Lai rezultāts dotu labumu lielākajai sabiedrības daļai

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre intervijā Latvijas Radio vakar, 25. jūnijā

Foto: A.F.I.

Intervija Latvijas Radio 25. jūnija raidījumā “Kāpnes” plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesija, un tādēļ, lai izvērtētu Saeimas darbu, mūsu viešņa šodien ir Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Politologi secina, ka desmit gadu laikā tā arī mums nav izdevies iedarbināt mehānismu, kurā opozīcijai būtu zināma ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Kāpēc tas ir tā?

Ingrīda Ūdre: — Es gribu jums piekrist, jo pagājušajā Saeimā man bija iespēja strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā. Saskaņā ar Satversmi un arī ar Kārtības rulli opozīcijai tātad ir tikai šādas iespējas: ierosināt ārkārtas sēdi, ja ir pietiekami daudz parakstu, tātad vismaz 34 deputāti, un arī aicināt veidot, piemēram, parlamentārās komisijas, kā arī iespēja uzdot ministriem jautājumus vai pieprasījumus. Bet diemžēl jāsecina, ka opozīcija ne vienmēr izmanto pat tās iespējas, kas ir dotas Kārtības rullī, un, ja tiek rakstīts jautājums, tad bieži vien uz jautājumu un atbilžu sesijām, uz kurām ir uzaicināts ministrs vai pat premjerministrs, jautājumu uzdevēji nemaz neierodas, tātad tā ir tā “ļoti lielā interese” par šo jautājumu, ko opozīcija gribēja izzināt.

— Bet pārsvarā nav tāds princips: kam vairāk balsu — tam arī taisnība.

I.Ūdre: — Diemžēl tā tas ir bijis, un pašreizējā situācija ir ļoti līdzīga.

— Bet vai jūs plānojat mainīt kaut kādā veidā?

I.Ūdre: — Bija man priekšlikums, kā mainīt Kārtības rulli, bet sākotnēji pozīcija šo manu priekšlikumu ne īpaši atbalstīja. Un šis priekšlikums tieši saistījās ar to, ka deputātiem būtu lielāka iespēja, teiksim, aicināt ministrus uz šīm jautājumu un atbilžu sesijām. Ļoti ierobežots Kārtības rullī ir arī nosacījums, cik jautājumu katrs deputāts var uzdot, un vai var jautāt par visu vai tikai par konkrētu tematu. Es domāju, varbūt pēc kāda laika, diskutējot ar saviem koalīcijas partneriem, mēs kādas izmaiņas tomēr izdarīsim.

— Kādas?

I.Ūdre: — Es uzskatu, ka parlamentam un arī opozīcijai būtu jādod lielākas iespējas, piemēram, kaut vai vadot atsevišķas komisijas. Jo daudzās demokrātiskās valstīs ir attaisnojies fakts, ka atsevišķas komisijas, piemēram, Revīzijas komisiju, parasti vada opozīcijas pārstāvis. Tā ka šis ir diskusiju jautājums.

— Bet Repše pateiks, ka opozīcija nav konstruktīva un tāds lēmumprojekts neiet cauri.

I.Ūdre: — Ziniet, likumus nedrīkst veidot tikai vienam cilvēkam. Likumi ir jārada tādi, lai tie varētu veiksmīgi darboties pietiekami ilgu laiku, lai tie būtu reāli izpildāmi neatkarīgi no tā, kāds cilvēks vadītu vai nevadītu kādu organizāciju, Ministru kabinetu vai jebko citu, kas ir šis likuma subjekts. Tā ka mums ir jāmācās ļoti daudz, un varbūt šīs bailes no opozīcijas, ka tā varētu kaut ko vairāk pateikt vai vairāk kritizēt, atsevišķos cilvēkos ir izraisījušas nevēlēšanos mainīt šos likumus un varbūt aizstāvēt tikai to, ko viņi personīgi domā.

— Jūsu priekšgājējs Alfrēds Čepānis izsaka pārmetumu par to, ka joprojām deputātiem ir algas un ir arī piemaksas, pabalsti, kompensācijas un tā tālāk. Un par šiem pielikumiem Ivars Silārs pagājušā gadā iesūdzēja Saeimu Satversmes tiesā un uzvarēja. Tagad, īpaši nepamanot, atkal notiek atgriešanās pie dzīvokļu, telefonu, autotransporta un visu veidu kompensācijām, un Saeima spītīgi neņem vērā ieteikumus maksāt deputātiem vienīgi noteikto algu un neko citu.

I.Ūdre: — Tā nav īsti patiesība, man liekas, jo ir Kārtības rullis, kas nosaka apmaksas sistēmu, kāda tiek veidota deputātiem, tā nemaz nav citāda kā tā, kāda ir, varbūt atsevišķiem ierēdņiem ar līgumiem, kur papildus algām viņi arī saņem kādas papildu samaksas. Jautājums ir viens, ja cilvēks dzīvo Rēzeknē, Salacgrīvā vai Liepājā un ja viņam ir nepieciešams īrēt dzīvokli tādēļ, lai pildītu savus darba pienākumus, un ja šis cilvēks to var pierādīt ar līgumu... Silāra kungs iesūdzēja tiesā pagājušo Saeimu tieši tādēļ, ka nebija šo dokumentu, kas apstiprina, un dažos gadījumos atsevišķi deputāti varbūt negodīgi izmantoja šo iespēju, lai papildus saņemtu sev kādu samaksu, noslēdzot līgumus ar sievām, varbūt ar radiem, bet pašreizējā brīdi tas nedarbojas.

— Bet deputātiem ir arī piemaksas par komisiju sēdēm.

I.Ūdre: — Tā nav piemaksa, tā ir samaksa par to darbu, ko cilvēks ir pavadījis komisijā.

— Bet tas ir viens no viņa pamatdarbiem.

I.Ūdre: — Ja runājam par algu sistēmu, tad, ja deputāti uzskata, ka tas ir jāpārskata, tad var pārskatīt šo sistēmu, kā šie aprēķini notiek, jo dažos gadījumos man personīgi arī liekas, ka ir pārāk sarežģīti, teiksim, skatīties pamatalgu, apmeklējumu komisijās, transporta izdevumu piemaksu par ceļojumiem no mājām uz savu darbavietu, es domāju, no tālāka reģiona, vai dzīvokļu piemaksu, un noteikt vienu vienotu algu.

— Septītās Saeimas deputāti piesprieda sev pamatīgu no darba atlaišanas kompensāciju triju algu apjomā, un sabiedrība bija sašutusi, un Juris Dobelis, piemēram, saņēma šo kompensāciju un joprojām strādā Saeimā. Vai šī Saeima plāno mainīt šīs kompensācijas vai arī tās paliks šo triju mēnešalgu apjomā ?

I.Ūdre: — Pašreiz šī Saeima netaisās nekur iet projām, un mēs par to tiešām neesam runājuši. Es domāju, šīsdienas sarunai tomēr vajadzēja vairāk būt par to, ko mēs esam savā pavasara sesijā izdarījuši un kādi likumprojekti ir pieņemti, ne tik daudz par šīm kompensācijām, atlīdzībām un tā tālāk. Tas ir jautājums, kas ir diskutējams, par ko var runāt. Kāpēc nerunāt par, es nezinu, Valsts prezidentes darba atlīdzību, par Ministru prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedriem, „Latvenergo” direktora atlīdzību un tā tālāk, tas ir diskutējams jautājums. Protams, salīdzinot ar vidējo algu, ko saņem cilvēki Latvijā, deputātu alga varbūt liekas diezgan paliela. Bet arī tā atbildība, ko cilvēki uzņemas balsojot, pieņemot likumus, man liekas, ir daudz lielāka nekā cilvēkiem, kas izpilda savu ikdienas darbu.

— Runājot vēl par Saeimas budžetu — vai pēc šī budžeta pieņemšanas tajā palika arī punkts par to, ka tiks iegādāts platekrāna televizors tēvzemiešu kamīnzālei par 1200 latiem kopā ar DVD aparatūru?

I.Ūdre: — Es pirmo reizi to dzirdu, atklāti sakot. Domāju, ka tas nav Saeimas pavasara sesijas galvenais jautājums, bet katrā gadījumā paldies par informāciju, es mēģināšu to noskaidrot.

— Repše ir izteicis solījumu zemniekiem, un to viņš izteica arī jums ar Brigmaņa kungu — pirms šī budžeta izskatīšanas došot signālu zemniekiem, ka nauda budžetā būs. Šī signāla nav, un zemnieki sola streikot septembrī. Ko jūs teiktu zemniekiem pēc šī budžeta pieņemšanas?

I.Ūdre: — Zemniekiem ir sarežģīta situācija, jo izveidojās tāda situācija, ka bija nepieciešams aizņemties no subsīdiju naudas, kas bija paredzēta zemniekiem, šo naudu novirzīt arī zemniekiem, tikai te ir jāsaka — ugunsgrēku dzēšanai, tās bija palīdzības gadījumos ar cukurbietēm, ja es nemaldos, un tieši tādēļ šī summa tika atdota citiem zemniekiem, tikai citādā veidā. Tā ka, no vienas puses, jāsaka — subsīdiju likums nav pārkāpts, un tā subsīdija tai pilnajā apjomā bija iedalīta, tikai tā bija pārdalīta nedaudz savādāk.

— Un ko jūs varat solīt zemniekiem?

I.Ūdre: — Šajā gadījumā situācija izveidojas tāda, ka apmēram novembra beigās un decembrī reāli var pietrūkt šīs subsīdiju naudas, un mēs tomēr ceram, ka tādēļ, ka šodien mēs nobalsojām par jaunā automobiļa iegādi, kurā būs iemontēta speciāla rentgena iekārta, kas mobili varēs doties no viena muitas punkta uz otru un vairāk sekot līdzi tām kravām, kas ierodas Latvijā un samazināt kontrabandas kravas, it sevišķi tās, kas saistās ar lauksaimniecības produktiem, ka šī iekārta dos iespēju palielināt budžeta ienākumus. Tomēr es ceru, ja rezultāts būs pozitīvs, tad novembrī vai pat decembrī mēs varētu runāt vēlreiz par grozījumu veikšanu budžeta likumā, un pie tā mēs strādāsim, jo mēs ticam saviem koalīcijas partneriem un tāpēc daudzos jautājumos varbūt mēs zināmā mērā pat piekāpjamies, bet īstenībā piekāpties var tikai spēcīgi un gudri cilvēki.

— Runājot par koalīcijas stabilitāti — pret koalīcijas disciplīnu Saeimas sēdēs ir balsojuši gan jūsu pārstāvētie zaļie un zemnieki, gan arī Pirmā partija. Vai tas neliecina, ka mazajiem partneriem zināmā mērā ir apnicis, pēc dažu politiķu izteikumiem, autoritārais režīms?

I.Ūdre: — Koalīcijas disciplīna nav absolūtais likums, un tajos gadījumos, vismaz ja runājam par zaļajiem un zemniekiem, tajos gadījumos, ja kādi no mūsu deputātiem ir balsojuši savādāk, koalīcijas partneri vienmēr par to ir informēti, un tas nav nekāds brīnums mūsu koalīcijas partneriem. Par Pirmo partiju man ir grūti runāt, par to jums būtu jāprasa tieši Pirmās partijas vadītājiem. Tā ka domāju, ka mēs vienmēr esam pratuši atrast kompromisu, galvenais nav parādīt tikai kādu savu politisku varēšanu, lai paceltu savas partijas reitingu vai savu personīgo reitingu, bet gan strādāt tā, lai šis rezultāts dotu reālu labumu lielākai sabiedrības daļai, kas dzīvo mūsu valstī. Un es uzskatu, ka šis lielākais mērķis tomēr ir cēlāks nekā vienas partijas vai viena atsevišķa cilvēka reitinga celšana. Un šajā gadījumā ar “Jauno laiku” mēs esam vienoti izpratnē par to, kā tad būtu jāstrādā koalīcijai. Un bieži vien, ja ir šie vienotie balsojumi, tas nav tikai tāpēc, ka kāds pateicis — mēs tagad spiedīsim pogu, tāpēc ka mēs saprotam, kādu reālu mērķi sasniegsim ar šo vienoto balsojumu.

— Pirms kāda laika no jūsu pārstāvētās partijas bieži izskanēja pārmetumi par varas centralizāciju tieši premjera virzienā. Ko jūs ar to domājāt, un vai jūs domājat tieši tāpat arī šobrīd?

I.Ūdre: — Ja nemaldos, tad par šo jautājumu runāja mūsu frakcijas vadītājs un Zemnieku savienības vadītājs Brigmaņa kungs. Dažos gadījumos varbūt tā arī liekas cilvēkiem, bet, no otras puses, ja tu nepieņem konkrētus lēmumus, tad iespējams, ka nevar sasniegt to mērķi, par ko mēs runājām, un tādēļ ir tik ļoti nepieciešamas daudz kur aprunātās „rīta brokastis”, kur cilvēki tiekas un izrunā visus neskaidros jautājumus.

— Tad jūs uzskatāt, ka varas centralizācija ir, bet tā ir vēlama.

I.Ūdre: — Grūti pateikt, grūti pateikt, jo katrs spēcīgs cilvēks, kas ieņem kādu amatu, kur viņš var izmantot šos varas instrumentus, katrs spēcīgs cilvēks zināmā mērā šo varu centralizē. Ja salīdzinām, piemēram, Repšes kungu un Bērziņa kungu, protams, Bērziņa kungam šādu spēcīgu personības rakstura iezīmju nebija, un tādēļ tā vara nebija tik centralizēta, viņa bija tāda mainīga, plūstoša, pelēka. Ja salīdzinām ar Šķēles kungu, tad tieši tāpat notika šī varas centralizācija, varbūt tā bija aizklāta, nebija tik atklāta kā pašreiz, tas notika slepeni, cilvēkiem no acīm prom, bet es domāju, ka dažreiz varbūt ir arī vajadzīga spēcīga roka.

— Vēl par budžetu runājot — nākamgad budžetā Latvijai būtu jāparedz aptuveni 80 miljoni, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības naudas līdzfinansējuma apgūšanu. Un, tā kā budžeta jautājumos Saeimai ir galavārds, vai jums šobrīd ir skaidrība un pilnīga pārliecība par to, ka šī summa tiešām būs?

I.Ūdre: — Man nav pilnīgas pārliecības, ka 80 miljoni tiešām būs. Ja mēs strādāsim veiksmīgi un ja visas tās reformas, kas saistās ar Valsts ieņēmumu dienestu, ar muitu, ar robežu nostiprināšanu, ar negodīgu nodokļu maksātāju atklāšanu vai to cilvēku atklāšanu, kas mēģina krāpties saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, tad, es domāju, mēs varētu atrast vienu ļoti lielu daļu no šīs summas. Vai tā būs visa, to man grūti pašreiz pateikt, bet katrā gadījumā mēs strādāsim tā, lai šos līdzekļus atrastu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka, atrodot šos 80 miljonus, mēs varēsim saņemt pretī daudz vairāk līdzekļu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā