“Es vēlos sagaidīt aktīvu un konstruktīvu pozīciju”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” 26.jūnijā

Intervija Latvijas Radio 26.jūnija raidījumā “Kāpnes” plkst.12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Latvijas valdība zaudējusi jau otro starptautisko saimniecisko strīdu, un, iespējams, tai nāksies maksāt Latvijas monopoluzņēmumam “Latvijas gāze” 6,9 miljonus latu un varbūt pat vairāk. Vai Latvijas valsts pārsūdzēs šo spriedumu?

Einars Repše: — Mēs patlaban pētām pārsūdzēšanas iespējas, mums ir doti trīs mēneši laika, lai pieņemtu šādu lēmumu, un ar to patlaban nodarbojas tieslietu ministrs.

— Jums šis līgums šķiet vai nešķiet Latvijas pusi diskriminējošs?

E.Repše: — Man tas šķiet katrā ziņā vieglprātīgi noslēgts, jo tādi formulējumi nav īsti precīzi un ir dažādi traktējami, kas arī acīmredzami ir novedis pie šā daļēji Latvijas Republikai nelabvēlīgā sprieduma. Daļēji tāpēc, ka varēja būt vēl sliktāk, mums varēja piespriest divkārši vai trīskārši lielāku maksājamo summu. Nu, un ir arī skaidrs, ka šī summa saistās ar gāzes tarifu pieauguma bremzēšanu, ko Latvijas valstiskais regulators ir darījis, acīmredzot rūpējoties par to, lai Latvijas iedzīvotājiem gāze vēl arvien būtu pietiekami pieejama un lēta.

— Vai šobrīd ir skaidrs, ko valstij nozīmē šāds spriedums un kā tas ietekmēs gāzes tirgu?

E.Repše: — Šāds spriedums valstij tieši nozīmē milzīgu robu jau tā trūcīgajā budžetā pirmām kārtām, otrām kārtām tas var nozīmēt, ka Latvijas valstiskais regulators turpmāk divreiz padomās, pirms rūpēsies no savas puses par kādu gāzes, elektroenerģijas vai sakaru pakalpojumu patērētāju sociālo labsajūtu.

— Viņi paši padomās divas reizes vai jūs to ieteiksit darīt?

E.Repše: — Regulators ir neatkarīgs, bet, protams, tas skaidri apzināsies, ka tādā gadījumā, ja tarifi atšķiras no tirgus likmēm, kompānijas var griezties tiesā, turklāt starptautiskā arbitrāžā, un panākt sev labvēlīgu rezultātu. Mēs no Latvijas valsts puses varbūt domāsim par pasākumiem šā gāzes tirgus tālākā liberalizācijā, lai apstākļos, ja jau galu galā tarifus diktēs tirgus, arī pakalpojumu piedāvā tirgus un dažādi dalībnieki šajā tirgū vismaz savā starpā ir spiesti sacensties.

— Vai jūs pieļaujat iespēju, ka Latvijas tirgū varētu ienākt jauni gāzes piegādātāji un tas varētu notikt tuvāko divu trīs gadu laikā?

E.Repše: — Par šādu iespēju patlaban tiek domāts, tādu mēs nevaram izslēgt, bet tas būtu rūpīgāk izstrādājams jautājums.

— Vai ir aptuvenas aplēses, cik ilgā laikā varētu notikt šī tirgus liberalizācija?

E.Repše: — Es patlaban nevaru nosaukt precīzus termiņus, bet tas varētu notikt tuvāko gadu laikā.

— Kas tiks prasīts no amatpersonām, kuras atbildīgas par līguma slēgšanu ar uzņēmumu, par kuru tagad valsts maksās šo soda naudu? Tas tika noslēgts 1997. gada aprīlī Andra Šķēles valdības laikā.

E.Repše: — Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brīnumus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildības reāli saukts nav neviens, jo grūti ir pierādīt pat acīm redzamos gadījumos, ka tas ir ticis darīts ļaunprātīgi,

— Bet šeit tā izskatās?

E.Repše: — Arī šajā gadījumā ne, es tā nevaru pārsteidzīgi apgalvot, jo droši vien visi gudrie likumu tulki, izpētot konkrēto situāciju, konstatēs, ka viss ir darīts likuma robežās. Bet par konkrēto “Latvijas gāzes” gadījumu — tur pagaidīsim, kamēr tieslietu ministrs izpētīs lietas materiālus, un tad domāsim par to, vai mēs tur varam celt kādas pretenzijas pret amatpersonām vai ne, vai mums ir kādas pretenzijas pret Latvijas pusi pārstāvošajiem advokātiem vai nav. Katrā ziņā, ja tādas pretenzijas konstatēsim, tad, protams, neklusēsim.

— Latvija arbitrāžas procesā kā argumentu minējusi “Latvijas gāzes” pērn gūtās peļņas apmēru, taču prasītājs spēja pierādīt, ka “Latvijas gāzes” saprātīgajai peļņai bija jābūt lielākai. Vai jums ir skaidrs, ko nozīmē jēdziens “saprātīga peļņa”?

E.Repše: — Nē, tas nekādā veidā nav skaidrs. Starptautiski par saprātīgu peļņu varētu uzskatīt peļņu, kas pārsniedz depozītu noguldījumu procentus bankā, tātad peļņa uz kapitālu 10 procenti un vairāk tiek uzskatīta par pieņemamu un saprātīgu, taču tāda starptautiski juridiski nepārprotama definējuma, kas ir saprātīga peļņa, nav, un līdz ar to katrā gadījumā puses var argumentēt, un acīmredzot šinī gadījumā arbitrāža ir pieņēmusi lēmumu pēc savas šā termina izpratnes. Manuprāt, absurdi ir tas, ka sākotnēji līgumā tika paredzēts šāds nekonkrēts formulējums.

— “Latvijas gāzes” peļņa salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem ir desmit procenti, vidēji tie ir 2,7 procenti, un tagad parādījusies informācija, ka no pagājušā gada peļņas “Latvijas gāze” izmaksā dividendēs 65 procentus.

E.Repše: — Šajā situācijā mani pašu visvairāk interesē, cik stipri šos rādītājus ir izmantojuši mūsu puses advokāti, lai pamatotu, ka patiešām “Latvijas gāzes” peļņa ir bijusi ne tikvien saprātīga, bet pat laba iepriekšējos gados.

— Tad jums ir aizdomas, ka advokāti nav bijuši savu uzdevumu augstumos?

E.Repše: — Mēs katrā ziņā rūpīgi izvērtēsim šādu aizdomu pamatotību.

— Stokholmas tiesā Latvijas šķīrējtiesnesis bija advokāts Ziedonis Ūdris. Latvijas valsts intereses pretprasības sagatavošanā pārstāvēja Zviedrijas advokātu birojs, kas pārstāv Latviju arī arbitrāžas tiesā “Windau” lietā, kopā ar Latvijas advokātu biroju “Grunte un Cers”. Pēc kāda principa valsts izvēlas advokātu birojus, kas pārstāv valsti šādās lietās?

E.Repše: — Tas jums jāprasa Aksenoka kungam, cik es saprotu, tur ir konkurss un tiek izvēlēti biroji, kas spēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti par saprātīgām izmaksām.

— Bet tas ir līdzīgi, kā skatoties būvniecības konkursos — jo mazākas cenas, jo lielākas iespējas piekļūt pie šā valsts pasūtījuma.

E.Repše: — Nē, tur jau ir tas absurds, ka advokāti…

— Kā ir iespējams izvērtēt, ka šis advokātu birojs tiešām varēs piedāvāt vislabāko pakalpojumu?

E.Repše: — Tur ir tiešām jāsalīdzina advokātu kvalitāte, to varētu mērīt ar viņa iepriekš uzvarētajām tiesām un viņa darbību kopumā vairāku gadu garumā un, protams, otros svaru kausos liekot cenu, ko viņš par saviem pakalpojumiem prasa.

— Runājot par austrumu robežas jautājumu, jūs uzskatāt, ka Iekšlietu ministrija ir rīkojusies “gļēvi un neizlēmīgi” valsts austrumu robežas būves pārskatīšanā. Par ko ir šis pārmetums – par pārāk mazu summu samazināšanu būvniecības jautājumā vai par ko citu?

E.Repše: — Ja gandrīz trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas un diezgan stingra lēmuma pieņemšanas valdībā par to, ka šie līgumi nav Latvijas valstij pieņemami un izdevīgi, mēs tagad atgriežamies tikai pie lēmuma projekta, ka turpināt sarunas ar šo līgumu slēdzējām firmām, tad jāsaka, ka to nekādi nevar nosaukt par enerģisku un ātru jautājumu risināšanu. Ir pagājuši trīs mēneši, mums nav konkrētu priekšlikumu, mums nav konkrētas Iekšlietu ministrijas pozīcijas, ir tikai tāda diezgan gļēva mētāšanās — nu tad laužam līgumu un maksājam sodu — vai – nu tad turpinām sarunas, tad tas nav pieņemami. Piedevām— kā var būt tāda situācija, ka valsts izlemj līgumus lauzt, pasūtītāji – Iekšlietu ministrija — izsūta firmām vēstules ar lūgumu pārtraukt būvdarbus un vakar uz manu jautājumu, vai ir izdevies nodrošināt būvdarbu apturēšanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs pasaka – nē. Tātad darbi turpinās par nenormāli augstiem izcenojumiem, firmas dara pilnīgi netraucēti to, ko tās ir iecerējušas, un, protams, rēķinu par to piestādīs Latvijas valstij.

— Tātad ko jūs nākamajā nedēļā vēlaties sagaidīt?

E.Repše: — Es vēlos sagaidīt aktīvu un konstruktīvu pozīciju, es vēlos, lai ministrija, kuras uzdevums bija šo jautājumu risināt, nāk valdībā ar kādiem konkrētiem priekšlikumiem, kas būtu saistāmi gan ar līguma teksta grozījumiem, kas mums ir jāpanāk kā minimums, un, protams, arī attiecīgiem cenu samazinājumiem.

— Kopš 1.aprīļa šis samazinājums ir 1 miljons 183 tūkstoši. Jūs uzskatāt, ka tas ir pārāk zems?

E.Repše: — Tur jau tā lieta, ka pirmām kārtām nav nekādas mērauklas, ar ko šo salīdzināt. Ir baumas, ka tā esot daļa no summas, kas bija paredzēta neparedzētiem izdevumiem, kas ir samazināta.

— Kas tās par baumām?

E.Repše: — Es vienkārši palūdzu, lai painteresējas, kādā veidā šīs summas ir radušās, un izrādās, ka lielākā daļa no tām ir samazināti neparedzētie izdevumi. Bet pats galvenais ir tas, ka mums nav neatkarīga izvērtējuma par to, cik šie objekti varētu maksāt, proti, mums nav savas pozīcijas, ka būvējam objektu tādā un tādā adresē, vidējās cenas par tāda veida objekta būvdarbiem ir tādas un tādas, līdz ar to mēs saprātīgi varam sagaidīt, ka valstij tas varētu izmaksāt tik un tik miljonus. Šādas ekspertīzes nav, līdz ar to mēs šobrīd nezinām, vai tas miljons, kas patlaban tiek piedāvāts uz multimiljonu kontraktiem, ir saprātīgs samazinājums vai tās ir uzskatāmas par druskām, kas tiek atmestas, teiksim, uzmācīgiem birokrātiem, lai tomēr varētu mierīgi turpināt iesāktos būvdarbus.

— Par baumām par neparedzētajiem izdevumiem — tā bija iniciatīva no amatpersonu vai no uzņēmēju puses?

E.Repše: — Es nezinu, kā tās sarunas ir risinājušās, toreiz līgumi tika slēgti ļoti dīvainā kārtā. Kā jūs atceraties, pat Iekšlietu ministrijas puslīdz atbildīgas amatpersonas tiem līgumiem it kā nestāvēja ne tuvu, tos parakstīja kādi tehniskie darbinieki, kuriem nebija nekādu pilnvaru, un tai pašā laikā ministrs neko nezināja, tas bija iepriekšējās valdības laikā.

— Bet jūs teicāt, ka baumas liecina par to, ka tā ir neparedzētiem izdevumiem paredzēta summa.

E.Repše: — Es runāju par to, ko patlaban piedāvā samazināt. Normāli būtu sagaidīt, ka kāds kompetents ar būvlietām saistīts cilvēks izvērtētu un patiešām pateiktu: lūk, šie līguma punkti ir jāgroza tā, lai tie mazlietiņ vairāk aizstāvētu arī valsts intereses attiecībā uz darbu kvalitāti, darbu pabeigšanas termiņiem un tamlīdzīgi. Šie izcenojumi ir jāgroza, jo tie ir par augstiem, šeit valsts var atteikties varbūt no kāda specifiska materiāla izmantošanas, un tā tālāk. Es šādu aktīvu un konstruktīvu pozīciju nemanu, un ir pagājuši jau trīs mēneši, tā nevar organizēt lietas, kur valstij būs jāmaksā daudzi miljoni latu.

— Par kādu summu būtu jābūt samazinājumam, lai Iekšlietu ministrijas amatpersonas nebūtu “gļēvas un neizlēmīgas”?

E.Repše: — Es jau jums skaidroju, ka būtu jābūt vērtējumam par to, cik šie darbi varētu izmaksāt.

— “Pamazām no ministriem ir jāsāk prasīt rezultātus, un, ja kāds tos nespēs nodrošināt un netiks galā ar to, ko no viņa sagaida, pieļauju izmaiņas ministru sastāvā” – to jūs teicāt šīsdienas laikrakstam “Diena”. Neoficiāli izskanējuši arī divi uzvārdi — Valdis Dombrovskis un Māris Gulbis. Vai jums ir konkrēti pārmetumi viņiem?

E.Repše: — Beidziet spekulēt ar pašu radītām un tiražētām baumām. Ko nozīmē – neoficiāli izskanējuši uzvārdi? Neoficiāli var izskanēt arī četri citi vai seši citi uzvārdi, un arī vakar man nebija ne mazākā nolūka nākt ar šādiem paziņojumiem klajā. Man tika jautāts, vai teorētiski ir iespējamas izmaiņas Ministru kabineta sastāvā, un es atbildēju, ka jā, teorētiski tas nav izslēgts, ja ministri netiks galā ar saviem uzdevumiem, tad viņiem būs jāiet. Šī ir ābeces patiesība, kas pastāv Latvijas valstī kopš Satversmes sapulces sēdes, kurā tika pieņemta Latvijas Satversme. Tur nekas nav mainījies, un šobrīd ir pārsteidzīgi to uzlūkot kā pieteikumu konkrētu ministru nomaiņai.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā