• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Briseles respektu pret suverenitāti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2003., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par d'Estēna konstitūcijas trūkumiem

Vēl šajā numurā

01.07.2003., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Briseles respektu pret suverenitāti

Jaunās Eiropas konstitūcijas projekts būtiski nemaina pašreizējo kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Arī Latvijas pārstāvji uzskata, ka jaunā konstitūcija neprasīs deleģēt Briselei vairāk nacionālās varas un lemšanas tiesību kā tagad.

«Ārēji nekas sevišķi citādi neizskatīsies, Latvijai nebūs jādeleģē vairāk tiešās varas, bet nākotnes tendence ir saskaņot arvien vairāk jomu, padarot ES konkurētspējīgāku,» saka Latvijas pārstāvis Konventā Rihards Pīks. Projekts paredz iespēju nākotnē lielākas pilnvaras ES piešķirt fiskālajā, kā arī aizsardzības un ārlietu politikā - ar nosacījumu, ka to vienbalsīgi atbalsta visas ES valstis. Jaunums būtu Eiropas prokurors, kurš varētu izmeklēt vai nu nelietderīgu šķiešanos ar ES naudu, vai smagus noziegumus, kas skar vairāk nekā vienu valsti, bet pagaidām vienbalsīga atbalsta tam Konventā nav. Tieši vairāku valstu iebildes pret kopējiem ES nodokļiem vai lielāku ietekmi uz nacionālo ārpolitiku likušas Konventa vadītājiem samierināties ar domu, ka valstis nav gatavas Eiropai nodot jaunas kompetences. Tomēr, lai secinātu, kas mainīsies ES un dalībvalstu varas sadalījumā, jāgaida starpvaldību konferences rezultāti, jo galīgos lēmumus pieņems valstu un valdību vadītāji.

Atšķirībā no esošās sistēmas, kur ES un nacionālo valstu kompetenču sadalījums bija visai neskaidri definēts un izkaisīts pa dažādiem līgumiem, tādēļ bieži radīja domstarpības un pieļāva dažādas interpretācijas, konstitucionālā līguma projekta pirmajā daļā visas ES politikas jomas ir skaidri uzskaitītas. Norādīts, ka «ES rīkojas tikai tajās jomās, kurās dalībvalstis to ir pilnvarojušas šajā konstitūcijā». Ekskluzīvās ES lemšanas jomas ir konkurences politika, monetārā politika eirozonā, ES tirdzniecības politika, muitas savienība, zivju resursu saglabāšana kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros, taču, kā uzsver eksperti, visas šīs jomas īpašā ES kompetencē (valstis var pieņemt savus likumus tikai tik tālu, cik to ļauj ES līgumi) bija arī līdz šim.

Nozarēs, kur ES un valstu kompetences dalās, Eiropas institūcijas var piedāvāt kopīgus risinājumus tikai tad, ja sadarbība ES līmenī varētu atrisināt problēmas, ko nevar atrisināt valsts vienatnē. Par to tiesības lemt ir nacionālajiem parlamentiem. Ekonomikas un nodarbinātības politikā, ārpolitikā un drošības politikā ES ir tiesības tikai koordinēt dalībvalstu politiku. Par spīti eirozonas valstu problēmām ar budžeta disciplīnu un arvien aktīvākām runām par nepieciešamību īstenot reālu Eiropas ārpolitiku, dalībvalstis nav piekritušas to nodot tikai ES. «Ārlietās būtu jāsaglabā lēmumu pieņemšana pēc vienprātības principa, jo tad, ja to darītu kvalificētais vairākums, tas varētu būt bīstami mazām valstīm, kaut vai mums attiecībās ar Krieviju,» teica Latvijas pārstāvis Konventā Guntars Krasts.

Gan R. Pīks, gan G. Krasts uzsver - svarīgi ir redzēt galīgo vienošanos par to, kurās jomās lēmumus varēs pieņemt ar kvalificētā vairākuma principu, jo to skaits palielināsies. Par to Konvents vēl nav vienojies. Lai gan galvenie lēmēji arvien būs valdību vadītāji, paredzēta arī lielāka parlamentu loma - katrs likumdošanas akts tā sagatavošanas laikā jānosūta visiem nacionālajiem parlamentiem, kam būs tiesības sešas nedēļas protestēt un prasīt labojumus.

Parlamentārieši nosauc vairākas nozares, kurās Latvijai vajadzētu paturēt tiesības lemt pašai - kultūra, izglītība, identitāte. Tajās Eiropas Savienība arī negrasās iejaukties. Latvijai arī vajadzētu saglabāt tiesības veidot savu aizsardzības un ārlietu politiku, un paturēt noteicošo vārdu par valsts nodokļu sistēmu.

Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants: “Man nav uz galda analīzes par projektu, jo mēs visi gaidām galadokumentu, ko Konvents nodos ES padomei, tāpēc komentēt ir grūti. Man šķiet, ka tam nevajadzētu pieiet dogmatiski, bet gan pragmatiski. Nedomāju, ka jābaidās no federālas pieejas - mūsu interesēs ir, lai paplašinātā ES būtu rīcībspējīga. Tāds būtu pragmatisks piegājiens, nevis punktu pelnīšana zem pārprasta nacionālā karoga. Solis uz priekšu ir sperts, jo kopienas metodi izmanto vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem līgumiem. Ir dažas jomas, kur Latvijai vajadzētu mēģināt pēc iespējas mazāku regulēšanu ES līmenī, piemēram, nodokļu politikā, lai Latvija varētu izmantot savas priekšrocības. Ir citi jautājumi, kur kvalificētā vairākuma lemšana būtu lietderīga, jo sekmētu koalīciju veidošanos par noteiktām lietām.”

LU asociētā profesore Žaneta Ozoliņa: “Tādā variantā, kā konstitūcijas projekts izskatās patlaban, tas varas sadalījumu, skatoties no Latvijas viedokļa, neietekmē, jo saglabājas līdzsvars starp dalībvalstu un kopējās lemšanas tiesībām. Taču noteikti jāņem vērā, ka tas ir tikai projekts un īstās diskusijas būs starpvaldību konferencē. Tur varēs redzēt reālās tendences. Jāuzsver, ka valsts deleģē ES institūcijām tikai tās funkcijas, kuras tā pati nolemj. Ir grūti viennozīmīgi teikt, kurās jomās Latvijai jāsaglabā tiesības ekskluzīvi lemt pašai, jo šodien ES praktiski nav tādu politiku, kuras ir tikai dalībvalsts vai vienīgi ES kompetencē, tāpēc ir jautājums par dažādo interešu samērošanu. Dažās jomās mēs gribam būt lielāki eiropieši nekā viņi paši, piemēram, prasībās veterinārajā jomā.”

“DIENA”; pēc K. Plamšes un S. Jembergas raksta “Brisele nedomā mazināt valstu varu”

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!