Dziesma mūs vieno, dziedot vienā balsī un vienā elpā

No 29.jūnija līdz 6.jūlijam Rīgā notiek XXIII vispārējie latviešu Dziesmu svētki

	Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Ar Dziesmu svētku karoga gājienu no Rīgas Latviešu biedrības nama gar Brīvības pieminekli (attēlā pa labi) uz Doma laukumu un svinīgo atklāšanas ceremoniju Doma laukumā, kurā piedalījās Dziesmu svētku goda virsdiriģenti Imants Kokars, Ausma Derkēvica (augšējā attēlā), Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše (apakšējā attēlā), kā arī citi Dziesmu svētku virsvadītāji, valsts amatpersonas un plaša ļaužu sabiedrība svētdien, 29.jūnijā, tika atklāti XXIII vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Svētku diriģenti! Svētku rīkotāji, dalībnieki! Dārgie svētku viesi! Latvieši!

23. vispārējie latviešu Dziesmu svētki ir sākušies, un viņi ir sanākuši no visām debespusēm savos goda tērpos ar saviem instrumentiem, ar savām balsīm un ar savu sirdi. Nu jau gadu gadus viņi ir īpaši gatavojušies šiem svētkiem. Sanākuši, sadziedājušies, trenējušies, dejojuši, pūlējušies un svīduši gluži tāpat kā viņu senči pirms 130 gadiem, kad sanāca pirmie vispārējie Dziesmu svētki un kad latvieši no trim Latvijas novadiem nesa šo karogu, kas mums stāv aiz muguras. Un sanāca kopā un dziedāja vienu dziesmu, un saprata, ka ir viena tauta. Saprata, ka ir viena tauta, kurai ir jākļūst par nāciju, un ka šī tauta ir pietiekami savdabīga, pietiekami spēcīga un pietiekami gribas pilna, lai tā veidotu savu nākotni tādu, kādu tā gribētu redzēt, ne tikai tādu, kādu tā no pagātnes mantojusi.

Toreiz radās pirmie dīgļi domai par Latvijas valsti, bet tas bija ļoti tāls sapnis, un bija ilgiem gadiem jāpaiet, līdz tas piepildītos. Pēc tam, kad valsts bija izveidota, tā atkal mums izslīdēja no rokām, bet dziesma palika, un palika Dziesmu svētki, palika tas spēks, kas Dziesmu svētkos atraisās, kas palīdz mums izdzīvot, kas palīdz mums elpot, kas palīdz mums atrast savus dvēseles avotus un savu garīgo spēku.

Mēs esam nākuši kopā nez kuro reizi, ja skaita kopā arī visas tās reizes, kad tālās trimdas zemēs pulcējās latvieši ar latviešu dziesmu uz lūpām. Un, tikai kopā sanākuši, mēs saprotam, cik liels var būt mūsu spēks un cik dziļš ir mūsu tautas mantojuma skaistums. Dziesma nāk no mūsu senčiem kā mantojums, dziesma mūs vieno, dziedot vienā balsī un vienā elpā.

Lai dziesma mūs vieno, arī ceļot mūsu valsti, savu nākotni ceļot! Lai dziesma mūs vieno, mēģinot vienam otru izprast un atbalstīt, un mīlēt! Lai dziesma mums palīdz atklāt mīlestību uz savu tautu un savu valsti! Lai skan dziesma, lai atraisās skaistums, un lai visiem jums ir īpaši skaisti svētki!

Dziesmu svētku atklāšanā Doma laukumā 2003.gada 29.jūnijā

	Dziesmu svētku atklāšanā Doma laukumā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše un kultūras ministre Inguna Rībena; Dziesmu svētku dalībnieki; Dziesmu svētku klausītāji un skatītāji Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministru prezidents Einars Repše:

Mīļā latviešu tauta! Sveicu jūs visus, kas šovakar esat pulcējušies Doma laukumā, un cilvēkus visā Latvijā kārtējo Dziesmu svētku atklāšanas dienā!

Ir pagājuši 130 gadi, kopš latviešu tauta šādā veidā sanāca kopā, lai dziedātu. Tradīcija turpinās jau 130 gadus. Interesanti, ka sākotnēji tā ienāca Latvijā no Rietumeiropas, bet mūsdienās Dziesmu svētku tradīcija saglabājusies tikai Baltijas valstīs. Vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši dalībnieku — dziedātāji, dejotāji, spēlētāji, nemaz jau nerunājot par tiem daudzajiem desmitiem tūkstošu skatītāju un klausītāju. Tas rāda, ka šie svētki tautai ir ļoti, ļoti nepieciešami un mīļi gaidīti.

Patiesībā šie ir tādi kā darba svētki. Dziedātāji, dejotāji, muzikanti ir ilgi un daudz strādājuši, lai šie svētki notiktu, lai mēs šodien un visu nākamo nedēļu varētu kopā dziedāt un dejot un nobeigumā piedzīvot noslēguma sarīkojumu Mežaparka Lielajā estrādē. Visi ir daudz strādājuši, un šodien tie ir tiešām viņu svētki. Tie ir arī skatītāju, visas latviešu tautas svētki, ko svinam kopīgā dziesmā.

Dziesmu svētki ir palīdzējuši mums izdzīvot arī grūtajos okupācijas laikos. Esam piederīgi savai tautai, piederīgi savai kultūrai, piederīgi savai dziesmai — to mēs Dziesmu svētkos esam arvien apliecinājuši un esam cits no cita jutuši.

Lai labi dziesma skan, lai labi dziesma skan visu nedēļu, lai ir saulains laiks un visiem labs prāts. Un lai mums visiem ir burvīgi Dziesmu svētki!

Pēc uzrunas Doma laukumā

	Dziesmu svētku karogs sāk savu ceļu no Rīgas Latviešu biedrības nama uz Doma laukumu ; karoga gājienā — kultūras ministre Inguna Rībena un diriģents Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Roberts Zuika; Dziesmu svētku vadītāji un dalībnieki

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

Apjaust sevī Dieva garu un atjaunoties Dieva līdzībā nav vienkārši sevis izdaiļošana. Tā ir dzīvība pasaulei. Apustulis Pāvils raksta, ka visa pasaule ilgojas pēc dienas, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā, jo līdz ar viņiem visa radība, kas tagad klusībā nopūšas un cieš sāpes, tiks brīva no iznīcības verdzības un iegūs apskaidrību un savdabību. Tādēļ atjaunosimies Garā! Dziedāsim Dievam, dziedāsim no sirds, dziedāsim kā debesu Tēva bērni. Lai uzzied pasaule ap mums. Lai uzzied attiecības starp mums. Lai Dieva miers, kas ir augstāks nekā viss cilvēka prāts un saprašana, pasargā mūsu sirdis un domas Kristū Jēzū mūžīgajai dzīvībai.

Katoļu Baznīcas kardināls, Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats:

Ir izveidojusies laba tradīcija – svarīgākos pasākumus ievadīt ar svētbrīdi. Dziesmu svētkos mākslas valodā pagodināt Dievu ir dziļi kristīga doma. Šādā svētku reizē šis pagodinājums, šis ticības apliecinājums izskan visas tautas vārdā no daudzu kolektīvu sirdīm, kas sabraukuši no visiem Latvijas novadiem.

Lai jums skanīgas balsis, dziesmu dienas aizvadot!

Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Rīgas un Latvijas metropolīts Aleksandrs:

Godātie XXIII Dziesmu svētku dalībnieki!

Izsaku jums visiem to lielo prieku un gandarījumu, ka mēs atgriežamies pie tradīcijām – kristīgajām tradīcijām – sākt katru darbu pēc tam, kad esam saņēmuši Dieva svētību. Visu kristīgo konfesiju pārstāvju klātbūtne liecina un dod cerību, ka tikpat vienoti gan darbos, gan dziesmās būs visi cilvēki Latvijā. Dievs ir nevis ļaužu šķīrējs un dalītājs, bet miera, vienprātības un saliedētības Dievs, un tur, kur cilvēks tiecas veikt labus darbus, palūdzis Dieva svētību, noteikti būs Dieva klātbūtne un palīdzība. Arī es izlūdzos Dieva svētību un palīdzību šo Svētku organizētājiem un izturību un spēku Svētku dalībniekiem!

Doma laukumā Dziesmu svētku atklāšanā: Deju svētku virsvadītāja Olga Freiberga un goda virsvadītājs Uldis Žagata; Dziesmu svētku goda virsdiriģents Gido Kokars un Dziesmu svētku dalībnieki Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Dr. Jānis A.Šmits:

Garīgā mūzika un dziesmas ir ne tikai cilvēces vecākais mūzikas žanrs, bet arī visnozīmīgākais. Garīgā mūzika izpildītāju un klausītāju paceļ augstāk, pāri iznīcīgajam un laicīgajam, atraisa dvēselē cēlo, ved tuvāk Dievam kā Radītājam un Glābējam. Garīgā dziesma palīdz izturēt dzīves pārbaudījumus, iepriecina bēdās, vairo prieku.

Latvieši, dziedāsim Tam Kungam, dziedāsim no sirds!

Dievam par godu un cilvēkiem par prieku

Ar karoga gājienu, Garīgās mūzikas svētbrīdi, tautas amatu mākslas daudzinājumu un svinīgu ceremoniju Doma laukumā ir sākušies 23. vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

Dziesmu svētku karogs ar dziesmām un svētku uzrunām tika godināts Rīgas Latviešu biedrības namā Māmuļā, kas tālajā 1873. gadā savā paspārnē izauklēja pirmos Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkus. Svētdienas pēcpusdienā te pulcējās kordiriģenti, komponisti un mūzikas zinātnieki, pasaules latviešu biedrību pārstāvji un koristi. Draugi sumināja brāļus Zuikas, kas mērojuši ceļu no Amerikas. Diriģentu un skanīgo tenoru Pēteri par to, ka viņam vārdadiena, bet Robertu – sakarā ar Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanu. Profesors Oļģerts Grāvītis izteica pārliecību, ka jauneklīgi darbīgais deviņdesmitgadnieks augsto apbalvojumu ir godam nopelnījis: “Jaunekļa gados viņš bija Latvijas armijas virsnieka vietnieks un stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Kara beigu cēlienā, kad mēs zaudējām savu zemi, viņš Kurzemes cietoksnī nodibināja vīru kori, kas ar savām patriotiskajām dziesmām uzmundrināja cilvēkus. To tā arī sauca – Zuikas koris. Vīri dziedāja Vācijas bēgļu nometnēs, pēc tam – Anglijā un Amerikā. Viens no aktīvākajiem trimdas Dziesmu svētku vadoņiem, virsdiriģents arī 20. Dziesmu svētkos Latvijā. Viņa vadītajam vīru korim “Kalējs” mūsu lielais Jāzeps Vītols sacerēja dziesmu ar Kārļa Skalbes dzejas fragmentiem, kas beidzas ar vārdiem “Kaļam rotas Latvijai, savai dārgai tēvijai”. Tā iznāca, ka Jāzeps Vītols, kas sacerējis vairāk nekā 880 dziesmu un lielas formas skaņdarbu, šo pēdējo veltīja Roberta Zuikas vīru korim un nodeva to diriģenta rokās dažas stundas pirms aiziešanas mūžībā.”

Atskatoties uz Dziesmu svētku gājumu 130 gadu ritumā, raisījās atmiņas un pārdomas. Tā filoloģe Velga Kince, kas ilgus gadus dziedāja Latvijas Universitātes korī, šo svētku dalībnieku pulkā var sveikt divus dēlus, bet viņas vectēvs dziedājis trešajos un ceturtajos un māmiņa – septītajos dziesmu svētkos.

Uzrunājot svinīgā brīža dalībniekus, kultūras ministre Inguna Rībena sacīja: “Dziesma ir mūsu tautas bagātība – vienīgā, kas nav nopostīta un ko mēs esam varējuši saglabāt cauri gadsimtiem. Dziesma ir mūsu nacionālās identitātes zīme. Un šodien mēs atceramies 130 gadu senu notikumu: pirmo vispārējo Dziesmu svētku laikā – šai namā pirmo reizi izskanēja Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma “Dievs, svētī Latviju!” un tautai tika dāvināts Dziesmu svētku karogs, kura meta autors arī bija Baumaņu Kārlis. Novēlējums bija, lai karogs glabātos biedrības namā un svētku reizēs to nestu pārstāvji no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas. Tātad tika uzsvērts, ka Latvija nav tikai Rīga un ka Latvijas spēks ir visu novadu kopumā.”

Katra novada īpatnība un savdabība tiek īpaši izcelta un akcentēta arī šajos svētkos. Savas krāsas dziesmā, dejā, audumu rakstos un citos tradicionālajos amatos rāda gan Kurzeme, Vidzeme un Rīga, gan Zemgale un Latgale.

Karoga gājiens veda gar Brīvības pieminekli, kur to sumināja daudzi Dziesmu svētku dalībnieki un rīdzinieki, uz Rīgas Domu, kur notika Garīgās mūzikas koncerts. Ceļa vārdus dziesmai teica visu tradicionālo konfesiju vadītāji. Kā ne vienu reizi vien uzsvēris svētku darba grupas vadītājs Romāns Vanags, šie svētki ir nepieredzēti bagāti jaunrades ziņā. Daudz kas notiek pirmo reizi, pirmatskaņojumu piedzīvo jauni skaņdarbi korim, orķestrim, deju uzvedumiem.

Garīgās mūzikas koncertu ievadīja Alfrēda Kalniņa Prelūdija korālim “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Atsevišķi un pa grupām muzicēja vairāk nekā divdesmit jauktie, sieviešu, vīru, meiteņu, zēnu un konfesiju kori. Visas balsis saliedējās koncerta izskaņā, kad Edgara Račevska vadībā apvienotie kori dziedāja Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs” no kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” un Māra Sirmā vadībā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Dubras lieldarbs “Te Deum”. Kopā ar koristiem muzicēja Kristīne Adamaite (ērģeles), Aivars Vadonis (mežrags), Artis Gāga (soprāna saksafons) un Edgars Saksons un Uģis Krūskops (sitamie instrumenti). Kā sacīja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, viss koncerts izskanēja kā ticības apliecinājums, lūgums pēc svētības šim lielajam tautas mēroga pasākumam. Būtībā – kā skaists ekumenisks dievkalpojums brīnišķā lūgšanas noskaņā. Ar garīgo mūziku, kas tiklab izpildītājus, kā klausītājus paceļ pāri ikdienai un atraisa dvēseles spēkus, līdz okupācijai sākušies visi latviešu Dziesmu svētki, taču Domā koncerts noticis tikai pašos pirmajos. Tātad arī šis pavediens tiek sasiets pēc 130 gadiem.

“Vai dzirdi, Latvija! – Nāk!/ Vai redzi, Latvija! – Nāk!” – Jura Karlsona kantāte “Skani, Dziesma!” ar Māras Zālītes dzeju ir vēl viens jauninājums Dziesmu svētku tradicionālajā plūdumā – īpaši svētku atklāšanas ceremonijai rakstīts skaņdarbs.

Dziesmu svētku nozīmes saņem un tiek sumināti deju svētku goda virsvadītāji Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Vilis Ozols, Osvalds Štrauss, Zigurds Miezītis, Ojārs Grasis un Marga Apsīte un Dziesmu svētku goda virsdiriģenti Ausma Derkēvica, Terēze Broka, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Pauls Kvelde un Roberts Zuika. Katrs no viņiem ir ievērojama personība tautas mākslas pasaulē, un publika ikvienu sveic ar gavilēm.

Deju svētku virsvadītāju godā pirmo reizi tiek suminātas “Dzintariņa” mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga un valmieriešu “Gaujas” vadītāja Vaira Dundure. Deju lieluzveduma “Mana pasaule” virsvadītāji ir arī Jānis Ērglis, Arta Melnalksne, Ilmārs Dreļs, Ilze Mažāne, Gunta Skuja un Jānis Purviņš.

Ar aplausiem tiek sveikti pūtēju orķestru virsdiriģenti Jānis Puriņš, Pēteris Vilks, Raimonds Igolnieks, Artūrs Maculēvičs un Haralds Bārzdiņš.

Dziesmu svētku virsdiriģentu godā pirmo reizi -- Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Guntars Ķirsis, Anda Lipska un Gunta Paškovska. Atkārtoti virsdiriģentu pienākumi uzticēti Sigvardam Kļavam, Jēkabam Ozoliņam, Arvīdam Platperam, Edgaram Račevskim, Jānim Zirnim un Romānam Vanagam.

Dziesmu svētku goda zīmi saņēma rīcības komitejas un mākslinieciskās padomes vadītāja kultūras ministre Inguna Rībena. Viņas novēlējums -- lai mēs visi kopā šajās skanīgajās dienās ierakstītu neaizmirstamu lappusi ne tikai Dziesmu svētku, bet visas valsts vēsturē.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Par informācijas tehnoloģijām Dziesmu svētkos

XXIII Dziesmu svētku rīkotāji parakstījuši ģenerālsponsora līgumu ar pasaulē vadošo informācijas tehnoloģiju kompāniju “Hewlett-Packard” un tehnoloģiju sponsora līgumu ar Baltijas vadošo informācijas tehnoloģiju (IT) kompāniju “MicroLink”. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem “Hewlett-Packard” un “MicroLink” XXIII vispārējo latviešu Dziesmu svētku pasākumus nodrošinās ar nepieciešamajiem IT risinājumiem, tajā skaitā “Hewlett-Packard” mūsdienīgāko tehniku un “MicroLink” – ar programmu izstrādes risinājumiem un servisu. Abi tehnoloģijas partneri nodrošinās preses centra darbu un iespēju Dziesmu svētku pasākumus vērot uz lielajiem ekrāniem dažādās pilsētas vietās.

No 25. jūnija līdz 8. jūlijam, pateicoties “Hewlett-Packard” un “MicroLink” sadarbībai, Rīgā tiks izvietoti pieci brīvās pieejas interneta kioski, kuros svētku dalībnieki, skatītāji un pilsētas viesi varēs uzzināt visu par svētku programmu, norisi un aktualitātēm. Interneta kioski atradīsies tirdzniecības centros “Alfa”, “Spice”, “Mols”, “Centrs”, kā arī viesnīcā “Hotel de Rome”. Uzņēmums “MicroLink” šos kioskus nodrošinās ar internetpieslēgumu. Savukārt lielie ekrāni, uz kuriem tiks projicēti tikko kā svētku norises vietās ar “Hewlett-Packard” digitālajām fotokamerām uzņemtie fotoattēli, atradīsies tirdzniecības centros “Mols” un “Alfa”, kā arī atpūtas centrā “Krasta LIDO”.

Sadarbojoties abām IT sabiedrībām, viesnīcas “Hotel de Rome” telpās jau no 27. jūnija darbosies preses un informācijas centrs, kas ir nodrošināts ar 12 darba vietām – “Hewlett-Packard” datoriem ar interneta pieslēgumu, printeriem, skeneriem, faksiem un digitālajām kopēšanas iekārtām. Pateicoties datu pārraides pakalpojumiem, ko nodrošina “Microlink”, būs iespējams nosūtīt datus uz “Hewlett-Packard” jaudīgā Intanium platformas servera, kas saglabās šos datus savā atmiņā līdz pat svētku beigām.

Kompānija “Hewlett-Packard” Dziesmu svētku organizatoru rīcībā nodevusi trīs digitālās “HP Photosmart” fotokameras. Profesionāli fotogrāfi, izmantojot šīs kameras, fiksēs visus svētku notikumus un momentā no pasākuma vietas nosūtīs fotogrāfijas uz Dziesmu svētku mājaslapu, kur tās jau pēc 10 minūšu ilgas apstrādes būs iespējams izmantot gan žurnālistiem, veicot darba pienākumus, gan interesentiem, kuri vēlēsies fotogrāfijas, piemēram, nosūtīt kā sveicienu saviem draugiem jebkurā pasaules malā.

Ansis Guslens, “Hewlett-Packard SIA” direktors: “”Hewlett-Packard” radītās tehnoloģijas ir palīdzējušas sarīkot grandiozus pasākumus visā pasaulē. Arī Latvijā, ne tikai Rīgas 800 gadu jubilejā un Eirovīzijā, bet arī Dziesmu svētkos HP, varētu teikt, strādās aiz kulisēm, pavisam nemanāmi nodrošinot Dziesmu svētku norisi. Esmu pārliecināts, ka HP tehnoloģijas mūs nepievils, tāpat kā pilnīgi drošs esmu par to, ka šie svētki nesīs prieku un gandarījumu gan pašiem svētku dalībniekiem, gan skatītājiem.”

Jānis Bergs, a/s “MicroLink” valdes loceklis: “Ja mūsdienu tehnoloģijas var palīdzēt lielākam skaitam cilvēku piedzīvot Dziesmu svētku vienreizīgumu, ja tehnoloģijas var nodrošināt, ka par notiekošo Latvijā uzzina pārējā pasaule, ja mēs varam palīdzēt saglabāt atmiņas par piedzīvoto, “MicroLink” ir pagodināts būt Dziesmu svētku atbalstītāju vidū. Esam gatavi strādāt komandā, nodrošinot krāšņu un izdevušos pasākumu. Lai notiekošais Dziesmu svētku dalībniekiem, skatītājiem un viesiem sniedz gandarījuma un svētku sajūtu.”

“MicroLink” nodrošinās Dziesmu svētku rīkošanā izmantotās datortehnikas – darbstaciju, servera, lielformāta drukas iekārtu, projektoru, interneta kiosku un datortīkla uzstādīšanu un to darbības uzturēšanu visā Dziesmu svētku norises laikā un dažādās norises vietās. Nepieciešamības gadījumā datortehnikas un datortīkla darbības uzturēšanas ietvaros “MicroLink” veiks datortehnikas un programmatūras bojājumu novēršanu un tās darbības atjaunošanu visīsākajā laikā.

“MicroLink” svētku laikā veiks arī citus darbus, lai nodrošinātu Dziesmu svētku organizācijā izmantotās datortehnikas efektīvu izmantošanu, piemēram, drukas materiālu operatīvu piegādi un uzstādīšanu.

Ilze Štāla, Dziesmu svētku sabiedrisko attiecību koordinatore

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

27.jūnijā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atklāj Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādi Ķīpsalā; daži no tautas daiļamata meistaru kalumiem un pinumiem; kultūras ministre Inguna Rībena sarunā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Uzruna 23. vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsvadītāju pieņemšanā Rīgas pilī 2003.gada 29.jūnijā

Ļoti cienītā ministres kundze, godātie diriģenti, rīkotāji!

Man prieks jūs sveikt šeit, Rīgas pilī, Dziesmu svētku atklāšanas vakarā un novēlēt jums visiem, lai šie jums būtu īpaši skaisti Dziesmu svētki, lai jums ir gandarījums par paveikto. Lai šie būtu tādi svētki, pēc kuriem jums būs divreiz grūtāk jāstrādā un jāpūlējas, lai nākamo reizi tos pārspētu. Rīgas pils man šķiet piemērota vieta, kur godināt tos, kas daudz ir ieguldījuši, lai taptu šie svētki, kas ir visai tautai. Pirms mēs turpinām šī vakara pieņemšanu, es gribētu pievērst jūsu uzmanību mazliet neparastam gadījumam – vēlētos izmantot šo tikšanās reizi, lai pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni vienam no jūsu vidus, kas dzīvo tālu pāri jūrām un tik bieži šeit Latvijā nevar ierasties.

Mēs runājam par Robertu Zuiku, kuru es atceros jau kā maza meitene bēgļu nometnēs Lībekā, kur viņš bija leģenda jau tajos tālajos gados. Roberts Zuika sāka ar savu vīru kori kara pēdējās dienās, un tie bija vīri, kas bija gatavi savu dzīvību atdot par Latviju un vēl atrada elpu un spēku, lai nodotos dziesmai. Pēc gūsta bēgļu nometnēs Zuikas koris ātri kļuva par leģendu, tas bija viens no tiem, kas uzturēja bēgļus pie savas latvietības, latviskās pārliecības grūtajos neziņas un bada laikos. Roberts Zuika vēlāk bija daudzu svētku goda diriģents un ir tāds arī šajos Dziesmu svētkos.

Vēl es Robertu Zuiku atceros kā žurnāla izdevēju trimdā, kurā tika rakstīts par dažādiem latviešu mūzikas jautājumiem, komponistiem, sacerējumiem, un tas bija ļoti vērtīgs un nozīmīgs darbs. Atļaujiet man piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Robertam Zuikam, ieceļot viņu ordeņa virsnieka kārtā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna 23. vispārējo latviešu Dziesmu svētku lietišķās un tēlotājas mākslas izstādes atklāšanā “Ķīpsalā”

Ļoti cienītā ministres kundze! Dārgie meistari! Mīļie viesi!

Man ir prieks kā Valsts prezidentei piedalīties šīs izstādes atklāšanā, kas nāk kā viens no pirmajiem lielsarīkojumiem, kas notiek visas nedēļas garumā šajā bagātajā notikumu klāstā, ko saucam par Dziesmu svētkiem. Man šķiet, ir piemēroti un skaisti, ka Dziesmu svētki ir vienmēr bijuši, ir un būs dziesmas svētki, dziedātās dziesmas svētki, dziedātā vārda svētki, ko mūsu tradīcija sen jau ir paplašinājusi, lai iekļautu tajos instrumentālo mūziku, deju svētkus un citas radošā gara izpausmes. Un kas gan ir cits kā radošā gara izpausme, ja ne tas viss, ko varam šeit redzēt lietišķās mākslas izstādē.

“Raibi ziedi pupiņai,

Kas tos raibus darināja?

Mīļa Māra darināja,

Dieviņam cimdu rakstus.”

Visu skaistumu, ko redzam dabā, mūsu senči izprata kā dievišķā radošā gara izpausmi, un cilvēks kā radoša darba darītājs tad kļūst ne tikai par šīs dievišķās radīšanas atdarinātāju, bet arī savā ziņā par tās līdzdarbnieku un tālāknesēju.

Mūsu senči katru ikdienā darināto priekšmetu nedarināja ar vienaldzību, tā nebija tikai praktiski vajadzīga lieta, tā bija lieta ar savu līniju, formu un skaistumu, kura tika darināta ar pacietību un ar mīlestību un kurā tad bija iespējams saskatīt tās zelta rokas, kas šīs lietas darināja, vai arī to, kam tas neizdevās tik veikli:

“Māku diet, māku lekt,

Māku puišus kairināti;

Kad uzmetu audekliņu,

Apkārt teku raudādama.”

Ne katrai meitai ir iespējams noaust tādu audumiņu, kā tradīcija no viņas to sagaidītu vai tuvinieki prasītu, bet tās mākas tika augstu vērtētas, un no mazām dienām tās bija jācenšas apgūt, un tas tad bija meitas vai puiša tikums un spēja šīs lietas darīt pēc iespējas skaisti, pēc iespējas teicami, pēc iespējas izcili:

“Maza mana līgaviņa

Kā ezera raudavīte:

Tādu auda audekliņu

Kā ezera ledutiņu.”

Perfektu, gludu, spožu, skaistu audumu, kaut arī viņa būtu maza augumā un grūtajiem lauku darbiem ne tik piemērota. Mazai līgaviņai bija iespējams savas spējas likt lietā, tikt novērtētai un apbrīnotai. Katrs, kas kādu priekšmetu veidoja – vai tas būtu lupatu deķis zem kājām vai kāds kalts priekšmets, centās tajā ielikt kaut ko no sevis – no sava prāta, no savas sirds, no savas dvēseles. Tādā veidā matērija kļūst apgarota, un caur šo apgarotību tauta izpauž savu dvēseli un tradīciju iepriekšējās audzēs sakrāto un veidoto nodot tālāk. Ne lai atdarinātu, bet lai izprastu, pārņemtu, pielāgotu un atjaunotu, galvenokārt – atjaunotu un nodotu tālāk citiem.

Es priecājos, ka vēl tik daudzas tradīcijas Latvijā ir dzīvas, ka tās rod arvien jaunus izpausmes veidus, ka ir meistari, kas ir paši ieguldījuši, lai šī meistarība taptu, un tas nav viegli. Es ceru, ka visiem meistariem būs mācekļi, kas viņu mākas pratīs uzņemt un nodot tālāk, bet vairāk par visu – es novēlu, lai visiem Dziesmu svētku dalībniekiem ir iespēja atnākt uz šejieni ne vienu reizi vien, lai visu šeit apbrīnotu un aplūkotu, un cerams, ka caur to mēs katrs Latvijā savā ikdienas dzīvē varēsim atrast iedvesmu tam, lai katrs savas ikdienas priekšmetā, savās telpās, kurās dzīvojam, kurās strādājam, ienestu skaistumu un apgarotību. Novēlu visiem meistariem, dalībniekiem skaistus, gaišus un priecīgus Dziesmu svētkus!