Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja:

Tiekoties ar Luksemburgas vicepremjerministri

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti vakar, 30. jūnijā, tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas integrāciju ES.

Sarunas sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pauda viedokli, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Luksemburgu vērtējamas kā ļoti labas, un pateicās Luksemburgas vicepremjerministrei par viesmīlīgo uzņemšanu darba vizītes laikā šā gada maijā. Abas puses bija vienisprātis, ka tikšanās ar Luksemburgas parlamenta vicespīkeru N.Bentendorfu un parlamenta Ārlietu komisijas vadītāju P.Helmingeru, kas notika šīs vizītes laikā, sekmējušas parlamentāro kontaktu padziļināšanu.

Luksemburgas vicepremjerministre savukārt informēja, ka vistuvākajā laikā Luksemburgas parlaments spriedīs par ES un NATO pievienošanās līgumu ratifikāciju, un I.Vaidere pauda cerību, ka šis process noritēs raiti un sekmīgi.

Tikšanās laikā pārrunāta arī ES konventa darbība. I.Vaidere uzsvēra, ka Eiropas Savienības konstitucionālā līguma projekts ir labs pamats gaidāmās starpvaldību konferences sākšanai, kurā arī jaunajām dalībvalstīm vajadzētu piedalīties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. “Konventa darba rezultāti ir līdzsvaroti; ievērotas dažādas intereses, demokrātijas un atklātības principi,” teica I.Vaidere. Tomēr viņa norādīja, ka Latvija dod priekšroku Nicas līguma nosacījumiem komisāru nozīmēšanai (katrai valstij pa vienam komisāram līdz 27 valstu skaitam, pēc tam – rotācija), bet ES konventa panāktā vienošanās var tikt pārskatīta starpvaldību konferencē. Runājot par ES ārlietu ministra posteņa izveidi, I.Vaidere akcentēja, ka viņa darbības pamatmērķim vajadzētu būt Eiropas Savienības ārpolitikas efektivitātes palielināšanai, kas balstīta uz miera, drošības un demokrātijas pamatiem.

Sarunas noslēgumā puses pārrunāja mazas valsts pastāvēšanas nosacījumus Eiropas Savienībā. L.Polfere norādīja uz ieguvumiem, kas panākti pēc Luksemburgas iestāšanas ES, – luksemburgiešu valodas un suverenitātes nostiprināšana, politiskās un ekonomiskās attīstības veicināšana, kā arī drošības garantijas. “Ekonomiskās sviras ir instruments, lai sasniegtu ES politiskos mērķus, un šobrīd nav svarīgāka mērķa par miera saglabāšanu Eiropā,” teica Luksemburgas vicepremjerministre.

Puses bija vienisprātis par sadarbības veicināšanas nepieciešamību tieši mazo valstu vidū, jo tās saista līdzīgas intereses; efektīvi varētu būt kontakti triju Baltijas valstu un Beniluksa valstu starpā.

Tiekoties ar Lietuvas vēstnieku Latvijā

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere vakar, 30. jūnijā, tikās arī ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Petru Vaitiekūnu.

Tikšanās ietvaros pārrunāti vairāki ar Latvijas un Lietuvas sadarbības un Baltijas valstu sadarbības veicināšanu saistīti jautājumi.

I.Vaidere uzklausīja vēstnieka sniegto informāciju par Lietuvas iniciatīvu aktivizēt sadarbību moderno tehnoloģiju attīstības nozarē, organizējot Baltijas valstu ekspertu forumu, kura laikā varētu izvērtēt sadarbības perspektīvas. Komisijas priekšsēdētāja izrādīja lielu interesi par šādu ideju, uzsverot, ka daudzi ar moderno tehnoloģiju attīstību saistīti jautājumi vēl jāsakārto, kā piemēru minot elektroniskās informācijas izplatīšanas noteikumus.

Tikšanās laikā vēstnieks iesniedza I.Vaiderei Lietuvas kolēģa Gedimina Kirkila vēstuli, kurā viņš lūdz veicināt Latvijas un Lietuvas robežlīguma ratifikācijas procesu. I.Vaidere, izsakot patiesu ieinteresētību ātrā līguma ratifikācijā, norādīja, ka šobrīd šo jautājumu atkārtoti izskata valdība. Viņa arī informēja, ka, 1999.gadā valdībai lemjot par šo līgumu, vienlaikus tika akceptēts, ka līdz līguma ratifikācijai tiks noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Šāda lēmuma pamatā bija sabiedrības dažādie viedokļi par robežlīgumu, tomēr, ņemot vērā labvēlīgo divpusējo attiecību gaisotni starp Latviju un Lietuvu, valdība izšķīrās par atbalstu šādam līgumprojektam.

Tomēr I.Vaidere ar nožēlu atzina, ka līguma izstrāde par ekonomisko sadarbību nevirzās vēlamajos tempos, un uzsvēra, ka veiksmīga šā jautājuma risināšana dotu deputātiem papildu pārliecību atbalstīt robežlīguma ratifikāciju, neradot šaubas par tā izdevīgumu arī sabiedrībā.

Sarunā I.Vaidere atgādināja par uzņēmuma “Rīgas piensaimnieks” lietas izskatīšanas gaitu saistībā ar tā produktu “Kārums” un interesējās par tās rezultātiem. Vēstnieks apsolīja to darīt zināmu Ārlietu komisijas priekšsēdētājai, tiklīdz šajā lietā būs kāda konkrēta informācija

Puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Lietuvu pastāv labas un veiksmīgas kaimiņattiecības un nelielas neskaidrības to vidū nespēj būtiski ietekmēt attiecību attīstību.

Saeimas preses dienests