Par prezidentes otrā termiņa iespējām

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar savu autoritāti pēc atkārtotās ievēlēšanas var ieņemt nozīmīgu lomu valsts iekšpolitiskajā dzīvē, jo pāri partijām stāvošas prezidentes iespējās ir vadīt diskusiju par valsts attīstības virzieniem un likt politiskajiem spēkiem rēķināties ar viņas viedokli. Tā uzskata vairāki “Dienas” aptaujātie politologi un sociologi, būdami pārliecināti, ka otrajā (pēdējā) pilnvaru termiņā prezidente varēs daudz vairāk atļauties, būt drošāka un pārliecinošāka, jo vairs nebūšot jāizdabā partijām, no kuru labvēlības ir atkarīga ievēlēšana.

Ne tikai TSP, bet arī Latvijas Pirmās partijas pārstāvji un politologs Artis Pabriks (TP) uzskata, ka otrajā pilnvaru termiņā V. Vīķei-Freibergai vajadzēs lielu uzmanību veltīt sabiedrības konsolidācijas procesam. Sabiedrības integrāciju kā iespējamo darbības virzienu minēja arī sociologs Aigars Freimanis, pieļaujot, ka runa varētu būt ne tikai par etnisko, bet arī sociālo integrāciju, jo šajā ziņā sabiedrības sašķeltība pat esot dramatiskāka.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO būšot grūti novilkt robežu starp ārpolitiku un iekšpolitiku. Žurnālists Jānis Domburs uzskata, ka tieši prezidente varētu būt tā, kas «nograuj to mūri, kas nodala iekšpolitiku no ārpolitikas». Taču ir cilvēki, kas aicina prezidenti nemazināt savas darbības intensitāti arī tajā virzienā, par kuru viņa ir cildināta. «V. Vīķei-Freibergai vajadzētu izmantot savus sakarus un ietekmi, lai palīdzētu valdībai aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses ES, NATO un citur pasaulē. Te varētu būt prezidentes īpašā loma,» sacīja Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Tiem, kas pieļāvuši, ka prezidentes darbība iekšpolitikā ir bijusi mērenāka, viņa ir oponējusi, minot milzīgo pasākumu skaitu, kuros viņa piedalījusies iekšzemē. «Ja tikšanās pasniedz kā iekšpolitikas procesu, tas tikai rāda, cik dažādi ir priekšstati par to, kas ir iekšpolitika,» atzina A. Freimanis. Pēc viņa domām, V. Vīķe-Freiberga varētu pievērsties iekšpolitiskajai darbībai, jo «viņai ir misionāres apziņa un griba spilgtāk ierakstīt savu vārdu Latvijas vēsturē».

Iespēju to izdarīt, darbojoties visos iespējamos virzienos un dodot cerības daudzu jomu pārstāvjiem, apšauba žurnālists J. Domburs. Viņaprāt, prezidentei pašai būtu publiski jānosaka savas prioritātes, «lai nesadalītos sīknaudā, bet gan iedodot jaunu vilni dažos virzienos, kas būtu efektīvāk». Dienas aptaujāto cilvēku nosauktie uzdevumi ir daždažādi, sākot no jau minētās sabiedrības integrācijas, un beidzot ar aicinājumu atjaunot priekšstatu par garīgo vērtību prioritāti, ko minēja Ev. luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. O. Kalniņš uzskata, ka prezidentei arī turpmāk jāveicina optimisms, pašcieņa un uzņēmība Latvijas iedzīvotājos. Politologs A. Pabriks minēja prezidentes lomu nacionālās pašapziņas celšanā, atgādinot arī par sadarbības veicināšanu starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Līdzīgi kā A. Freimanis arī politologs Jānis Ikstens uzskata - prezidentes kā partijām pāri stāvošas amatpersonas loma varētu iezīmēties, rosinot diskusiju par valsts nākotnes uzdevumiem, piemēram, par to, kādu vietu Latvija varētu ieņemt Eiropas Savienībā. «Prezidenta institūcija ir viena no tām nedaudzajām, kas var nodarboties ar dažādu ideju kopšanu un attīstīšanu, taču, lai to paveiktu ir jāmaina prezidenta kancelejas darba stils, kurā tagad dominē prezidentes reitinga apčubināšana,» teica J. Ikstens.

To, ka prezidentes komandā vajadzētu notikt pārmaiņām, minēja ne tikai J. Ikstens, bet arī LPP priekšsēža vietnieks Oskars Kastēns: «Iestājoties ES, Latvija būs uzņēmusies daudzas saistības, tāpēc prezidentei vajadzēs daudzus jaunus profesionālus padomniekus, lai varētu sekot līdzi un iesaistīties šajā procesā.» Paplašināt padomnieku loku aicina arī J. Domburs, to skatot kontekstā ar ideju par nepieciešamību «pulcēt nozaru līderus un koncentrēt smadzeņu resursus, lai noteiktu, uz kurieni valsts iet - prezidentei ir jāizkāpj laukā no Satversmes labā nozīmē».

“DIENA”; pēc I. Egles raksta “Otrais termiņš paver iespējas”