Frakciju viedokļi

Pēc 2003.gada 19.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Jāizdara tāds neliels kopsavilkums, kas šajā pavasara sesijā ir izdarīts, un ko ir izdarījusi mūsu frakcija. Un šeit pirmām kārtām mēs gribam ierindot tos likumus, kas skar mūsu iekšējā tirgus aizsardzību, tas ir, cūkgaļas tirgus sakārtošanu; kas skar Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un kāpu aizsargjoslu likumu. Es domāju, ka mūsu deputāti deva arī ļoti lielu ieguldījumu tajos likumprojektos, kas skar cīņu pret korupciju. Pēc ilgstošām pārrunām ar mūsu koalīcijas partneriem mēs vienojāmies par tālāku gaitu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja konkursa izveidei. Mēs esam deleģējuši konkursa komisijas sastāvā arī savu cilvēku.

Nešaubīgi pavasara sesijas laikā kā viena no būtiskākajām lietām bija mūsu cīņa par mūsu lauksaimnieku interešu aizstāvību tieši lauku subsīdiju jomā. Šeit es gribu pateikt, ka premjers mums ir devis solījumu, ka gada beigās līdzekļi tiks atrasti un lauksaimnieki saņems subsīdijas paredzētajā apjomā. Tā ka mēs rītdien, izskatot budžeta grozījumus, esam noskaņoti vienoti atbalstīt valdības pozīciju šajā jautājumā.

Un kā vēl būtisku momentu pavasara sesijas laikā gribētu uzsvērt mūsu vienoto nostāju jautājumā, kad tika pieprasīta valdības demisija. Mēs atbalstījām Einara Repšes valdības tālāku darbību. Rītdien mūsu darbs vainagosies ar Valsts prezidentes ievēlēšanu, kur mūsu balsis viennozīmīgi tiks atdotas par Vairu Vīķi–Freibergu.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es šodien gribētu komentēt tikai vienu tēmu, pie kuras strādā Latvijas Pirmā partija. Tie ir grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” un grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Mēs apzināmies, ka šī cilvēciskā vājība — nodarboties ar azartspēlēm — ir arī nopietns bizness un, pieskaroties šai tēmai, tiek aizskartas dažādu uzņēmēju intereses. Bet šobrīd mēs saprotam: lai cik negatīvi mēs vērtētu un lai kādas sekas šī nelaime cilvēkiem nestu, jo bieži vien tā ir atkarība, līdzīgi kā no alkohola un no narkotikām, bet zināmu summu tas dod arī nodokļu un nodevu veidā Latvijas valsts budžetam. Un šajā situācijā, kad mēs, solidarizējoties ar mūsu valdību, atsakāmies no veselas rindas budžeta grozījumu lielākām vai mazākām summām, mēs pieļaujam, ka šo nodevu palielināšana, ko mēs izdarījām, par ko mēs nobalsojām, tomēr varētu dot budžetam zināmu ienesumu, varbūt ar to nepietiktu Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības centra pabeigšanai. Varbūt ar to nepietiktu visām tām baznīcām, kultūras iestādēm, skolām, sporta zālēm, kur ir iesākti darbi vai kur ir nepieciešamība glābt situāciju, bet tas norāda uz mūsu attieksmi, uz mūsu viedokli, ka nedrīkst aizliegt azartspēles, jo prakse rāda, ka tas nekad pie laba rezultāta nav novedis, bet valstij ir jārūpējas, lai šeit neciestu gadījuma rakstura dēļ un lai no šī netikuma vai no šīs izpriecas valsts kaut ko varētu iegūt arī citām vajadzībām.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”): Frakcijas “Jaunais laiks” vārdā es gribētu pievērst uzmanību tādai lietai, ko “Jaunais laiks” ir deklarējis, kopš ienācis politikā, tas ir, par naudas ietekmi politikā. Un šajā sakarā es ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka šodien tika pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus pieņēma absolūti bez debatēm un par kuriem prese diemžēl neizrādīja nekādu interesi. Tie ir grozījumi, kas paredz administratīvu atbildību par politisko organizāciju partiju finansēšanas noteikumu neievērošanu. Mēs esam priecīgi, ka šie grozījumi ir pieņemti, jo, kā jau teicu, “Jaunais laiks” uzskata, ka esam nākuši ar domu, ka politiķiem ir jāstrādā, neietekmējoties no kaut kādiem finansiāliem grupējumiem vai cilvēkiem, kas spēj nopirkt sev labvēlīgus balsojumus vai viedokļus parlamentā. Tātad šodien šie grozījumi tika pieņemti.

Vēl pie šiem grozījumiem tika pieņemta arī pozitīva norma par Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu. Tā ir norma, ar kuru mēs ceram disciplinēt deputātus, jo bieži vien ir tā, ka sēdes, sevišķi Ārlietu komisijas sēdes, kaut kādi jautājumi tiek izskatīti slēgtajā sēdē, jo šie jautājumi bieži vien ir ļoti sensitīvi un jutīgi, bet informācija parādās presē, un tam var būt ietekme uz valsts dažādām ārpolitiskām un citādām tendencēm. Tātad šāda norma šodien tika pieņemta trešajā, galīgajā, lasījumā.

Vēl šodien otrajā lasījumā tika pieņemti ļoti plaši apspriestie citi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es pieņemu, ka sabiedrība vēl turpinās interesēties par šo likumprojektu, kas ietekmēs gandrīz ikvienu no mums, jo attiecas uz pārkāpumiem, kuri izdarīti ceļu satiksmē. Bet, kā jau es teicu, tas ir tikai otrais lasījums. Es ceru, ka līdz trešajam lasījumam sabiedrībā tas tiks vēl apspriests, un, ja sabiedrībai būs kāds citāds viedoklis, tad mēs savu viedokli vēl varēsim mainīt.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Tātad beidzas atkal viena Saeimas sesija, pavasara sesija, un varbūt radioklausītājiem bieži liekas, ka mūsu plenārsēdes ir vienmuļas, jo mēs tikai skaitām likumu punktus un priekšlikumu numurus un visu tā raiti pieņemam. Bet īstenībā tas ir ārkārtīgi liels darbs, jo viss darbs notiek komisijās. Mūsu frakcijai ir sevišķi grūti, jo mēs esam tikai septiņi deputāti, un saskaņot viedokļus un sēdēt visās komisijās, kur vien iespējams, lai vēlētāju gribu realizētu, nav pārāk viegli. Bet jāsaka, ka šī Saeima tiešām strādā konstruktīvi un tāpēc arī daudzus likumus var pieņemt.

Man ir liels prieks par to, ka beidzot trešajā lasījumā ir pieņemti grozījumi “Likumā par ostām”, un es ceru, ka arī Valsts prezidentei šoreiz nebūs nekādu iebildumu, jo ļoti rūpīgi pārdomātas tās normas — tiek atjaunotas īpašuma tiesības ostā, Rīgas ostā, Ventspils ostā un visās pārējās ostās —, kur bija paredzēti aizliegumi un likuma ierobežojumi. Un tagad, ja īpašuma tiesības līdz šim brīdim ir tikušas atzītas, šīs īpašuma tiesības varēs arī reāli iegūt dabā. Protams, jābaidās no lielā nodokļa sloga, kāds varētu tikt uzlikts, bet būs tiesības arī šo savu īpašumu realizēt par normālu cenu. Manuprāt, taisnība ir uzvarējusi, un Saeima par to ir vienojusies.

Protams, ka ir daudz lielu neskaidrību arī attiecībā uz dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem, kas neļāva visām politiski represētām personām saņemt līdz šim piešķirtās kompensācijas. Tagad Tieslietu ministrijas darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus, kur šie birokrātiskie šķēršļi tiks novērsti. Un arī mūsu frakcija ir gandarīta, jo mēs ļoti rūpīgi vērsāmies pie Tieslietu ministrijas, lai politiski represētās personas ilgstoši nevārdzinātu un lai viņiem šīs kompensācijas normālā kārtībā atdotu.

Man ir arī liels prieks par to, ka beidzot ir nokritis slepenības plīvurs jautājumā par celulozes rūpnīcas celtniecību. Un, ja klausījāmies vakar televīzijas diskusiju, ko vadīja Dombura kungs, tad jāsaka, ka tajā par maz iesaistījās vietējie speciālisti — Kalsnavas mežzinātnieki un arī zinātnes un ražošanas apvienības “Silava” zinātnieki, kuri var uzrādīt ļoti pamatotus argumentus, lai šī rūpnīca netiktu celta tik tuvu ārkārtīgi ilgstoši un labi saglabātiem mežu stacionāriem un sēklaudzētavām.

Es izsaku cerību, ka rīt Valsts prezidente tiks ievēlēta ļoti vienprātīgi, jo tik tiešām laikam pēdējā laikā mēs visi esam vienisprātis, ka viņa ir strādājusi izcili, ko arī pati ir atzinusi.

Un pašā nobeigumā es gribu teikt, ka gatavosimies Jāņiem. Lai Jāņi būtu lustīgi, spoži, latviski, lai visiem būtu klāti galdi savu iespēju robežās. Lai mēs visi mācētu atcerēties, ka tie ir mūsu latviskie jaukie Jāņi!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Tautas saskaņas partijas frakcija ir ļoti neapmierināta ar to, ka, pateicoties varas partijām, šodien absolūti nepamatoti netika nodots izskatīšanai komisijās mūsu likumprojekts “Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību”. Mūsu likumprojekts nosaka valsts un pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtību Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis apgrūtina aizstāvēt savas likumīgās tiesības un intereses. Taču nav nekāds noslēpums, ka juridiskā palīdzība nav pieejama plašam iedzīvotāju lokam, ņemot vērā, ka valstī ir liels sociāli neaizsargāto cilvēku skaits. Spēkā esošais tiesiskais regulējums garantē bezmaksas aizstāvību tikai kriminālprocesā, bet 80% prasītāju un atbildētāju civilprocesā un administratīvajā procesā pirmās instances, apelācijas instances un kasācijas instances tiesās neizmanto advokātu palīdzību šo pakalpojumu dārdzības dēļ. Pēdējie grozījumi Civilprocesa likumā paredz obligātu advokāta līdzdalību kasācijas instancē, bet juridisko pakalpojumu augstās cenas liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības.

Saskaņā ar Satversmes 89.pantu valsts aizsargā cilvēka pamattiesības, un šī likuma pieņemšana varētu atvieglot iedzīvotājiem aizstāvēt savas likumīgās intereses. Tā, piemēram, mūsu Tautas saskaņas partijas likumprojekts paredz, ka pašvaldībai tiesiskās palīdzības finansēšana jāveic no attiecīgo pašvaldību budžeta, izveidojot šim nolūkam speciālu tiesiskās palīdzības fondu.

Svarīgi būtu atzīmēt, ka juridisko konsultāciju centru izveidošana maznodrošinātām personām ir paredzēta ne tikai Tautas saskaņas partijas programmā, bet arī pašreizējās valdības deklarācijā, kuru, kā varam redzēt, varas partijas necenšas īstenot.

Mūsuprāt, šis likumprojekts varētu palīdzēt iedzīvotājiem pilnīgāk īstenot Satversmē garantētās tiesības, nostiprinātu tiesisko kārtību valstī un uzlabotu iedzīvotāju sociālo situāciju.

Tautas saskaņas partija strādā un turpinās strādāt maznodrošināto un sociāli mazaizsargāto cilvēku labā.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija): Saeima šodien savā likumdošanas praksē pieņēma ļoti retu likumu. Proti, likumu par vēlētas pašvaldības atlaišanu. Tas ir, Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu. Tautas partijas frakcija iebilda pret šo likumprojektu, jo uzskatīja, ka atbildīgais ministrs un Ministru kabinets nebija pietiekoši veikuši pasākumus, lai pašvaldība nenonāktu šādā situācijā. Un arī tāpēc, ka ar šādu likumu tiek radīts slikts precedents vēlētas pašvaldības atlaišanai un varas centralizācijai, jo tagad vēlētas pašvaldības vietā tiek iecelta trīs cilvēku pagaidu administrācija.

Rendas pagasta padomē vairāku mēnešu garumā nenotika padomes sēdes, jo pašvaldības vadība ignorēja vairākumu, tas ir, četru deputātu no septiņiem tiesības sasaukt padomes sēdi ar viņu ierosināto dienas kārtību. Vairākums, nespēdams realizēt savas likumīgās tiesības, izvēlējās citu ceļu — nenākt uz padomes sēdēm un tādējādi padziļināt pašvaldības problēmu.

Ja atbildīgais ministrs un Ministru kabinets savlaicīgi būtu prasījuši no pašvaldības vadības procedūras normu ievērošanu, tad krīze būtu novērsta.

Tā vietā, lai veiktu darbu ar pašvaldību, atbildīgais ministrs izvēlējās un piedāvāja Ministru kabinetam un Saeimai pašvaldības atlaišanu.

Tā kā Tautas partijas frakcija ir pārliecināta, ka Rendas pagasta padomes problēmas varēja atrisināt ar savlaicīgu valdības līdzdalību un to varēja darīt arī vēl tagad, tad mēs valdības rīcībā bez vēlmes atrisināt pašvaldības problēmas saskatām arī valdības vēlmi nodemonstrēt bardzību pret pašvaldībām un vēlmi pastiprināt centrālo varu, tādējādi radīt precedentu, ka vēlētas vietējās pašvaldības atlaišana nav sarežģīta.

Mēs ceram, ka turpmāk valdība līdzīgos gadījumos rīkosies aktīvāk. Savukārt Saeima ļoti, ļoti reti piemēros šo bargo un aso instrumentu — pašvaldības atlaišanu.

Vasaras saulgriežu svētku priekšvakarā Tautas partijas frakcijas vārdā visiem novēlu priecīgus Jāņus un patīkamu līgošanu!

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): No visiem šodien izskatītajiem likumprojektiem es īpaši gribētu pievērst uzmanību trijiem.

Pirmais. Tas ir par valsts un pašvaldības tiesisko palīdzību, par kuru jau runāja mūsu kolēģis Valērijs Agešins. Mūsu frakcija uzskata, ka Tautas saskaņas partijas piedāvātais likumprojekts ir nepieciešams mūsu valstij, kur maznodrošinātu un sociāli neaizsargātu cilvēku skaits sastāda vairāk nekā pusi no kopējā iedzīvotāju skaita. Viņu ienākumi neļauj griezties pie kvalificētiem juristiem un tiesā, lai varētu aizstāvēt savas tiesības. Valstij jānodrošina saviem iedzīvotājiem vienādas iespējas saņemt juridisko palīdzību. Un, ja cilvēks nevar par to samaksāt, tad par to jāmaksā valstij, lai maznodrošināti un sociāli neaizsargāti cilvēki var realizēt savas pamattiesības. Iedomājieties šeit par šiem cilvēkiem! Mēs uzskatām, ka tie ir daudzbērnu ģimenes, bērnibāreņi, bērni bez vecāku gādības, pensionāri un citi, citi simtiem tūkstošu cilvēku.

Par otro. Likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir paredzēta tāda naudas sodu sistēma, kas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Un vienlaikus šī sistēma novedīs pie tā, ka Ceļu policijas darbinieki ne tikai nepārtrauks ņemt kukuļus, bet darīs to vēl vairāk, jo viņu darba alga ir daudzas reizes mazāka, nekā viņi varēs nopelnīt, nereģistrējot pārkāpumu un ņemot naudu no autovadītājiem, dokumentāli nefiksējot pārkāpumus. Savukārt autovadītājam būs izdevīgāk samaksāt tieši policistam kabatā pusi no soda naudas, nekā maksāt visu summu. Jo, lai cilvēks varētu maksāt tādu soda naudu, viņam jābūt miljonāram.

Mēs piekrītam, ka jārada pasākumi, kas varētu palīdzēt uzlabot drošību un kārtību uz ceļiem un veicināt autovadītāju apzinīgumu. Bet šī naudas soda sistēma nav izeja, jo tā sekmē tikai to, lai valstī palielinās ierēdņu korupcija. Iznāk savādi. Valsts cīnās pret korupciju, vienlaikus to stimulējot.

Un beidzot par trešo likumprojektu, ko šodien izskatīja. Jautājums par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu. Viņš ir tāds, ka mēs neesam pret to, ka mūsu valsts neļauj legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Mēs esam par to. Bet nevajag padarīt mūsu valsti par valsti, kur dzīvo Pavļiki Morozovi. Valstij jāatrod citi ceļi, kā neļaut cilvēkiem, kas noziedzīgi iegūst līdzekļus, tos legalizēt. Šis likums rada neuzticību, aizdomīguma atmosfēru lietišķajās darbībās partneru starpā, attiecībās ar klientiem, pacientiem.

Beigās es gribu apsveikt vēlreiz ar Līgo dienu, Jāņu dienu, novēlēt jums visu labu.

Saeimas preses dienests