajā rindā ceturtais no labās) kopā ar Eiropas Savienības un uzaicināto valstu līderiem 20.jūnijā Grieķijā Foto: A.F.I./epa

Godātais Padomes prezidenta kungs! Godātais Eiropas konventa prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Vēlos jūs apsveikt ar veiksmīgu vienošanos par Eiropas Savienības konventu. Mūsu kopīgā darba rezultāts ir jauna Konstitucionālā līguma projekts. Šis projekts veido labu pamatu gaidāmās starpvaldību konferences darbam.

Es konventa rezultātus raksturotu kā pamatoti līdzsvarotus. Tie sasniegti demokrātiskā un atklātā veidā.

Kā vienu no galvenajiem konventa panākumiem es gribētu minēt Eiropas Savienības ārlietu ministra amata izveidi. Tas ir izšķirošas nozīmes solis pretī vienotai Eiropas Savienības ārpolitikai.

Latvija ir gandarīta par noteikumu, ar kuru ir saglabāts rotācijas princips Eiropas Savienības Padomē. Padomes priekšsēdētāja amata ieviešana nodrošinās Eiropas Savienības Padomes sanāksmju labāku saskaņošanu.

Vēl jānorāda, ka ir ļoti svarīgi, lai katrai valstij būtu iespēja izvirzīt vienu komisāru un lai komisāru rotācijā tiktu ievērots vienlīdzības princips.

Tomēr man jāpiebilst, ka Latvija starpvaldību konferencē var izvirzīt jautājumu par minimālās pārstāvniecības slieksni Eiropas Parlamentā.

Konvents savu darbu ir izdarījis. Tagad mums – valstu un valdību vadītājiem – ir jāpieņem lēmumi. Lai mūsu lēmumi ir tikpat līdzsvaroti kā konventa pieņemtie lēmumi!

Ziņojums par imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumiem ES Padomes sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. jūnijā

Godātais prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Latvija kā topošā dalībvalsts ir ieinteresēta saskaņotā, efektīvā un skaidrā Eiropas Savienības politikā attiecībā uz imigrāciju un patvēruma piešķiršanu. Šie jautājumi tiešām būtu jāizlemj Eiropas Savienības līmenī. Līdz ar to mēs šodienas diskusiju uzskatām par ļoti nozīmīgu. Visas trīs apspriežamās jomas – imigrācija, robežas un patvēruma piešķiršana – ir cieši saistītas.

Patvēruma jautājums būtu jāizskata visaptverošā veidā, ņemot vērā gan iekšējos, gan ārējos aspektus. Ar Eiropas Savienības atbalstu patvēruma meklētāju aizsardzība būtu jānodrošina iespējami tuvu izcelsmes valstij.

Latvija būs viena no tām valstīm, uz kuru gulsies tieša atbildība par Eiropas Savienības ārējās robežas pārvaldību.

Tāpēc Latvija ir ieinteresēta integrētas sistēmas izveidē Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībai. Šim mērķim būtu vērts izvērtēt iespējas palielināt Eiropas Savienības finansējumu ārējās robežas pārvaldībai. Eiropas Komisijas noteiktie četri kritēriji veido labu pamatu dalītās atbildības mehānisma izstrādei.

Svarīgs aspekts ārējās robežas pārvaldībā un imigrācijas plūsmas kontrolē ir efektīva sadarbība ar trešajām valstīm. Šādā kontekstā ir ļoti vēlams noslēgt readmisijas līgumus ar attiecīgajām trešajām valstīm, piemēram, Krieviju. Būtu vērts izvērtēt iespējas radīt finanšu instrumentu nelegālo imigrantu nosūtīšanai atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.