Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “tieslietu ministrs”.

2. Izteikt 53. un 54.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.

 54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.”

3. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā:

“54.¹ pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”

4. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Tiesas piesēdētāja darba tiesību garantijas

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 0,85.

(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā.”

5. Izteikt 94.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5)  apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu.”

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase tiek saglabāta.”

7. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“16.nodaļa
Tiesu darbinieki”.

8. Papildināt likumu ar 105.¹ pantu šādā redakcijā:

“105.¹ pants. Konsultatīvi analītiskais personāls

Tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atbilstoši apstiprinātajai struktūrai pieņemt darbā speciālistus uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām — uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai, nosakot algu, kas nepārsniedz attiecīgās tiesas tiesneša amatalgu.”

9. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju.

(2) Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets.”

10. Aizstāt 107.panta otrās daļas 9.punktā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

11. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

“20.nodaļa
Tiesnešu darba samaksas principi

119.pants. Tiesneša darba samaksa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

119.¹ pants. Tiesneša mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

119.² pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka, tiesas priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

120.pants. Piemaksa par tiesneša kvalifikācijas klasi

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēneša amatalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēneša amatalgas.

120.¹ pants.  Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

121.pants. Tiesneša prēmēšana

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda.”

12. Izteikt 123.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu — trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas.”

13. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram.”

14. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.¹ un 119.² pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.¹ un 119.² pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.¹ un 119.² pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.”

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 19. jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 27. jūnijā