Ar Eiropas naudu sabiedrības integrācijai

Sabiedrības integrācijas fonds vakar, 26.jūnijā, izsludināja divus projektu konkursus (“LV” 26.06.2003, Nr. 95), kuri tiks finansēti ar Eiropas Kopienas PHARE Nacionālās programmas finansiālu atbalstu. Projektu konkursam „Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā” atvēlēts 800 000 eiro finansējums, bet konkursam „Sabiedriskās integrācijas veicināšana Latvijā” – 1 283 850 eiro finansējums, kopumā teju 1,5 miljoni latu. Projektu realizētājiem jānodrošina 10 procentu līdzfinansējums. Kā preses konferencē atzina Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts, ar šo konkursu izsludināšanu Sabiedrības integrācijas fonds sāk strādāt pilnā apjomā. Projekti abiem konkursiem jāiesniedz līdz šī gada 1.septembrim.

Pilsoniskās sabiedrības attīstības programma

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors Nils Sakss skaidroja: Pilsoniskās sabiedrības attīstības grantu programmas mērķis ir nevalstiskā sektora atbalsts, kas nozīmē to, ka projektu var pieteikt tikai un vienīgi nevalstiskās organizācijas. Šajā programmā starptautiskajiem makroprojektiem “iezīmēts” 300 000 eiro liels finansējums, mikroprojektiem – 490 000 eiro finansējums, sadarbības atbalsta projektiem – 10 000 eiro. Makroprojektiem obligāti jābūt starptautiskajiem sadarbības projektiem, kur viens no projekta realizētājiem ir vietējā nevalstiskā organizācija, otrs – partneris no Eiropas Savienības vai PHARE programmas darbības valsts.

Minimālais makroprojekta apjoms ir 50 000 eiro, maksimālais – 100 000 eiro. Mikroprojektiem, kam atvēlēta lielākā grantu programmas daļa, jāspēj apgūt no 10 līdz 50 tūkstošiem eiro finansējums, starptautisks partneris nav nepieciešams. Viena sadarbības atbalsta projekta apjoms ir līdz 3500 eiro, un šā projektu grupa domāta vietējo nevalstisko organizāciju dalībai citu valstu nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos, tādējādi veidā sekmējot Latvijas nevalstisko organizāciju kontaktu dibināšanu un pieredzes apmaiņu.

Pilsoniskās sabiedrības attīstības grantu programmā var tikt atbalstīti projekti, kas vērsti uz vides aizsardzību un veicina vides informācijas pieejamību, atkritumu saimniecības sakārtošanu, ķīmisko vielu drošu izmantošanu, sekmē vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politiku izstrādē un ieviešanā. Šīs programmas ietvaros var tikt atbalstīti arī sociāli ekonomiskās attīstības projekti, kas saistīti ar darba likumdošanas prasību ieviešanu, veselīgas un drošas darba vides, vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu, kā arī pasākumi, kas veicina sociālā dialoga un sociālo partneru attīstību, projekti, kas vērsti uz Eiropas Savienības likumdošanas prasību pārņemšanas un ieviešanas veicināšanu sabiedrības veselības jomā.

Taču vides aizsardzības un sociāli ekonomiskās attīstības projektiem atvēlēti tikai 20 procenti no kopējā pilsoniskās sabiedrības attīstības programmas finansējuma. Lielākā daļa — 80 procenti – naudas paredzēta to projektu atbalstam, kuru mērķis ir veicināt sociālo reintegrāciju un ilgtspējīgu veselības un sociālās aprūpes atbalstu atstumtajām iedzīvotāju grupām, pasākumiem, kas attīsta alternatīvās aprūpes formas. Par sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām, kuru integrācija sabiedrībā ir dominējošais programmas mērķis, tiek uzskatīti minoritāšu pārstāvji, invalīdi, veci cilvēki, bezpajumtnieki, ielas bērni, vardarbībai pakļauti bērni, analfabēti, bezdarbnieki, ieslodzītie, atkarību izraisošo vielu lietotāji, AIDS slimnieki, vardarbības upuri.

Vienlaikus ar dažādu pasākumu īstenošanu pilsoniskās sabiedrības attīstības programmas mērķis ir arī pašu nevalstisko organizāciju kapacitātes veidošana – nevalstisko organizāciju darbinieku apmācība, kas nodrošinās organizācijas dzīvotspēju.

Programma sabiedrības integrācijas veicināšanai

Sabiedrības integrācijas veicināšanas grantu programmas līdzekļu apgūšanai projektu pieteikumus var iesniegt gan sabiedriskās organizācijas, gan nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, arī valsts un pašvaldību izglītības iestādes un kultūras institūcijas, pašas pašvaldības. Uz finansējumu var pretendēt gan projekti, kas paredzēti konkrētu pasākumu īstenošanai, gan pētniecības projekti.

Kā skaidroja N.Sakss, pasākumu un pētījumu projektu pieteikumi tiks vērtēti atsevišķi, jo esot pārāk dažādi un grūti salīdzināmi. No kopējā gandrīz 1,3 miljonu latu finansējuma sabiedrības integrācijas veicināšanas programmai tieši pētījumu projektiem iezīmēti 200 000 eiro. Ar šo naudu iespējams atbalstīt pētījumus un publikācijas socioloģijā, politikas zinātnē, etniskajās studijās, lingvistikā un ekonomikā. Savukārt projektu pieteikumus var iesniegt pasākumiem, kas veicina pilsonisko un politisko līdzdalību, kultūru dialogu starp tautībām, informācijas pieejamību mazākumtautībām, mazākumtautību izglītību. Projektu apjoms sabiedrības integrācijas programmā ir no 10 līdz 100 tūkstošiem eiro.

Kā atzina N.Sakss, gan no projektu administrēšanas viedokļa, gan pēc projektu būtības Sabiedrības integrācijas fonds labprātāk saņemtu lielu projektu pieteikumus, nevis daudz mazu projektu. Šādus lielus projektus varētu veidot, piemēram, pilsētas, kur sadarbotos nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes un pašvaldība.

Galvenie riski programmu īstenošanā

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta vadītājs N.Sakss pastāstīja arī par vairākiem riska faktoriem, kas objektīvi var apgrūtināt projektu iesniegšanu un naudas līdzekļu apgūšanu noteiktajā laikā. Viens no tiem — finansējums, kas jāapgūst abu grantu programmu ietvaros, ir ļoti liels, bet termiņi, līdz kuriem jāiesniedz projektu pieteikumi un jānoslēdz līgumi par to realizāciju, ir saspringti. “Visiem līgumiem jābūt noslēgtiem 30. novembrī, ja tas netiek izdarīts, piešķirtie finanšu līdzekļi vairs nav izmantojami,” skaidroja N.Sakss. Turklāt jārēķinās ar to, ka divi mēneši, kuros jāsagatavo projekti, ir vasaras, atvaļinājumu laiks, kas īpaši var ietekmēt projektu skaitu no izglītības iestādēm.

Kā vēl vienu būtisku riska faktoru N.Sakss minēja konkursu prasību pēc noteiktas projektu iesniedzēju pieredzes līdzekļu apgūšanā – projekta iesniedzējam jāpierāda, ka tam ir pieredze gada laikā apgūt vismaz pusi no tā finansējuma pieprasījuma, kas nepieciešams jaunā projekta īstenošanai. N.Sakss skaidroja: Sabiedrības integrācijas fonda pieredze liecina, ka tādu organizāciju, kas var apgūt 10 000 eiro vērtus projektus, Latvijā ir diezgan daudz, bet tādu, kas var realizēt 100 000 eiro vērtus projektus, – “uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas”. Vājākas projektu rakstītājas un projektu realizētājas par nevalstiskajām organizācijām diemžēl ir izglītības iestādes, kurām savukārt ir lielāka pieredze līdzekļu administrēšanā. Ļoti lielas cerības konkursu sekmīgā realizēšanā un apjomīgu, nozīmīgu projektu izstrādē Sabiedrības integrācijas fonds saista ar pašvaldībām.

Lai iepazīstinātu interesentus ar projektu konkursiem un to norises kārtību un prasībām, Sabiedrības integrācijas fonds rīkos vairākus informatīvos seminārus lielākajās Latvijas pilsētās – 9.jūlijā Daugavpilī, 10.jūlijā Rēzeknē, 11.jūlijā Valmierā, 14.jūlijā Rīgā, 15.jūlijā Talsos un 16.jūlijā Liepājā. Sīkāka informācija gan par semināriem gan par projektu konkursiem pieejama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore