Vakar, 25. jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi)”, kuri nosaka aizsargājamās amatpersonas un kārtību, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi) un sadarbojas ar citām valsts institūcijām.

Noteikts, ka Drošības policija aizsargā šādas amatpersonas: valsts amatpersonas: Ministru prezidentu; citas ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktās amatpersonas, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvjus (izņemot tās amatpersonas, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests): ārvalstu valdību vadītājus; ārvalstu ārlietu ministrus; Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītājus; citas ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju amatpersonas – pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma.

Drošības policija organizē valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam.

Drošības pasākumu pilns apjoms ir valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana (turpmāk – drošības eskorts), darbavietas, dzīvesvietas, pagaidu uzturēšanās vietas Latvijas Republikā apsardze un informācijas nesankcionētas ieguves novēršana. Drošības pasākumu daļējs apjoms ir atsevišķi šajos noteikumos minētie drošības pasākumi.

Par ārvalstu amatpersonu plānotajām vizītēm Latvijas Republikā Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs rakstiski informē Drošības policijas priekšnieku ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad Ārlietu ministrija ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu.

Noteikts, ja nepieciešams, Drošības policija, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka pavēli, veic drošības pasākumus valsts amatpersonu uzturēšanās laikā ārvalstīs.

Atkarībā no valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti: transportlīdzekļu eskorts – attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Drošības policija to organizē un izpilda sadarbībā ar Valsts policiju; miesassargu eskorts, kuru nodrošina Drošības policija.

Ja Latvijas Republikā notiek pasākumi, kurus rīko vai kuros piedalās valsts amatpersonas, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvji, pēc Drošības policijas norādījuma un tās vadībā sabiedrisko kārtību pasākumos nodrošina Valsts policija.

Noteikts, ka drošības pasākumos iesaistīto institūciju darbību koordinē Drošības policijas amatpersonas.

Akceptēti “Noteikumi par pieļaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, kuri nosaka pieļaujamos vibrācijas lielumus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību pret vibrācijas nelabvēlīgo ietekmi.

Vibrācija šo noteikumu izpratnē ir mehāniskās svārstības telpās frekvenču diapazonā no 1 Hz līdz 80 Hz, kuras rada ārpus telpām vai blakustelpās esoši vibrācijas avoti, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu iekārtas, sanitāri tehniskās un inženiertehnoloģiskās iekārtas.

Noteikumi neattiecas uz: vibrāciju, kuru rada mašīnas un iekārtas, kurām vibrācija ir raksturīga pazīme; vibrāciju darba telpās; transportlīdzekļu radīto vibrāciju.

Pieļaujamie vibrācijas lielumi telpās noteikti šo noteikumu pielikumā. Vibrāciju mēra un novērtē saskaņā ar Latvijas valsts standartiem LVS ISO 2631-1:2003 “Vibrācijas ekspozīcijas uz cilvēka ķermeni novērtēšana – 1.daļa: Vispārējās prasības” un LVS ISO 2631-2:2003 “Vibrācijas ekspozīcijas uz cilvēka ķermeni novērtēšana – 2.daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”.

Vibrācijas mērījumus veic akreditētas laboratorijas saskaņā ar kontrolējošās institūcijas pasūtījumu vai pēc vienošanās ar ieinteresētajām personām vai vibrācijas avotu īpašniekiem vai lietotājiem.

Pieļaujamo vibrācijas lielumu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

Akceptēti noteikumi “Valsts administrācijas skolas nolikums”, kuros noteikts, ka Valsts administrācijas skola ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus, tā atrodas Valsts kancelejas pārraudzībā.

Valsts administrācijas skola veic Valsts civildienesta likumā noteiktās funkcijas, tā izstrādā un saskaņo ar Valsts kanceleju ierēdņu mācību gada plānu un nodrošina tā īstenošanu, sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par skolas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, sniedz Valsts kancelejai priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem, konceptuāliem jautājumiem, ziņojumiem, programmām un citiem dokumentiem, kas saistīti ar ierēdņu mācībām, un citas funkcijas.

Noteikts, ka Valsts administrācijas skolas darbu vada direktors, kuru amatā uz pieciem gadiem pēc skolas direktora kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai skolas direktora atbrīvošanu no amata. Par pieņemto lēmumu informē skolas direktoru.

Akceptēti noteikumi “Valsts civildienesta pārvaldes nolikums”, kuri nosaka, ka Valsts civildienesta pārvalde ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienestā, tā ir tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

Valsts civildienesta pārvalde veic Valsts civildienesta likumā noteiktās funkcijas: koordinē valsts pārvaldes iestāžu darbību vienotas personāla vadības ieviešanā; informē Ministru prezidentu par Ministru kabineta locekļa atteikšanos izpildīt pārvaldes lēmumu attiecībā uz disciplinārlietu; sniedz konsultācijas un ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm valsts civildienesta jautājumos; sniedz Valsts kancelejai priekšlikumus par valsts civildienesta attīstības politiku, arī par normatīvo aktu izstrādi; pēc Valsts kancelejas lūguma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem valsts civildienesta jautājumos, un citas funkcijas.

Valsts civildienesta pārvaldei ir tiesības: veicot kontroli, apmeklēt valsts iestādes un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem; pieprasīt no valsts pārvaldes iestādēm informāciju par pārvaldes lēmumu izpildi; iesniegt Ministru kabineta loceklim lūgumu par pārvaldes lēmuma izpildes nodrošināšanu attiecīgā Ministru kabineta locekļa padotībā esošā iestādē, un citas tiesības.

Valsts civildienesta pārvaldes darbu vada pārvaldes priekšnieks, kurš ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Pārvaldes priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Ministru prezidents.

Akceptēti “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem”, kuri nosaka stingrās uzskaites dokumenta – “preču pavadzīme-rēķins” veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, kārtību, kādā pavadzīmes-rēķini noformējami, reģistrējami, piemērojami, uzskaitāmi vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.

Nodokļu maksātāji nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzā un pilnīgā dokumentārā noformēšanā izmanto pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kuru izgatavošanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

2003.gada 28.februārī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 28.1pantu “Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai”. Pamatojoties uz minētajā pantā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāti “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm — rēķiniem”.

Noteikumos ir apvienotas divos šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Minētie noteikumi ir: 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.268 “Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību” un 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.271 “Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas”.

Noteikumos pamatā saglabāta pašlaik spēkā esošā kārtība, kādā stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas izgatavojamas un uzskaitāmas, lietojamas un noformējamas. Papildus ir ietvertas prasības, kas noteiks kārtību, kādā pavadzīmju — rēķinu veidlapas tiek uzskaitītas publiski pieejamā vienotā datu bāzē (reģistrā). Publiski pieejamā vienotā datu bāze (reģistrs) dos iespēju nodokļu maksātājiem pārliecināties par savu darījumu partneru legālo darbību.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.409 “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu””.

2002. gada 1.septembrī stājās spēkā Patvēruma likums, kura 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka bēgļa ceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību. 2002. gada 3. septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.409 “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu”, kas tika izstrādāti, ņemot vērā Personu apliecinošu dokumentu likuma pamatnostādnes Latvijas Republikas izsniedzamajiem personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem. Šobrīd spēkā esošie noteikumi nosaka bēgļa ceļošanas dokumenta izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī tajā papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu tā drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tā izmantošanu.

Saskaņā ar noteikumos noteikto ar 2003. gada 1. jūliju dokumentā iekļauj mašīnlasāmo zonu.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 217 pilsonības pretendenti, t.sk. 39 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji” un izglītības un zinātnes ministra ieteikumu valsts ģimnāzijas statuss ar 2003.gada 1.septembri piešķirts: Dobeles pilsētas ģimnāzijai, Jelgavas 2.ģimnāzijai, Madonas pilsētas ģimnāzijai.

Noteikts, ka pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Dobeles pilsētas ģimnāzijas, Jelgavas 2.ģimnāzijas, Madonas pilsētas ģimnāzijas darbību nodrošina valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.1 “Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti””.

Spēkā esošie noteikumi nosaka, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Ņemot vērā to, ka atsevišķu PHARE programmu programmas atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs, veidojas neatbilstība amatpersonu padotībā, tā kā programmas atbildīgā amatpersona nodrošina projektu administrēšanu un finanšu vadību atbilstoši nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumiem, kā arī atskaitās nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par projektu īstenošanas gaitu.

Tā kā šobrīd tiek īstenota virkne pasākumu Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu pārvaldes sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu administrēšanā iesaistīto institūciju darbību paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ietvaros, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos, nosakot, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Grozījumi likumprojektā kopumā vienkāršo zinātnisko pētījumu veikšanu aizsargājamās teritorijās, paredzot, ka tos būs nepieciešams pieteikt tikai aizsargājamās teritorijas administrācijai vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvaldei.

Vienlaikus ir atrunāti gadījumi, kad atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem (tajā skaitā aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem) nepieciešama zinātnisko pētījumu saskaņošana ar atbildīgo institūciju, kas var būt aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvalde vai reģionālā vides pārvalde, kā arī vietējā pašvaldība.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.

Grozījumi nosaka valsts nodevas likmes (latos) par speciālo atļauju (licenci) farmaceitiskajai darbībai: vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai): pilsētās – 200 latu; laukos – 30 latu; zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) – 150 latu; zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai) – 500 latu; zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā – 300 latu.

Noteikts, ka par licences pārreģistrāciju alkohola ražošanai, importam, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, kā arī par licences izsniegšanu un pārreģistrāciju slēgta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) un zāļu ražošanai aptiekā valsts nodeva netiek iekasēta.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka Veselības ministrija un normatīvajos aktos noteiktās tās padotībā esošās institūcijas izsniedz speciālu atļauju (licenci): vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai): farmaceita praksei; farmaceitu koppraksei; farmaceitu kapitālsabiedrībai; pašvaldībai; slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekas atvēršanai (darbībai); zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai); zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai); zāļu ražošanai aptiekā; zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā; dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai.

Noteikts, ka labklājības ministra padotībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra izsniedz speciālu atļauju (licenci) juridiskajām personām darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.392 “Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos paredz jauna veida tehniskās kontroles līdzekļu pielietošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Minētie tehniskās kontroles līdzekļi tika izmēģināti uz atsevišķām dzelzceļa pārbrauktuvēm, un rezultāti liecina par dzelzceļa un autotransporta kustības drošības nodrošināšanas līmeņa paaugstināšanos, vienlaikus samazinot ekspluatācijas izdevumus.

Akceptēti “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt būtiskās prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kuras paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu projektēšanā, ražošanā un atbilstības novērtēšanā pirms to piedāvāšanas iekšējā tirgū, kā arī nosaka institūcijas, kuras veic šo iekārtu un aizsargsistēmu tirgus uzraudzību, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

Šobrīd nav nevienas institūcijas Latvijā, kas būtu pilnvarota novērtēt iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību. Latvijā uzņēmumi var izmantot ES sertifikācijas institūciju pakalpojumus. Noteikumos ir precizētas prasības iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcijām. Pilnvarotā institūcija nav pārbaudāmās iekārtas vai aizsargsistēmas projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs vai uzstādītājs, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām.

Pilnvarotā institūcija nepiedalās iekārtas vai aizsargsistēmas projektēšanā, izgatavošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām. Pilnvarotā institūcija novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Tās rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām. Personāls ir tehniski un profesionāli labi apmācīts, pārzina pārbaudes procedūras, tam ir pieredze šo procedūru veikšanā; ir ar iemaņām tehnisku pierakstu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā, kā arī garantē konfidencialitāti.

Noteikts, ka institūcija ir apdrošinājusi civiltiesisko atbildību attiecībā uz darbībām, kuras tā pilnvarota veikt.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.augustu.

Akceptēti noteikumi “Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes nolikums”.

Demogrāfisko un ģimenes lietu padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas, kā arī tās īstenošanas vienotību visos valsts pārvaldes līmeņos. Padome izvērtē un koordinē valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas īstenošanu, kā arī informē plašsaziņas līdzekļus par ģimenes atbalsta politikas jautājumiem.

Padomei ir noteiktas šādas funkcijas: veicināt vienotas demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas izstrādi un izvērtēt tās ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos; koordinēt valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos un sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem sabiedrības informēšanā par valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku.

Padomes sastāvā ir 19 locekļi: īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās (padomes priekšsēdētājs); Ekonomikas ministrijas pārstāvis; Finanšu ministrijas pārstāvis; Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis; Labklājības ministrijas pārstāvis; Tieslietu ministrijas pārstāvis; Veselības ministrijas pārstāvis; Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārstāvis; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis; Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis; deviņi padomes locekļi no zinātniskās pētniecības iestādēm, Latvijas Pašvaldību savienības un citām nevalstiskām organizācijām. Padomes personālsastāvu pēc īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās ieteikuma apstiprina Ministru prezidents.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments