Veidojot Eiropas Savienības un Tuvo Austrumu dialogu

Valsts prezidente 21.–23.jūnijā piedalījās Pasaules ekonomikas forumā Jordānijā

	Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Viņa majestāti Jordānijas karali Abdullu II (augšējā attēlā) un ar Arābu līgas ģenerālsekretāru Amri Musu (apakšējā attēlā) Foto: Aiva Rozenberga

22. jūnijā Jordānijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Pasaules ekonomikas foruma diskusijā „Eiropas loma Tuvajos Austrumos”. Uzrunājot foruma dalībniekus, Valsts prezidente uzsvēra, ka Jaunā Eiropa ir transformācijas procesā un stiprina sevi, kļūstot par aizvien nozīmīgāku spēlētāju pasaulē. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Eiropa nav homogēns veidojums – tajā ietilpst valstis ar dažādām valodām, kultūrām un vēsturi, bet tās visas vieno kopējas demokrātijas un brīvības vērtības.

Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvijai ir pieredze valsts atjaunošanas procesā pēc izkļūšanas no totalitāra režīma un Latvija ir gatava dalīties savā demokrātijas un reformu procesa pieredzē ar valstīm citos pasaules reģionos. Jau tagad Latvija palīdz Irākai valsts atjaunošanas procesā ar miera uzturēšanas vienībām, kā arī Latvijas uzņēmēji palīdz atjaunot Irākas valsts komunikācijas. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija ir gatava dalīties pieredzē arī ar to, kā valsts var pārvarēt traģiskās totalitārā režīma vēstures sekas, un šajā kontekstā viņa informēja par Latvijas vēsturnieku komisijas darbu Latvijas 20. gadsimta vēstures izpētē.

Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka trīs Baltijas valstis, Dānija, Somija un Zviedrija ir nākušas klajā ar kopīgu iniciatīvu Eiropas Savienībā par Eiropas Savienības un Tuvo Austrumu tālākā dialoga veidošanu, uzsverot centienus, ko Eiropas Savienība varētu īstenot saistībā ar reformu gaitu Tuvajos Austrumos un abu pasaules reģionu ciešāku politisko, ekonomisko un kultūras dialogu.

Valsts prezidente uzsvēra, ka Eiropai un Tuvajiem Austrumiem nākotnē būs vēl ciešāka un auglīgāka sadarbība un tā izpaudīsies dažādās nozarēs, ņemot vērā to, ka Eiropai tās vēsturē bijušas senas saites gan ar Āfriku, gan Tuvajiem Austrumiem, gan citiem pasaules reģioniem. Eiropai ir visas iespējas pārveidot savus sakarus līdz ar mūsdienu vērtībām un attīstības vīziju. Tomēr viņa atzīmēja, ka Eiropai un Tuvajiem Austrumiem turpmāk jāveido attiecības uz vienlīdzības un abpusēja izdevīguma pamatiem, Eiropai nekļūstot par “Lielo brāli”.

Pasaules ekonomikas foruma atklāšanā Jordānijā Valsts prezidentei bija sarunas ar Viņa majestāti Jordānijas karali Abdullu II, ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, Bulgārijas premjerministru Simeonu Sakskoburgotski. Prezidente sniedza interviju telekompānijai CNBC.

23. jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga forumā diskusijā “Iespējas sievietēm” runāja par sieviešu un bērnu tiesībām pasaulē. Viņa atzīmēja, ka neizpratne un stereotipi par sievietēm valda ne tikai

Vaira Vīķe–Freiberga un Viņas majestāte Jordānijas karaliene Ronja. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Afganistānas prezidents Hamids Karzaji.
Vaira Vīķe–Freiberga un Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas komisārs Havjers Solana; Latvijas Valsts prezidente un Spānijas ārlietu ministre Ana Palasio
Sarunā ar diskusijas “Iespējas sievietēm” vadītāju, CNN žurnālisti Kristianu Amanpuru; sniedzot interviju CNBC žurnālistiem
Diskusijas “Eiropas loma Tuvajos Austrumos” laikā: Spānijas ārlietu ministre Ana Palasio, Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers, Francijas Ārlietu izpētes un studiju centra direktors, CNBC redaktors Nigels Roberts, ES ārējās un drošības politikas komisārs Havjers Solana un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga
Jordānijas galvaspilsētas Amanas lidostā Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freibergu sagaida Latvijas ģenerālkonsuls Hameds Migdadi. Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs dodas uz forumu Foto: Aiva Rozenberga

vairākās Tuvo Austrumu valstīs, bet arī citos pasaules reģionos. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka galvenais jautājums diskusijā par sieviešu iespējām politikā, ekonomikā, kultūrā un sabiedriskajās aktivitātēs ir tāda fundamentāla vērtība kā sieviete, cilvēks, tātad cilvēka pamattiesības uz dzīvību, brīvību, izvēles tiesībām attiecībā uz savu izglītību, profesiju un ģimenes veidošanu. Galvenais – lai visās sabiedrībās sievietē saskatītu cilvēku un izturētos pret to ar cienīgu attieksmi. Viņa uzsvēra nozīmi, kāda piemīt sabiedrības izglītošanai, atzīmējot, ka cilvēku nevar sadalīt sugās, tāpēc būtiska ir atvērtība un dialogs starp dzimumiem un dažādos līmeņos – valdību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju līmenī, uzņēmējdarbībā.

Prezidente ierosināja turpmākās diskusijas šādu forumu ietvaros un citur sadalīt atsevišķās jomās, lai panāktu lielāku efektivitāti praktisko jautājumu risināšanā - dzimumu vienlīdzības jautājumos attiecībā uz likumdošanu, sieviešu stimulēšanas veidiem uzņēmējdarbībā utt. V. Vīķe-Freiberga sacīja, ka dažādos darbības laukos, tajā skaitā augstākajā izglītībā, īpaši eksaktajās zinātnēs, citviet arī politikā vai uzņēmējdarbībā, vai ģimenēs, ir iesakņojušies stereotipi par to, kas pienākas sievietēm, kas tiek uzskatīts par sievišķīgu un kas piedienas vīrišķībai, kuri nav izskaidrojami ar loģiku un katra cilvēka kā individualitātes tiesībām.

Latvijas prezidente arī akcentēja, ka sabiedrībā jāmaina attieksme pret bērnu tiesībām, ļaujot viņiem ne tikai būt redzamiem, bet ieklausīties viņu viedoklī un respektēt viņu tiesības.

Foruma dalībnieki sveica Vairu Vīķi-Freibergu sakarā ar atkārtotu ievēlēšanu amatā, izsakot cerību, ka arvien vairāk sieviešu pasaulē uzdrošināsies būt par līderēm savas darbības sfērās un iestāties par savām tiesībām.

Valsts prezidente divpusējā sarunā ar Viņa majestāti Jordānijas karali Abdullu II pārrunāja Latvijas un Jordānijas sadarbības iespējas. 

Valsts prezidente piedalījās arī diskusijā ”Intelektuāļi un sabiedriskās domas veidotāji”, kurā tika spriests par intelektuāļu lomu Tuvo Austrumu miera procesā un konfliktu risināšanā vispār, diskusiju vadīja brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju. Līdz ar citiem foruma dalībniekiem V.Vīķe-Freiberga piedalījās labdarības vakarā, ko Viņas majestāte Jordānijas karaliene rīkoja palīdzībai Irākas bērniem.

Valsts prezidenta preses dienests