Ministru kabineta noteikumi Nr.339

Rīgā 2003.gada 25.jūnijā (prot. Nr.37, 8.§)

Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm–rēķiniem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka stingrās uzskaites dokumenta “Preču pavadzīme–rēķins” (turpmāk — pavadzīme–rēķins) veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, kārtību, kādā pavadzīmes–rēķini noformējami, reģistrējami, piemērojami un uzskaitāmi vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.

2. Nodokļu maksātāji nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei preču un citu materiālo vērtību (turpmāk — preces) saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzā un pilnīgā dokumentārā noformēšanā izmanto pavadzīmes–rēķina veidlapas. Pavadzīmes–rēķina veidlapu izgatavošanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

II. Pavadzīmes–rēķina piemērošanas kārtība

3. Pavadzīme–rēķins ir attaisnojuma dokuments, ar kuru nodokļu maksātājs precīzi un pilnīgi dokumentāri noformē preču izsniegšanas un saņemšanas darījumu.

4. Pavadzīme–rēķins ir pievienotās vērtības nodokļa rēķins par preču piegādi, ja preču piegādātājs ir Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona un ja tajā norādīti visi nodokļa rēķinam noteiktie rekvizīti.

5. Pavadzīme–rēķins apliecina preču izcelsmi un piederību. Tas lietojams par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā un kā rēķins maksai par piegādātajām precēm.

III. Pavadzīmes–rēķina veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtība

6. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina pavadzīmes–rēķina veidlapu aizsargelementu prasību noteikšanu un veidlapu izgatavošanu.

7. Pavadzīmes–rēķina veidlapā (1.pielikums) ir iestrādāti Valsts ieņēmumu dienesta noteiktie aizsargelementi, tipogrāfiski iespiests veidlapas nosaukums, sērija (apzīmēta ar diviem latīņu alfabēta burtiem un romiešu ciparu), sešu zīmju kārtas numerācija un aile pavadzīmes–rēķina izrakstīšanas datuma norādīšanai.

8. Pavadzīmes–rēķina veidlapu komplektā ir trīs eksemplāri. Kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina, pavadzīmes–rēķina naftas produktiem (degvielai) un pavadzīmes–rēķina alkoholam veidlapu komplektā ir četri eksemplāri.

9. Pavadzīmes–rēķina veidlapas nodokļu maksātājs par maksu iegādājas Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē vai teritoriālo iestāžu nodaļās (turpmāk — Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde), kur tas reģistrēts kā nodokļu maksātājs.

10. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pavadzīmes–rēķina veidlapas izsniedz, pamatojoties uz nodokļu maksātāja pamatotu rakstisku pieprasījumu un pilnvaru. Papildu prasības atsevišķu veidu pavadzīmju–rēķinu izsniegšanai nosaka citi normatīvie akti. Nodokļu maksātājam — fiziskajai personai, kura nav pilnvarojusi citas personas saņemt pavadzīmes–rēķina veidlapas savā vārdā, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde veidlapas izsniedz, pamatojoties uz attiecīgās fiziskās personas pamatotu rakstisku pieprasījumu.

11. Katra Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde uzskaita, cik un kādu sēriju un numuru pavadzīmes–rēķina veidlapas ir izsniegtas katram nodokļu maksātājam.

IV. Pavadzīmes–rēķina lietotāji un lietošanas kārtība

12. Pavadzīmes–rēķina lietotāji ir visi nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību un šajos noteikumos noteiktos darījumus ar precēm.

13. Pavadzīmes–rēķina veidlapas drīkst izmantot tikai tas lietotājs, kurš tās iegādājies Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Nenoformētu pavadzīmes–rēķina veidlapu nodošana citam nodokļu maksātājam, kā arī minēto veidlapu pavairošana vai izgatavošana ir aizliegta.

14. Lietotājs, kurš pavadzīmes–rēķina veidlapas iegādājies Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, nodrošina to uzskaiti un glabāšanu un ar rakstisku rīkojumu apstiprina pavadzīmes–rēķina veidlapu uzskaites un glabāšanas kārtību.

15. Lietotājs ar rakstisku rīkojumu norīko:

15.1. pilnvaroto personu, kura pavadzīmes–rēķinus saņem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē;

15.2. atbildīgo personu, kura veic pavadzīmes–rēķina veidlapu uzskaiti un glabāšanu;

15.3. atbildīgās personas, kuras atsevišķās nodokļu maksātāja struktūrvienībās un preču atrašanās vietās noformē pavadzīmes–rēķinus, ir atbildīgas par tajos sniegtās informācijas pareizību un pavadzīmju–rēķinu reģistrēšanu preču vai to pavaddokumentu reģistros.

16. Lietotājs — fiziska persona, kura nav rakstiski norīkojusi citas personas veikt šo noteikumu 15.punktā noteiktās darbības, pati ir atbildīgā persona, kura veic minētās darbības.

17. Lietotājs pavadzīmi–rēķinu lieto šādiem darījumiem:

17.1. preču piegāde (pārdošana);

17.2. preču izsniegšana (nosūtīšana) citam nodokļu maksātājam;

17.3. darījumiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos par kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību un akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos.

18. Pavadzīmi–rēķinu var nelietot šādos gadījumos:

18.1. pārdodot preces mazumtirdzniecībā, ja darījumu apliecina atbilstošs dokuments — kases čeks vai numurēta un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts, kas noformēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

18.2. pārvadājot preces ar iekšējo attaisnojuma dokumentu (iekšējās nozīmes pavadzīmi) starp nodokļu maksātāja struktūrvienībām, izņemot gadījumus, kad pavadzīmes–rēķina obligātu lietošanu nosaka speciālie normatīvie akti;

18.3. nosūtot preses izdevumus;

18.4. ja preču pārvadāšanu pamato cits normatīvajos aktos noteikts attaisnojuma dokuments;

18.5. ja, eksportējot preces, preču izsniegšanas vietā ir noformēta starptautiskā transporta pavadzīme un muitas deklarācija;

18.6. nogādājot importētās preces līdz pavaddokumentos norādītajam adresātam, ja ir noformēta muitas deklarācija un attiecīgā transporta veida starptautiskā transporta pavadzīme;

18.7. pārvadājot tranzītkravas, ja ir noformēta starptautiskā pārvadājumu pavadzīme, muitas deklarācija vai TIR grāmatiņa;

18.8. piegādājot vai pārvietojot preces, ja tiek izmantoti vadi, cauruļvadi vai citas pārvades ierīces.

V. Pavadzīmes–rēķina rekvizīti

19. Pavadzīmē–rēķinā norāda saimnieciskajai darbībai atbilstošus rekvizītus šādā secībā:

19.1. pavadzīmes–rēķina izrakstīšanas datums (mēnesi raksta vārdiem);

19.2. preču izsniedzēja (piegādātāja) nosaukums (fiziskajai personai – vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai — Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs), juridiskā adrese (fiziskajai personai — dzīvesvietas adrese), norēķinu rekvizīti — kredītiestādes nosaukums, kods un norēķinu konta numurs, preču izsniegšanas vietas adrese;

19.3. preču saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai — Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs), juridiskā adrese (fiziskajai personai — dzīvesvietas adrese), norēķinu rekvizīti — kredītiestādes nosaukums, kods un norēķinu konta numurs, preču saņemšanas vietas adrese;

19.4. samaksas noteikumi (maksāšanas kārtība);

19.5. izsniegto (piegādāto) preču nosaukums, mērvienība, daudzums, cena un vērtība;

19.6. normatīvajos aktos noteiktā informācija par iepakojumu;

19.7. dabas resursu un akcīzes nodokļi, ja tādi ir;

19.8. piešķirtās atlaides, ja tādas ir;

19.9. pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

19.10. kopējā summa (cipariem un vārdiem), par kādu izsniegtas preces;

19.11. par preču izsniegšanu atbildīgās personas vārds, uzvārds un preču izsniegšanas datums (mēnesi raksta vārdiem). Atbildīgā persona ar parakstu apliecina, ka preces izsniegtas;

19.12. par preču saņemšanu atbildīgās personas vārds, uzvārds un preču saņemšanas datums (mēnesi raksta vārdiem). Atbildīgā persona ar parakstu apliecina, ka preces saņemtas;

19.13. citi speciālajos normatīvajos aktos noteiktie papildu rekvizīti;

19.14. citi nodokļu maksātājiem nepieciešamie papildu rekvizīti.

VI. Pavadzīmes–rēķina noformēšanas kārtība

20. Pavadzīmi–rēķinu noformē pirms preču izsniegšanas (nosūtīšanas) no to glabāšanas (atrašanās) vietas.

21. Pavadzīmes–rēķina veidlapu komplekta eksemplārus sadala šādi:

21.1. pirmais eksemplārs — preču saņēmējam (nodošanai grāmatvedībā);

21.2. otrais eksemplārs — preču izsniedzējam (nodošanai grāmatvedībā);

21.3. trešais eksemplārs — preču saņēmējam (preču izcelsmes un piederības apliecināšanai preču saņemšanas vietā līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai);

21.4. ceturtais eksemplārs (ja tāds ir) — preču izsniedzējam (glabāšanai preču izsniegšanas vietā līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai).

22. Ministru kabineta noteikumos par kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību un akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos var būt noteikts cits pavadzīmes–rēķina veidlapu komplekta sadalījums.

23. Visus pavadzīmes rēķina eksemplārus noformē vienādi, skaidri, salasāmi un bez dzēsumiem. Labojumus veic, pārsvītrojot iepriekšējo tekstu un norādot, kas, kad un kāpēc izdarījis labojumus. Persona, kura izdara labojumus, tos apliecina ar parakstu uz visiem pavadzīmes–rēķina eksemplāriem.

24. Pavadzīmes–rēķini (to skaitā anulētās pavadzīmes–rēķina veidlapas (visi eksemplāri)) uzglabājami piecus gadus. Par pavadzīmes–rēķinu noformēšanu atbildīgā persona uz visiem anulētās pavadzīmes–rēķina veidlapas eksemplāriem izdara atzīmi “anulēts”, norāda pamatojumu (kas, kad un kāpēc anulējis) un apliecina to ar parakstu.

VII. Pavadzīmju–rēķinu reģistrēšanas kārtība

25. Katrā preču izsniegšanas (saņemšanas, pārdošanas, glabāšanas) vietā saņemtās un izsniegtās pavadzīmes–rēķinus lietotāja apstiprinātās atbildīgās personas reģistrē preču pavaddokumentu reģistrā (vai analogos reģistros), kurā norādīta šāda informācija:

25.1. ieraksta datums un kārtas numurs;

25.2. pavadzīmē–rēķinā norādītais darījuma partneris;

25.3. pavadzīmes–rēķina datums un numurs;

25.4. darījuma apraksts;

25.5. pavadzīmē–rēķinā norādītā darījuma vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa);

25.6. dabas resursu un akcīzes nodokļi (ja tādi ir);

25.7. piešķirtās atlaides, ja tādas ir;

25.8. pievienotās vērtības nodokļa summa (ja tāda ir);

25.9. kopējā summa;

25.10. citi nepieciešamie rekvizīti.

26. Ministru kabineta noteikumos par kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību un akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos var būt noteikta cita pavaddokumentu reģistrā norādāmā informācija.

27. Pavadzīmes–rēķinus reģistrē preču pavaddokumentu reģistrā pavadzīmes–rēķina saņemšanas (izsniegšanas) dienā.

28. Ja pavadzīmes–rēķinus reģistrē, izmantojot datoru, preču pavaddokumentu reģistrā norāda visus šo noteikumu 25.punktā minētos rekvizītus, kā arī nodrošina attiecīgās informācijas pieejamību trešajai personai salasāmā veidā un tās izdruku preču izsniegšanas (saņemšanas, pārdošanas, glabāšanas, atrašanās) vietā.

29. Lietotājs katru ceturksni veic pavadzīmes–rēķina veidlapu inventarizāciju, konstatē darījumiem izlietoto, anulēto un atlikumā esošo veidlapu sērijas un numurus, kā arī izlietotajās un anulētajās pavadzīmēs–rēķinos norādītās darījumu summas.

30. Lietotājs katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam) iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc reģistrācijas vietas) pārskatu par saņemto pavadzīmes–rēķina veidlapu izlietojumu (2.pielikums). Ja minētais pārskats nav iesniegts, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde jaunas pavadzīmes–rēķina veidlapas neizsniedz.

31. Lai viena ceturkšņa laikā pavadzīmes–rēķinus saņemtu atkārtoti, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāiesniedz papildu pārskats par pavadzīmes–rēķina veidlapu izlietojumu. Ja papildu pārskats netiek iesniegts, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde jaunas pavadzīmes–rēķina veidlapas neizsniedz.

32. Lietotājs, izbeidzot saimniecisko darbību, veic atlikumā esošo veidlapu inventarizāciju un sastāda aktu par atlikumā palikušajām veidlapām. Saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem lietotājs sagatavo un iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestādē pārskatu par saņemto pavadzīmes–rēķina veidlapu izlietojumu, vienu akta eksemplāru un neizlietotās pavadzīmes–rēķina veidlapas kopā ar rakstisku pieprasījumu to iznīcināšanai. Maksa, par kādu iegādātas iznīcināšanai iesniegtās neizlietotās pavadzīmes–rēķina veidlapas, lietotājam netiek atmaksāta. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde iznīcināšanai iesniegtās neizlietotās pavadzīmes–rēķina veidlapas anulē un iznīcina, kā arī informāciju par to reģistrē vienotajā datu bāzē (reģistrā).

33. Lietotājs, reorganizējot savu saimniecisko darbību, veic atlikumā esošo veidlapu inventarizāciju, sastāda aktu par atlikumā palikušajām veidlapām. Saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem lietotājs sagatavo un iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestādē pārskatu, vienu akta eksemplāru un rakstisku pieprasījumu neizlietoto pavadzīmes–rēķina veidlapu pārreģistrācijai vai neizlietotās pavadzīmes–rēķina veidlapas kopā ar rakstisku pieprasījumu to iznīcināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārskatā norādītās atlikumā esošās veidlapas pārreģistrē vienotajā datu bāzē (reģistrā) kā reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja uzņēmuma atlikumā esošas veidlapas vai anulē un iznīcina tās.

VIII. Kārtība, kādā pavadzīmes–rēķina veidlapas uzskaita vienotā datu bāzē (reģistrā)

34. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde šo noteikumu 11.punktā minēto informāciju par pavadzīmes–rēķina veidlapu izsniegšanu un lietotāju iesniegtos pārskatus par saņemto pavadzīmes–rēķina veidlapu izlietojumu reģistrē vienotā datu bāzē (reģistrā).

35. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina publiski pieejamu izsniegto pavadzīmju-rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru), kurā norādīta šāda informacija:

35.1. nodokļu maksātāja nosaukums (fiziskai personai — vārds, uzvārds);

35.2. nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;

35.3. pavadzīmes-rēķina sērija un numurs;

35.4. pavadzīmes-rēķina statuss (piemēram, izsniegts, izlietots, anulēts, iznīcināts);

35.5. pavadzīmes-rēķina izsniegšanas datums.

IX. Uzraudzība un kontrole

36. Noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija un citas institūcijas atbilstoši savai kompetencei.

X. Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušiem:

37.1. Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumus Nr.268 “Noteikumi par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 138., 188.nr.; 1996, 228./229./230.nr.);

37.2. Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumus Nr.271 “Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmes–rēķina veidlapas” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 138.nr.).

38. Pavadzīmes–rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumiem Nr.268 “Noteikumi par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību”, izmantojamas līdz to pilnīgai izlietošanai.

39. Noteikumu 35.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.septembri.

40. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju