Par valsts drošību un augšupeju

Saeimas deputāts Vilis Krištopans:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vai jums pēc tik daudziem gadiem politikā vēl ir interesanti sēdēt Saeimā?

Kas tur interesants? Pirms desmit gadiem gan man tas viss likās interesanti, vajadzīgi, atbildīgi. Toreiz bija arī citi ideāli. Bija 1993. gads. Pirmā Saeima pēc neatkarības atjaunošanas. Svinīgi Ulmani ievēlēja. Bija krievu armija jāizved. Visi likumi bija jāuzraksta par jaunu. Atceros pirmo Saeimas sēdi, kad Satversmi atjaunoja pilnā apjomā. Tie bija vēsturiski notikumi. Tagad šeit ir parlamentārās birokrātijas rutīna. Tiklīdz pieliksim pēdējo punktu un de iure iestāsimies ES un NATO, kur de facto mēs jau esam, Saeima paliks politisko birokrātu darbavieta. Es tāds neesmu, tāpēc nezinu, ko nākamgad šeit darīšu, kad būsim NATO un ES.

Kas tad mainīsies no jūsu viedokļa?

Būs padarīts tas, ko es pēdējos desmit gadus darīju, kam biju klāt. Esmu strādājis piecās valdībās, vienu valdību esmu vadījis. Kāpēc es šeit sēžu? Ir jaunie laiki, un es tos atbalstu, lai viņi parāda, ko spēj, ko ne.

Ar ko “Jaunais laiks” atšķiras no “Latvijas ceļa” savulaik?

“Jaunais laiks” ir kā “Latvijas ceļš” pirms desmit gadiem. Ideālu un enerģijas pilni. Domā, ka viss būs savādāk nekā iepriekš. Nu, ja būs - tad OK. Uzticības kredīts jaunajiem laikiem ir izsniegts, vai viņi to nodzers vai liks lietā, laiks rādīs.

Kādas ir “Latvijas ceļa” izredzes?

To varētu uztvert kā joku, ko tagad teikšu. Kristiāna Lībane jau parādīja ceļu, kur jādodas. Un Naglis ir tāds kā direktors ar pieredzi, kurš ir sagatavojis ne vienu vien uzņēmumu nodošanai viena īpašnieka rokās.

Tautas partijai?

Ja man atkal būs bijusi taisnība, varēsiet saukt mani par politisko pareģi.

Kāpēc ne “Jaunajam laikam”?

“Latvijas ceļā” vairāk domubiedru ir Tautas partijai. Es to nesaku kaut kā ļauni, es to saku kā politiskais observers, tāds vērotājs no malas. Es labāk būšu Saeimā politiskais komentētājs.

Jums būtu daudz ko komentēt?

Reizi mēnesī kaut ko asāku pateikt.

Jūs pozitīvi atsaucāties par “Jaunā laika” optimisma rezervēm, bet kas jums nepatīk šajā valdībā, varbūt rada bažas?

Man rada bažas tas, vai “Jaunais laiks”, esot pie varas, varēs noturēties savu augsto ideālu līmenī. Viņi to latiņu ir pacēluši ļoti augstu, cik viņi ir labi un godīgi - nekad neviens neko. Ja viņi to latiņu noturēs, viņi būs uzvarētāji. Bet ja pie uzvalka sāks pielipt pa dubļu piciņai, viņi var slikti beigt. Pirmās pazīmes ir. Krājbankas privatizācija, piemēram.

Vai tad Krājbankas privatizācija nebija pietiekami caurspīdīga? Vai tur viss nav pietiekami skaidrs?

Uz Krājbankas privatizāciju var paskatīties dažādi. Es uz to skatos kā bijušais Vācijas-Latvijas bankas dibinātājs. Mēs arī pārdevām banku. Man nevar iestāstīt, ka Krājbankas valsts daļu pārdošana bija valstij izdevīga. Ja man piederētu šie 25 procenti, es tās daļas būtu pārdevis trīs reizes dārgāk. Cik tā ir ļaunprātība, cik muļķība, kā lai es to zinu?

Kā vērtējat to, ka Krājbankas valsts akciju daļa tika pārdota ofšoram?

Tas ir skaidrs, ka šis ofšors ir saistīts ar esošajiem Krājbankas īpašniekiem. Par to man nav ne mazāko šaubu. Pēc kāda laika tas atklāsies - agri vai vēlu, tādā vai citādā formā. Es te neuzstājos kā valdības kritizētājs, es to tikai ar nožēlu esmu spiests konstatēt, patīk tas kādam vai nepatīk. Kamēr es esmu vēlēts deputāts, esmu atbildīgs vēlētāju priekšā. Lai Krājbankas akcionāri saviem vēlētājiem stāsta ko citu.

Jūsu pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība iebilda pret KNAB pakļaušanu premjeram, radot satraukumu valdošajā koalīcijā.

Tā ir greiza juridiska konstrukcija. Nu diez vai varam autobraucējam pakļaut ceļu policistu, kurš kontrolē, vai autobraucējs nepārkāpj satiksmes noteikumus. KNAB pārbauda visus valdības locekļus. Arī premjeru. Piekrītu Lagzdiņam, kas saka, ja jau KNAB ir vajadzīga stingrāka pārraudzība, tad lai tā ir parlamentāra. Tāpat kā manis vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija kontrolē SAB. Viss tiek kontrolēts, arī telefona sarunu noklausīšanās. Man vienmēr ir tiesības aiziet pie Kažociņa un paprasīt - rādi šurp sarakstu, ko jūs patlaban noklausāties!

Nav ļoti garš tas noklausīšanās saraksts?

Nav garš, nē. Kārtīgiem cilvēkiem nav jābaidās.

Nesen saņēmām tādu lasītāja vēstuli, kurā pilsonis izsaka satraukumu, ka desmit neatkarības gados vēl nav noķerts neviens ārvalstu spiegs.

Mūsu uzdevums ir izskaitļot pēc iespējas plašāku personu loku, kuri var būt vai ir saistīti ar ārvalstu izlūkdienestiem. Mūsu uzdevums nav ķert viņus un likt cietumā. Teorētiski tas būtu ļoti labi. Bet jūs zināt, kā tas ir, kad no valsts X izraida valsts Y diplomātus. Tad valsts Y ņem un izraida divreiz vairāk diplomātu. Tas ir valdību jautājums, vai ir vai nav vajadzīgs saasināt attiecības starp valstīm.

Kas pašlaik ir lielākais drauds mūsu nacionālajai drošībai?

Mums nav tāda liela drauda.

Cik lieli ir terorisma draudi Latvijā? Vai ir iespējams, ka teroristi Latviju izvēlētos par atriebības objektu, lai parādītu, ka tiek sodīta katra - arī maza - valsts par atbalstu ASV?

Iespējams ir viss. Bet mums nav ziņu, ka tiek gatavoti atriebības akti Latvijai kā valstij. Cita lieta, ka ir nepieciešams papildu finansējums SAB, lai mēs būtu vairāk gatavi iespējamiem uzbrukumiem ASV pilsoņiem Latvijas teritorijā. Jo tie, kas ir Amerikas ienaidnieki, vienmēr meklēs vietu, kur amerikāņi jūtas komfortabli un neapdraudēti. Latvija pati ir pārāk maza, lai mums kāds par kaut ko atriebtos.

Kas mainīsies tajā dienā, kad Latvija iestāsies ES?

Vienā dienā jau nekas nemainīsies. No biznesmeņa viedokļa ES būs tikai ieguvums. Arī no iedzīvotāju viedokļa, jo būs lielākas algas. Būs lielāka kustības brīvība. Lai gan ne uzreiz, jo mēs nebūsim Šengenas līgumā. Daudzi cilvēki to neapzinās, ka joprojām būs robeža starp Lietuvu un Igauniju. Tā varēs pazust 2006. gadā, ne agrāk. Mūs joprojām kontrolēs Frankfurtes lidostā. Un Rīgas lidostā joprojām būs kontrole lidmašīnām, kas ielido no Eiropas Savienības. Bet tā nevajadzētu būt. Reisu Frankfurte-Rīga Eiropas Savienībā nevajadzētu kontrolēt.

Vai Latvijā gaidāma ekonomiskā augšupeja?

Noteikti. Viennozīmīgi valsts ekonomiskā augšupeja būs jūtama. Latvijā sāks ienākt vairāk naudas. ES darbojas savienoto trauku princips. Mums līmenis ir zemāks, kā ES caurmērā, tāpēc līdzekļi plūdīs pie mums.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc S. Toča intervijas “Būs ekonomiska augšupeja”