Par likumu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””

Valsts prezidentei

Ļ.cien. Vaira Vīķes – Freibergas k-dze!

Latvijas Darba devēju konfederācijas vārdā sirsnīgi sveicu Jūs ar atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidentes amatā. Savā līdzšinējā darbā Jūs esat pierādījusi sevi kā zinošu un prasmīgu Latvijas vārda nesēju pasaulē un nozīmīgu un cienītu amatpersonu Dzimtenē. Novēlam arī turpmāk veltīt visas pūles Latvijas tēla spodrināšanai ārvalstīs un atbalsta sniegšanai Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Diemžēl priecīgo noskaņu, kas saistīta ar jūsu atkārtoto ievēlēšanu, aizēno Saeimā 2003. gada 20. jūnijā steidzamības kārtībā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Latvijas Darba devēju konfederācija lūdz neizsludināt iepriekšminēto likumu šādu iemeslu dēļ.

1. Likuma 1. punktā iekļautā norma “3.pantā: papildināt pantu ar 1.1. daļu šādā redakcijā:

“(11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja šī persona:

1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāli tehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto uzņēmējdarbību,””

būtiski un nepamatoti palielinātas Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu administrācijas pilnvaras, nosakot tam tiesības novērtēt personas spējas veikt deklarēto uzņēmējdarbību. Šāds papildinājums uzliek par pienākumu katram jaundibinātajam vai jau uzņēmējdarbību uzsākušajam uzņēmumam ierasties VID ar biznesa plānu un citiem dokumentiem, kas pierāda spējas veikt uzņēmējdarbību, tērējot laiku, ko būtu iespējams veltīt pievienotās vērtības radīšanai, paskaidrojumu sniegšanai VID ierēdņiem, kuri, kā ir pamats uzskatīt, ne vienmēr būs kompetenti objektīvi izvērtēt katra uzņēmuma spēju veikt deklarēto uzņēmējdarbību.

Šādas normas iekļaušana likumprojektā pavērs iespēju subjektīviem darījumiem un samazinās uzņēmēju un sabiedrības kopumā uzticību Valsts ieņēmumu dienestam, jo ne reizi, izskatot likumprojektu, Finanšu ministrijas amatpersonas neminēja, kādā veidā un termiņos Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki tiks apmācīti analizēt materiāli tehnisko atbilstību.

2. Attiecībā uz likuma 3. punktā iekļauto normu “12.pantā: papildināt pantu ar 11.1 daļu šādā redakcijā:

“(11') Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot apliekamo personu, šādos gadījumos:

1) ja šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

2) ja personām, kuras uzskatāmas par apliekamās personas saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta izpratnē, ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam, — līdz dienai, kad saistītā persona ir samaksājusi minēto nodokli,””

jāsaka, ka šāda redakcija pieļauj neierobežotu atmaksas aizkavēšanu. Kārtējo reizi tiek piedāvāta norma, kas ietekmē godīgo uzņēmējdarbību, proti, valsts budžets nevēlas atdot savu parādu uzņēmējam, bez tam nemaksājot par to procentus.

Bez tam otrā punkta spēkā stāšanās gadījumā uzņēmumam būs jāatbild par cita uzņēmuma nodokļu parādiem pat tad, ja tā līdzdalība saistītajā uzņēmumā būs tikai 20% un apliekamajai personai jebkurā veidā nebūs nodrošināta izšķirošā ietekme (nav balsu vairākuma).

Jau tagad no saviem biedriem LDDK vairākkārt ir saņēmusi informāciju par to, ka Valsts ieņēmumu dienests izmanto dažādas metodes, lai aizkavētu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, pat tajos gadījumos, kad uzņēmums vienmēr savlaicīgi un pilnā apmērā norēķinājies ar valsts un pašvaldību budžetiem. No uzņēmumiem uz neprognozējami ilgu laiku tiek izņemti apgrozāmie līdzekļi, kas tiem nepieciešami uzņēmuma darba nodrošināšanai – algu izmaksai, izejvielu iegādei, īpaši sāpīgi šis process skar ražojošos uzņēmumus, kur naudas aprite ir salīdzinoši lēnāka.

Visa likumprojekta tekstā nav ievērots samērības princips. Uzņēmējiem tiek uzlikti tiem netradicionāli pienākumi, sodi, savukārt valsts institūcijas jebkurā brīdī var atrast ieganstu atmaksas aizkavēšanai, tām netiek piemērotas sankcijas par nepamatotu atmaksas aizkavēšanu un formālu attieksmi pret uzņēmējdarbības veicējiem, kas tiem radījusi materiālus zaudējumus.

Latvijas Darba devēju konfederācija savu argumentēto viedokli ir paudusi gan Ministru kabinetam, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Izstrādājot LDDK viedokli, tika ņemts vērā tajā apvienojušos uzņēmumu un 19 profesionālo asociāciju viedoklis.

Lai nodrošinātu konstruktīvu dialogu starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji ir gatavi tikties ar Jums un Jūsu padomniekiem jebkurā piemērotā laikā, tikšanās laikā izklāstot savu viedokli un papildinot to ar reālās dzīves piemēriem.

Patiesā cieņā —

Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju

2003. gada 25. jūnijā konfederācijas prezidents