Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju

1.pants. 1951.gada Starptautiskā augu aizsardzības konvencija 1979.gada redakcijā (turpmāk — Konvencija) un Konvencija ar 1997.gada grozījumiem (turpmāk — Grozītā konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. 

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un Grozītā konvencija angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā. 

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 14.pantā un Grozītā konvencija — Konvencijas 13.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

4.pants. Zemkopības ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi. 

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.panta pirmo daļu un Grozītās konvencijas 4.panta pirmo daļu administratīvās funkcijas pilda Valsts augu aizsardzības dienests.

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 5. jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 26. jūnijā

 

INTERNATIONAL PLANT PROTECTION CONVENTION

TEXT PRESENTLY IN FORCE

 

PREAMBLE

The contracting parties, recognizing the usefulness of international cooperation in controlling pests of plants and plant products and in preventing their spread, and especially their introduction across national boundaries, and desiring to ensure close coordination of measures directed to these ends, have agreed as follows:

Article I

Purpose and responsibility

1. With the purpose of securing common and effective action to prevent the spread and introduction of pests of plants and plant products and to promote measures for their control, the contracting parties undertake to adopt the legislative, technical and administrative measures specific in this Convention and in supplementary agreements pursuant to Article III.

2. Each contracting party shall assume responsibility for the fulfillment within its territories of all requirements under this Convention.

Article II

Scope

1. For the purpose of this Convention the term “plants” shall comprise living plants and parts thereof, including seeds in so far as the supervision of their importation under Article VI of the Convention or the issue of phytosanitary certificates in respect of them under Articles IV(1)(a) (iv) and V of this Convention may be deemed necessary by contracting parties; and the term “plant products” shall comprise unmanufactured material of plant origin (including seeds in so far as they are not included in the term “plants”) and those manufactured products which, by their nature or that of their processing, may create a risk for the spread of pests.

2. For the purpose of this Convention, the term “pest” means any form of plant or animal life, or any pathogenic agent, injurious or potentially injurious to plants or plant products; and the term “quarantine pest” means a pest of potential national economic importance to the country endangered thereby and not yet present there, or present but not widely distributed and being actively controlled.

3. Where appropriate, the provisions of this Convention may be deemed by contracting parties to extend to storage places, conveyances, containers and any other object or material capable of harbouring or spreading plant pests, particularly where international transportation is involved.

4. This Convention applies mainly to quarantine pests involved with international trade.

5. The definitions set forth in this Article, being limited to the application of this Convention, shall not be deemed to affect definitions established under domestic laws or regulations of contracting parties.

Article III

Supplementary agreements

1. Supplementary agreements applicable to specific regions, to specific pests, to specific plants and plant products, to specific methods of international transportation of plants and plant products, or otherwise supplementing the provisions of this Convention, may be proposed by the Food and Agriculture Organization of the United Nations (hereinafter referred to as “FAO” on the recommendation of a contracting party or on its own initiative, to meet special problems of plant protection which need particular attention or action.

2. Any such supplementary agreements shall come into force for each contracting party after acceptance in accordance with the provisions of the FAO Constitution and General Rules of the Organization.

Article IV

National organization for plant protection

1. Each contracting party shall make provision, as soon as possible and to the best of its ability, for

(a) an official plant protection organization with the following main functions:

        (i) the inspection of growing plants, of areas under cultivation (including fields, plantations, nurseries, gardens and greenhouses), and of plants and plant products in storage or in transportation, particularly with the object of reporting the existence, outbreak and spread of plant pests and of controlling those pests;

        (ii) the inspection of consignments of plants and plant products moving in international traffic and, where appropriate, the inspection of consignments of other articles or commodities moving in international traffic under conditions where they may act incidentally as carriers of pests of plants and plant products, and the inspection and supervision of storage and transportation facilities of all kinds involved in international traffic whether of plants and plant products or of other commodities, particularly with the object of preventing the dissemination across national boundaries of pests of plants and plant products;

        (iii) the disinfestation or disinfection of consignments of plants and plant products moving in international traffic, and their containers (including packing material or matter of any kind accompanying plants or plant products), storage places, or transportation facilities of all kinds employed;

        (iv) the issuance of certificates relating to phytosanitary condition and origin of consignments of plants and plant products (hereinafter referred to as “phytosanitary certificates”);

(b) the distribution of information within the country regarding the pests of plants and plant products and the means of their prevention and control;

(c) research and investigation in the field of plant protection.

2. Each contracting party shall submit a description of the scope of its national organization for plant protection and of changes in such organization to the Director-General of FAO, who shall circulate such information to all contracting parties.

Article V

Phytosanitary certificates

1. Each contracting party shall make arrangements for the issuance of phytosanitary certificates to accord with the plant protection regulations of other contracting parties, and in conformity with the following provisions:

(a) Inspection shall be carried out and certificates issued only by or under the authority of technically qualified and duly authorized officers and in such circumstances and with such knowledge and information available to those officers that the authorities of importing countries may accept such certificates with confidence as dependable documents.

(b) Each certificate for the export or re-export of plants or plant products shall be as worded in the Annex to this Convention.

(c) Uncertified alterations or erasures shall invalidate the certificates.

2. Each contracting party undertakes not to require consignments of plants or plant products imported into its territories to be accompanied by phytosanitary certificates inconsistent with the models set out in the Annex to this Convention. Any requirement for additional declarations shall be kept to a minimum.

Article VI

Requirements in relation to imports

1. With the aim of preventing the introduction of pests of plants and plant products into their territories, contracting parties shall have full authority to regulate the entry of plants and plant products and, to this end, may::

(a) prescribe restrictions or requirements concerning the importation of plants or plant products;

(b) prohibit the importation of particular plants or plant products, or of particular consignments of plants or plant products;

(c) inspect or detain particular consignments of plants or plant products;

(d) treat, destroy or refuse entry to particular consignments of plants or plant products that do not comply with the requirements prescribed under subparagraph (a) or (b) of this paragraph, or require such consignments to be treated or destroyed or removed from the country;

(e) list pests the introduction of which is prohibited or restricted because they are of potential economic importance to the country concerned.

2. In order to minimize interference with international trade, each contracting party undertakes to carry out the provisions referred to in paragraph 1 of this Article in conformity with the following:

(a) Contracting parties shall not, under their plant protection legislation, take any of the measures specified in paragraph 1 of this Article unless such measures are made necessary by phytosanitary considerations.

(b) If a contracting party prescribes any restrictions or requirements concerning the importation of plants and plant products into its territories, it shall publish the restrictions or requirements and communicate them immediately to FAO, any regional plant protection organization of which the contracting party is a member and all other contracting parties directly concerned.

(c) If a contracting party prohibits, under the provisions of its plant protection legislation, the importation of any plants or plant products, it shall publish its decision with reasons and shall immediately inform FAO, any regional plant protection organization of which the contracting party is a member and all other contracting parties directly concerned.

(d) If a contracting party requires consignments of particular plants or plant products to be imported only through specified points of entry, such points shall be so selected as not unnecessarily to impede international commerce. The contracting party shall publish a list of such points of entry and communicate it to FAO, any regional plant protection organization of which the contracting party is a member and all other contracting parties directly concerned. Such restrictions on points of entry shall not be made unless the plants or plant products concerned are required to be accompanied by phytosanitary certificates or to be submitted to inspection or treatment.

(e) Any inspection by the plant protection organization of a contracting party of consignments of plants or plant products offered for importation shall take place as promptly as possible with due regard to the perishability of the plants or plant products concerned. If any commercial or certified consignment of plants or plant products is found not to conform to the requirements of the plant protection legislation of the importing country, the plant protection organization of the importing country must ensure that the plant protection organization of the exporting country is properly and adequately informed. If the consignment is destroyed, in whole or in part, an official report shall be forwarded immediately to the plant protection organization of the exporting country.

(f) Contracting parties shall make provisions which, without endangering their own plant production, will keep certification requirements to a minimum, particularly for plants or plant products not intended for planting, such as cereals, fruits, vegetables and cut flowers.

(g) Contracting parties may make provisions, with adequate safeguards, for the importation for purposes of scientific research or education, of plants and plant products and of specimens of plant pests. Adequate safeguards likewise need to be taken when introducing biological control agents and organisms claimed to be beneficial.

3. The measures specified in this Article shall not be applied to goods in transit throughout the territories of contracting parties unless such measures are necessary for the protection of their own plants.

4. FAO shall disseminate information received on importation restrictions, requirements, prohibitions and regulations (as specified in paragraph 2(b), (c) and (d) of this Article) at frequent intervals to all contracting parties and regional plant protection organizations.

Article VII

International Cooperation

The contracting parties shall cooperate with one another to the fullest practicable extent in achieving the aims of this Convention, in particular as follows::

(a) Each contracting party agrees to cooperate with FAO in the establishment of a world reporting service on plant pests, making full use of the facilities and services of existing organizations for this purpose and, when this is established, to furnish FAO periodically, for distribution by FAO to the contracting parties, with the following information:

        (i) reports on the existence, outbreak and spread of economically important pests of plants and plant products which may be of immediate or potential danger;

        (ii) information on means found to be effective in controlling the pests of plants and plant products.

(b) Each contracting party shall, as far as is practicable, participate in any special campaigns for combatting particular destructive pests that may seriously threaten crop production and need international action to meet the emergencies.

Article VIII

Regional Plant Protection Organizations

1. The contracting parties undertake to cooperate with one another in establishing regional plant protection organizations in appropriate areas..

2. The regional plant protection organizations shall function as the coordinating bodies in the areas covered, shall participate in various activities to achieve the objectives of this Convention and, where appropriate, shall gather and disseminate information.

Article IX

Settlement of Disputes

1. If there is any dispute regarding the interpretation or application of this Convention, or if a contracting party considers that any action by another contracting party is in conflict with the obligations of the latter under Articles V and VI of this Convention, especially regarding the basis of prohibiting or restricting the imports of plants or plant products coming from its territories, the government or governments concerned may request the Director General of FAO to appoint a committee to consider the question in dispute.

2. The Director-General of FAO shall thereupon, after consultation with the governments concerned, appoint a committee of experts, which shall include representatives of those governments. This committee shall consider the question in dispute, taking into account all documents and other forms of evidence submitted by the governments concerned. This committee shall submit a report to the Director-General of FAO, who shall transmit it to the governments concerned and to the governments of other contracting parties.

3. The contracting parties agree that the recommendations of such a committee, while not binding in character, will become the basis for renewed consideration by the governments concerned of the matter out of which the disagreement arose..

4. The governments concerned shall share equally the expenses of the experts.

Article X

Substitution of prior agreements

This Convention shall terminate and replace, between contracting parties, the International Convention respecting measures to be taken against the Phylloxera vastatrix of 3 November 1881, the additional Convention signed at Berne on 15 April 1889 and the International Convention for the Protection of Plants signed at Rome on 16 April 1929.

Article Xl

Territorial application

1. Any state may at the time of ratification or adherence or at any time thereafter communicate to the Director-General of FAO a declaration that this Convention shall extend to all or any of the territories for the international relations of which it is responsible and this Convention shall be applicable to all territories specified in the declaration as from the thirtieth day after the receipt of the declaration by the Director-General.

2. Any state which has communicated to the Director-General of FAO a declaration in accordance with paragraph 1 of this Article may at any time communicate a further declaration modifying the scope of any former declaration or terminating the application of the provisions of the present Convention in respect of any territory. Such modification or termination shall take effect as from the thirtieth day after the receipt of the declaration by the Director-General.

3. The Director-General of FAO shall inform all signatory and adhering states of any declaration received under this Article.

Article XII

Ratification and adherence

1. This Convention shall be open for signature by all States until 1 May 1952 and shall be ratified at the earliest possible date. The instruments of ratification shall be deposited with the Director-General of FAO, who shall give notice of the date of deposit to each of the signatory States.

2. As soon as this Convention has come into force in accordance with Article XIV, it shall be open for adherence by non-signatory States. Adherence shall be effected by the deposit of an instrument of adherence with the Director-General of FAO, who shall notify all signatory and adhering Stales.

Article XIII

Amendment

1. Any proposal by a contracting party for the amendment of this Convention shall be communicated to the Director-General of FAO.

2. Any proposed amendment of this Convention received by the Director-General of FAO from a contracting party shall be presented to a regular or special session of the Conference of FAO for approval and, if the amendment involves important technical changes or imposes additional obligations on the contracting parties, it shall be considered by an advisory committee of specialists convened by FAO prior to the Conference.

3. Notice of any proposed amendment of this Convention shall be transmitted to the contracting parties by the Director-General of FAO not later than the time when the agenda of the session of the Conference at which the matter is to be considered is dispatched.

4. Any such proposed amendment of this Convention shall require the approval of the Conference of FAO and shall come into force as from the thirtieth day after acceptance by two-thirds of the contracting parties. Amendments involving new obligations for contracting parties, however, shall come into force in respect of each contracting party only on acceptance by it and as from the thirtieth day after such acceptance.

5. The instruments of acceptance of amendments involving new obligations shall be deposited with the Director-General of FAO, who shall inform all contracting parties of the receipt of acceptance and the entry into force of amendments.

Article XIV

Entry into force

As soon as this Convention has been ratified by three signatory states it shall come into force between them. It shall come into force for each state ratifying or adhering thereafter from the date of deposit of its instrument of ratification or adherence.

Article XV

Denunciation

1. Any contracting party may at any time give notice of denunciation of this Convention by notification addressed to the Director-General of FAO. The Director-General shall at once inform all signatory and adhering states.

2. Denunciation shall take effect one year from the date of receipt of the notification by the Director-General of FAO.

 

 

INTERNATIONAL PLANT PROTECTION CONVENTION

(New Revised Text approved by the FAO Conference at its 29th Session — November 1997)

NOT ENTERED INTO FORCE

 

PREAMBLE

The contracting parties,

— recognizing the necessity for international cooperation in controlling pests of plants and plant products and in preventing their international spread, and especially their introduction into endangered areas;

— recognizing that phytosanitary measures should be technically justified, transparent and should not be applied in such a way as to constitute either a means of arbitrary or unjustified discrimination or a disguised restriction, particularly on international trade;

— desiring to ensure close coordination of measures directed to these ends;;

— desiring to provide a framework for the development and application of harmonized phytosanitary measures and the elaboration of international standards to that effect;

— taking into account internationally approved principles governing the protection of plant, human and animal health, and the environment; and

— noting the agreements concluded as a result of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations, including the Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures;

have agreed as follows:

Article I

Purpose and responsibility

1. With the purpose of securing common and effective action to prevent the spread and introduction of pests of plants and plant products, and to promote appropriate measures for their control, the contracting parties undertake to adopt the legislative, technical and administrative measures specified in this Convention and in supplementary agreements pursuant to Article XVI..

2. Each contracting party shall assume responsibility, without prejudice to obligations assumed under other international agreements, for the fulfilment within its territories of all requirements under this Convention.

3. The division of responsibilities for the fulfilment of the requirements of this Convention between member organizations of FAO and their member states that are contracting parties shall be in accordance with their respective competencies.

4. Where appropriate, the provisions of this Convention may be deemed by contracting parties to extend, in addition to plants and plant products, to storage places, packaging, conveyances, containers, soil and any other organism, object or material capable of harbouring or spreading plant pests, particularly where international transportation is involved.

Article II

Use of terms

1. For the purpose of this Convention, the following terms shall have the meanings hereunder assigned to them::

“Area of low pest prevalence” - an area, whether all of a country, part of a country, or all or parts of several countries, as identified by the competent authorities, in which a specific pest occurs at low levels and which is subject to effective surveillance, control or eradication measures;

“Commission” — the Commission on Phytosanitary Measures established under Article XI;

“Endangered area” — an area where ecological factors favour the establishment of a pest whose presence in the area will result in economically important loss;

“Establishment” — perpetuation, for the foreseeable future, of a pest within an area after entry;

“Harmonized phytosanitary measures” — phytosanitary measures established by contracting parties based on international standards;

“International standards” — international standards established in accordance with Article X, paragraphs 1 and 2;;

“Introduction” — the entry of a pest resulting in its establishment;

“Pest” — any species, strain or biotype of plant, animal or pathogenic agent injurious to plants or plant products;

“Pest risk analysis” — the process of evaluating biological or other scientific and economic evidence to determine whether a pest should be regulated and the strength of any phytosanitary measures to be taken against it;

“Phytosanitary measure” — any legislation, regulation or official procedure having the purpose to prevent the introduction and/or spread of pests;;

“Plant products” — unmanufactured material of plant origin (including grain) and those manufactured products that, by their nature or that of their processing, may create a risk for the introduction and spread of pests;

“Plants” — living plants and parts thereof, including seeds and germplasm;

“Quarantine pest” — a pest of potential economic importance to the area endangered thereby and not yet present there, or present but not widely distributed and being officially controlled;;

“Regional standards” — standards established by a regional plant protection organization for the guidance of the members of that organization;

“Regulated article” — any plant, plant product, storage place, packaging, conveyance, container, soil and any other organism, object or material capable of harbouring or spreading pests, deemed to require phytosanitary measures, particularly where international transportation is involved;

“Regulated non-quarantine pest” — a non-quarantine pest whose presence in plants for planting affects the intended use of those plants with an economically unacceptable impact and which is therefore regulated within the territory of the importing contracting party;;

“Regulated pest” — a quarantine pest or a regulated non-quarantine pest;

“Secretary” — Secretary of the Commission appointed pursuant to Article XII;

“Technically justified” — justified on the basis of conclusions reached by using an appropriate pest risk analysis or, where applicable, another comparable examination and evaluation of available scientific information.

2. The definitions set forth in this Article, being limited to the application of this Convention, shall not be deemed to affect definitions established under domestic laws or regulations of contracting parties.

Article III

Relationship with other international agreements

Nothing in this Convention shall affect the rights and obligations of the contracting parties under relevant international agreements.

Article IV

General provisions relating to the organizational arrangements for national plant protection

1. Each contracting party shall make provision, to the best of its ability, for an official national plant protection organization with the main responsibilities set out in this Article..

2. The responsibilities of an official national plant protection organization shall include the following:

a) the issuance of certificates relating to the phytosanitary regulations of the importing contracting party for consignments of plants, plant products and other regulated articles;

b) the surveillance of growing plants, including both areas under cultivation (inter alia fields, plantations, nurseries, gardens, greenhouses and laboratories) and wild flora, and of plants and plant products in storage or in transportation, particularly with the object of reporting the occurrence, outbreak and spread of pests, and of controlling those pests, including the reporting referred to under Article VIII paragraph 1(a);

c) the inspection of consignments of plants and plant products moving in international traffic and, where appropriate, the inspection of other regulated articles, particularly with the object of preventing the introduction and/or spread of pests;;

d) the disinfestation or disinfection of consignments of plants, plant products and other regulated articles moving in international traffic, to meet phytosanitary requirements;

e) the protection of endangered areas and the designation, maintenance and surveillance of pest free areas and areas of low pest prevalence;;

f) the conduct of pest risk analyses;

g) to ensure through appropriate procedures that the phytosanitary security of consignments after certification regarding composition, substitution and reinfestation is maintained prior to export; and

h) training and development of staff..

3. Each contracting party shall make provision, to the best of its ability, for the following:

a) the distribution of information within the territory of the contracting party regarding regulated pests and the means of their prevention and control;

b) research and investigation in the field of plant protection;

c) the issuance of phytosanitary regulations; and

d) the performance of such other functions as may be required for the implementation of this Convention..

4. Each contracting party shall submit a description of its official national plant protection organization and of changes in such organization to the Secretary. A contracting party shall provide a description of its organizational arrangements for plant protection to another contracting party, upon request.

Article V

Phytosanitary certification

1. Each contracting party shall make arrangements for phytosanitary certification, with the objective of ensuring that exported plants, plant products and other regulated articles and consignments thereof are in conformity with the certifying statement to be made pursuant to paragraph 2(b) of this Article.

2. Each contracting party shall make arrangements for the issuance of phytosanitary certificates in conformity with the following provisions:

a) Inspection and other related activities leading to issuance of phytosanitary certificates shall be carried out only by or under the authority of the official national plant protection organization. The issuance of phytosanitary certificates shall be carried out by public officers who are technically qualified and duly authorized by the official national plant protection organization to act on its behalf and under its control with such knowledge and information available to those officers that the authorities of importing contracting parties may accept the phytosanitary certificates with confidence as dependable documents.

b) Phytosanitary certificates, or their electronic equivalent where accepted by the importing contracting party concerned, shall be as worded in the models set out in the Annex to this Convention. These certificates should be completed and issued taking into account relevant international standards.

c) Uncertified alterations or erasures shall invalidate the certificates..

3. Each contracting party undertakes not to require consignments of plants or plant products or other regulated articles imported into its territories to be accompanied by phytosanitary certificates inconsistent with the models set out in the Annex to this Convention. Any requirements for additional declarations shall be limited to those technically justified.

Article VI

Regulated pests

1. Contracting parties may require phytosanitary measures for quarantine pests and regulated non-quarantine pests, provided that such measures are:

(a) no more stringent than measures applied to the same pests, if present within the territory of the importing contracting party; and

(b) limited to what is necessary to protect plant health and/or safeguard the intended use and can be technically justified by the contracting party concerned.

2. Contracting parties shall not require phytosanitary measures for non-regulated pests.

Article VII

Requirements in relation to imports

1. With the aim of preventing the introduction and/or spread of regulated pests into their territories, contracting parties shall have sovereign authority to regulate, in accordance with applicable international agreements, the entry of plants and plant products and other regulated articles and, to this end, may::

a) prescribe and adopt phytosanitary measures concerning the importation of plants, plant products and other regulated articles, including, for example, inspection, prohibition on importation, and treatment;

b) refuse entry or detain, or require treatment, destruction or removal from the territory of the contracting party, of plants, plant products and other regulated articles or consignments thereof that do not comply with the phytosanitary measures prescribed or adopted under subparagraph (a);

c) prohibit or restrict the movement of regulated pests into their territories;;

d) prohibit or restrict the movement of biological control agents and other organisms of phytosanitary concern claimed to be beneficial into their territories.

2. In order to minimize interference with international trade, each contracting party, in exercising its authority under paragraph 1 of this Article, undertakes to act in conformity with the following:

a) Contracting parties shall not, under their phytosanitary legislation, take any of the measures specified in paragraph 1 of this Article unless such measures are made necessary by phytosanitary considerations and are technically justified.

b) Contracting parties shall, immediately upon their adoption, publish and transmit phytosanitary requirements, restrictions and prohibitions to any contracting party or parties that they believe may be directly affected by such measures.

c) Contracting parties shall, on request, make available to any contracting party the rationale for phytosanitary requirements, restrictions and prohibitions.

d) If a contracting party requires consignments of particular plants or plant products to be imported only through specified points of entry, such points shall be so selected as not to unnecessarily impede international trade. The contracting party shall publish a list of such points of entry and communicate it to the Secretary, any regional plant protection organization of which the contracting party is a member, all contracting parties which the contracting party believes to be directly affected, and other contracting parties upon request. Such restrictions on points of entry shall not be made unless the plants, plant products or other regulated articles concerned are required to be accompanied by phytosanitary certificates or to be submitted to inspection or treatment.

e) Any inspection or other phytosanitary procedure required by the plant protection organization of a contracting party for a consignment of plants, plant products or other regulated articles offered for importation, shall take place as promptly as possible with due regard to their perishability.

f) Importing contracting parties shall, as soon as possible, inform the exporting contracting party concerned or, where appropriate, the re-exporting contracting party concerned, of significant instances of non-compliance with phytosanitary certification. The exporting contracting party or, where appropriate, the re-exporting contracting party concerned, should investigate and, on request, report the result of its investigation to the importing contracting party concerned.

g) Contracting parties shall institute only phytosanitary measures that are technically justified, consistent with the pest risk involved and represent the least restrictive measures available, and result in the minimum impediment to the international movement of people, commodities and conveyances.

h) Contracting parties shall, as conditions change, and as new facts become available, ensure that phytosanitary measures are promptly modified or removed if found to be unnecessary.

i) Contracting parties shall, to the best of their ability, establish and update lists of regulated pests, using scientific names, and make such lists available to the Secretary, to regional plant protection organizations of which they are members and, on request, to other contracting parties.

j) Contracting parties shall, to the best of their ability, conduct surveillance for pests and develop and maintain adequate information on pest status in order to support categorization of pests, and for the development of appropriate phytosanitary measures. This information shall be made available to contracting parties, on request.

3. A contracting party may apply measures specified in this Article to pests which may not be capable of establishment in its territories but, if they gained entry, cause economic damage. Measures taken against these pests must be technically justified..

4. Contracting parties may apply measures specified in this Article to consignments in transit through their territories only where such measures are technically justified and necessary to prevent the introduction and/or spread of pests.

5. Nothing in this Article shall prevent importing contracting parties from making special provision, subject to adequate safeguards, for the importation, for the purpose of scientific research, education, or other specific use, of plants and plant products and other regulated articles, and of plant pests.

6. Nothing in this Article shall prevent any contracting party from taking appropriate emergency action on the detection of a pest posing a potential threat to its territories or the report of such a detection. Any such action shall be evaluated as soon as possible to ensure that its continuance is justified. The action taken shall be immediately reported to contracting parties concerned, the Secretary, and any regional plant protection organization of which the contracting party is a member.

Article VIII

International cooperation

1. The contracting parties shall cooperate with one another to the fullest practicable extent in achieving the aims of this Convention, and shall in particular::

a) cooperate in the exchange of information on plant pests, particularly the reporting of the occurrence, outbreak or spread of pests that may be of immediate or potential danger, in accordance with such procedures as may be established by the Commission;

b) participate, in so far as is practicable, in any special campaigns for combatting pests that may seriously threaten crop production and need international action to meet the emergencies; and

c) cooperate, to the extent practicable, in providing technical and biological information necessary for pest risk analysis..

2. Each contracting party shall designate a contact point for the exchange of information connected with the implementation of this Convention.

Article IX

Regional plant protection organizations

1. The contracting parties undertake to cooperate with one another in establishing regional plant protection organizations in appropriate areas..

2. The regional plant protection organizations shall function as the coordinating bodies in the areas covered, shall participate in various activities to achieve the objectives of this Convention and, where appropriate, shall gather and disseminate information.

3. The regional plant protection organizations shall cooperate with the Secretary in achieving the objectives of the Convention and, where appropriate, cooperate with the Secretary and the Commission in developing international standards.

4. The Secretary will convene regular Technical Consultations of representatives of regional plant protection organizations to:

a) promote the development and use of relevant international standards for phytosanitary measures; and

b) encourage inter-regional cooperation in promoting harmonized phytosanitary measures for controlling pests and in preventing their spread and/or introduction.

Article X

Standards

1. The contracting parties agree to cooperate in the development of international standards in accordance with the procedures adopted by the Commission..

2. International standards shall be adopted by the Commission.

3. Regional standards should be consistent with the principles of this Convention; such standards may be deposited with the Commission for consideration as candidates for international standards for phytosanitary measures if more broadly applicable.

4. Contracting parties should take into account, as appropriate, international standards when undertaking activities related to this Convention.

Article XI

Commission on Phytosanitary Measures

1. Contracting parties agree to establish the Commission on Phytosanitary Measures within the framework of the Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO).

2. The functions of the Commission shall be to promote the full implementation of the objectives of the Convention and, in particular, to::

a) review the state of plant protection in the world and the need for action to control the international spread of pests and their introduction into endangered areas;

b) establish and keep under review the necessary institutional arrangements and procedures for the development and adoption of international standards, and to adopt international standards;

c) establish rules and procedures for the resolution of disputes in accordance with Article XIII;

d) establish such subsidiary bodies of the Commission as may be necessary for the proper implementation of its functions;

e) adopt guidelines regarding the recognition of regional plant protection organizations;

f) establish cooperation with other relevant international organizations on matters covered by this Convention;

g) adopt such recommendations for the implementation of the Convention as necessary; and

h) perform such other functions as may be necessary to the fulfilment of the objectives of this Convention.

3. Membership in the Commission shall be open to all contracting parties.

4. Each contracting party may be represented at sessions of the Commission by a single delegate who may be accompanied by an alternate, and by experts and advisers. Alternates, experts and advisers may take part in the proceedings of the Commission but may not vote, except in the case of an alternate who is duly authorized to substitute for the delegate.

5. The contracting parties shall make every effort to reach agreement on all matters by consensus. If all efforts to reach consensus have been exhausted and no agreement is reached, the decision shall, as a last resort, be taken by a two-thirds majority of the contracting parties present and voting.

6. A member organization of FAO that is a contracting party and the member states of that member organization that are contracting parties shall exercise their membership rights and fulfil their membership obligations in accordance, mutatis mutandis, with the Constitution and General Rules of FAO.

7. The Commission may adopt and amend, as required, its own Rules of Procedure, which shall not be inconsistent with this Convention or with the Constitution of FAO.

8. The Chairperson of the Commission shall convene an annual regular session of the Commission..

9. Special sessions of the Commission shall be convened by the Chairperson of the Commission at the request of at least one-third of its members.

10. The Commission shall elect its Chairperson and no more than two Vice-Chairpersons, each of whom shall serve for a term of two years.

Article XII

Secretariat

1. The Secretary of the Commission shall be appointed by the Director-General of FAO.

2. The Secretary shall be assisted by such secretariat staff as may be required..

3. The Secretary shall be responsible for implementing the policies and activities of the Commission and carrying out such other functions as may be assigned to the Secretary by this Convention and shall report thereon to the Commission.

4. The Secretary shall disseminate:

a) international standards to all contracting parties within sixty days of adoption;

b) to all contracting parties, lists of points of entry under Article VII paragraph 2(d) communicated by contracting parties;

c) lists of regulated pests whose entry is prohibited or referred to in Article VII paragraph 2(i) to all contracting parties and regional plant protection organizations;

d) information received from contracting parties on phytosanitary requirements, restrictions and prohibitions referred to in Article VII paragraph 2(b), and descriptions of official national plant protection organizations referred to in Article IV paragraph 4.

5. The Secretary shall provide translations in the official languages of FAO of documentation for meetings of the Commission and international standards.

6. The Secretary shall cooperate with regional plant protection organizations in achieving the aims of the Convention.

Article XIII

Settlement of disputes

1. If there is any dispute regarding the interpretation or application of this Convention, or if a contracting party considers that any action by another contracting party is in conflict with the obligations of the latter under Articles V and VII of this Convention, especially regarding the basis of prohibiting or restricting the imports of plants, plant products or other regulated articles coming from its territories, the contracting parties concerned shall consult among themselves as soon as possible with a view to resolving the dispute..

2. If the dispute cannot be resolved by the means referred to in paragraph 1, the contracting party or parties concerned may request the Director-General of FAO to appoint a committee of experts to consider the question in dispute, in accordance with rules and procedures that may be established by the Commission.

3. This Committee shall include representatives designated by each contracting party concerned. The Committee shall consider the question in dispute, taking into account all documents and other forms of evidence submitted by the contracting parties concerned. The Committee shall prepare a report on the technical aspects of the dispute for the purpose of seeking its resolution. The preparation of the report and its approval shall be according to rules and procedures established by the Commission, and it shall be transmitted by the Director-General to the contracting parties concerned. The report may also be submitted, upon its request, to the competent body of the international organization responsible for resolving trade disputes..

4. The contracting parties agree that the recommendations of such a committee, while not binding in character, will become the basis for renewed consideration by the contracting parties concerned of the matter out of which the disagreement arose.

5. The contracting parties concerned shall share the expenses of the experts.

6. The provisions of this Article shall be complementary to and not in derogation of the dispute settlement procedures provided for in other international agreements dealing with trade matters.

Article XIV

Substitution of prior agreements

This Convention shall terminate and replace, between contracting parties, the International Convention respecting measures to be taken against the Phylloxera vastatrix of 3 November 1881, the additional Convention signed at Berne on 15 April 1889 and the International Convention for the Protection of Plants signed at Rome on 16 April 1929.

Article XV

Territorial application

1. Any contracting party may at the time of ratification or adherence or at any time thereafter communicate to the Director-General of FAO a declaration that this Convention shall extend to all or any of the territories for the international relations of which it is responsible, and this Convention shall be applicable to all territories specified in the declaration as from the thirtieth day after the receipt of the declaration by the Director-General.

2. Any contracting party which has communicated to the Director-General of FAO a declaration in accordance with paragraph 1 of this Article may at any time communicate a further declaration modifying the scope of any former declaration or terminating the application of the provisions of the present Convention in respect of any territory. Such modification or termination shall take effect as from the thirtieth day after the receipt of the declaration by the Director-General.

3. The Director-General of FAO shall inform all contracting parties of any declaration received under this Article.

Article XVI

Supplementary agreements

1. The contracting parties may, for the purpose of meeting special problems of plant protection which need particular attention or action, enter into supplementary agreements. Such agreements may be applicable to specific regions, to specific pests, to specific plants and plant products, to specific methods of international transportation of plants and plant products, or otherwise supplement the provisions of this Convention..

2. Any such supplementary agreements shall come into force for each contracting party concerned after acceptance in accordance with the provisions of the supplementary agreements concerned.

3. Supplementary agreements shall promote the intent of this Convention and shall conform to the principles and provisions of this Convention, as well as to the principles of transparency, non-discrimination and the avoidance of disguised restrictions, particularly on international trade.

Article XVII

Ratification and adherence

1. This Convention shall be open for signature by all states until 1 May 1952 and shall be ratified at the earliest possible date. The instruments of ratification shall be deposited with the Director-General of FAO, who shall give notice of the date of deposit to each of the signatory states.

2. As soon as this Convention has come into force in accordance with Article XXII it shall be open for adherence by non-signatory states and member organizations of FAO. Adherence shall be effected by the deposit of an instrument of adherence with the Director-General of FAO, who shall notify all contracting parties.

3. When a member organization of FAO becomes a contracting party to this Convention, the member organization shall, in accordance with the provisions of Article II paragraph 7 of the FAO Constitution, as appropriate, notify at the time of its adherence such modifications or clarifications to its declaration of competence submitted under Article II paragraph 5 of the FAO Constitution as may be necessary in light of its acceptance of this Convention. Any contracting party to this Convention may, at any time, request a member organization of FAO that is a contracting party to this Convention to provide information as to which, as between the member organization and its member states, is responsible for the implementation of any particular matter covered by this Convention. The member organization shall provide this information within a reasonable time.

Article XVIII

Non-contracting parties

The contracting parties shall encourage any state or member organization of FAO, not a party to this Convention, to accept this Convention, and shall encourage any non-contracting party to apply phytosanitary measures consistent with the provisions of this Convention and any international standards adopted hereunder.

Article XIX

Languages

1. The authentic languages of this Convention shall be all official languages of FAO.

2. Nothing in this Convention shall be construed as requiring contracting parties to provide and to publish documents or to provide copies of them other than in the language(s) of the contracting party, except as stated in paragraph 3 below.

3. The following documents shall be in at least one of the official languages of FAO:

a) information provided according to Article IV paragraph 4;

b) cover notes giving bibliographical data on documents transmitted according to Article VII paragraph 2(b);

c) information provided according to Article VII paragraph 2(b), (d), (i) and (j);

d) notes giving bibliographical data and a short summary of relevant documents on information provided according to Article VIII paragraph 1(a);;

e) requests for information from contact points as well as replies to such requests, but not including any attached documents;

f) any document made available by contracting parties for meetings of the Commission.

Article XX

Technical assistance

The contracting parties agree to promote the provision of technical assistance to contracting parties, especially those that are developing contracting parties, either bilaterally or through the appropriate international organizations, with the objective of facilitating the implementation of this Convention.

Article XXI

Amendment

1. Any proposal by a contracting party for the amendment of this Convention shall be communicated to the Director-General of FAO.

2. Any proposed amendment of this Convention received by the Director-General of FAO from a contracting party shall be presented to a regular or special session of the Commission for approval and, if the amendment involves important technical changes or imposes additional obligations on the contracting parties, it shall be considered by an advisory committee of specialists convened by FAO prior to the Commission.

3. Notice of any proposed amendment of this Convention, other than amendments to the Annex, shall be transmitted to the contracting parties by the Director-General of FAO not later than the time when the agenda of the session of the Commission at which the matter is to be considered is dispatched.

4. Any such proposed amendment of this Convention shall require the approval of the Commission and shall come into force as from the thirtieth day after acceptance by two-thirds of the contracting parties. For the purpose of this Article, an instrument deposited by a member organization of FAO shall not be counted as additional to those deposited by member states of such an organization.

5. Amendments involving new obligations for contracting parties, however, shall come into force in respect of each contracting party only on acceptance by it and as from the thirtieth day after such acceptance. The instruments of acceptance of amendments involving new obligations shall be deposited with the Director-General of FAO, who shall inform all contracting parties of the receipt of acceptance and the entry into force of amendments.

6. Proposals for amendments to the model phytosanitary certificates set out in the Annex to this Convention shall be sent to the Secretary and shall be considered for approval by the Commission. Approved amendments to the model phytosanitary certificates set out in the Annex to this Convention shall become effective ninety days after their notification to the contracting parties by the Secretary.

7. For a period of not more than twelve months from an amendment to the model phytosanitary certificates set out in the Annex to this Convention becoming effective, the previous version of the phytosanitary certificates shall also be legally valid for the purpose of this Convention.

Article XXII

Entry into force

As soon as this Convention has been ratified by three signatory states it shall come into force among them. It shall come into force for each state or member organization of FAO ratifying or adhering thereafter from the date of deposit of its instrument of ratification or adherence.

Article XXIII

Denunciation

1. Any contracting party may at any time give notice of denunciation of this Convention by notification addressed to the Director-General of FAO. The Director-General shall at once inform all contracting parties.

2. Denunciation shall take effect one year from the date of receipt of the notification by the Director-General of FAO.

 

STARPTAUTISKĀ AUGU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

PREAMBULA

Līgumslēdzējpuses,

atzīstot starptautiskās sadarbības lietderību augiem un to produktiem kaitīgo organismu kontroles veikšanā un to izplatības novēršanā, īpaši kavējot to iekļūšanu pāri valsts robežām un, vēloties nodrošināt ciešu pasākumu koordināciju, kas virzīti uz šo mērķu sasniegšanu

vienojas par sekojošo:

1.pants

Mērķis un atbildība

1. Ar nodomu nodrošināt vienotu un efektīvu rīcību, lai novērstu augiem un augu produktiem kaitīgo organismu izplatīšanos un ieviešanos, un, lai veicinātu pasākumu piemērošanu to apkarošanā, līgumslēdzējpuses apņemas pieņemt normatīvos aktus, piemērot tehniskos un administratīvos pasākumus, kas minēti šajā Konvencijā un papildus līgumos saskaņā ar 3.pantu.

2. Katra līgumslēdzējpuse uzņemsies pilnu atbildību par visu prasību izpildīšanu visā tās teritorijā saskaņā ar šo Konvenciju.

2.pants

Darbības sfēra

1. Šīs Konvencijas izpratnē termins “augi” ietvers dzīvus augus un to daļas, ieskaitot sēklas, cik tālu tas attiecas uz to importēšanu, atbilstoši šīs Konvencijas 6.pantam vai, kas izriet no fitosanitārajiem sertifikātiem attiecībā uz tiem, kas atbilst šīs Konvencijas 4.panta pirmās daļas a) punkta 6.apakšpunktam un 5.pantam un var būt svarīgi līgumslēdzējpusēm; un termins “augu produkti” ietvers rūpnieciski neapstrādātas augu izcelsmes vielas (ieskaitot sēklas, jo tās nav ietvertas terminā “augi”) un tos pārstrādātos produktus, kuri to dabisko īpašību dēļ, vai ja tie ir apstrādāti, var radīt risku kaitīgo organismu izplatīšanai.

2. Šīs Konvencijas izpratnē termins “kaitīgais organisms” nozīmē ikvienu auga, dzīvnieka vai patogēna aģenta sugu, kas var potenciāli bojāt augus vai augu produktus; un termins “karantīnas organisms” nozīmē kaitīgo organismu, kurš var potenciāli apdraudēt valsts ekonomiku, bet patreiz tas vēl nav sastopams, vai ja ir sastopams, tad nav plaši izplatīts un tiek aktīvi apkarots.

3. Ja nepieciešams, tad līgumslēdzējpuses var attiecināt šīs Konvencijas noteikumus uz noliktavām, kravu pārvadājumiem, konteineriem, kā arī uz jebkuru citu objektu vai materiālu, kurā tas var ieviesties vai izplatīt augiem kaitīgos organismus, sevišķi tas attiecas uz starptautisku transportu.

4. Šī Konvencija attiecas galvenokārt uz karantīnas organismiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību.

5. Šajā pantā ietvertās prasības ierobežo šīs Konvencijas darbības sfēru, tās nav domātas, lai ietekmētu līgumslēdzējpušu valstīs spēkā esošos normatīvos aktus.

3.pants

Papildus vienošanās

1. Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (turpmāk — Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai) pamatojoties uz līgumslēdzējpušu ieteikumu vai pēc pašas iniciatīvas, lai atrisinātu problēmas augu aizsardzībā, kur nepieciešama īpaša uzmanība vai rīcība, var ierosināt piemērot papildus vienošanos attiecībā uz īpašiem reģioniem, īpašiem kaitīgajiem organismiem, īpašiem augiem un augu produktiem, īpašām starptautiskām augu un augu produktu transportēšanas metodēm, vai citādi papildināt šīs Konvencijas nosacījumus.

2. Ikviena šāda papildus vienošanās starp līgumslēdzējpusēm stāsies spēkā pēc tās apstiprināšanas saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Konstitūciju un šīs organizācijas vispārējām prasībām.

4.pants

Nacionālā augu aizsardzības organizācija

1. Katrai līgumslēdzējpusei jāpieņem savi noteikumi, cik vien ātri un labi iespējams, jo

a) Nacionālajai augu aizsardzības organizācijai ir sekojošas galvenās funkcijas:

        (i) pārbaudīt augošus augus, kultivējamos apgabalus (ieskaitot laukus, stādījumus, dēstu audzētavas, dārzus un siltumnīcas), kā arī augus un augu produktus noliktavās vai transportēšanas laikā, sevišķi ar mērķi nodrošināt paziņošanu par kaitīgo organismu atklāšanu, uzliesmojumu un izplatīšanos un kontrolēt šos kaitīgos organismus.

        (ii) pārbaudīt augu un augu produktu kravas starptautiskajos pārvadājumos un, ja nepieciešams, arī citas nosūtāmās preces starptautiskajos pārvadājumos, ja ir tādi apstākļi, kuros tās nejauši var būt kā augiem un augu produktiem kaitīgo organismu pārnēsātāji, kā arī veikt visu veidu noliktavu un transporta pārbaudi un uzraudzību, kas tiek izmantots augu un augu produktu un citu nosūtāmo preču starptautiskajos pārvadājumos, sevišķi lai novērstu augiem un augu produktiem kaitīgo organismu izplatīšanos pāri valsts robežām;

        (iii) iznīcināt vai dezinficēt starptautiskajos pārvadājamos iekļauto augu un augu produktu kravas, konteinerus (iekaitot iepakojamo materiālu vai ikviena veida objektu, kas nonācis saskarē ar augiem un augu produktiem), kā arī uzglabāšanas vietās vai visu veidu izmantojamo transportu.

        (iv) izsniegt sertifikātus, kas apliecina augu un augu produktu fitosanitāro stāvokli un izcelsmi (turpmāk — fitosanitārie sertifikāti);

b) informācijas izplatīšana par augiem un augu produktiem kaitīgajiem organismiem, to izplatības novēršanu un kontroli;

c) zinātni un pētniecību augu aizsardzības jomā;

2. Katrai līgumslēdzējpusei jāiesniedz Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram savas nacionālās augu aizsardzības organizācijas aprakstu, kā arī izmaiņas, kas notikušas tajā, kurš nosūta šo informāciju visām līgumslēdzējpusēm.

5.pants

Fitosanitārā sertifikācija

1. Katra līgumslēdzējpuse nodrošinās fitosanitāro sertifikātu izdošanu saskaņā ar augu aizsardzību regulējošiem noteikumiem, kādi ir citām līgumslēdzējpusēm, atbilstoši sekojošiem nosacījumiem:

a) pārbaudes var veikt un fitosanitāros sertifikātus var izdot tādas valsts amatpersonas vai to uzraudzībā, kas ir tehniski kvalificētas un pietiekami pilnvarotas un kurām ir tādi apstākļi un tādas zināšanas un informācijas pieejamība ka, importētājvalsts varas amatpersonas var atzīt fitosanitāro sertifikātu ar pārliecību, ka dokuments ir ticams;

b) fitosanitārie sertifikātiem, kas paredzēti augu un augu produktu eksportam vai reeksportam ir jābūt noformētiem saskaņā ar šīs Konvencijas pielikumā minētajiem norādījumiem;

c) sertifikāts ir atzīstams par spēkā neesošu, ja tajā veiktās izmaiņas un dzēsumi nav oficiāli apstiprināti;

2. Katra līgumslēdzējpuse apņemas nepieprasīt augu un augu produktu importēšanu tās teritorijā ar fitosanitāro sertifikātu, kas neatbilst šīs Konvencijas pielikumā minētajam paraugam. Jebkuram papildus deklarācijas pieprasījumam ir jābūt minimālam.

6.pants

Prasības attiecībā uz importu

1. Nolūkā aizkavēt kaitīgo organismu ieviešanos un izplatīšanos līgumslēdzējpušu teritorijās, līgumslēdzējpusēm ir jābūt neatkarīgām pilnvarām regulēt augu un augu produktu kravu ievešanu un lai to veiktu tās drīkst:

a) noteikt ierobežojumus un prasības attiecībā uz augu un augu produktu importu;

b) aizliegt atsevišķu augu vai augu produktu, vai atsevišķu augu vai augu produktu kravu importēšanu;

c) pārbaudīt vai aizturēt atsevišķas augu vai augu produktu kravas;

d) apstrādāt, iznīcināt vai atteikt ievešanu atsevišķu augu vai augu produktu kravas, kas neatbilst šīs daļas (a) vai (b) apakšpunktiem; vai pieprasīt šādu kravas obligātu apstrādi, likvidēšanu vai izvešanu no valsts;

e) kaitīgo organismu sarakstā iekļaut kaitīgos organismus, kas ir aizliedzami vai ierobežojami, jo tiem ir ekonomiski svarīga nozīme attiecīgajā valstī.

2. Lai samazinātu iejaukšanos starptautiskajā tirdzniecībā, izpildot šī panta pirmajā daļā minētos uzdevumus, katra līgumslēdzējpuse apņemas izpildīt sekojošo:

a) Līgumslēdzējpuses saskaņā ar saviem augu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, nepiemēros pasākumus, kas minēti šī panta pirmajā daļā, izņemot tādus pasākumus, kas ir nepieciešami fitosanitāro apsvērumu dēļ;

b) Ja līgumslēdzējpuse nosaka jebkurus ierobežojumus vai prasības attiecībā uz augu un augu produktu importu tās teritorijā, tā apņemas šādus ierobežojumus vai prasības publiskot un nekavējoties paziņot Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai, ikvienai reģionālajai augu aizsardzības organizācijai, kuras locekle ir līgumslēdzējpuse un visām citām cieši saistītajām līgumslēdzējpusēm;

c) Ja līgumslēdzējpuse, saskaņā ar tās augu aizsardzību regulējošiem normatīviem aktiem, aizliedz jebkuru augu vai augu produktu importu, tā apņemas publiskot pamatotu lēmumu un nekavējoties informēt Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, ikvienu reģionālo augu aizsardzības organizāciju, kuras locekle ir līgumslēdzējpuse un visas citas saistītās līgumslēdzējpuses;

d) Ja līgumslēdzējpuse pieprasa atsevišķas augu vai augu produktu kravas importēt vienīgi cauri speciālajiem muitas punktiem, šādiem punktiem jābūt izvēlētiem tādiem, kas pēc iespējas neaizkavē starptautisko tirdzniecību. Līgumslēdzējpuse publisko šādu muitas punktu sarakstu un informē par to Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, ikvienu reģionālo augu aizsardzības organizāciju, kuras locekle ir līgumslēdzējpuse un visas citas saistītās līgumslēdzējpuses. Šādus ierobežojumus attiecībā uz muitas punktiem nedrīkst veikt, ja vien augiem vai augu produktiem nav nepieciešams nodrošināt fitosanitāros sertifikātus vai nepieciešams tos pārbaudīt vai apstrādāt;

e) Līgumslēdzējpuses augu aizsardzības organizācija jebkuru pārbaudi vai fitosanitāro procedūru, kuru piemēro augu vai augu produktu kravu importam veic nekavējoties uz vietas, cik vien ātri tas ir iespējams, lai novērstu to bojāšanos. Ja jebkuru komerciālu vai sertificētu augu vai augu produktu kravu atzīst par neatbilstošu importētājvalsts prasībām, importētājvalsts augu aizsardzības organizācija nodrošina, ka eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācija ir atbilstoši un pietiekami informēta. Ja visu kravu vai tās daļu iznīcina, eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācijai nekavējoties tiek iesniegts oficiāls ziņojums.

f) Līgumslēdzējpuses apņemas pieņemt noteikumus, neapdraudot savu augu produkciju, kuri nosaka minimālas sertifikācijas prasības, sevišķi attiecībā uz augiem vai augu produktiem, kas nav paredzēti stādīšanai, kā labība, augļi, dārzeņi un grieztie ziedi;

g) Līgumslēdzējpuses apņemas pieņemt noteikumus, paredzot tajos piemērotus aizsardzības pasākumus, kas regulē augu vai augu produktu un augiem kaitīgo organismu paraugu importēšanu zinātniskajiem pētījumiem vai izglītībai. Piemērotus aizsardzības pasākumus ir jānosaka arī ievedot bioloģiskos apkarošanas līdzekļus un organismus, kas varētu būt labvēlīgi.

3. Šajā pantā minētos pasākumus nepiemēro preču tranzītam, kas iet caur līgumslēdzējpušu teritorijām, izņemot tādus pasākumus, kas ir nepieciešami savu augu aizsardzībai.

4. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija izplatīs saņemto informāciju par importa ierobežojumiem, prasībām, aizliegumiem un noteikumiem, kas minēti šī panta otrajā daļā (b), (c) un (d) apakšpunktā noteiktajos termiņos visām līgumslēdzējpusēm un reģionālajām augu aizsardzības organizācijām.

7.pants

Starptautiskā sadarbība

Līgumslēdzējpuses sadarbosies viena ar otru, lai pilnībā sasniegtu šīs Konvencijas mērķi un it sevišķi:

a) katra līgumslēdzējpuse piekrīt sadarboties ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, nodibinot pasaules ziņojumu dienestu par augiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot pilnīgi tās rīcībā esošas iekārtas un dienestus un, kad tas būs nodibināts, periodiski apgādāt Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, lai Pārtikas un lauksaimniecības organizācija varētu izplatīt to līgumslēdzējpusēm, ar sekojošu informāciju:

        (i) ziņojumus par ekonomiski svarīgo augu un augu produktu kaitīgo organismu eksistenci, uzliesmojumiem un izplatīšanos, kas var izsaukt tūlītējas vai potenciālās briesmas;

        (ii) informāciju par efektīviem līdzekļiem, lai apkarotu augiem un augu produktiem kaitīgos organismus;

b) katra līgumslēdzējpuse apņemas, cik tas ir iespējams, piedalīties speciālajās kampaņās, lai apkarotu sevišķi postošus kaitīgos organismus, kuri nopietni var apdraudēt kultūru ražību, un kur vajadzīga starptautiska rīcība, lai pārvarētu kritisko stāvokli.

8.pants

Reģionālās augu aizsardzības organizācijas

1. Līgumslēdzējpuses apņemas sadarboties viena ar otru, lai savās teritorijās izveidotu reģionālās augu aizsardzības organizācijas.

2. Reģionālo augu aizsardzības organizāciju funkcija ir būt kā koordinējošai organizācijai attiecīgā reģionā, kas piedalās dažādos pasākumos, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķi un, ja nepieciešams, apkopot un izplatīt informāciju.

9.pants

Strīdu izšķiršanas kārtība

1. Ja rodas strīdi par šīs Konvencijas piemērošanu vai pieņemšanu vai, ja līgumslēdzējpuse uzskata, ka kādas citas līgumslēdzējpuses rīcība ir pretrunā ar šīs Konvencijas 5. un 6.pantu, sevišķi attiecībā uz augu vai augu produktu ievešanas aizliegumu un ierobežojumiem no tās teritorijas, attiecīgā valdība vai valdības var lūgt Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram izveidot komiteju šī strīda jautājuma izskatīšanai.

2. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors pēc tam, konsultējoties ar ieinteresētajām valdībām, izveido ekspertu komiteju, kurā iekļauj valdības pārstāvjus. Komiteja izskata strīdus jautājumu, pamatojoties uz visu iespējamo dokumentāciju un citiem dažāda veida pierādījumiem, ko iesniegušas ieinteresētās valdības. Komiteja iesniedz ziņojumu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kas to iesniedz ieinteresētajām valdībām un citu līgumslēdzējpušu valdībām.

3. Līgumslēdzējpuses piekrīt, ka šādas komitejas rekomendācijas, kaut arī tām nav saistošs raksturs, kļūst par pamatu atkārtotai ieinteresēto valdību nesaskaņu gadījuma izskatīšanai.

4. Ieinteresētās valdības vienlīdzīgi segs visus izdevumus, kas saistīti ar ekspertu piesaistīšanu.

10.pants

Iepriekšējo līgumu aizstāšana

Šī konvencija izbeigs vai aizvietos 1881.gada 3.novembra Starptautisko Konvenciju starp līgumslēdzējpusēm attiecībā uz izmantojamajiem līdzekļiem pret Phylloxera vastatrix, papildus konvenciju, kas parakstīta Bernē 1889.gadā 15.aprīlī un Starptautisko Augu aizsardzības konvenciju, kas parakstīta 1929.gadā 16.aprīlī Romā.

11.pants

Teritoriālais iesniegums

1. Katra valsts noteiktajā laikā var ratificēt, pievienoties vai jebkurā laikā iesniegt Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram deklarāciju, ka šī Konvencija stāsies spēkā visā vai kādā tās teritorijas daļā starptautisko attiecību risināšanai, par kurām tā ir atbildīga, un šī Konvencija būs piemērojama visās deklarācijā norādītajās teritorijās trīsdesmit dienas pēc deklarācijas iesniegšanas ģenerāldirektoram.

2. Katra valsts, kura ir iesniegusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram deklarāciju saskaņā ar šī panta pirmo daļu drīkst jebkurā laikā pārveidot jebkuras iepriekšējās deklarācijas vai pārtraukt pastāvošo Konvencijas noteikumu izpildi attiecībā uz jebkuru teritoriju. Šādas izmaiņas vai pārtraukumi stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc deklarācijas iesniegšanas ģenerāldirektoram.

3. Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors informē visas līgumslēdzējpuses par katru saņemto deklarāciju saskaņā ar šo pantu.

12.pants

Ratificēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija būs pieejama parakstīšanai visām valstīm līdz 1952.gada 1.maijam un tiks ratificēta cik vien ātri tas ir iespējams. Ratificēšanas dokuments jādeponē Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kas noteiks deponēšanas laiku katrai parakstītājvalstij.

2. Tiklīdz šī Konvencija stāsies spēkā saskaņā ar 14.pantu, tā ir atvērta valstīm, kuras nav parakstījušas šo līgumu. Pievienošanās dokuments stājas spēkā pēc tā deponēšanas Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kurš to iesniedz visām līgumslēdzējpusēm.

13.pants

Grozījumi

1. Jebkurš līgumslēdzējpuses priekšlikums par šīs Konvencijas grozījumu, jāiesniedz Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram.

2. Katrs ierosinātais šīs Konvencijas līgumslēdzējpuses grozījums, ko ir saņēmis Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors, jāizskata un jāapstiprina kārtējā vai speciālajā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences sesijā, un, ja grozījums saistīts ar svarīgām tehniskām izmaiņām vai tās uzliek līgumslēdzējpusei papildus pienākumus, pirms to izskatīšanas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences sesijā, to izskata Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sasauktā konsultatīvajā speciālistu komitejā.

3. Paziņojumu par jebkuru šīs Konvencijas grozījumu ierosināšanu, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors nosūta līgumslēdzējpusēm ne vēlāk kā pirms Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences sesijas.

4. Jebkuram šīs Konvencijas grozījumam ir jābūt apstiprinātam Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences sesijā un tas stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām, pēc tam, kad to ir akceptējušas divas trešdaļas no līgumslēdzējpusēm. Ja grozījumi uzliek līgumslēdzējpusēm jaunus pienākumus, tie stājas spēkā tikai tad, ja katra līgumslēdzējpuse piekritīs tiem un 30 dienas pēc tādas piekrišanas paziņošanas.

5. Pārtikas un lauksaimniecības ģenerāldirektoram ir jāinformē līgumslēdzējpuses par grozījumu pieņemšanu, attiecībā uz jauniem pienākumiem, tikko tie ir akceptēti un jāpaziņo par to spēkā stāšanos.

14.pants

Stāšanās spēkā

Tiklīdz šo Konvenciju būs ratificējušas trīs valstis, kuras šo konvenciju parakstīja, tā stāsies spēkā un būs saistoša tām. Tā stāsies spēkā un būs saistoša katrai valstij, kas to ir ratificējusi vai pievienojusies pēc ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

15.pants

Denonsēšana

1. Katra līgumslēdzējpuse var jebkurā laikā iesniegt paziņojumu par šīs Konvencijas denonsēšanu iesniedzot paziņojumu Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektors informē visas līgumslēdzējpuses.

2. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās iesniegšanas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram.

 

 

STARPTAUTISKĀ AUGU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

(pārstrādātais teksts apstiprināts FAO konferences 29 sesijā, 1997.gada novembrī)

 

PREAMBULA

Līgumslēdzējpuses,

* atzīstot, ka ir nepieciešama starptautiska sadarbība augu un to produktu kaitīgo organismu kontroles veikšanā un, lai novērstu to starptautisko izplatību, sevišķi to ieviešanos apdraudētajos apgabalos;;;

* atzīstot, ka fitosanitārajiem pasākumiem ir jābūt tehniski pamatotiem, caurspīdīgiem un tos nedrīkstēs pielietot patvaļīgi, nepamatoti diskriminējoši vai slēpjot ierobežojumus, sevišķi, tas attiecas uz starptautisko tirdzniecību;

* vēloties nodrošināt ciešāku koordināciju pasākumu īstenošanā;

* vēloties nodrošināt fitosanitāro pasākumu attīstību un saskaņotu piemērošanu, kā arī spēkā esošo starptautisko standartu uzlabošanu;

* ņemot vērā starptautiski atzītos pamatprincipus augu, cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzībā; un

* ievērojot Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu vienošanās rezultātus, kas ietverti Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu;

vienojas par sekojošo:

1.pants

Mērķis un atbildība

1. Ar nodomu nodrošināt vienotu un efektīvu rīcību, lai novērstu augiem un augu produktiem kaitīgo organismu izplatīšanos un ieviešanos, un, lai veicinātu pasākumu piemērošanu to apkarošanā, līgumslēdzējpuses apņemas pieņemt normatīvos aktus, piemērot tehniskos un administratīvos pasākumus, kas minēti šajā Konvencijā un papildus līgumos saskaņā ar 16.pantu..

2. Katra līgumslēdzējpuse uzņemsies pilnu atbildību par visu prasību izpildīšanu visā tās teritorijā saskaņā ar šo Konvenciju, nekaitējot saistībām, kas radušās saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem.

3. Atbildīgajai struktūrvienībai, kas izpilda prasības saskaņā ar šo Konvenciju attiecībās starp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekļiem un to dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējpuses, jābūt nodrošinātai ar atbilstošu kompetenci.

4. Ja nepieciešams, līgumslēdzējpuses drīkst piemērot šīs Konvencijas noteikumus uz iespējamajiem augu kaitīgo organismu avotiem vai izplatīšanās vietām t.sk. augiem un augu produktiem, uzglabāšanas vietām, iesaiņojumiem, kravu pārvadājumiem, konteineriem, zemi un jebkuru citu organismu, objektu vai materiālu, sevišķi, tas attiecas uz starptautisko pārvadāšanu.

2.pants

Lietotie termini

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas mērķi, turpmāk tiek lietoti šādi termini::

“Apgabals ar zemu kaitīgo organismu izplatību” — apgabals vai visa valsts, valsts daļa, vai visas valstis vai atsevišķu valstu daļas, ko kompetenta valsts institūcija ir atzinusi par apgabalu, kurā ir zema līmeņa attiecīgo kaitīgo organismu sastopamība un, kurš pakļaujas efektīvai uzraudzībai, kontrolei vai kaitīgo organismu iznīcināšanas pasākumiem;

“Komisija” — fitosanitāro pasākumu komisija, kas izveidota saskaņā ar 19.pantu;

“Apdraudētais apgabals” — apgabals, kur ekoloģiskais faktors labvēlīgi ietekmē kaitīgo organismu ieviešanos un to klātbūtne šajā apgabalā rada lielus ekonomiskus zaudējumus;;

“Ieviešanās” — kaitīgā organisma pastāvīga palikšana noteiktās robežās nākotnē pēc tā ievešanas;

“Saskaņotie fitosanitārie pasākumi” — pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem līgumslēdzējpušu piemērotie fitosanitārie pasākumi;

“Starptautiskie standarti” — starptautiskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar 10.panta pirmo un otro daļu;

“Iesakņošanās” — kaitīgā organisma ieviešanās rezultāts pēc tā ievešanas;

“Kaitīgais organisms” — jebkura auga suga, dzimta vai biotips, dzīvnieks vai patogēns aģents, kas kaitīgs augiem vai augu produktiem;

“Kaitīgā organisma riska analīze” — bioloģiska vai cita zinātniska vai ekonomiska pierādījuma novērtēšanas process, kas nosaka kā regulēt kaitīgo organismu un nosaka pret to piemērojamo fitosanitāro pasākumu stingrību;;

“Fitosanitārais pasākums” — jebkuri normatīvie akti, noteikumi vai oficiālas procedūras, kuru mērķis ir novērst kaitīgo organismu ieviešanos un/vai izplatību;

“Augu produkti” — rūpnieciski neapstrādāts augu izcelsmes materiāls (t.sk. graudi) un pārstrādātie produkti, kuri to dabisko īpašību dēļ vai to ražošanas procesa dēļ, var radīt risku kaitīgo organismu ieviešanai un izplatībai;

“Augi” — dzīvie augi un to daļas, ieskaitot sēklas un stādāmo materiālu;;

“Karantīnas organisms” — kaitīgais organisms, kas var potenciāli apdraudēt apgabala ekonomiku un pagaidām vēl nav konstatēts vai, ir konstatēts, bet tas vēl nav plaši izplatījies un tiek pakļauts oficiālajām kontrolēm;

“Reģionālie standarti” — reģionālo augu aizsardzības organizāciju pieņemtie standarti, kas attiecas uz šo organizāciju locekļiem;

“Kontrolējamais priekšmets” — ikviens augs, augu produkts, uzglabāšanas vieta, iesaiņojums, pārvadājums, konteiners, zeme un cits organisms, objekts vai materiāls, kas ir iespējamais kaitīgo organismu izplatīšanās avots un kuram piemēro attiecīgo fitosanitāro pasākumu, sevišķi tas attiecas uz starptautisko pārvadāšanu;

“Kontrolējamais nekarantīnas organisms” — nekarantīnas organisms, kura klātbūtne augos to audzēšanas procesā rada nepieļaujamu ekonomisku ietekmi un, kurš tamdēļ tiek kontrolēts importētājas līgumslēdzējpuses teritorijā;

“Kontrolējamais kaitīgais organisms” — karantīnas organisms vai kontrolējamais nekarantīnas organisms;

“Sekretariāts” — Komisijas Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar 12.pantu;;

“Tehniski pamatoti” — pamatojumi, kas balstās uz vispārpieņemtajiem secinājumiem, kas iegūti kaitīgo organismu riska analīžu veikšanas procesā vai uz citām salīdzināmām pārbaudēm un zinātniskiem novērtējumiem.

2. Šajā pantā ietvertās definīcijas turpmāk nosaka šīs Konvencijas piemērošanu, neietekmējot līgumslēdzējpušu normatīvajos aktos minētās definīcijas.

3.pants

Attiecības ar citiem starptautiskiem līgumiem

Šī Konvencija neietekmēs līgumslēdzējpušu tiesības un pienākumus, kurus tās uzņēmušās saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem.

4.pants

Nacionālās augu aizsardzības organizācijas galvenās prasības

1. Katra līgumslēdzējpuse pieņems noteikumus, cik vien tas labi iespējams, oficiālajai nacionālajai augu aizsardzības organizācijai, nosakot tai atbildību saskaņā ar šo pantu.

2. Nacionālajai augu aizsardzības organizācijai ir jāparedz atbildība par::

a) sertifikātu izsniegšanu augiem, augu produktiem un citu kontrolējamo priekšmetu kravām saskaņā ar līgumslēdzējpuses, kas importē, fitosanitārajiem noteikumiem;

b) audzēšanas platību, kas ietver kultivējamos apgabalus (ieskaitot laukus, stādījumus, dārzus un siltumnīcas un laboratorijas) un savvaļas floru, un augu un augu produktu pārvietošanas vai uzglabāšanas vietu, kontroli un uzraudzību, sevišķi ar mērķi nodrošināt paziņošanu par kaitīgo organismu atklāšanu, uzliesmojumu un izplatīšanos un šo organismu kontroli, iekļaujot paziņošanu saskaņā ar 7.panta pirmās daļas (a) punktu;

c) augu un augu produktu, ja nepieciešams, citu kontrolējamo priekšmetu, kas nonāk starptautiskajā pārvadāšanā, pārbaudēm, sevišķi, lai novērstu kaitīgā organisma ieviešanos un/vai izplatīšanos (aiz nacionālajām robežām; aiz aizsargājamo apgabalu robežām);

d) augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, dezinsekciju vai dezinfekciju, saskaņā ar fitosanitārajām prasībām;

e) apdraudēto apgabalu aizsardzību un no organismiem brīvo apgabalu, un apgabalu, kuros ir zems kaitīgo organismu izplatības līmenis noteikšanu, uzturēšanu un uzraudzību;

f) kaitīgo organismu riska analīzes veikšanu;

g) atbilstošu procedūru piemērošanu kravu fitosanitārā drošuma nodrošināšanai pēc sertificēšanas attiecībā uz kravas saturu, iespējamo nomaiņu un atkārtotu inficēšanos pirms eksporta;

h) personāla apmācīšanu un attīstību.

3. Katra līgumslēdzējpuse pieņems noteikumus, cik vien tas labi iespējams, lai noregulētu:

a) informācijas izplatīšanu līgumslēdzējpuses teritorijā attiecībā uz kontrolējamajiem kaitīgajiem organismiem un viņu ierobežošanu un kontroli;

b) zinātni un pētniecību augu aizsardzības jomā;

c) fitosanitāro noteikumu publicēšanu;

d) tādu funkciju izpildi, kas nepieciešamas šīs Konvencijas ieviešanai.

4. Katra līgumslēdzējpuse apņemas iesniegt Sekretariātā savas nacionālās augu aizsardzības organizācijas aprakstu, kā arī izmaiņas, kas notikušas tajā. Līgumslēdzējpuse apņemas nodrošināt ar tās augu aizsardzības organizācijas aprakstu citu līgumslēdzējpusi, ja tā to pieprasa.

5.pants

Fitosanitārā sertifikācija

1. Katra līgumslēdzējpuse nodrošinās fitosanitāro sertifikāciju, ar mērķi pārliecināties, ka eksportējamie augi, augu produkti un citi kontrolējamie priekšmeti un kravas atbilst sertificēšanai saskaņā ar šī panta otrās daļas (b) punkta prasībām..

2. Katra līgumslēdzējpuse nodrošinās fitosanitāro sertifikātu izdošanu atbilstoši šādiem noteikumiem:

a) pārbaudes vai ar fitosanitāro sertifikātu izdošanu saistītas darbības var veikt vienīgi oficiālā nacionālā augu aizsardzības organizācija vai tās vadībā. Fitosanitāros sertifikātus drīkst izdot vienīgi valsts ierēdņi, kuri ir tehniski kvalificēti un oficiālās nacionālās augu aizsardzības organizācijas pietiekoši pilnvaroti veikt kontroli, ar tādām zināšanām un informāciju, lai līgumslēdzējpuses, kas importē, pilnvarotais ierēdnis var atzīt fitosanitāros sertifikātus ar pārliecību, ka dokuments ir ticams;

b) fitosanitārie sertifikāti vai to elektroniskie veidi, kurus līgumslēdzējpuse, kas importē akceptēja, ir jābūt sagatavotiem saskaņā ar šīs Konvencijas pielikumā minētajiem norādījumiem. Šos sertifikātus izdod ņemot vērā starptautiskos standartus;

c) neapstiprināti grozījumi vai dzēsumi padarīs sertifikātus par spēkā neesošiem.

3. Katra līgumslēdzējpuse apņemas nepieprasīt augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu importēšanu tās teritorijā ar fitosanitāriem sertifikātiem, kas neatbilst šīs Konvencijas pielikumā minētajam paraugam. Jebkuriem papildus deklarācijas pieprasījumiem ir jābūt minimāliem un tehniski pamatotiem.

6.pants

Kontrolējamie kaitīgie organismi

1. Līgumslēdzējpuses drīkst piemērot fitosanitāros pasākumus karantīnas organismiem un kontrolējamajiem nekarantīnas organismiem, nodrošinot ka šie pasākumi ir:

a) ne stingrāki kā pasākumi, kurus piemēro līdzīgiem kaitīgajiem organismiem līgumslēdzējpuses, kas importē, teritorijā; unn

b) ierobežoti, tik cik ir nepieciešams augu veselības aizsardzībai un/vai droši lietošanai un tiem ir jābūt tehniski pamatotiem no ieinteresētās līgumslēdzējpuses.

2. Līgumslēdzējpuses nepiemēros fitosanitāros pasākumus nekontrolējamajiem karantīnas organismiem.

7.pants

Prasības attiecībā uz importu

1. Nolūkā aizkavēt kaitīgo organismu ieviešanos un izplatīšanos līgumslēdzējpušu teritorijās, līgumslēdzējpusēm ir jābūt neatkarīgām pilnvarām regulēt augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu kravu ievešanu, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem līgumiem, un lai to veiktu tās drīkst::

a) noteikt un pieņemt fitosanitāros pasākumus attiecībā uz augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu importu, ieskaitot, piemēram, kontroli, importa aizliegumus un apstrādes;

b) aizliegt ievest vai aizturēt, noteikt apstrādi, iznīcināšanu vai augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu izvešanu no līgumslēdzējpuses teritorijas sakarā ar to, ka nav izpildīti (a) punktā minētie noteiktie un pieņemtie fitosanitārie pasākumi;

c) aizliegt vai ierobežot kontrolējamo priekšmetu pārvietošanu savās teritorijās;

d) aizliegt vai ierobežot bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu un citu organismu pārvietošanu, kuri no fitosanitārā viedokļa rada šaubas par to labvēlīgo ietekmi attiecīgajās teritorijās;

2. Lai samazinātu iejaukšanos starptautiskajā tirdzniecībā, izpildot šī panta pirmajā daļā minētos uzdevumus, katra līgumslēdzējpuse apņemas izpildīt sekojošo:

a) līgumslēdzējpuses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, kas regulē fitosanitāriju, nepiemēros pasākumus, kas minēti šī panta pirmajā daļā, izņemot tādus pasākumus, kas ir nepieciešami fitosanitāro apsvērumu dēļ un ir tehniski pamatoti;

b) līgumslēdzējpuses apņemas, nekavējoties pēc pieņemšanas, publiskot un nosūtīt fitosanitārās prasības, ierobežojumus un aizliegumus jebkurai līgumslēdzējpusei vai pusei, kas uzskata, ka to var tieši ietekmēt šādi pasākumi;;

c) līgumslēdzējpuses apņemas, pamatojoties uz lūgumu, darīt pieejamu jebkurai līgumslēdzējpusei fitosanitārās prasības, ierobežojumus un aizliegumus;

d) ja līgumslēdzējpuse pieprasa atsevišķas augu vai augu produktu kravas importēt vienīgi cauri speciālajiem muitas punktiem, šādiem punktiem jābūt izvēlētiem tādiem, kas pēc iespējas neaizkavē starptautisko tirdzniecību. Līgumslēdzējpuse publisko šādu muitas punktu sarakstu un dara to zināmu Sekretariātam, jebkurai reģionālajai augu aizsardzības organizācijai, kuras locekle ir līgumslēdzējpuse, visām līgumslēdzējpusēm, kuras uzskata, ka tās var tieši ietekmēt un citām līgumslēdzējpusēm, pēc to pieprasījuma. Šādus ierobežojumus attiecībā uz muitas punktiem nedrīkst veikt, ja vien augiem, augu produktiem vai citiem kontrolējamiem priekšmetiem nepieciešams nodrošināt fitosanitāros sertifikātus vai, ja ir nepieciešams tos pārbaudīt vai apstrādāt;

e) līgumslēdzējpuses augu aizsardzības organizācija jebkuru pārbaudi vai fitosanitāro procedūru, kuru piemēro augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu importam veic nekavējoties uz vietas, cik vien ātri tas ir iespējams, lai laikus novērstu to bojāšanos;

f) līgumslēdzējpuses, kuras importē, cik vien tas iespējams ātri, informē līgumslēdzējpusi, kas eksportē vai reeksportē, par neatbilstošu fitosanitāro sertifikāciju. Līgumslēdzējpuse, kas eksportē vai reeksportē, izmeklē šo gadījumu un pēc līgumslēdzējpuses, kas importē, lūguma iesniedz tai izmeklēšanas rezultātus;

g) līgumslēdzējpuses nosaka fitosanitāros pasākumus, kas ir tehniski pamatoti, ņemot vērā kaitīgā organisma risku un iespējami mazākos ierobežojošos pasākumus, kuru rezultātā tiek radīti minimāli traucējumi cilvēku, kravu un transporta līdzekļu starptautiskajā kustībā;;

h) ja apstākļi mainās un kļūst zināmi jauni fakti, līgumslēdzējpuses apņemas, ka tās grozīs vai atcels fitosanitāros pasākumus, ja tas ir nepieciešams;

i) līgumslēdzējpuses apņemas izveidot un nepārtraukti atjaunot, ņemot vērā to labāko kompetenci, kontrolējamo kaitīgo organismu sarakstus, minot to zinātniskos nosaukumus, un nosūtīt to Sekretariātam, reģionālajām augu aizsardzības organizācijām, kuru locekle tā ir un, ja nepieciešams, citām līgumslēdzējpusēm;

j) līgumslēdzējpuses apņemas, ņemot vērā to labāko kompetenci, veikt kaitīgo organismu uzraudzību un attīstīt un uzturēt pietiekamu informāciju par kaitīgo organismu stāvokli, lai nodrošinātu ziņas par to kategorijām un izstrādātu piemērotus fitosanitāros pasākumus. Šai informācijai ir jābūt pieejamai līgumslēdzējpusēm, ja tās to pieprasa.

3. Līgumslēdzējpuse var piemērot šajā pantā noteiktos pasākumus kaitīgajiem organismiem, kuri nav spējīgi ieviesties tās teritorijā, bet kuri var radīt ekonomiskus zaudējumus ievešanas rezultātā. Pasākumiem, kurus piemēro pret šiem kaitīgajiem organismiem ir jābūt tehniski pamatotiem.

4. Līgumslēdzējpuses saskaņā ar šo pantu, kravu tranzītam, kas iet caur to teritorijām, var piemērot vienīgi tādus fitosanitāros pasākumus, kas ir tehniski pamatoti un nepieciešami, lai novērstu kaitīgo organismu ieviešanos un izplatību.

5. Nekas šajā pantā neaizkavē līgumslēdzējpuses, kas importē, no speciālu noteikumu sagatavošanas, lai nodrošinātu atbilstošus aizsardzības pasākumus attiecībā uz augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu un augiem kaitīgo organismu importu zinātniskiem pētījumiem, izglītībai vai citam speciālam pielietojumam.

6. Nekas šajā pantā neaizliedz jebkurai līgumslēdzējpusei veikt atbilstošus drošības pasākumus atklājot kaitīgo organismu, kas var radīt potenciālas briesmas tās teritorijai vai gadījumā, ja tiek ziņots par šādu atklāšanu. Jebkurai tādai rīcībai ir jānotiek cik vien ātri tas ir iespējams, nodrošinot, ka tās ilgums ir pamatots. Par šādu rīcību, līgumslēdzējpuse nekavējoties ziņo ieinteresētai pusei, Sekretariātam, un jebkurai reģionālajai augu aizsardzības organizācijai, kuras locekle ir līgumslēdzējpuse.

8.pants

Starptautiskā sadarbība

1. Līgumslēdzējpuses sadarbosies viena ar otru, lai pilnībā sasniegtu šīs Konvencijas mērķi un it sevišķi::

a) sadarbosies informācijas apmaiņā par augu kaitīgajiem organismiem, it sevišķi ziņojot par to kaitīgo organismu sastopamību, uzliesmojumiem, vai izplatību, kas var radīt tūlītējas vai potenciālas briesmas, saskaņā ar Komisijas noteikto procedūru;

b) iespēju robežās piedalīsies palīdzības sniegšanā, lai apkarotu kaitīgos organismus, kuri rada nopietnus apdraudējumus ražai un ir nepieciešama starptautiska darbība ārkārtas pasākumu nodrošināšanai;

c) sadarbosies, ja kaitīgā organisma riska analīzei nepieciešama tehniska un bioloģiska rakstura informācija.

2. Katra līgumslēdzējpuse nozīmē kontaktpunktu informācijas apmaiņai, kas saistīta ar šīs Konvencijas ieviešanu.

9.pants

Reģionālās augu aizsardzības organizācijas

1. Līgumslēdzējpuses apņemas sadarboties viena ar otru, lai savās teritorijās izveidotu reģionālās augu aizsardzības organizācijas..

2. Reģionālo augu aizsardzības organizāciju funkcija ir būt kā koordinējošai organizācijai attiecīgā reģionā, kas piedalās dažādos pasākumos, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķus un, ja nepieciešams, apkopot un izplatīt informāciju.

3. Reģionālās augu aizsardzības organizācijas sadarbosies ar Sekretariātu, lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, un, ja nepieciešams, ar Sekretariātu un komisiju starptautisko standartu izstrādei.

4. Sekretariāts sasauc regulāras reģionālo augu aizsardzības organizāciju pārstāvju tehniskās konsultācijas lai:

a) veicinātu būtisku starptautisko standartu piemērošanu fitosanitārajiem pasākumiem un to izstrādi; un

b) atbalstītu starpreģionu sadarbību, lai veicinātu fitosanitāro pasākumu saskaņošanu kaitīgo organismu kontrolē un to ieviešanās un/vai izplatības novēršanā.

10.pants

Standarti

1. Līgumslēdzējpuses piekrīt sadarboties starptautisko standartu izveidē saskaņā ar komisijas pieņemtajām procedūrām..

2. Starptautiskos standartus pieņem komisija.

3. Reģionālajiem standartiem ir jāsatur šīs Konvencijas principus; ja šādus standartus paredzēts piemērot plaši, tie jāiesniedz komisijai nolemšanai, ka tie tiek virzīti kā starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu kandidāti.

4. Līgumslēdzējpuse, ja tā piemēro pasākumus saistībā ar šo Konvenciju, pamatojas uz standartiem.

11.pants

Fitosanitāro pasākumu Komisija

1. Līgumslēdzējpuses piekrīt dibināt Fitosanitāro pasākumu Komisiju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas struktūru..

2. Komisijas funkcija ir veicināt pilnīgu šīs konvencijas ieviešanu un it sevišķi:

a) pārbaudīt pasaules augu aizsardzības stāvokli un vajadzību kontrolēt kaitīgo organismu izplatību un ieviešanos (aiz nacionālajām robežām; aiz aizsargājamo apgabalu robežām) apdraudētajos apgabalos;

b) nodibināt un uzraudzīt nepieciešamo institucionālo sistēmu un procedūras starptautisko standartu izstrādei un pieņemšanai un pieņemt starptautiskos standartus;

c) izstrādāt noteikumus un procedūras strīdu izšķiršanai saskaņā ar šīs konvencijas 12.pantu;

d) nodibināt tādas Komisijas palīginstitūcijas, kas nepieciešamas funkciju izpildei;

e) pieņemt vadlīnijas attiecībā uz reģionālajām augu aizsardzības organizācijām;;

f) veidot sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām šīs Konvencijas ietvaros;

g) šīs Konvencijas ieviešanai pieņemt nepieciešamās rekomendācijas un

h) nodrošināt tādas citas funkcijas, kas nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu izpildei.

3. Piedalīšanās Komisijā būs atvērta visām līgumslēdzējpusēm.

4. Katru līgumslēdzējpusi Komisijas sesijās var pārstāvēt viena delegācija, kuras sastāvā ir pilnvarotais, eksperti un padomdevēji. Pilnvarotie, eksperti un padomdevēji var piedalīties Komisijas procedūrās, bet viņiem nav balsstiesību, izņemot gadījumu, kad pilnvarotais ir pienācīgi pilnvarots.

5. Līgumslēdzējpuses mēģina sasniegt visu locekļu vienošanos. Ja mēģināt sasniegt visu locekļu vienošanos nav iespējams un šāda vienošanās nav sasniegta, lēmums tiek pieņemts ar 2/3 balsu vairākumu no visiem klātesošajām līgumslēdzējpusēm, kuras piedalījās balsošanā.

6. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekle, kas kā līgumslēdzējpuse un dalībvalsts pildīs uzdevumus, būs apveltīta ar tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Konstitūciju un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārējiem noteikumiem.

7. Komisija var pieņemt un, ja nepieciešams, grozīt savus procedūru noteikumus, ja tie nebūs pretrunā ar šo Konvenciju un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Konstitūciju.

8. Komisijas priekšsēdētāju ievēl kārtējā Komisijas sesijā.

9. Komisijas priekšsēdētājs var sasaukt speciālu sesiju, ja to pieprasa vismaz 1/3 locekļu.

10. Komisija ievēl priekšsēdētāju un ne vairāk kā divus viņa vietniekus, kuru pilnvaru termiņš ir divi gadi.

12.pants

Sekretariāts

1. Komisijas Sekretariātu ieceļ Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors..

2. Sekretariātam ir jābūt nodrošinātam ar piemērotu personālu.

3. Sekretariātam ir jābūt atbildīgam par Komisijas politikas un pasākumu ieviešanu, jāpilda tādas funkcijas, kas noteiktas Sekretariātam saskaņā ar šo Konvenciju, un jāsniedz ziņojumus Komisijai.

4. Sekretariāts izplatīs:

a) starptautiskos standartus visām līgumslēdzējpusēm sešdesmit dienas pēc to pieņemšanas;

b) visām līgumslēdzējpusēm, muitas punktu sarakstu saskaņā ar 7.panta otrās daļas (d) punktu;

c) kontrolējamo kaitīgo organismu, kuru ievešana ir aizliegta vai attiecas uz 7.panta otrās daļas (i) punktu, sarakstu visām līgumslēdzējpusēm un reģionālajām augu aizsardzības organizācijām;

d) saņemto informāciju no līgumslēdzējpusēm par fitosanitārajām prasībām, ierobežojumiem un aizliegumiem saskaņā ar 7.panta otrās daļas (b) punktu un oficiālās nacionālās augu aizsardzības organizācijas aprakstu saskaņā ar 4.panta ceturto daļu.

5. Sekretariātam jānodrošina Komisiju sanāksmes ar dokumentāciju un starptautisko standartu tulkojumu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas oficiālajās valodās.

6. Sekretariāts sadarbosies ar reģionālajām augu aizsardzības organizācijām, lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķi.

13.pants

Strīdu izšķiršanas kārtība

1. Ja rodas strīdi par šīs Konvencijas piemērošanu vai pieņemšanu vai, ja līgumslēdzējpuse uzskata, ka kādas citas līgumslēdzējpuses rīcība ir pretrunā ar šīs Konvencijas 4. un 6.pantu, sevišķi attiecībā uz augu, augu produktu un citu kontrolējamo priekšmetu ievešanas aizliegumu un ierobežojumiem, līgumslēdzējpuses konsultējas savā starpā, cik ātri vien iespējams, lai atrisinātu strīdu..

2. Ja strīdu nav iespējams atrisināt saskaņā ar pirmo daļu, līgumslēdzējpuse drīkst griezties pie Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektora ar lūgumu izveidot ekspertu komiteju, strīda izskatīšanai, saskaņā ar Komisijas noteikto procedūru.

3. Šajā komitejā iekļauj līgumslēdzējpušu pārstāvjus no katras ieinteresētās puses. Komiteja izskata strīdus jautājumu, pamatojoties uz visu iespējamo dokumentāciju un citiem dažāda veida pierādījumiem, ko iesniegušas ieinteresētās līgumslēdzējpuses. Komiteja sagatavo ziņojumu un pieņem to saskaņā ar komitejas noteiktajām procedūrām, un iesniedz to ģenerāldirektoram, kas to iesniedz līgumslēdzējpusēm. Ziņojums var būt iesniegts arī kompetentajā starptautiskajā iestādē, kas atbildīga par tirdzniecības strīdu izskatīšanu.

4. Līgumslēdzējpuses piekrīt, ka šādas komitejas rekomendācijas, kaut arī tām nav saistošs raksturs, kļūst par pamatu atkārtotai līgumslēdzējpušu nesaskaņu gadījuma izskatīšanai.

5. Līgumslēdzējpuses segs visus izdevumus, kas saistīti ar ekspertu piesaistīšanu.

6. Šī panta noteikumi būs papildus noteikumi un neaizliedz strīdus izšķiršanas kārtību, kas noteikta citos starptautiskajos līgumos, kas regulē tirdzniecību.

14.pants

Iepriekšējo līgumu aizstāšana

Šī Konvencija izbeigs vai aizvietos 1881.gada 3.novembra Starptautisko konvenciju starp līgumslēdzējpusēm attiecībā uz izmantojamajiem līdzekļiem pret Phylloxera vastatrix, papildus konvenciju, kas parakstīta Bernē 1889.gadā 15.aprīlī un Starptautisko Augu aizsardzības konvenciju, kas parakstīta 1929.gadā 16.aprīlī Romā.

15.pants

Teritoriālais iesniegums

1. Katra līgumslēdzējpuse jebkurā laikā var pievienoties, ratificēt vai jebkurā laikā iesniegt Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram deklarāciju, ka šī Konvencija stāsies spēkā visā vai kādā tās teritorijas daļā starptautisko attiecību risināšanai, par kurām tā ir atbildīga, un šī Konvencija būs piemērojama visās norādītajās teritorijās trīsdesmit dienas pēc deklarācijas iesniegšanas ģenerāldirektoram..

2. Katra līgumslēdzējpuse, kura ir iesniegusi ģenerāldirektoram deklarāciju saskaņā ar šī panta pirmo daļu drīkst jebkurā laikā pārveidot jebkuras iepriekšējās deklarācijas vai pārtraukt pastāvošo Konvencijas noteikumu izpildi attiecībā uz jebkuru teritoriju. Šādas izmaiņas vai pārtraukumi stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc deklarācijas iesniegšanas ģenerāldirektoram.

3. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors informē visas līgumslēdzējpuses par katru saņemto deklarāciju saskaņā ar šo pantu.

16.pants

Papildus vienošanās

1. Līgumslēdzējpuses drīkst, ja rodas problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama sevišķa attieksme vai rīcība, noslēgt papildus vienošanās. Šādas vienošanās drīkst piemērot atsevišķiem reģioniem, specifiskiem kaitīgajiem organismiem, augiem un augu produktiem, speciālām metodēm augu un augu produktu starptautiskajā pārvadāšanā vai citādiem šīs konvencijas papildinājumiem..

2. Jebkuras tādas vienošanās stājas spēkā un ir saistošas tās parakstītājai saskaņā ar tajā noteikto kārtību.

3. Papildus vienošanām jāveicina šīs Konvencijas ieviešanu un ir jābūt pieņemtām saskaņā ar šajā Konvencijā noteiktiem principiem un noteikumiem, ievērojot caurspīdīgumu, nediskrimināciju un nesaturot slēptus ierobežojumus, sevišķi, tas attiecas uz starptautisko tirdzniecību.

17.pants

Ratificēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija būs pieejama parakstīšanai visām valstīm līdz 1952.gada 1.maijam un tiks ratificēta cik vien ātri tas ir iespējams. Ratificēšanas dokuments jādeponē Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kas noteiks deponēšanas laiku katrai parakstītājvalstij..

2. Tiklīdz šī Konvencija stāsies spēkā saskaņā ar 22.pantu, tā ir atvērta valstīm, kuras nav parakstījušas šo līgumu un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekļiem. Pievienošanās dokuments jādeponē Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kas to iesniedz visām līgumslēdzējpusēm.

3. Kad Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekļi kļūst par šīs Konvencijas līgumslēdzējpusi, organizācijas locekļi, saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konstitūcijas 2.panta septīto daļu, noteiktajā laikā iesniedz pievienošanos tādai izmaiņu vai skaidrojumu deklarācijai, kas noteikta ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konstitūcijas 2.panta piekto daļu, kas nepieciešams šīs Konvencijas pieņemšanai. Jebkura šīs Konvencijas līgumslēdzējpuse jebkurā laikā, kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas biedrs var pieprasīt šajā Konvencijā noteikto informāciju no jebkuras dalībvalsts, kas ir atbildīga par šajā Konvencijā noteikto prasību izpildi. Organizācijas biedriem jāsniedz šī informācija pieņemamā termiņā.

18.pants

Nelīgumslēdzējpuses

Līgumslēdzējpuses turpmāk atbalstīs jebkuru valsti vai Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekli, kura nav šīs Konvencijas puse, pieņemt šo Konvenciju, un atbalstīs jebkuru nelīgumslēdzējpusi pieņemt fitosanitāros pasākumus un jebkuru starptautisko standartu pieņemšanu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

19.pants

Valodas

1. Šīs Konvencijas valodas ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas oficiālās valodas..

2. Neko no šīs Konvencijas līgumslēdzējpuses nevar tulkot, lai pieņemtu un sagatavotu valsts dokumentus vai tā kopijas citās līgumslēdzējpušu valodās (ā), izņemot šīs konvencijas trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

3. Sekojošie dokumenti drīkst būt tulkoti vienā no oficiālajām Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas oficiālajām valodām:

a) informācija saskaņā ar 4.panta ceturto daļu;

b) dodot bibliogrāfiskus datus nosūtāmajiem dokumentiem saskaņā ar 7.panta otrās daļas (b) punktu;

c) informācija saskaņā ar 7.panta otrās daļas (b), (d), (i) un (j) punktu;

d) dodot bibliogrāfiskus datus un īsus kopsavilkumus iesniegtajiem dokumentiem saskaņā ar 8.panta pirmās daļas (a) punktu;

e) pieprasot informāciju no kontaktpersonām, kā arī atbildot uz šādiem pieprasījumiem, bet ja tā nav ietverta pievienotajos dokumentos;

f) jebkurš dokuments, kurš ir pieejams līgumslēdzējpušu Komisijas sanāksmēs.

20.pants

Tehniskā palīdzība

Līgumslēdzējpuses piekrīt atbalstīt noteikumus par tehnisko palīdzību līgumslēdzējpusēm, sevišķi tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kā divpusēji, tā caur starptautiskajām organizācijām, ar mērķi sekmēt šīs Konvencijas ieviešanu.

21.pants

Grozījumi

1. Jebkurš līgumslēdzējpuses priekšlikums par šīs Konvencijas grozījumu, jāiesniedz Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram..

2. Katrs ierosinātais šīs Konvencijas līgumslēdzējpuses grozījums, ko ir saņēmis Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors, jāizskata un jāapstiprina kārtējā vai speciālajā Komisijas sesijā, un, ja grozījums saistīts ar svarīgām tehniskām izmaiņām vai tās uzliek līgumslēdzējpusei papildus pienākumus, pirms to izskatīšanas Komisijā, to izskata Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sasauktā konsultatīvajā speciālistu komitejā.

3. Paziņojumu par jebkuru šīs Konvencijas grozījumu ierosināšanu, izņemot grozījumus pielikumā, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors nosūta līgumslēdzējpusēm ne vēlāk kā pirms Komisijas sesijas.

4. Jebkuram šīs Konvencijas grozījumam ir jābūt apstiprinātam Komisijā un tas stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām, pēc tam, kad to ir akceptējušas 2/3 līgumslēdzējpuses.

5. Grozījumi, kas ietver jaunus pienākumus līgumslēdzējpusēm, stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām attiecībā uz katru no tām, vienīgi pēc tam, kad katra no tām ir tās akceptējusi. Šādu grozījumu akceptēšanas dokumentu deponē Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kurš informē visas līgumslēdzējpuses par saņemtajām piekrišanām un grozījumu stāšanos spēkā.

6. Priekšlikumus, kuru mērķis ir izdarīt grozījumus šīs Konvencijas pielikumā minētajā sertifikātā ir jānosūta Sekretariātam un tos ir jāapstiprina Komisijai. Pieņemtie grozījumi fitosanitārajā sertifikātā stājas spēkā pēc deviņām dienām pēc tam, kad tie ir apstiprināti.

7. Periodā, kas nav lielāks kā divdesmit mēneši no grozījumu pieņemšanas fitosanitārajā sertifikātā, kas pievienots šīs Konvencijas pielikumā, iepriekšējā fitosanitārā sertifikāta veidlapa ir spēkā.

22.pants

Stāšanās spēkā

Tiklīdz šo Konvenciju būs ratificējušas trīs parakstītājvalstis, tā stāsies spēkā un būs saistoša tām. Tā stāsies spēkā un būs saistoša katrai valstij vai Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas locekļiem pēc ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

23.pants

Denonsēšana

1. Katra līgumslēdzējpuse var jebkurā laikā iesniegt paziņojumu par šīs Konvencijas denonsēšanu iesniedzot paziņojumu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektors informē visas līgumslēdzējpuses..

2. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās iesniegšanas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram.