Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 26.jūnija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par atliktajām piegādēm”.

Latvijas Republikas Mobilizācijas koncepcijā (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 31.jūlijā) noteikts: “Lai izvairītos no noliktavu pārpildīšanas ar dažādu mobilizācijas īstenošanai nepieciešamo produkciju, atliktās piegādes uz valsts apdraudējuma situācijām jau iepriekš ir jāplāno.”

Mobilizācijas īstenošanai nepieciešamo produkciju atliktās piegādes tiek īstenotas tikai valsts apdraudējuma situācijās un dod iespēju: ekonomēt valsts budžeta līdzekļus; neveidot valstī lielas materiālās rezerves (visiem dzīves gadījumiem), kuru izveidei, uzturēšanai un atjaunošanai ir nepieciešama ne tikai ievērojamu finanšu resursu, bet arī ievērojama darba spēka resursu iesaistīšana.

Atlikto piegāžu sistēma pašreizējā drošības situācijā Eiropā, kad nav tieša militāra apdraudējuma un, iespējams, būs pietiekami ilgstošs apdraudējuma eskalācijas laika posms, valstij ir iespējams sarūpēt nepieciešamos materiālus, aktivizējot atlikto piegāžu sistēmu apdraudējuma eskalācijas laikā.

Noteikumu projekts paredz noteikt: materiālo resursu veidus atlikto piegāžu vajadzībām; materiālo resursu apjoma noteikšanu atlikto piegāžu vajadzībām; atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību; ar atlikto piegāžu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu apjoma noteikšanas un atlīdzības izmaksas kārtību; kārtību, kādā tiek nodrošināta atlikto piegāžu likumība un informācijas aizsardzība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Satiksmes, Veselības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.jūlijam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Konkurences padome atļauj Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā aizliegtās vienošanās”.

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa aizliedz vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Likuma 11.panta otrā daļa paredz nosacījumus, kuriem pastāvot Konkurences padome var pieņemt lēmumu par 11.panta pirmajā daļā aizliegto vienošanos atļaušanu. Konkurences likuma 11. panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā Konkurences padome atļauj 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās.

Noteikumu projekts noteiks: kārtību, kādā tirgus dalībnieks iesniedz paziņojumu par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā aizliegto vienošanos Konkurences padomes atļaujas saņemšanai; kārtību, kādā Konkurences padome izskata paziņojumu un pieņem lēmumu par paziņoto vienošanos.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grāmatvedības padomes nolikums”.

2003.gada 15.maijā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 15.1 pantu, kura otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi, savukārt 15.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Pamatojoties uz 15.2 panta pirmo daļu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grāmatvedības padomes nolikums”.

Projektā ir ietvertas Grāmatvedības padomes galvenās funkcijas, kas saistītas ar Latvijas grāmatvedības standartu vai to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu, saskaņošanu un skaidrojumu sniegšanu, kā arī grāmatvedības jomā izstrādāto normatīvo aktu projektu vai spēkā esošo grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu izskatīšanu un priekšlikumu sniegšanu to pilnveidošanai.

Lai nodrošinātu šo funkciju izpildi, projektā ir noteikti Grāmatvedības padomes uzdevumi un tiesības, padomes locekļu pienākumi un tiesības, kā arī padomes sēžu norises un lēmumu pieņemšanas kārtība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kontrolē, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.jūlijam.

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pants nosaka atbildību par blakustiesību objektu nelikumīgu tirdzniecību un 204.4 – par filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpumiem. Abi šie panti ir savstarpēji saistīti. Blakustiesību objekta – audiovizuāla darba – izplatīšanas (izrādīšanas, tirdzniecības vai nomas) likumību apliecina šādi dokumenti: izplatīšanas vietas reģistrācijas apliecība; filmas reģistrācijas apliecība, kura apliecina konkrētās filmas kopiju izmantošanas tiesības Latvijas teritorijā un kurā norādīti atļautie izplatīšanas veidi, nesēji, kopiju (eksemplāru) skaits, izplatīšanas tiesību termiņš, citas izņēmuma tiesības un ierobežojumi, kā arī minēto tiesību īpašnieks Latvijā.

Minētajiem dokumentiem jābūt pie katra izplatītāja. Turklāt uz katras kinolentes kopijas kārbas, videokasetes vai videodiska jābūt filmas reģistrācijas apliecības numuram, kā arī reģistrācijas apliecības saņēmēja (vairumtirgotāja) firmas nosaukumam, adresei un telefona numuram. Tātad sākotnējā informācija, kas nepieciešama administratīvā protokola sastādīšanai, policijas darbiniekam ir viegli pieejama.

Saskaņā ar Likumu par policiju izziņas darbības un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanu veic policija, bet izņemto objektu blakustiesību piederības ekspertīzi veic Filmu reģistrs.

Ņemot vērā, ka likumos noteikto personu loks, kam ir tiesības sastādīt administratīvos protokolus, ir pietiekams likuma un noteikumu prasību izpildei, Kultūras ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz 204.4 pantā noteikt, ka par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem administratīvos protokolus sastāda policija, kas saskan ar pašreizējo praksi, tādējādi tiks novērsta pretruna starp likumu un tā pielietošanas praksi. Skaidrāk tiks nodalīta institūciju atbildība.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumos Nr.41 “Zāļu reklamēšanas kārtība””.

Noteikumu projekta mērķis ir novērst iespēju skaidrot atsevišķas noteikumu normas neatbilstoši to būtībai. Šajā nolūkā tiek precizēts jēdziens “zāļu reklāma”, nosakot, ka tā ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt zāļu izrakstīšanu, piegādi, pārdošanu vai lietošanu.

Tiek paredzēts, ka, reklamējot internetā zāles, kuru reklamēšana sabiedrībai saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu ir aizliegta, reklāmas devējs un reklāmas izplatītājs nodrošina, lai informācija būtu pieejama tikai speciālistiem.

Tiek noteiktas speciālistu tiesības un pienākumi saskarsmē ar reklāmas izplatītāju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

2002.gada 25.aprīlī pieņemts likums “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”, kurā pārejas noteikumi paredz izdarīt grozījumus katras kultūraugu grupas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.

Atbilstoši spēkā esošajiem Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem: netiek noteiktas sēklaudzēšanas prasības siltumnīcās audzējamiem kultūraugiem; ja šķirne ir ģenētiski modificēta, etiķetē tas nav jānorāda; noteikta lieluma paraugs sēklu kvalitātes noteikšanai jānoņem neatkarīgi no tirdzniecībā esošā sēklu daudzuma. Tas rada grūtības sēklu tirdzniecībā ar tām šķirņu sēklām, kuru pieprasījums tirgū ir neliels. Sēklu tirdzniecības vietā par katru tirdzniecībā esošu sēklu partiju jābūt sēklu sertifikāta kopijai. Ņemot vērā dārzeņu sugu lielo daudzveidību un to, ka vairums dārzeņu sēklu tiek tirgotas sīkpaciņās pēdējam sēklu lietotājam, tas rada sarežģījumus sēklu tirdzniecībā; nav norādīts ar dārzeņu sēklu sertifikāciju, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrāciju saistīto dokumentu saturs.

Noteikumu projekts paredz noteikt: prasības dārzeņu sēklu audzēšanai; papildus spēkā esošajiem Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem tiek noteiktas prasības dārzeņu sēklu audzēšanai siltumnīcās; sēklaudzēšanas lauku apskates veikšanas kārtību un sēklu kvalitātes novērtēšanas kārtību, kā arī prasības sēklu saiņošanai un etiķetēšanai. Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, tas jānorāda etiķetē; nosacījumus sēklu tirdzniecībā, ja tirdzniecībā ir neliels daudzums sēklu un noteikta lieluma paraugu dīgtspējas noteikšanai noņemt nav iespējams, tirdzniecības vietā sēklas novieto atsevišķi ar norādi par iespējamo pazemināto dīgtspēju. Dārzeņu sēklu tirdzniecības vietā sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu kopijas var aizstāt ar sēklu vairumtirgotāja izsniegtu sarakstu ar informāciju par sēklu daudzumu, šķirni un tās kvalitatīvajiem rādītājiem. Noteikta sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtība, kā arī ar sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību saistītie nepieciešamie dokumenti. Noteikumu projektā tiek norādīts ar dārzeņu sēklu sertifikāciju, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrāciju saistīto dokumentu saturs, kā arī sēklas sertifikāta un pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas”.

Noteikumu projektā ir noteikti nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju kā nacionālā dabas resursa noteikšanas kritēriji. Noteikti nacionālas nozīmes polderi un nacionālas nozīmes lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un lauksaimniecības izglītības centru teritorijas.

Šie noteikumi būs tiesisks pamats nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanai rajonu teritoriju plānojumos un attēlošanai plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, nacionālas nozīmes dabas resursu aizsardzībai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Vides, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks