Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atklājam ārkārtas Saeimas sēdi. Ārkārtas sesiju.

Šodien, 20.jūnijā, darba kārtībā ir četri jautājumi. Un pirmais darba kārtības jautājums ir Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas. Šobrīd Prezidijs ir saņēmis vienas kandidatūras pieteikumu. Vai ir vēl kāda cita kandidatūra? Ja citu kandidatūru nav, tad saskaņā ar Kārtības rulli vēlēšanas notiek ar balsošanas zīmēm, tādēļ balsu skaitītāju vārdā lūdzu deputāti Jevgeniju Stalidzāni ziņot par kārtību, kā tas notiks.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Jums uz galda ir Saeimas Prezidija lēmums “Par kārtību, kādā iesniedzamas kandidatūras Valsts prezidenta vēlēšanām, un par balsošanas norisi”, kurā ir fiksēti tie momenti, kas mums šodien ir jāievēro, vēlot Valsts prezidenti.

Es mazliet atgādināšu. Tātad balsošana par Valsts prezidenta amata kandidātiem notiks kā parasti — šajā apaļajā zālē, Zaļajā saucamajā. Deputātus pa vienam aicinās mazajā zālē. Balsu skaitītājs izsniegs deputātam vienu vēlēšanu zīmi un īpašu aploksni. Balsošanas kabīnē deputāts izsvītros vēlēšanu zīmē to kandidātu vārdus vai uzvārdus, pret kuriem viņš balso, pēc tam ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē un aizlīmē to. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni deputāts pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atradīsies Saeimas sēžu zālē.

Nākamo deputātu mazajā zālē aicinās un vēlēšanu zīmi un aploksni viņam izsniegs tikai tad, kad iepriekšējais deputāts būs izgājis no mazās zāles.

Par balsošanas pareizu norisi un balsu skaitīšanu rūpēsies balsu skaitītāji. Balsošanas laikā mazajā zālē uzturas tikai balsu skaitītāji un deputāts, kurš balso.

Balsu skaitītāji var uzaicināt Saeimas Kancelejas pārstāvjus tehniskās palīdzības sniegšanai. To lems balsu skaitītāji, kad būs sapulcējušies uz savu pirmo sēdi.

Ja kāds deputāts, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmē, ir kļūdījies un tādējādi sabojājis vēlēšanu zīmi, balsu skaitītāji sabojāto vēlēšanu zīmi dzēš un izsniedz šim deputātam citu vēlēšanu zīmi un aploksni. Vēlēšanu zīmes, kurās atstāts vairāk kā viens kandidāts, kā arī vēlēšanu zīmes, kurā izdarītas citas atzīmes, tiks atzītas par nederīgām, un arī par nederīgu tiks atzīts tajā gadījumā, ja tiks par kandidātu nobalsots vienreizēji “par” un “pret”, tiks atzīmētas abas šīs pozīcijas.

Tātad esiet, lūdzu, ļoti korekti, esiet, lūdzu, disciplinēti, lai mums šī procedūra nevelkas bezgalīgi ilgi, lai mēs varam izpildīt savu pienākumu. Tātad balsu skaitītāji lūdz uz apaļo Zaļo zāli.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi deputāti! Esiet ļoti uzmanīgi! Ar zvanu visi tiks aicināti uz balsošanu. Tātad ieklausieties, kad būs zvans. Paldies!

Pārtraukums

J.Stalidzāne (LPP). Deputāti, kuri vēl nav paspējuši nobalsot par Valsts prezidentu, lūdzu, Balsu skaitīšanas komisija gaida vēl pēdējos balsotājus!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

J.Stalidzāne (LPP). Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.11 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Valsts prezidentu. 2003.gada 20.jūnijā Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīmes nr.9.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 96 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 14 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes ir izņemtas 94 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu kastē 2 apzīmogotās aploksnēs nebija ieliktas vēlēšanu zīmes.

Pret kandidātu balsots 6 vēlēšanu zīmēs.

Par Vairu Vīķi–Freibergu nobalsojuši 88 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta trešo daļu Vaira Vīķe–Freiberga ievēlēta ar 88 balsīm par Valsts prezidenti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai. Lūdzu!

V.Vīķe–Freiberga (Valsts prezidente). Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Cienītās deputātes!

Es vēlos no sirds pateikties jums par šo balsojumu, par atbalstu, ko esat pauduši manai kandidatūrai. Es centīšos pildīt man uzticētos pienākumus ar sirdi un dvēseli, ar visiem saviem spēkiem, un es ceru, ka mums turpināsies tā labā sadarbība, kas mums jau pastāv kopš jūsu ievēlēšanas 8.Saeimā. Es esmu ļoti pateicīga par to, ka man ir dāvāta uzticība tik plašā mērogā no Saeimas frakcijām un tajā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Es uzskatu to par zīmi tam, ka mēs Latvijā spējam vienoties par tiem galvenajiem mērķiem un ideāliem, kādus mēs valstī vēlamies redzēt iemiesotus, un ka mēs spējam vienoties par to virzību, kādu mēs vēlētos savai valstij iedot, un kas varētu būt tas, par ko visi — vienalga, kurā spektrā atrastos — varētu vienoties.

Kas būtu tās vērtības, par kurām varam vienoties, un kas būtu mērķi?

Man šķiet, ka tie ir trīs, par kuriem varam būt vienisprātis. Tie būtu: nostiprināt demokrātiskās struktūras un to darbošanos Latvijā, rūpēties un gādāt par tautas labklājību, par saimniecisko uzplaukumu un gādāt arī par Latvijas interesēm un tās labo slavu starptautiskajā arēnā.

Ir skaidrs, ka var būt domstarpības, ka var būt atšķirīgi viedokļi par taktiku zināmos gadījumos, par tiešiem rīcības plāniem, bet ir svarīgi, ka mēs saprotam — visai valstij ir kopējas intereses un visai tautai ir kopējas vērtības, par kurām visi mēs varam stāvēt. Visi, man šķiet, mēs varam parakstīties zem tā, ka mēs vēlamies veidot sev patiesi demokrātisku valsti, tādu, kurā nevienam nav jājūtas, ka viņš ir atstumts, ka viņš nav ievērots, ka viņam jāstāv malā. Mēs vēlamies tādu valsti, kur katrs pavalstnieks un katrs iedzīvotājs var justies respektēts un cienīts un saprast, ka viņam stāv priekšā tās pašas nākotnes izredzes un iespējamības kā jebkuram citam.

Mēs arī vēlētos tādu valsti, kurā mēs esam spējīgi kopējiem spēkiem izstrādāt rīcības programmas, kas virzīs uz priekšu mūsu saimniecisko attīstību, kurās mēs varēsim iezīmēt tās vadlīnijas un tos akcentus, kas Latvijai palīdzēs kļūt par Eiropas un pasaules mērogā konkurētspējīgu zemi. Mēs visi esam vienoti tajā izpratnē, ka mēs vēlamies panākt tās valstis, kurām liktenis ir bijis labvēlīgāks vēsturiskā ziņā, kuras ir tālāk tikušas. Mēs vēlētos pierādīt, ka rūgti maldās visi tie nākotnes zīlētāji un pareģotāji, kuri gribētu, lai 59 gadi paietu, līdz mēs citus varētu noķert.

Es esmu pārliecināta, ka mēs visu to spēsim paveikt daudz ātrākā laikā, un, galvenais, gadu no gada spēsim pierādīt, ka esam gājuši uz priekšu, ka situācija ir uzlabojusies, ka katrs iedzīvotājs šo uzlabojumu savā dzīvē varēs manīt.

Pēdējais ir par Latvijas starptautisko statusu, par viņas spēju piedalīties lemšanas procesos ārpus savām robežām, spēju aizstāvēt savas intereses, tapt uzklausītai, tapt atpazītai un samanītai. Tajā laukā mums visiem ir jādarbojas kopā.

Es kā Valsts prezidente esmu apņēmības pilna turpināt pildīt man uzticētos pienākumus. Bet te gan Saeimai, gan visiem citiem Latvijā ir jāsaprot, ka to tēlu, ko Latvija rāda pasaulei, veidojam mēs visi kopā — katrs kā mozaīkas daļa no visas šīs kopējas ainas par to, kas ir Latvija, tās zeme un tās tauta.

Es novēlu, lai mums visiem pietiek spēka un izturības, un galvenais — ticības saviem spēkiem. Es ticu Latvijai, es ticu Latvijas tautai, es ticu mūsu spējām sasniegt lielas lietas, un mēs tās sasniegsim daudz ātrāk, nekā dažs labs to ir domājis.

Ar Dieva palīgu, lai mums visiem veicas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies! Cienījamie kolēģi! Prezidijs izsludina pārtraukumu uz pusstundu. Mēs satiksimies zālē pulksten 11.30.

Vārds paziņojumam, lūdzu!

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Lai arī brīdis ir ļoti svinīgs, tiek dibināta apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu, lūdzu pēc 10 minūtēm Juridiskās komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Guntaram Krastam!

G.Krasts (TB/LNNK). Jā, man arī jāpaziņo darba vēsts. Eiropas lietu komisiju lūdzu uz ārkārtas sēdi tūlīt, šī pārtraukuma sākumā. Īss jautājums. 5 — 10 minūtes. Es domāju, ka varētu Sarkanajā zālē mēs tikties. Tai vajadzētu būt... Nē, Sarkanajā zālē neder. Kur varētu būt? Ā, tātad Eiropas lietu komisijas vai Ārlietu komisijas zālē, tas ir, kur ir Eiropas lietu komisija 3. stāvā. Būtisks jautājums, bet salīdzinoši tas būs īss.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim 20.jūnija ārkārtas sesijas un ārkārtas sēdes darba kārtību.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Cienījamie ministri!

Šodien pēc šī brīnišķīgā notikuma, kad Saeima ir apliecinājusi savu cieņu un uzticību Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, ievēlot viņu uz nākošo periodu, arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt būtiskus jautājumus. Tātad mēs piedāvājam šodien izskatīt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” un grozījumus likumprojektos “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Plānots, ka dažādām programmām papildus tiek piešķirti 32,5 miljoni latu. Šāda pieauguma prognozes pamatā ir sekmīga nodokļu iekasēšana gada pirmajos piecos mēnešos. Straujais pieaugums pamatā saistāms ar veiksmīgu pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un naftas produktu akcīzes nodokļa iekasēšanu. Ieņēmumi visās iepriekš minētajās nodokļu grupās ir lielāki par plānotajiem un ir pārspējuši pat visoptimistiskākās prognozes. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kura pieaugums šī gada pirmajos piecos mēnešos ir par 11,3% pārsniedzis iepriekš plānoto. Tas, ka ir gaidāmi lielāki ieņēmumi, ir it kā visiem saprotama un vispārpieņemta norma. Vairāk vai mazāk tas notiek katru gadu. Taču ne katru gadu notiek tik krasa nodokļu samazināšana. Ir samazināts sociālais nodoklis no 35 uz 32 procentiem un uzņēmumu ienākuma nodoklis no 22 procentiem uz 19. Var šķist, ka niecīgs samazinājums, taču naudas izteiksmē tas šajā gadā vien veido 47 miljonus latu, kas tieši nonāktu budžetā.

Šajā situācijā, kad, no vienas puses, ir notikusi krasa nodokļu samazināšana, kā īpašu sasniegumu vēlos uzsvērt to, ka ir panākts gan pieaugums, gan arī 32,5 miljoni latu pārpalikums valsts budžetā. Tas nozīmē, ka neatlaidīga nodokļu iekasēšanas darba rezultātā ir izdevies ne tikai noturēt līdzšinējo ieņēmumu līmeni pēc nodokļu likmes samazināšanas, bet arī panākt ieņēmumu pieaugumu. Tieši šādi raugoties, varam redzēt, cik pozitīvus rezultātus ir nesis šīs valdības un šīs Saeimas darbs. Tāpēc domāju, ka piedāvātie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” arī dos papildu stimulu sakārtot uzņēmējdarbības vidi un Valsts ieņēmumu dienests uzlabos nodokļu iekasēšanu.

Saeimai šodien ir jāapstiprina budžeta grozījumi. Ir izskanējuši viedokļi un kritika, ka sadalāmās naudas apjoms ir niecīgs, ka netiek ņemta vērā virkne lūgumu un pieprasījumu, ka tiek ignorētas valstij un sabiedrībai būtiskas problēmas. Šīs bažas ir saprotamas. Ir saprotams, ka katras nozares pārstāvji naudas trūkumu savai nozarei uzskata par visbūtiskāko problēmu budžeta grozījumu pieņemšanas procesā. Taču mums uz šīm lietām ir jāskatās kopumā. Mēs varētu ļauties vēlmei piešķirt dažādām nozarēm papildu finansējumu un neskatīties uz budžeta situāciju kopumā. Taču tā būtu vairāk nekā bezatbildīga rīcība. Ne Saeima, ne valdība nevar atbalstīt lielāku budžeta deficītu, kā tas ir pašlaik. Un tikai jau esošo līdzekļu ietvaros tiks piešķirti papildu resursi dažādu programmu realizācijai. Tāpat arī šī valdība neizvirzīs un šī Saeima neatbalstīs tādus priekšlikumus, kuru mērķis būs kalpot kādas personas vai ekonomiskā grupējuma labuma gūšanai. Jebkuri šī budžeta grozījumi un naudas sadale ir balstīta uz skaidriem un nepārprotamiem principiem, valsts un tās iedzīvotāju interesēm.

Tāpēc arī tiek veikti grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai iedzīvotājiem neuzliktu papildu nodokli par saviem dzīvokļiem un mājām, kā to paredzēja iepriekšējā valdībā pieņemtais likums.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 55 priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. 25 ir iesniedzis Ministru kabinets, 30 — Saeimas deputāti, frakcijas un komisijas.

5 priekšlikumi ir par ieņēmumu palielināšanu. Kopumā šo priekšlikumu iesniedzēji piedāvā palielināt ieņēmumu prognozi par 144 769 672 latiem. 4 priekšlikumi ir par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pārdali. Kopā par 968 895 latiem. Atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā grozījumos kopumā par līdzekļu novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem nobalsojām par 725 tūkstošu latu piešķiršanu.

Attiecībā uz līdzekļu saņēmēju 11 priekšlikumi ir par mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām. 7 priekšlikumi — par valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un kultūras pieminekļu glābšanas programmu.

Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, kuru Saeima ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā, budžetā ir atrasta nauda tādām būtiskām nozarēm kā izglītība, lauksaimniecība, veselības aprūpe, Valsts autoceļu fonds, pašvaldību investīcijas, kā arī bērnu invalīdu pabalstiem.

No 1.septembra 3,5 miljonu latu vairāk tiks piešķirts skolotāju algām, katrs pedagogs par vienu likmi papildus saņems 15 latus. Papildu finansējumā izglītībai un ar to saistītajām nozarēm ietilpst arī atbalsts nacionālajām sporta skolām, tajā skaitā Murjāņu sporta ģimnāzijai.

Papildu finansējums ir paredzēts gan Latvijas Basketbola savienībai, gan arī Latvijas Hokeja federācijai, nodrošinot mūsu nacionālo izlašu dalību pasaules čempionātos.

Nedaudz vairāk kā 4,3 miljoni papildus tiek piešķirti subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pusotru miljonu saņems arī Latvijas meža dienests. Nauda tiek piešķirta ar mērķi nodrošināt Latvijas mežu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Vienlaikus ir arī jāuzsver, ka vēl arvien nepietiekami efektīvi tiek izmantoti Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu fondi, piemēram, SAPARD līdzekļi lauku atbalstam. Tas jāņem vērā, domājot un plānojot laikus vides attīstību un ražošanu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ja šādu izvēli izdarīs Latvijas iedzīvotāji.

Mūsu lauksaimniekiem un to atbalsta organizācijām jau šodien ir nopietni jādomā par plāniem finanšu piesaistīšanā daudzus gadus uz priekšu. Šīgada budžeta grozījumos ir paredzēts piešķirt gandrīz 4,9 miljonus latu dažādiem iepriekšējos gados uzsāktajiem pašvaldību investīciju projektiem. Liela daļa no tiem saistās ar skolu remontiem, sporta zāļu celtniecību, apkures sistēmu uzlabošanu. Kā jau minēju, lielākā daļa no šiem investīciju projektiem ir aizsākti iepriekšējos gados. Mūsu uzdevums ir turpināt iesāktos uzdevumus.

Noslēgumā vēlos uzsvērt būtiskāko saistībā ar budžeta veidošanu. Šīgada budžets un grozījumi tajā ir vērsti uz ilglaicīgu mērķi — kalpot katra Latvijas iedzīvotāja interesēm. Izdevumu pozīcijas ir mērķtiecīgi izraudzītas, lai tiktu sasniegti pēc iespējas labāki rezultāti, lai būtu sabalansētas lai būtu sabalansētas katra Latvijas iedzīvotāja intereses ar visas valsts interesēm kopumā.

Tikai šādi strādājot, varam cerēt uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu vienlaikus ar katra iedzīvotāja dzīves līmeņa celšanu.

Cienījamie kolēģi! Sākam strādāt ar dokumentu nr.932B — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4.priekšlikumā.

Tāpat 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4.priekšlikumā. Es lūdzu atbalstīt 4. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamā referente! Deputāti lūdz balsojumu par 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 68, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī iestrādāts 4. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tāpēc to neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 20, atturas — 4. Likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.933B — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. — deputātu Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par deputātu Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. — deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es saprotu, ka šodienas noskaņojumā varbūt vairāk skatīsities, kā jums rāda balsot, un mazāk būsiet izlasījuši tekstu, par ko balsojat. Tāpēc izlasīšu, par ko mēs šobrīd balsojam.

Tātad valdība piedāvā, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pārliecināties par jūsu finansiālajām un materiāli tehniskajām iespējām veikt uzņēmējdarbību, neskatoties uz to, ka jūs jau būsiet reģistrējušies Uzņēmumu reģistrā, ka jums jau būs 9 notariāli apstiprināti dokumenti par jūsu īpašumiem un citām lietām, bet jums būs Valsts ieņēmumu dienestā, reģistrējoties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, jāapliecina savas materiāli tehniskās iespējas veikt šo uzņēmējdarbību. Domāju, ka tas ir milzīgs solis atpakaļ no tā ceļa, ko mēs esam gājuši. Tie, kas uzņēmējdarbību ir sākuši agrāk — kā motosportists Slaktera kungs, arī es —, zina, ka sākotnēji, lai kļūtu par zemnieku, kolhozu valdes lēma, vai tev atļaut vai neatļaut. Un bija jautājums: vai pasaules čempions motosportā varēs nodarboties ar lauksaimniecību vai nevarēs? Dažiem atļāva, dažiem neatļāva. Tajā laikā tas bija ļoti progresīvs solis, jo gāja no vienas sistēmas uz otru, taču šobrīd ieviest šādu kolhoza sistēmu, kur tiks izmērīta jūsu zeķu krāsa un garums... jo kritēriji nekādi nav noteikti.

Piemēram, Kariņa kunga “Lāču ledus” aizietu tagad reģistrēties kā PVN maksātājs, un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi teiktu: “Nu pilnīgi divas nesavienojamas lietas!” Vai nu jūs nekā nesaprotat no lāčiem, vai no ledus? Bet šīs divas lietas nav savienojamas, un nav pierādīta iespēja jums veikt tehnisko darbību.

Cilvēki, kas ir nākuši no Amerikas, lieliski zina, kā savu uzņēmējdarbību sāka Bils Geitss garāžā. Latvijā Bila Geitsa nav un nebūs, jo šobrīd tā tikt cauri un reģistrēties iespēju nebūs. Tiek definēts mērķis: it kā samazināt pievienotās vērtības nodokļa karuseļa shēmas. Šis mērķis sasniegts netiks. Kāpēc? Tāpēc, ka karuseļshēmās ir iesaistītas 200 — 400 uzņēmējsabiedrības. Tās parasti ir saistītas ar starptautisko sadarbību, un šie uzņēmēji jau spēs pierādīt, ka viņiem ir naudiņa, lai veiktu šo biznesu. Bet legālai uzņēmējdarbībai tiks uzlikts slogs, par ko ir norādījusi arī Darba devēju asociācija, kur melīgi iepriekšējā anotācijā ir uzrādīts, ka šis likumprojekts ir saskaņots.

Kāpēc ir svarīgi jaundibināmam uzņēmumam reģistrēties Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un kāpēc tas nepatīk Finanšu ministrijai? Jo, iesākot savu uzņēmējdarbību, nešaubīgi, pirmais, kas ir jāiegādājas, ir ražošanas līdzekļi, Kariņa kungs! Un, ja tos līdzekļus iegādājas un ja jūs neesat reģistrēts Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, jums nav tiesību iekļaut šo priekšnodokli atmaksājamā summā un jums visa šī summa ieiet produkcijas pašizmaksā, un jums nav iespēju sākt konkurēt jebkurā jaunā šajā sektorā. Kāpēc mēs gribam pasliktināt šo situāciju?

Mēs daudz runājam par mazo un vidējo biznesu, ka to vajag atbalstīt un visādi citādi. Man šķiet, ka pirmā un galvenā lieta, kas būtu jādara mazajam un vidējam biznesam, ir nelikt papildu šķēršļus šīs uzņēmējdarbības rašanai un veidošanai. Kādā veidā tas stimulē, atbalsta, teiksim, šo te uzņēmēju darbību? Tātad ir pilnīgi skaidrs rezultāts, kas tiks sasniegts, — tiks apgrūtināta uzņēmumu veidošanās, reģistrēšanās, tiks iesaldēti resursi, kas uzņēmējiem ir ieguldīti, iegādājoties iekārtas, kā budžetā iemaksātās summas, tiks pasliktināta uzņēmējdarbības vide. Latvijā, Kariņa kungs, nekad pie šādiem grozījumiem nebūtu ne “Lāču ledus”, ne Bila Geitsa, un nebūs vairs tādu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu!

B.Brigmane. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3.priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuru ar balsu vairākumu, Bērziņa kungam pārliecinot pārējos komisijas locekļus, mēs iesniedzām izskatīšanai šodien Saeimā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie ministri! Kolēģi deputāti! PVN likuma grozījumi ir izstrādāti Finanšu ministrijā pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikuma, lai mazinātu iespējas izkrāpt PVN nodokli no valsts.

Ja mēs atceramies, tad šā gada 1.ceturksnī nodokļu maksātāju fiktīvie, nelikumīgie darījumi ar PVN ir bijuši 56,1 miljona latu apmērā, savukārt pērn — 623,8 miljonu latu apmērā, 1.ceturksnī kā darījumu partnerus fiktīvus uzņēmumus ir uzrādījuši 749 uzņēmumi, palielinot priekšnodokļa atskaitījumus par 3,4 miljoniem latu. Šī VID iniciatīva ir visādā ziņā atbalstāma.

Arī norma par to, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrēties tiesības ir tikai tiem uzņēmējiem, kuri ir iesnieguši VID šīs nepieciešamās ziņas, tikai pastiprinās šo likumu. Tas novērsīs iespēju kļūt par ar PVN apliekamo personu uzņēmumam, kurš reģistrēts dzīvoklī ar statūtkapitālu 2000 latu, bet grib nodarboties, piemēram, ar naftas produktu tranzītu. Pēc šī likuma stāšanās spēkā tiks izdarītas nepieciešamās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par PVN normu piemērošanu, kas precīzi norādīs, kā un kādā veidā ir jāveic minētās informācijas sniegšana. Tādēļ es lūgtu neatbalstīt komisijas pieņemto lēmumu, bet balsot jeb, pareizāk sakot, atbalstīt to lēmumu, kuru ir pieņēmis Ministru kabinets. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Kāda ir atšķirība šim priekšlikumam, kas tapa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un es gribu pateikt paldies Krasta kungam, Ūdres kundzei, kas tomēr kā finansisti, ekonomisti orientējas lietās diezgan labi. Un lai mīkstinātu milzīgo draudu ekonomikai, kas ir valdības iesniegtajā priekšlikumā, ka arī par nesniegtu informāciju varēja nereģistrēt... ka varēja arī paprasīt tiešām bez kritērijiem jebkādu informāciju, šobrīd tikai nepatiesi sniegta informācija būs pamats nereģistrēšanai Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Es domāju, ka tādā veidā šis priekšlikums ir atbalstāms. Un arī tie, kas balsoja par manu priekšlikumu, varētu atzīt, ka tas ir kompromiss, kas tika panākts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es domāju, ka tas ir atbalstāms.

Škapara kunga minētais par dzīvokļos reģistrētām firmām un 2000 latu kapitālu, 80% uzņēmumu ir reģistrēti dzīvokļos. Jo sākotnēji, lai piereģistrētos reģistrā, ir jāiesniedz dokuments par īres līgumu. Īres līgumu jūs nevarat iesniegt, jo jūs neesat reģistrējies. Jūs varat reģistrēties tikai sev piederošā īpašumā. Un tikai pēc tam šīs lietas mainās.

Par to, vai var nodarboties ar naftas tranzītu un kā ietekmēs šos nelegālos darījumus. Sistēma šobrīd ir ļoti vienkārša. Katrs, Škapara kungs, dara savu darbu. Uzņēmēji dara savu darbu, valsts iestādes dara savu darbu. Kā ir atklāti šie jūsu minētie ... summas? Ir speciāls reģistrs, un mēs arī neiebilstam, ka 1.punktā ir norādīts, un ļoti labs priekšlikums, ka PVN reģistrācija tiek atteikta, ja uzņēmums nav sasniedzams reģistrētajā adresē. Pret to mums iebildumu nav. Tas ir tiešām pamatots un labs priekšlikums. Bet uzņēmējiem nav jāveic valstiskās funkcijas. Un uzņēmējiem ir jānodarbojas ar savām uzņēmējdarbības funkcijām. Un tāpēc, piemēram, jūs runājat par akcizētajām precēm. Šīs darbības tiek licencētas. Kāpēc Finanšu ministrija, tad, kad mēs skatījāmies, piemēram, jums alkohola akcīzes nodokli, ne Brigmanes kundze, ne kas neminēja, bet jūs ziniet, ka iet dikti traģiski, jo iekasēšana ir zemāka nekā 1997.gada līmenī. Viszemākais rādītājs kopš 1996.gada. Un tad, kad bija priekšlikums saistībā ar akcizētajām precēm, ka aizliegt nodarboties vai aizliegt izsniegt licenci personām, kas iepriekš ir palikušas parādā valstij vai sodītas par kādiem pārkāpumiem saistībā ar šo darbību, šis priekšlikums netika atbalstīts no jūsu puses. Un licencētās darbībās regulācijas pamatā ir gan likums “Par akcīzes nodokli”, gan arī Ministru kabineta noteikumi.

Tāpēc es tiešām aicinātu atbalstīt šo 3.priekšlikumu kā kompromisu, izsakot pateicību arī pozīcijas deputātiem, kas iedziļinājās un mēģināja mazināt šo graujošo ietekmi, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 47, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis, Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 70, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis, Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. priekšlikums — iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis, Mackevičs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 7. — deputāta Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska, Mackeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Tāpat komisija ir atbalstījusi 9.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis, Mackevičs, un 10. — kuru iesniedzis deputāts Bērziņš.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP).Šie visi trīs priekšlikumi ir pilnīgi identiski, tikai savādāk formulēti. Bet, protams, aiz katra no tiem varbūt slēpjas citi nodomi. Saeima otro reizi noraida valdības vēlmi valstiskot uzņēmējdarbību pilnā tās darbības sektorā. Ko tas nozīmē?

Šobrīd uzņēmējiem ir jāpilda savas funkcijas, jāattīstās, jāspēj konkurēt un tā tālāk, bet šobrīd valdība vēlas uzlikt arī valstisko funkciju. Īstenībā uzņēmumiem ir jāpārliecinās, vai darījums, darījuma partneris visu ir veicis likumīgi. Es domāju, ka nevajadzētu jau apstāties varbūt tik vien, ka prasīt šo te valstiskās funkcijas veikšanu. Vajadzētu dot arī pārbaudes funkcijas, lai otrs uzņēmējs var pie cita iet pārbaudīt, veikt revīzijas, operatīvās darbības tiesības, jo, ja ir pilna atbildība, ir jābūt arī tiesībām. Valstisko atbildību tad mēģina uzlikt uzņēmējiem visiem, bet šīs iespējas pārliecināties jau īstenībā nedod, dod kaut kādu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru, kas varbūt ne vienmēr ir pieejams, un pie vairākiem miljardiem darījumu gadā ja katrs sāks pārliecināties, tas kļūs praktiski neiespējami.

Tāpēc ir ļoti labi, ka šis priekšlikums ir saglabāt… un arī Finanšu ministrija ir sapratusi… un arī finanšu ministrs to ir sapratis.

Tikai divas atšķirīgas lietas. Finanšu ministrs, Finanšu ministrija un valdība ir paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka Saeima otro reizi noraida šādu vēlmi valstiskot visu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā viņi izstrādās noteikumus un nāks trešo reizi. Un tā ir diezgan radikāla tomēr darbības maiņa, jo šobrīd uzņēmējiem būs jāatbild arī par visiem citiem saviem darījuma partneriem pilnībā līdz galam, kādus tie ir veikuši darījumus.

Es esmu priecīgs, ka šeit visu triju iesniedzēju iesniegumi sakrīt, bet es aicinātu valdošo koalīciju, pirms nākt trešo reizi, vēlreiz padomāt: divreiz Saeima ir noraidījusi, apsveriet tomēr nepieciešamību pēc tik radikāliem grozījumiem, pēc privātā sektora uzņēmējdarbības valstiskošanas pilnā apjomā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 8.priekšlikumu? Tātad deputāti atbalsta 8., 9. un 10.priekšlikumu, tāpat kā tos ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Paldies!

B.Brigmane. 11.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis, Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — deputāta Bērziņa priekšlikumu — komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav… Ir? Piedodiet… Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Arī šis priekšlikums ir diezgan būtisks, jo šis pants iepriekšējā likuma tekstā skanēja tā, ka “atmaksājamo priekšnodokļa summu var aizturēt par tiem darījumiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests veic pārbaudi”. Tātad uzņēmējs iesniedzis priekšnodokļa atmaksu, teiksim, par kaut kādu konkrētu summu, teiksim, 4000, 400 000, un, ja viņam tiek pārbaudīts kāds darījums par 5 latiem kādā veikalā vai 10 latiem, tad netiek atmaksāta summa par to darījumu, par kuru ir šaubas.

Jaunā redakcija, sadalot šo pantu vairākās daļās, padara tā izpratni nesaprotamu, jo vairs netiek viennozīmīgi pēc šī panta saprasts, ka nevarēs apturēt visa priekšnodokļa atmaksu, veicot darījumu pārbaudi tikai par vienu no šiem darījumiem. Un tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan Finanšu ministrija zvērēja, ka tas tā nebūs, ka būs tā, kā bija iepriekš. Bet es īstenībā negribētu tam ticēt.

Otra lieta. Mans priekšlikums satur ļoti vienkāršu normu. Darījumi, kuri tiek pārbaudīti, tiem ir noteikts termiņš, kurā šis darījums ir jāpārbauda, — 30 dienas. 30 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam par konkrēto darījumu ir jāpieņem lēmums, vai tas tiek atzīts vai netiek atzīts, jo šobrīd likumā ir noteikts: līdz pārbaudes beigām, līdz atzinuma sniegšanai, Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma sniegšanai, šī summa tiek aizturēta. Šobrīd likumdošanā varbūt ir reglamentēts precīzi audita ilgums, bet šis ir pārbaužu ilgums, kas īstenībā netiek precīzi reglamentēts, un arī šajā likumā ir normas, kas ir atšķirīgas no vispārējās prakses. Ja, piemēram, vispārējā nodokļu (nodevu) likumdošanā atmaksas termiņš ir 15 dienas, tad šeit ir 30 dienas. Es domāju, ka tas būtu ļoti svarīgi — terminēt šo pārbaužu lielumu, ilgumu un precizēt šīs te lietas. Bet, redzot iepriekšējo, kā notika iepriekšējie balsojumi par tiem kompromisiem pat, kur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija panākts kompromiss, es tā domāju un atcerējos savu skolu un bioloģijas skolu. Un bija tāds zinātnieks Pavlovs, kurš pētīja refleksus. Viņš sunītim priekšā ieslēdza gaismu un deva viņam ēst — sākumā regulāri ieslēdza gaismu, deva ēst, pēc tam vienu brīdi pārtrauca un ieslēdza gaismu, un brīnījās, ka izdalās siekalas. Un tā tika pierādīts, ka eksistē refleksi.

Es saprotu, ka šobrīd... un es arī ilgi domāju: kāpēc, piemēram, valdošā koalīcija šobrīd savus balsojumus nerāda savādāk, bet rāda ar kartiņām — sarkanu, zaļu? Jo īstenībā balsošana ir pārvērsta par refleksīvu darbību. Un, protams, sarkana krāsa, zaļa krāsa ir ļoti vieglas...

Es neceru, ka ar šīm runām vai šīm lietām izdosies šo jūsu “refleksīvo komu” pārtraukt. Es tikai gribētu jūs mudināt uz to, ka cilvēks principā atšķiras no citām dzīvām radībām arī ar saprātīgu rīcību, un vairākums cilvēku tomēr raksturojas ar saprātīgu, apzinātu rīcību. Es saprotu, ka jūsu “refleksīvā koma” kaut kad arī beigsies.

Aicinu jūs uz to! Un es jūs katrā savā uzrunā arvien, arvien mudināšu uz to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 12. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, daudz nediskutēja, paļaujoties uz to, ka to ir iesniedzis Juridiskais birojs, ar balsu vairākumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Škapars. (Starpsauciens no zāles.)

Ē.Škapars (JL). Nē, Bērziņa kungs, tā es neteikšu! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību vienīgi uz to faktu, ka šis izskatāmais priekšlikums ir pretrunā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punktu, kurš stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā un kurš nosaka, kas ir šīs saistītās personas. Arī Juridiskais birojs ir piekritis, ka ir šī nesaderība.

Tādēļ es ierosinu neatbalstīt komisijas lēmumu, bet turpmākajā darbā novērst šīs nesaskaņas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Škapara kungs! Runātājs nedrīkst atbildēt, ja no zāles ir replika. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par 13. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! (Zālē liels troksnis. Izsaucieni.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Tie bija visi priekšlikumi, kurus komisija bija saņēmusi. Un tāpēc lūdzu tagad atbalstīt šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 20, atturas — 23. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.931B. — Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Komisija ir saņēmusi 55 priekšlikumus.

1. priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Labdien, godātie deputāti! Tātad es gribēju uzstāties par šā gada budžeta grozījumiem, bet, ņemot vērā deputāta Bērziņa ļoti kaislīgās iepriekšējās runas, es atļaušos īsu repliku par šo jautājumu.

Katru gadu no valsts budžeta tiek izkrāpti desmitiem miljonu latu caur fiktīvām firmām. Un Gundars Bērziņš, būdams finanšu ministrs, nekādā veidā necīnījās pret šīm fiktīvajām firmām, kas ir reģistrētas uz dažādiem tā saucamajiem bomžiem, uz dažādām personām, kuras nu nekādi nevar veikt uzņēmējdarbību.

Un tāpēc es esmu ļoti pārsteigts, kāpēc deputāts Gundars Bērziņš ir tik ļoti ieinteresēts, lai saglabātos pastāvošā nekārtība un lai valsts arī turpmāk caur fiktīvām firmām katru gadu zaudētu desmitiem miljonu latu. Mēs strādājam šeit pie tā, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un lai beidzot darītu galu arī fiktīvai uzņēmējdarbībai. Un es domāju, tas ir pietiekami skaidrs. Un tas būtu jājautā Bērziņam: kāpēc viņš ir ieinteresēts, lai pašreizējā nekārtība saglabātos?

Bet tagad, godātie deputāti, par budžeta grozījumiem. Pirms svarīgā balsojuma par 2003.gada budžeta grozījumiem es vēlos paust gandarījumu par koalīcijas izpratni un vienprātību attiecībā uz budžeta grozījumos novirzāmo līdzekļu sadali prioritārām jomām — veselības aprūpei, pedagogu darba samaksas palielināšanai, subsīdijām lauksaimniecībā, pašvaldību investīcijām, Autoceļu fondam, bērnu invalīdu pabalstiem un citām jomām.

Vienlaikus vēlos paust arī deputātu vienprātību, piedaloties šā paša mērķa, kas ir prioritāru jomu atbalstīšana, sasniegšanā, vienojoties par ievērojamu līdzekļu piešķiršanu muitas mobilā rentgena iekārtas iegādei, jo šī muitas mobilā rentgena iekārta labāk kontrolētu Latvijā iebraucošās kravas un turpinātu uzsākto cīņu ar kontrabandu. Tie ir reāli darba rezultāti, ko varam uzrādīt saviem vēlētājiem.

Papildu finansējuma piešķiršana šīm svarīgajām nozarēm ir iespējama, jo Finanšu ministrija ir palielinājusi šā gada valsts budžeta ieņēmumu prognozi. Arī šā gada pirmo piecu mēnešu budžeta izpildes rezultāti vēl vairāk apstiprina šo pozitīvo tendenci. Kā zināms, pirmie pieci šā gada mēneši noslēgušies ar 10,4 miljonu latu lielu fiskālo pārpalikumu. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī—maijā bija 827,6 miljoni latu, kas ir par 67,3 miljoniem latu jeb par 8,8% vairāk nekā pagājušā gada piecos mēnešos. Izdevumi bijuši 818,7 miljoni latu. Esmu gandarīts par veiksmīgo budžeta izpildi, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis darbību un nodrošinājis stabilu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmumus budžetā ir ievērojami vairojusi arī Valsts ieņēmumu dienesta aktīvā cīņa pret aplokšņu algām. Šie budžeta dati ir konkrēts un neapgāžams arguments tiem skeptiķiem, kas apšauba budžeta grozījumos paredzēto papildus līdzekļu iekasēšanas iespējas un līdz ar to arī papildus izdevumu finansēšanu. Valdība uzņemas tikai reālas saistības un spēj tās arī izpildīt.

Valdība ir pierādījusi spēju sadalīt šo naudu maksimāli godīgi un proporcionāli, saglabājot sociālo līdzsvaru un valsts finanšu sistēmas stabilitāti, tātad piešķirot veselības aprūpei 13 miljonus latu, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 3,5 miljonus latu, papildus subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem — 4,34 miljoni latu, pašvaldību investīcijām — 4,9 miljonu latu, Valsts autoceļu fondam — 4,6 miljoni latu, bērnu invalīdu pabalstiem — 757 tūkstoši latu. Es domāju, ka ar šiem budžeta grozījumiem ir izdarīts maksimāli iespējamais. Pirmkārt, valsts budžeta deficīts ir saglabāts atbilstoši Māstrihtas kritērijiem.

Otrkārt, papildu finansējumu saņem daudzas nozares, īpaši vērtību piegriežot veselībai, pedagogu algām, bērnu pabalstiem, investīcijām pašvaldībās. Prasības vienmēr būs lielākas nekā budžeta iespējas. Tā ir ne tikai Latvijā, bet arī daudz bagātākajās attīstītajās valstīs. Vienmēr būs iespējams prasīt un pamatot sociālos izdevumus, algu palielinājumu. Tikpat pamatotas ir prasības pēc normāliem ceļiem, uzticamas policijas, ātras ugunsdzēšanas sistēmas, modernām slimnīcām, tīras vides. Tāpēc mūsu uzdevums ir sabalansēt visas šīs papildus budžeta iespējas ar reālajām iespējām, vienlaicīgi nodrošināt arī valsts makroekonomisko stabilitāti.

Es ceru, ka šodienas balsojumā mēs saviem vēlētājiem — mediķiem, skolotājiem, zemniekiem, iedzīvotājiem pagastos un pilsētās — apliecināsim, ka mums rūp viņu labklājība, un ar savu lēmumu sagādāsim gaišu noskaņu ne tikai Līgo svētkos, bet arī turpmākajā laikā pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamais ministra kungs! Gribētu runāt par lietām, kas varbūt jums ir svešas, bet nedaudz jūs tā informēšu. Pēc ekonomiskās teorijas…

Sēdes vadītāja. Cienījamais Bērziņa kungs, jārunā ir par priekšlikumu otrajā lasījumā.

G.Bērziņš. Es runāju tieši par to pašu, kā runāja ministrs. Ja jūs ministru nepārtraucāt, nepārtrauciet arī mani. Tātad…

Sēdes vadītāja. Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības aizrādīt.

G.Bērziņš. … par labajiem rezultātiem pirmajā ceturksnī. Elementārā ekonomiskā teorija nosaka, ka nodokļu iekasēšanas pieaugumam, saglabājoties iepriekšējam iekasēšanas līmenim, ir jāatbilst faktiskajās cenās pieaugošā kopprodukta pieauguma tempiem. Tad paskatīsimies, kāda, Dombrovska kungs, ir situācija! Kāds ir faktiskais IKP pieauguma procents pirmajā ceturksnī. 11%! Nodokļu iekasēšanas pieaugums — zem 9%. Klausa kungs, es domāju, ka jūs šinīs lietās diezgan labi orientējaties. Tas tiešām ir nodokļu iekasēšanas uzlabojums? Tas nav! Tas ir pasliktinājums.

Otrs. Ja pagājušajā gadā kopumā nodokļu pieaugums bija 200 miljoni, tad šogad tika plānots sākotnēji 100 un tagad plānots 130. 70 miljoni mazāk, kā budžets pieauga iepriekšējā gadā. Arī šis temps ir zemāks kā iepriekš. Iepriekš nodokļu iekasēšanas pieauguma temps, pastāvot iekšzemes kopprodukta pieaugumam (salīdzināmās cenās ir 6,1%, faktiskajās cenās — virs 8%) bija 11,2%, turpretim šobrīd, pastāvot IKP pieaugumam, kas ir 11% faktiskās cenās nodokļu iekasēšanas pieaugums ir mazāks kā 9%.

Dombrovska kungs, pievienotās vērtības nodoklis maija mēnesī šogad ir iekasēts mazāk kā pagājušajā gadā. Pamatbudžetā nodokļi ir iekasēti mazāk kā maija mēnesī pagājušajā gadā. Un tā saucas budžeta uzlabošana! Jūs ļoti labi teicāt, ka vai es gribētu atbalstīt tās nekārtības, kas šobrīd notiek. Es tiešām krasi norobežojos un esmu pret tām nekārtībām. Es gribētu vēl minēt vienu tādu lielu Finanšu ministrijas sasniegumu, kas ir atspoguļots budžetā. Finanšu ministrijas demontāža, kas ir saistīta gan sākumā ar cilvēku atlaišanu, tagad jau paši aiziet projām… ir novedusi pie tā, ka budžeta grozījumos, jums pat neievērojot, jo ministrs to nav pateicis, ārvalstu finanšu palīdzības apjoms šogad tiek samazināts par 9 miljoniem 246 tūkstošiem.

Ja sākotnēji bija plānots 83 miljoni, tad tagad tiek plānots nedaudz pāri 70 miljoniem latu. Faktiskā izpilde uz 1.jūniju norāda, ka ir izmantots mazāk kā 19 miljonu latu, un prognoze rāda, ka šogad tiks izmantota ārvalstu finanšu palīdzība par 47 miljoniem latu. Kāpēc tas man šķiet bīstami? Tāpēc, ka nākošgad tikai no 1.maija vien iemaksas Eiropas Savienības līdzekļos budžetā, kļūstot par dalībvalsti, būs 50 miljoni vai 49,9 miljoni pēc Finanšu ministrijas prognozēm. Jā, rezultāti ir sasniegti! Tie, protams, neatspoguļo to, ko mēs vēlamies, un, Dombrovska kungs, es no visas sirds vēlētos tās nekārtības, kas šobrīd notiek, beigt. Un jo ātrāk, jo labāk! Jo katrai lietai ir sākums un beigas. Bet ir arī beigu sākums. Un šis budžets ir acīmredzams valdošās koalīcijas beigu sākums.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu visiem runātājiem, ka otrajā lasījumā debatēs mēs apspriežam konkrētu priekšlikumu. Pašreiz mēs runājam par 1. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, un par to būtu arī runātājiem jādebatē.

Mēs turpinām debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (JL). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es ļoti īsi. Es vienkārši gribētu komentēt pāris skaitļus, kā Bērziņa kungs te lūdza, kas ļoti precīzi atspoguļo šīs valdības darbība un šī budžeta veidošanu.

Tātad akcīzes ieņēmumi šajā gadā. Kopējais kāpums ir 30,2%. Tajā skaitā: dīzeļdegvielas un tās aizstājēju produktu un komponentu kāpums — 58,9, un tajā skaitā kurināmā kritums par 40%. Ko tas nozīmē? (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Silts laiks bija.”) Ka beidzot kontrabanda sākta apkarot, jo vairs šie negodīgie uzņēmēji nedeklarē dīzeļdegvielu kā kurināmo un nemaksā mazākus nodokļus. Mūsu valdība parāda precīzus rezultātus, kas bija parādīti precīzos skaitļos. Kāpums, ieņēmumi valsts budžetā — Bērziņa kungs, tas ir ļoti precīzs un ļoti neapgāžams skaitlis. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst?

Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Es lūdzu runāt par priekšlikumu.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, un tomēr es gribēju pateikt pāris vārdus deputātam Gundaram Bērziņam… ja atļauts…

(Zālē skaļi smiekli.)

Sēdes vadītāja. Es aicinu visus runātājus runāt par priekšlikumu.

V.Dombrovskis. Diemžēl Saeimas priekšsēdētāja man neļāva pateikt pāris vārdus deputātam Gundaram Bērziņam… Līdz ar to aicinu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Runāšu par visiem priekšlikumiem uzreiz, lai netraucētu jūsu uzmanību. Visi gaida šodienas Saeimas neformālo daļu. Tāpēc — par ko ir priekšlikumi?

Priekšlikumi ir tikai un vienīgi nodublējuši ciparu izteiksmē visus Ministru prezidenta Einara Repšes solījumus. Tajā skaitā pedagogiem, lauksaimniekiem, bērniem, pensionāriem.

Par visiem, izņemot pensionārus, nevienam, pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, nav iebildumu, ka mani aprēķini ir perfekti: es esmu precīzi atņēmis no Repšes kunga solītā arī pēc ievēlēšanas, kad viņš jau kļuva par Ministru prezidentu un izdarīja tā. Pie tam viņš teica, ka darīs to tieši tad, šodien faktiski, ja. Tātad es viņu pieķēru pie šīs te... sauksim to par solījumu pildīšanas starpību.

Tagad par pensionāriem. Labklājības ministrija uzskata, ka mans priekšlikums 50 miljonu apmērā ir nepareizs, jo vajadzētu iedot nedaudz vairāk. Es varētu viņiem piekrist, bet mani aprēķini rāda, ka 50 miljonu būtu tieši tik daudz, cik nepieciešams, lai izpildītu “Jaunā laika” un visu šeit pārstāvēto — pat opozīcijā vai pozīcijā esošo — partiju pirmsvēlēšanu solījumus, proti, ka pensionāriem pensija būtu tāda jāiedibina, kas atbilstu iztikas minimumam.

Tad, lūk, mani aprēķini liecina, ka 50 miljoni būtu... gandrīz pietiktu priekš tam, lai to izdarītu.

Tāpēc ir šie priekšlikumi, un mēs, protams, uzturēsim balsojumu, balsosim par tiem bez jebkādām ilūzijām par to, ka mūsu priekšlikumi varētu “iziet” un valdība tos... valdošās koalīcijas deputāti par to balsotu. Skaidrs, ka ir obligātais balsojums “pret”.

Bet es jūs aicinu, godātie deputāti, atcerēties, ka gatavošanās nākamajām vēlēšanām parasti sākas ar ievēlēšanas brīdi. Un tas, ka jūs tagad noraidīsiet sava premjera solīto, tas katrā ziņā diez vai radīs lielāku saskaņu valdošās koalīcijas un viņu vēlētāju attiecībās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 4. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 49, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 5. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 51, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 48, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Nereģistrējas… Ā, kaut kas ir. Nepareizi. Nereģistrējas. Nē, bet es gribu balsot šeit. Es katrreiz neskriešu tur balsot. Tad jūs sēžiet manā vietā, lai es varu nobalsot, nu! Mēģināšu.

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu, jāsaka, ka Ministru prezidents apsolīja ņemt vērā vismaz pozīcijas deputātus. Kādreiz 6.Saeimā, kad es tur strādāju, ņēma vērā pat opozīcijas deputātu priekšlikumus. Nu, ja velk uz tādu diktatūru, ka valdība noraida visus manus priekšlikumus, manis paša apstiprinātā un vēlētā valdība, man mazliet kļūst savdabīgi, es negribu teikt, nelabi, jo ... Mans priekšlikums, cienījamie kolēģi, un lielākā daļa manu priekšlikumu saistās ar neatliekamām vajadzībām minētajos objektos. Ja jūs esat izlasījuši un iepazinušies, man ir liels prieks. Un es mēģināšu atgādināt tiem, kam nav bijis laika iepazīties.

Tātad 9.priekšlikums — Kroņvircavas muižas ēku, muižas kompleksa ēku saglabāšanai. Ja jūs atceraties, un noteikti zināt un esat ievērojuši, Minhauzena muzeja likteni. Ja jūs vēlaties arī šai, teiksim, muižai un tās ēku kompleksam, kas varētu būt tūrisma objekts un kas varētu būt līdzeklis, kā samazināt bezdarbu, par ko “Jaunais laiks” un citas mūsu koalīcijas partijas iestājas, tad vajadzētu vismaz piešķirt jumtam šos 10 000 latu, ko es ierosinu, veltīt šā objekta saglabāšanai, jo, ja jau jūs rūpējaties par ceļiem un šosejām, tad tiem ir kaut kur jāved un ceļa galā ir jābūt kādam objektam. Ja šis būtu tūrisma objekts vai vismaz saglabāts tālākai restaurācijai, tad nākamās paaudzes jums būs pateicīgas, ka jūs esat kaut ko domājuši. Jo, kā es minēju, jau Minhauzena muzeja liktenis pierāda šo absurdo situāciju. Ja nespēj uzlikt pagaidu jumtu, tad visa šī ēka aiziet bojā.

Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu arī tiem, kas atbalsta Dombrovska kunga, teiksim, priekšlikumu — neatbalstīt manu priekšlikumu, jo viņš rīkojas tieši tā, bet tomēr šeit, no tribīnes, viņš novēlēja mums visiem gaišu noskaņojumu. Balsosim par šo noskaņojumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

L.Ozoliņš. Švaki reģistrējas šite…

Sēdes vadītāja. Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie Tibetas grupas biedri! Es lūgtu jūs uz nelielu sanāksmi pulksten 13.10 šeit pat, blakus zālē. Tas ir ļoti svarīgi, jūs varat apskatīt saņemtās vēstules, bet ir vajadzīgi jūsu paraksti. Tāpēc esiet, lūdzu, visi uz vietas pulksten 13.10.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Pāvels Maksimovs.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam...

A.Bartaševičs. Ēriks Škapars.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inai Druvietei.

I.Druviete (JL). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus lūdzu atnākt uz komisijas telpām pulksten 13.10.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā aicinu visus uz Sarkano zāli, lai kopā ielīgotu Jāņus, kā tāda sena tradīcija tā vienmēr ir pastāvējusi Saeimā. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mēs šobrīd debatējam par deputāta Ozoliņa kunga priekšlikumu. Bet viņam ir ne tikai viens, bet daudzi priekšlikumi. Un tāpat no šajā Saeimas zālē sēdošajiem mēs droši vien varētu ģenerēt simtiem priekšlikumu, kuriem mēs visi droši vien atrauti no konteksta, skatoties pēc būtības, piekristu. Šie nav slikti priekšlikumi no Ozoliņa kunga. Tie nebūtu bijuši slikti priekšlikumi no citiem, kuri nav tos iesnieguši, bet mums ir jāsaprot viena lieta: ka mēs esam spiesti rīkoties iespēju robežās. Valsts rīkojas ar naudu līdzīgi kā ģimene rīkojas ar naudu. Tik, cik naudas ir, to var sadalīt, iegādāties, noguldīt, nopirkt un tā tālāk. Šajā te Saeimā valdošā koalīcija ir vienojusies par to, ka mēs iegādāsimies tā saucamo pārnesamo rentgena aparātu, kas atradīsies muitas pārziņā, kurš vienu dienu varētu būt Terehovas robežpunktā, nākamajā dienā tas varētu būt Rīgas brīvostā, pēc tam tas varētu būt Liepājā, pēc tam tas varētu būt Meitenē. Un tas var tikt pārvietots no vietas uz vietu, kas ļoti mulsinās un padarīs kontrabandistu darbību grūtāku. Tas ir, efekts būs lielāks kontroles ziņā nekā skaita ziņā, jo nekad nezinās, kur viņu sagaidīs. Bet, iegādājoties šādu te aparātu, tas nozīmē, ka mums vienkārši nav naudas paredzamā budžeta pielikumā, lai īstenotu daudzus citus varbūt sīkus, katrā gadījumā tiem cilvēkiem, kurus tas skar, ļoti nopietnus un vajadzīgus projektus. Tātad es aicinu deputātus skatīt jautājumus kompleksā un kopumā, un skatīties prioritāri. Iegādājoties rentgena aparātu, mēs spēsim dot labumu visai valstij. Tā būs cīņa gan pret kontrabandu, gan arī tas veicinās muitas ieņēmumu palielinājumu. Šie te priekšlikumi, ko Ozoliņa kungs tagad mums sniedz, ir atbalstāmi un labi, bet tikai diemžēl šobrīd mēs par tiem nevaram nobalsot, jo tik daudz naudas nav. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kariņa kungs! Es jums lielā mērā piekristu, es tikai gribētu papildināt, ka to rentgena aparātu arī kādreiz derētu nogādāt jūsu ģenerālsekretāra Krupņikova birojā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu deputātus balsot par 9. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 36, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 10. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Priekšlikums pārtraukt darbu!”) (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tas neizdosies!”)

L.Ozoliņš (ZZS). Slikti strādā šī sistēma te! Tātad cienījamais Kariņa kungs! Bijušais trimdas latvieti! Mums tur kaut kas neštimmē ar domāšanu. Diemžēl tas ir ne tikai šinī Apriķu baznīcas sakarā vai Ugāles baznīcas ērģeļu sakarā, bet mums neštimmē arī tas, ka trimdas latvieši tagad masveidā pārdod Jūrmalas īpašumus svešiniekiem, naudas varai. Nu, tas ir bēdīgi! Bet es jums mēģināšu paskaidrot, ka, lūk, šis pārvietojamais aparāts… tā arī nav liela summa, ja mēs skatām budžetu aizsardzībai — 200 miljoni latu ir... apmēram 360 miljoni dolāru. Šai valstij, vai ne, šai valstij, kuru salīdzina ar Latvijas brūno, kura jau ir izslaukta un tagad nāk piens ar asinīm, Kariņa kungs. Paskatieties, kā dzīvo lauki, kā Latgale! Ko lai es pasaku tiem lauku cilvēkiem, kas ceļas pussešos, puspiecos, piecos no rīta, lai nodotu nedaudz pieniņa un lai saņemtu 2—3 lati par šo pienu mēnesī. Ko lai es viņiem saku, un es domāju, ka mani priekšlikumi... un tie nav tikai mani priekšlikumi… tie ir manu vēlētāju priekšlikumi, tie ir miljons Latvijas iedzīvotāju priekšlikumi — saglabāt nākotnei kultūras vēstures pieminekļus, saglabāt, nu, kādu objektu, ko varētu apskatīt, kur būtu interesanti aizbraukt. Vai mēs brauksim uz jaunajām kara bāzēm? Uz izremontētajām krievu armijas noliktavām, kur tagad iekārto ar eiroremontu noliktavas… stingri raķetēm un radariem? Atbildiet, lūdzu, Kariņa kungs! Jums ir labāks skatiens droši vien uz Latviju kā man, jo jūs nodzīvojāt te vismaz, nu, 11 gadus, liekas, bet es esmu nodzīvojis 66 gadus šajā sistēmā.

Tāpēc es ļoti aicinu balsot par Apriķu luterāņu baznīcas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo šī baznīca nāk no 17.gadsimta sākuma, šeit ir unikāli griestu gleznojumi, jumts tek, šeit ir kokgriezumi, mitrums, lietus… paskatieties, šodien līst cauru dienu… Apriķu baznīca arī pašreiz iet bojā. Unikālie griestu gleznojumi, kuru autors ir Rode, arī tie iet bojā, un vajadzīgi ir tikai 12 tūkstoši latu. Jūs sakāt, milzu summas… Jūs tērējat mūsu Nila Muižnieka ministrijai nodibinātajai, kas absolūti nebija vajadzīga. Latvieši ir mierīgi, pieklājīgi un pieņem jebkuru svešinieku, tam viņi ir trenēti 800 gadus, vai ne? To ir iemācījuši mums krustneši, to ir iemācījuši krievi, to ir iemācījuši zviedri, to ir iemācījuši vācieši. Tā ka neuztraucieties, mēs jau nepretosimies pārāk. Bet šitās nelielās summas, kas ir manos priekšlikumos, es aicinu nobalsot un parādīt, ka arī deputātiem ir kaut kādas minimālas tiesības. Es neesmu “peška” un nespaidīšu pogas kā orangutans. Tad lai to noliek manā vietā, ja tāda ir jūsu un Repšes kunga, teiksim, nu… tā interese. Nepanāksiet to no manas puses! Es to nedarīšu! Es tūlīt nobalsošu arī par savu priekšlikumu, un tas nav mans priekšlikums. Tas ir mūsu latviešu tautas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (JL). Godājamie deputāti! Es jūs ilgi neaizkavēšu, bet man šis tomēr likās izaicinoši, jo ir mums, protams, ļoti daudzas vajadzības, ir kultūras vajadzības, bet es negribētu to pieņemt vienkārši, ka mums pārmet, ka mēs nezinām, kā izskatās Latvijas laukos. Es zinu, ka tur ir bērni, kas nav redzējuši palagus, kas neprot gultā gulēt, kas paņem savus palagus no gultiņas un iet uz istabas kaktu gulēt vienkārši drēbju čupiņā. Un tad izšķirties, dot labiem projektiem un kultūras vajadzībām… teiksim, labiem projektiem naudu un nedot šitiem bērniem, tas, man liekas, arī nav pareizi. Tāpēc mums ir tomēr jāskatās viss kopumā un tad jāizvēlas savas prioritātes un jāskatās, kur mēs varam to naudu pirmām kārtām dabūt un tad to tērēt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka ir jārunā par konkrētu priekšlikumu. Debates ir par konkrētu priekšlikumu. Šajā gadījumā — par deputāta Leopolda Ozoliņa 10.priekšlikumu.

Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 10. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 31, atturas — 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 11. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Paldies! Cienījamie deputāti! Pagaidām visi. Ugāles baznīca. Arī šeit ir neliela summa no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem — 12 000 latu tikai. Ja mēs paskatāmies Valsts prezidentes apsardzi, prezidentes limuzīnu, prezidentes Jūrmalas rezidenci, daudzo padomnieku sarakstu, Kancelejas vadītāju atalgojums... Vai tiešām... Es ceru, ka viņi varbūt ziedotu, nu tad es neuzstātos... 12 000 latu būtu daudz, lai mēs Ugāles baznīcai palīdzētu atgūt tās ērģeļu iepriekšējo skanējumu? Un to ir uzņēmies draudzes vadītājs un arī ērģeļu meistars, kas ir īpašs cilvēks. Viņš darina Latvijā ērģeles. Ugāles ērģeles ir ar koka stabulēm, un tās ir arī no ekonomiskā viedokļa, teiksim, kā no Šlesera kunga viedokļa, no Laksas kunga viedokļa, varbūt no dažiem citiem mūsu uzņēmējiem veiksmīgiem, tas ir ekonomiski izdevīgs, teiksim, objekts vai pievilcīgs, ekonomiski pievilcīgs tūristiem, jo koka ērģeles ir ļoti reti sastopamas, gandrīz tas vairs nav. Pie tam, cienot šī ērģeļu meistara Kalniņa vectēvu, kas bija 30.gadu Saeimas deputāts no sociāldemokrātu partijas un kurš gāja bojā Sibīrijā no čekistu lodes. Viņa kundze atgriezās, un, lūk, Kalniņš ir mazbērns un patriots.

Es ceru, ka jūs, deputāti, šo 12 000 latu veltījumu tomēr atbalstīsiet Ugāles baznīcas ērģeļu atjaunošanai un nobalsosiet “par” manu priekšlikumu. Jūs tagad zināt vēsturi, zināt sakarības ar Saeimu. Tas ir mūsu kolēģis 30.gados. Vectēvs Kalniņš, deputāts Kalniņš no Sociāldemokrātu partijas.

Lūdzu atbalstīt un nobalsot par šo manu priekšlikumu! Katrā ziņā, Kariņa kungs un Liepiņas, vai ne, jaunkundze vai kundze (es nezinu diemžēl, piedodiet!), jūsu izteikumi absolūti neattiecas... un jums vajadzētu iepazīties ar mūsu dzīvi šeit jau 60 gadu laikā, tad jūs sapratīsiet, kāpēc mums ir tādi bērni, kāpēc mums ir tādi vecāki, jo tas viss ir okupācijas sekas. Tas ir mantojums, par ko pasaule pagaidām neinteresējas. Tas būtu jūsu uzdevums, kam ir plašāki kontakti ar pasaules sabiedriskajām organizācijām, kas varētu aizstāvēt mūsu tautas traģisko likteni, kas ir veidojies, tikai pateicoties okupācijas varām un pateicoties tam, ka gan Amerikas Savienotās Valstis savā laikā — Rūzvelta un Trumena personā — un Lielbritānija — Čērčila personā — piesedza Staļina asiņainos varas darbus un Latvijas inteliģences un zemniecības iznīcināšanu.

Lūdzu atbalstīt, lai šīs ērģeles skan Latvijas tautai!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ar smagu sirdi ir jākāpj šajā tribīnē un jārunā par Ugāles baznīcas ērģelēm, jo Ugāles baznīcā vismaz 300 gadu laikā ir kristīti, laulāti un reģistrēti mirušie visi mani senči. Un es dzīvoju... es esmu piedzīvojis to laiku, kad šī baznīca tika postīta, jo tāda bija valsts politika, un es esmu gandarīts, ka tā ir saglabājusies, jo mani senči jau zināja teikt, cik šīs ērģeles ir unikālas, cik tās ir vērtīgas. Un tiešām Kalniņš, ērģeļu meistars, ir pazīstams arī pasaulē, jo viņš izgatavo pēc pasūtījuma arī citām valstīm. Tas nozīmē, ka ir liela cerība, un faktiski šīs ērģeles varētu tikt atjaunotas, līdzko mums rastos iespēja to darīt. Bet, kā es teicu, ar smagu sirdi mums ir jāatsakās no daudziem priekšlikumiem. Un es piekrītu Leopoldam Ozoliņam, tā ir patiesība par visu, ko viņš šeit saka. Un patiesība ir arī tā, ko kolēģis Kariņš teica pirms brīža šeit. Un es domāju, ka šobrīd lielākais, ko mēs varam lūgt un pie kā mēs varam apelēt, tie ir mūsu pilsoņi, tie ir mūsu uzņēmēji, tie ir mūsu nodokļu maksātāji, no kuriem ir atkarīgs, vai mēs varēsim atjaunot baznīcas, vai mēs varēsim restaurēt ērģeles, vai mēs varēsim saglabāt mūsu kultūras vērtības. Un tas ir vienīgais avots no kurienes mēs varam turpmāk dabūt līdzekļus. Un tāpēc diemžēl mēs esam spiesti šoreiz atteikties no daudziem labiem projektiem, no daudzām aktuālām vajadzībām citu prioritārāku vajadzību priekšā.

Tāpēc ar smagu sirdi man ir jāsaka Leopoldam kolēģim. Mēs nevaram atbalstīt arī šos nieka 12 000, lai gan es savā frakcijā arī ierosināju tieši to pašu darīt — atrast šos 12 000 un ierosināt valdībai šos 12 000 šīm ērģelēm atrast. Bet mēs to nevaram diemžēl izdarīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 28, atturas — 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 12. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz varam paskatīties paši uz sevi un izjust, cik nožēlojami mēs izskatāmies. Ja mēs mierīgi nobalsojām par 200 miljoniem, tas ir apmēram 360 miljonu dolāru kara budžetam jeb aizsardzības spēju tā saucamajam... No kā mēs aizsargāsimies? Kas mums uzbruks? Kas? Mēs kalpojam starptautiskiem nolīgumiem. Bet mazliet saglabāsim šajā situācijā pašcieņu! Nenogalināsim savas sirdsapziņas vērtības! Mums taču ir kāda sirdsapziņa katram, kas jūt, ko vajag. Bet diemžēl mēs rīkojamies kā “peškas”, un ne jau, teiksim, mūsu koalīcijas robežās. Tie ir pasūtījumi un balsojumi. Pasūtījumu balsojumi! Man par to ir kauns!

Bet par Dobeles pilsdrupām. Es biju liecinieks jau 80.gadu vidū Aizputē bija pilsdrupas, kuras bija apdzīvotas 800 gadu laikā. Pilsdrupas ... Pils pati nodega, apdzīvotās vietas nodega. Dabīgi, neviens toreiz nepievērsa vērību īpaši kultūrvēsturisku pieminekļu saglabāšanai, īpaši, ja tas bija izdevīgi partijas nomenklatūrai. Un pēc tam sāka drupt šīs sienas, kas bija vecākas par Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šoreiz es runāju par Dobeles pilsdrupām. Arī šeit mūri sāk drupt un gāzties. Laiks, lietus, sals drupina šīs drupas, un pamazām tās zūd no nākamo paaudžu redzesloka.

Es aicinu nobalsot vismaz šo! Arī šeit nav liela summa — 9000 latu tikai.

Kariņa kungs, ja jūs sakāt, ka jūs nevarat atrast 9000 latu. Jūs taču sakāt, ka būs budžeta pieaugums. Nav jau šī nauda jāiedala šodien, rīt. Jūs apsoliet, ka jūs cīnīsities ar šo pārvietojamo rentgena aparātu ar kontrabandu. Pagaidām īpašu panākumu nav, un mēs zinām, kā aiziet garām Latvijai 610 miljoni latu. Nu, meklējiet tos latus, Kariņa kungs! Jums ir visas tiesības! Jūs esat latvietis, aizstāviet savu valsti, nevis sūtiet armiju uz Irāku pašā bīstamākajā profesijā, sapieru profesijā. Kad atnāks pirmie zārki, jūs atcerēsities, ko es šodien jums pateicu. Es domāju, ka jūs bišķiņ nokaunēsieties. Tas nekas, ka jūs esat pēc būtības amerikānis. Pamazām mēs jūs par latvieti pārtaisīsim. (Zālē smiekli.)

Es varbūt paturpināšu, ja drīkst, priekšsēdētāj, par Nabes muižu. Es drīkstu par nākošo priekšlikumu, jo balsojumi jau būs līdzīgi, es saprotu.

Sēdes vadītāja. Nē, par 12.priekšlikumu, lūdzu!

L.Ozoliņš. Nu labi, par 12. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Dobeles pilsdrupas.

L.Ozoliņš. Par 12. priekšlikumu. Labi. Labi, par 12. priekšlikumu. Tātad šīs pilsdrupas apdraud cilvēku dzīvību. Cik maksā cilvēks Latvijā? Es nezinu, cik maksās pirmajiem zārkiem, kas atnāks no Afganistānas vai Irākas, bet cik maksā cilvēka dzīvība Latvijā, tas nav aprēķināts. Kā kura dzīvība, droši vien jūs teiksiet.

Šīs pilsdrupas draud uzkrist virsū. Ko darīt? Uzspridzināt tās? Mūsu armija nav spējīga uzspridzināt Gaiziņkalnā to torni, kas draud apgāzties kuru katru brīdi, un pieprasa no īpašnieka, kas izmisīgi cīnās. Pozitīvā trimdas latvieša pieredze, Apeles kundze, cīnās par to, lai kaut kur izrautu šos 30 tūkstošus latu, ko viņai pieprasa par nojaukšanu firmas. Mūsu armija, kur es griezos pie Zeibota kunga, lai viņš palīdz uzspridzināt, lai iztaisa mācības, parāda, kā mēs varam uzspridzināt, kā mēs varam glābt manekenus tur no šīm drupām. Es esmu bijis Armēnijas zemestrīces rajonā un redzu, cik bezspēcīga ir gan armija, gan palīdzības sniedzēji. Jo nav treniņu. Nezin, neprot, kā to darīt. Notiks arī tā, ka Dobeles pilsdrupas apraks kādu skolnieku, tūristu grupu. Un ko tad jūs teiksiet? Jā, Ozoliņ, jums bija taisnība. Bet es teikšu, Kariņa kungs, jums šodien nav taisnības. Nobalsojiet, lūdzu, par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 12. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 35, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13.priekšlikums — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Nabas muižu maz zin un maz pazīst, bet tās ir 17.gadsimta sākuma celtnes, nevis viena muižas celtne tikai. Tur ir tornis, kurš ir vēl vecāks un kurš pašreiz sabrūk tieši tāpēc, ka dakstiņi gāžas tornī, tāpēc, ka koka konstrukcijas ir ļoti jutīgas mūsu klimatā. Tikko kāds dakstiņš nav, tas viss sagāžas. Tāpēc es gribētu izstāstīt mazu piedzīvojumu sakarā ar Nabes muižas apmeklējumu. Ļoti interesanti, ka no šīs muižas zāles, kas ir sadalīta divās sīkās telpās un kur ir sena parketa grīda, iznāca iemītnieks. Un es teicu — kā jūs sauc? Viņš saka: “Ivan Ivanovičs.” Es saku, ko jūs te darāt? Viņš saka: “Es te dzīvoju. Telpas ir nepiemērotas dzīvošanai, jumts jau tek, bet man ļoti patīk šī telpa.” Jo es jautāju: kāpēc jūs te dzīvojat? Viņš saka — te ir unikāla parketa grīda, ozolkoka parketa grīda, inkrustēta šī grīda ir, un viņš saka: ja es aiziešu, tad dabīgi, ka tā māja tūlīt pilnīgi sabruks, tiks izdemolēta un aizdedzināta, kā jau trīs šīs muižas kompleksa ēkas ir nodegušas. Aizbrauciet uz Nabes muižu, cienījamie deputāti, paskatieties! Mūsu balsojumi ir mūsu nezināšana. Mūsu balsojumi ir mūsu tuvredzība, mūsu balsojumi ir mūsu verdzība. Lūdzu šoreiz parādiet savu stāju un nobalsojiet par šo nelielo summu, kas nebūt nav tik sarežģīti. Man nekur nav prasības par to, ka vajadzētu kādam, teiksim, atņemt vai vajadzētu speciāli atrast līdzekļus. Šeit visur ir norādīti avoti, kur varētu ietaupīt. Tas, ko saka mūsu godājamais un pagaidām mīlētais Ministru prezidents Repšes kungs, vajag taupīt. Vajag ietaupīt un aizlāpīt tos caurumus, kur mums iztek pēdējā bagātība, jo šis, lūk, ir tieši tas, kur iztek mūsu kultūras, vēstures un arhitektūras vērtības.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 13. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 35, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14. — Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Priekšlikums ir par nelielu līdzekļu piešķiršanu, šoreiz gan 66 000 latu Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Jūs ļoti labi atceraties, cienījamie deputāti, kā noritēja ugunsgrēks, televīzija vēl rādīja, kā sadeg Kurzemes sēta, cik izmaksāja gan tā dzēšana, bet sevišķi — cik izmaksāja Kurzemes sētas atjaunošana, kā meklēja šo ēku, kas aizvietos… Paskatieties, tā vairs nav tā senā ēka, tur ir apmēram 70—80%, tie ir pilnīgi jauni grodi un jauni materiāli ielikti šajā ēkā. Pie tam viss vēl nav atjaunots.

Mans priekšlikums saistās ar signalizācijas iekārtošanu, gan ugunsdzēsības signalizācijas iekārtošanu, gan arī apsardzes nodrošināšanu, jo Brīvdabas muzejs, kas arī ir…. es negribu teikt vārdu “unikāls”, negribu lietot, bet reta parādība Eiropas kultūras vēsturē. Par to vislabāk varētu stāstīt mūsu Rihards Pīks, kas ir bijis kultūras ministrs, kas ir rūpējies šajā laikā par Brīvdabas muzeja saglabāšanu. Diemžēl viņam nav izdevies bieži vien līdzīgas Saeimas reakcijas rezultātā iekārtot šeit ugunsdzēsības signalizāciju, automātisko ugunsdzēšanu, ātru transportu, ceļus un ūdens rezervuārus šo ēku tuvumā. Jūs zināt, ka nodega arī lielā rija pirms daudziem gadiem, apmēram kādiem 15 gadiem, to arī izdevās daļēji atjaunot. Vai tiešām mums ir svēta tikai bruņošanās? Tā saucamā integrācija Nila Muižnieka kunga vadībā, kur nav īsti saprasts, ar ko un kur mēs integrējamies. Un tamlīdzīgi bieži nesaprotami budžeta tēriņi. Kaut vai reklāmai par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es nedomāju, ka Eiropas Savienība mūs neuzņems. Eiropas Savienība mūs uzņems, jo mēs esam vajadzīgi gan ar saviem plašajiem laukiem, vēl saglabājušamies mežiem, gan arī ar savu lēto darbaspēku. Kā zināt, prostitūtas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ir vislētākās ārzemēs, vai ne? Tā kā mūsu darbaspēks ir lēts, mūsu darbaspēks ir profesionāls, un mūsu darbaspēks ir izdevīgs ārzemju kompānijām. Tieši tā! Kad es biju Norvēģijā, viens kungs man pienāca un saka, vai jūs nevarat iekārtot kādā bijušajā kolhozā… cik man laiks ir vēl runāt… paldies… bijušajā kolhozā iekārtot lašu žāvētavu. Es saku, kāpēc jūs negribat paši iekārtot, jums ir tie sintētiskie laši. Viņš saka: nu vienkārši jūsu cilvēkiem ir jāmaksā desmit reizes lētāk.

Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu, lai jums nebūtu jāskatās ainas līdzīgas Cesvaines muižas degšanai tad, kad aizsala caurules, kad nevarēja apdzēst, kad nebija tie rīki, nebija trepes, kad nebija ugunsdzēsības signalizācijas… nebija iekšējās ugunsdzēšanas sistēmas… Lai Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tas neatkārtotos, es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par ugunsdzēšanas sistēmas un apsardzes pastiprināšanu Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Nauda budžetā ir, to jūs, Kariņa kungs, man nestāstiet!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Labdien, godātie deputāti! Vispirms jau priecīgus svētkus! Es aicinātu priekšlikumu iesniedzēju godāto Ozoliņa kungu būt korektam no sākuma līdz galam un precīzi minēt, kam viņš aicina noņemt finansējumu.

14.priekšlikums. Leopolds Ozoliņš piedāvā noņemt 66 000 Aizsardzības ministrijas centrālajam aparātam. Kādas tam būs sekas? Tātad mēs esam saņēmuši no NATO pārmetumus par informācijas drošības prasību neievērošanu. Tika darīts viss, lai šīs informācijas drošības prasības tiktu ievērotas. Tika ieguldīti milzīgi līdzekļi šā gada budžetā… Ievērojami līdzekļi, teiksim tā. Daļa līdzekļu jau ir apgūta, un pēkšņi šeit ir priekšlikums atņemt šai informācijas drošībai naudu. Mani katrā ziņā pārsteidz šis priekšlikums, un es aicinātu balsot “pret”.

Piebilstams arī noteikti ir otrs, vēl svarīgāks aspekts. Un tas ir šāds. Spēkā esošais Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka, ka no 2003.gada aizsardzībai paredzēti 2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Ja mēs atbalstām kaut vienu no Leopolda Ozoliņa priekšlikumiem atņemt aizsardzības mērķiem paredzētos līdzekļus, mēs veicinām likuma “Par valsts aizsardzības finansēšanu” pārkāpšanu. Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 14. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 38, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 15. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Mazcienītais Rasnača kungs, vai ne! Jūs mani tikko pataisījāt par Krievijas spiegu! Ha! Tik augstu es neesmu uzkāpis kā daži citi. Bet es gribētu pateikt, ka piedāvājumi gan ir bijuši, vai ne, un ne tikai no Krievijas. Es esmu pagaidām palicis neskarts no šādiem piedāvājumiem, un mani nav interesējuši šādi piedāvājumi.

Ja runājam par nākamo priekšlikumu, kas saistās ar Raunas pilsdrupu saglabāšanu, tad ieteicu deputātiem aizbraukt paskatīties. Tās ir apmēram piecstāvu mājas augstumā vēl saglabājušās un Latvijā varbūt vienīgās tik labi saglabājušās pilsdrupas no 13.gadsimta. No 13.gadsimta! Šeit ir vajadzīgs tikai jumts pilsdrupu mūriem un nodrošināt tūristu grupām drošu šo pilsdrupu apskati, jo pašreiz akmeņi drūp, gāžas, un tūlīt, tūlīt var notikt nelaime. Runāju kā traumatologs un varu apliecināt, ka tas ir iespējams un var notikt kuru katru brīdi, jo pilsdrupas ir katastrofālā stāvoklī. Katrā ziņā varbūt vajadzētu tās uzspridzināt. Un, Rasnača kungs, ja jums īsti tā gribētos zināt, kāpēc es tieši tā no Aizsardzības ministrijas aicināju... Es domāju, ka centrālais aparāts nu nedzīvo slikti, ja, iet runa par centrālo aparātu. Un turklāt varētu šīs pilsdrupas jūs arī izmantot varbūt kā aizsardzības objektu, tātad jūs varat izmantot tieši šī budžeta izmantošanas nozīmē, jo pilsdrupas ir iespēja veidot kā aizsardzības objektu, vai ne. Tā ka tas jums padoms tāds, parlamentāro sekretār!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 15. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 37, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 16. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam izdalīt līdzekļus kompensācijai apkrāptiem noguldītājiem — tiem cilvēkiem, kuri pazaudēja savu naudu finanšu “piramīdas” sagraušanas rezultātā vai komercbanku bankrotā. Tādu cilvēku Latvijā ir ap pusmiljonu. Ja mēs paskatīsimies tikai statistiku, tad vidēji uz vienu cilvēku ieguldījums bija nepilni 400 lati. Bet 82% no visiem ieguldījumiem nepārsniedza 500 latus.

Mēs nepiedāvājam šajā budžetā paņemt visu naudu un visiem kompensēt, bet kā pirmo iemaksu mēs piedāvājam paņemt no aizsardzības budžeta 5 miljonus un novirzīt šim mērķim, lai kompensētu pirmām kārtām tieši tiem cilvēkiem, kuri bija apkrāpti un kuri ir maznodrošinātie. Ja jūs neatbalstāt maznodrošinātos, tad, atvainojiet, jums nav vietas šajā Saeimā!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Es arī šeit gribētu minēt par sekām, kādas iestāsies, ja tiks apstiprināts šāds priekšlikums — atņemt Aizsardzības ministrijai, konkrēti gaisa spēkiem, 5 miljonus.

Pirmkārt, tātad tiek atņemti 650 000 militārā perona būvei lidostā “Rīga”.

Otrkārt, tiek izbeigti iesāktie maksājumi, tātad netiek pabeigti iesāktie maksājumi par radaru. Tas ir otrkārt.

Un, treškārt, tātad maksājums, kas nonāk valsts kasē pievienotās vērtības nodokļa veidā par radaru — 1,8 miljoni, kas būs jāizdara tuvākajā laikā, tātad šis maksājums valsts kasē neienāks. Līdz ar to priekšlikuma iesniedzēji, varbūt labu gribēdami, kam piešķirt, ir..., nu nav iedziļinājušies šajās niansēs, un principā viņi atņem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā 1,8 miljoni latu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (LSP). Parlamentārais sekretārs ļoti labi pateica, ka mēs ņemam naudu no radara. Ja jūs, cienījamie kolēģi, nezināt attieksmi tieši tajā reģionā pret to radaru, tad es varu paskaidrot, ka lielākā daļa no visa Rēzeknes rajona ir pret to radaru. Ir pret radaru visi, lielākā daļa no iedzīvotājiem blakus rajonos. Ja jūs to nezināt un nevirzīsiet to naudu ieguldītājiem, tad nākošajās vēlēšanās par jums nebalsos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 16. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 50, atturas — 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 17. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs ļoti labi zinām, kas pašreiz notiek sakarā ar “Baltic Pulp” projektu, kur neskartā dabā grasās ienākt tā saucamie ārvalstu investori. Un kuriem rūp Latvijas ekonomika, kuriem rūp Latvijas nodarbinātības problēmas. Iznīcinot ļoti vērtīgas mežaudzes, apdraudot Kalsnavas kokaudzētavu.

Viens no šādiem priekšlikumiem, kurš nerealizējās, pareizāk sakot, realizējās, bija komunistu okupācijas laikā, kad noslīcināja Daugavas Staburagu. “Baltic Pulp” grasās šeit vēl tā apkārtni piesārņot. Staburagu daudzi neredzēs vairs nekad un nav redzējuši no klātesošajiem deputātiem. Es domāju, kādi 90% to nav redzējuši un neatceras, kāds tas izskatījās. Es vairākkārt biju pie Staburaga, redzēju. Ir dziesma “Kam raudi, Staburadze”. Un tās ir vienreizējās Latvijas ainavas, kuras pašreiz ir zudušas uz neatgriešanos.

Šeit es aicinu savā priekšlikumā saglabāt tā saucamā mazā jeb Raunas Staburaga apkārtni. Jo arī šis kaļķakmens avots veido līdzīgas klintis, gan simtiem reižu mazākas kā Daugavas Staburags. Šeit šīs klintis apaug ar īpatnējiem, reti Eiropā vairs sastopamiem augiem, ķērpjiem, sūnām, kuras varētu būt arī ļoti veiksmīgs tūrisma objekts. Tas uzņēmējiem, šī ziņa.

Bet apkārtne ir praktiski nepieejama. Ir stāvi krasti, kur nav kāpnes, kur ir noslīdējumi, kur var gūt traumas tūristi, interesenti, un tāpēc vajadzētu palīdzēt šai pašvaldībai, kurai ir tik daudz vērtīgu objektu. Jāsaka, ka viņi paši nesnauž, ka viņi ir atjaunojuši baznīcu, skaisti to izgaismojuši. Tāpēc vajadzētu tiem, kas tiešām cīnās, kas aizstāv savus kultūras, vēstures pieminekļus, palīdzēt ar šīm nelielām dotācijām jeb, kā latvieši saka, piešpricēm, lai viņi justu, ka mūsu tauta, tātad mūsu parlaments un mūsu valsts, un valdība un “Jaunais laiks”, kas ar lielām cerībām ir nācis un guvis uzticību, arī šoreiz saglabātu, vismaz saglabātu savu prestižu vai savu tēlu un mazliet palīdzētu šai pašvaldībai, kurai ir fantastiski objekti, kuri būtu sargājami nākamajām paaudzēm. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka man nākas atbildēt uz katru šo priekšlikumu, bet centīšos ilgi nekavēt jūsu laiku. Tātad runa ir par 17. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Tāpat kā daudzi iepriekšējie, protams, tie ir ar cēlu mērķi, un, kur novirzīt finanses, ir parādīts visai precīzi. Bet kārtējo reizi atkal neprecīzi ir parādīts, no kā ņemt finanses. Ja mēs no Latvijas jūras spēkiem ņemam šīs finanses, tad no tā cietīs, protams, arī tāda struktūra kā krasta apsardze. Un te man jāatgriežas ir pie tā jautājuma, ko deputāts Ozoliņš minēja pirms kāda brīža. Cik Latvijas valstī maksā cilvēka dzīvība? Un tad ir jāuzdod jautājums — cik cilvēku dzīvību ir izglābusi krasta apsardze, glābjot gan ar jahtām peldošos, gan sērfotājus Rīgas jūras līcī un arī Baltijas jūrā? Es ļoti negribētu, ka pienāk tāda diena, ka vienkārši šie cilvēki pateiks: ziniet, mums nav degvielas, mēs nevaram izbraukt uz izsaukuma vietu, kur ir jāpalīdz cilvēkiem. Tātad es uzsvēršu, Ozoliņa kungs, armija ir domāta arī civilnepieciešamību realizēšanai. Armija nav karam. Armija — mieram. Neņemiet tai nost naudu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš. Cienījamais Rasnača kungs! Jums ir tāds kuģis “Virsaitis”. Paņemiet no viņa pārkrāsošanas 500 tūkstoš latiem... cik tur vajadzēja? Esiet tik laipns, ja? “Virsaitis” tāds kuģis. Pārkrāsojiet to ar lētākām krāsām vienkārši, ja?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 17. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 38, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 18. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien PCTVL deputāti piedāvā jūsu uzmanībai divus priekšlikumus valsts budžetā. Es uzreiz runāšu par 20. un 21.priekšlikumu.

Abi grozījumi skar vienu un to pašu jautājumu. Otrā pasaules kara laika upuru kapsētas sakārtošanu. Pirmā kapsēta atrodas Engures pagasta Klapkalnciemā. Tur pārsvarā ir apglabāti padomju karavīri, kas gājuši bojā 1944.gadā. Kādreiz kapsētā bija izbūvēts piemineklis, bet 90.gadu sākumā tas tika novākts un karavīru kapi pakāpeniski aizauguši ar nezālēm, tika sabojāts akmens žogs.

Šogad pavasarī PCTVL deputāti un atbalstītāji organizēja talku Klapkalnciema kapsētā. Ko mēs tur varējām izdarīt ar pašu spēkiem, mēs jau esam izdarījuši. Turpmākajiem atjaunošanas darbiem ir nepieciešams budžeta finansējums. Lūdzam paredzēt mērķdotāciju Engures pagastam, lai tas varētu šogad pabeigt šo darbu, atjaunojot pieminekļus ar karavīru uzvārdiem un apžogojumu.

Karavīru kapsētu sakārtošana atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, jo tas bija speciāli atrunāts Latvijas un Krievijas divpusējā 1994.gada līgumā par karaspēka izvešanu no Latvijas.

Protams, ka mūsu zemē ir ļoti daudz dažādu armiju karavīru kapi. Un būtu cilvēciski visus savest kārtībā neatkarīgi no formas tērpiem, kurus kādreiz nēsāja tur apglabātie vīri. Protams, ar vienas kapsētas atjaunošanu — vai tas būtu Klapkalnciema kapsēta, vai latviešu leģionāru kapsēta Lestenē, kuras sakārtošanu Saeima tomēr atbalstīja, šis mērķis netiks sasniegts, bet tas, ka pa vienai sakārtotai kapsētai būs vairāk, tas neapšaubāmi tuvinās ideālu īstenošanu dzīvē. Vai tas nav labi?

Otrā kapsēta, kuras pieminekļa atjaunošanu mēs šodien lūdzam atbalstīt, atrodas Daugavpilī. Iebraucot no Rīgas ceļa Daugavpils priekšpilsētā Poguļankā, pa kreisi jūs varat pamanīt rādītāju, kurš apzīmē ceļu uz kara laika nacistu upuru kapsētu. Vecajos okupācijas laikos blakus šai vietai atradās milzīga nometne — “Stalak—340”. Šajā nometnē gājuši bojā ap 110 tūkstošiem karagūstekņu, kā arī civilie ieslodzītie. Viņus apglabāja kopējos kapos. Tur ir apglabāti arī vairāki Daugavpils ebreju geto iemītnieki. 110 000 cilvēki — tas ir tagadējais Daugavpils pilsētas iedzīvotāju skaits. Tā ir šausmīgi sakritība, ka divas vienādas pilsētas atrodas blakus. Viena dzīvajiem, otra — nogalinātajiem. 70.gados šajā milzīgajā kapsētā galu galā tika uzbūvēts memoriāls. Bet 90.gadu sākumā to neizdevās pasargāt no zagļiem, kuri gandrīz pilnīgi izdemolēja pieminekļa krāsaino metālu fragmentus. Pašlaik memoriāla atliekas izskatās šausmīgi. Jautājums par memoriāla atjaunošanu pēdējos gados ir plaši diskutēts Daugavpils sabiedrībā. 20 000 latu iedalīšana šim projektam šodienas balsojuma rezultātā būs uztverta kā valsts ieguldījums šajā svētajā lietā, kas pamudinās Daugavpils pašvaldību un iedzīvotājus savākt pārējo nepieciešamo summu kapsētas kompleksa pilnīgai sakārtošanai.

Un mēs ceram, ka nekādas aizsardzības budžeta postīšanas nebūs, ja mēs tomēr atbalstīsim šo 30 000 latu izdalīšanu. Paldies un ceru uz atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 20. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 52, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 21. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāja Kariņa, Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētāja Kastēna, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Brigmaņa, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāja Grīnblata priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums — ir atsaukts. 27. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. — deputāta Nagļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi deputāti! Ministri! Šodien mēs ārkārtas plenārsēdē izskatām 2003.gada valsts budžeta grozījumus. Caurlūkojot šo svarīgo dokumentu, redzams, ka gandrīz no katras frakcijas deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus, kuri patiesi ir pamatoti nozīmīgi.

Savus priekšlikumus arī iesniedza Latvijas Pirmā partija, un šos priekšlikumus... tika atsaukti, tajā skaitā arī mani trīs priekšlikumi, kur bija vienkārši jāsaka tas, ka koalīcijas vienotības labad, izprotot budžeta stāvokli. Es kā deputāts indivīds savu priekšlikumu, kas ir valsts budžeta grozījumos ar numuru 28, — Aglonas bazilikas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas avārijas novēršanai — neatsaucu, apzinoties tā svarīgumu un nozīmīgumu.

Kolēģi deputāti! Mums katram ir zināms, ka uz Aglonas baziliku, svētvietu, katru gadu augustā ierodas svētceļotāji no visas Latvijas, no ārvalstīm vairāk kā 200 000. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur, sākot ar 13.augustu — Svētā Meinarda svētkiem, 14.augustā — uz Krusta ceļu, 15.augustā — Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svētajām misēm, uz sakramenta saņemšanu un noslēgumā uz euherisko procesiju ierodas vienviet koncentrēti tik daudz cilvēku, svētceļotāju. Un vai mēs varam iedomāties, ka tāds daudzums — vairāk par 200 000 cilvēku — varētu iztikt bez ūdens un kanalizācijas? Vai arī kaut kas līdzīgs uz Dziesmu un deju svētkiem Mežaparka Lielajā estrādē? Protams, ka ne!

Tāpēc es kā Latvijas Pirmās partijas deputāts, kristietis, uzturu savu vienīgo no Latvijas Pirmās partijas priekšlikumiem un lūdzu no valsts budžeta neparedzētajiem gadījumiem iedalīt 12 000 latu Aglonas bazilikas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas avārijas novēršanai. Tas nav daudz.

Un, augsti godātie deputāti, lūdzu, atbalstiet ar savu balsojumu manu priekšlikumu, jo tādā veidā mēs būsim izdarījuši svētīgu darbu par labu mūsu kristīgajai tautai un Dievam par godu!

Jau iepriekš katram pateicos par pozitīvu balsojumu un saku paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (JL). Cienījamie deputāti! Arī es esmu Latgales deputāte un vairākas reizes es apmeklēju Aglonas pagastu. Tur ir tiešām ļoti lielas problēmas un neskaidrības, kāpēc Aglonas bazilika nevar apsaimniekot savu īpašumu, kad par kapavietu ap Aglonas baziliku prasa 100 latu no iedzīvotāja. Pagājušo gadu 65 000 ir iedoti uz svētkiem, bet visi kopšanas darbi ir jāveic pašvaldībai.

Man nav saprotams, kāpēc, iekasējot milzīgus ziedojumus, Aglonas bazilika nevar sakārtot arī to, kas tai būtu jādara. Ļoti daudz ir sūdzību no pagasta iedzīvotājiem. Un uz šodienu top ļoti liela vēstule ar 200 parakstiem Vatikānā par to, ka šī kārtība nav uzturēta Aglonas bazilikā. Un tāpēc varbūt pirmajā vietā, es gribētu teikt, lai pati bazilika sakārto savu saimniecisko darbību un tikai pēc tam prasa šo naudu.

Pie tam es gribētu atgādināt, ka šogad arī Finanšu ministrija ir piešķīrusi Aglonas bazilikai 12 000 latu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Mēs balsojam, ir saņemts desmit deputātu Gundara Bērziņa, Riharda Pīka, Vinetas Muižnieces, Mihaila Pietkeviča un citu deputātu priekšlikums ar lūgumu nolasīt katra deputāta balsojumu par 28. budžeta grozījumu likuma priekšlikumu.

Tad lūdzu mums būtu jālemj par šā priekšlikuma atbalstīšanu vai ne. Tātad lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 40, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 28. — deputāta Andreja Nagļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 32, atturas — 14. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

B.Brigmane. 29. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu, kā redzat, kādreiz var nobalsot arī savādāk. Un nemaz nav slikti, ka mēs sākam izjust tās vajadzības, kuras mūsu republikai ir tūlītējas un pilnīgi nepieciešamas.

Esmu bijis arī šajā Aglonas bazilikas teritorijā, un jāsaka, ka šis balsojums būs tas, kas mainīs priekšstatu par to, vai mēs atbalstām kultūras un vēstures pieminekļus vai ne. Nu šinī gadījumā paldies par balsojumu!

Mans priekšlikums attiecas uz Babītes ezera aizsargdambi. Nerunāšu ilgi, jo visi ir priekšjāņu noskaņās, un tieši tāpēc paskaidrošu tikai, ka vēl 50.gados, kad nebija uzbūvēts šis dambis, applūda viss Babītes līdzenums abās pusēs šosejai, pa kuru mēs tagad braucam. Ja mēs vēl kavēsimies, tad iespējams, ka mēs atkal brauksim pa jūras vidu.

Pašreiz šis dambis ir avārijas stāvoklī. Galvenokārt tas ir bebru alu izvagots un jebkuru katru brīdi, īpaši, ja būs lielāki pali, šogad pasaudzēja mūs Dievs un nebija šie pali, tāpēc varbūt es šo priekšlikumu pašreiz noņemu un neuzskatu, ka tas būtu jābalso. Bet brīdinu gan. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu turpinām izskatīt likumprojekta grozījumus.

B.Brigmane. 36.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Arī šo priekšlikumu es noņemu, tomēr brīdinu, ka šī slūžu uzbūve, kas regulē līmeni Babītes ezerā, tātad nodrošina normālu hidroloģisko režīmu, varētu būt traucēta pie pirmajiem plūdiem. Arī šo priekšlikumu es noņemu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu turpinām izskatīt tālākos grozījumus.

B.Brigmane. 37. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Šajā priekšlikumā runājam tikai par Vērgales pamatskolas sporta zāles grīdas izbūvi. Grīda ir nelietojama. Sporta nodarbības šeit ir bīstamas. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu, jo tieši sporta attīstība laukos varētu piesaistīt gan iedzīvotājus palikt mūsu jau tā strauji iztukšojamies ciematos, pagastos, mazpilsētās, piesaistīt šo cilvēku ģimenes Latvijas mazapdzīvotajām vietām. Tāpēc lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa 40.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 34, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 41. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Īsumā pievērsīšu vērību problēmai. Dabīgi, ka nekāda balsošana nesanāks. Es noņemšu to priekšlikumu. Vienkārši es gribu divos teikumos pateikt. Dobeles kultūras nams un kultūras centrs, kurš uzsāka savu pamatakmens iesvētīšanu 1988.gadā, pašreiz ir uzcelts līdz jumtam, daļēji ir uzlikts jumts, pārējās vietās šīs drupas veidojas, jau liecinot par mūsu netālredzību un nespēju saglabāt tās vērtības, kuras radās okupācijas perioda beigās. Tad bija iespējami banku kredīti, toreiz uzsāka līdzīgas celtnes Tērvetē, Lodē, Mārupē. Visas šīs ēkas, nu lielākā daļa — 90%, turpina brukt. Tāpēc bija šis priekšlikums. Bet, ņemot vērā mūsu valsts nabadzību, budžeta nabadzību, nespēju iekasēt finanšu līdzekļus, es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzam. Lūdzu turpinām izskatīt nākošos priekšlikumus.

B.Brigmane. 42. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Arī šeit ir līdzīga problēma, jo daudzās vietās ir kultūras nami, kas vēl kādreiz okupācijas laikā bija spējīgi uzņemt iedzīvotājus, varēja rīkot teātra izrādes, atpūtas vakarus, sporta nodarbības. Šinī mūsu atmodas laikā, pateicoties iepriekšējo valdību varbūt neuzmanībai, varbūt pateicoties mūsu pašu neorganizētībai, varbūt tam, ka mūsu vēlētāji nav pārāk izglītoti, novērtējot ievēlējamo sarakstu personālijas vai indivīdus, kā Kariņa kungs saka, turpina brukt šīs celtnes, kultūras nami. Tātad vietas, kur varētu pulcēties pārrunās un arī atpūsties, un arī varbūt pārdomāt mūsu valsts attīstību. Šeit ir domāts aizstāvēt lauku iedzīvotājus, tos iedzīvotājus, kas netiek uz Dziesmu svētkiem, kas nevar nopirkt biļeti varbūt vai citu iemeslu dēļ, kas netiek uz Eirovīziju. Ja mēs Eirovīzijai varam nomest 4,5 miljonus latu un neko citu nedabūt pretī, kā priekšbeidzamo vietu, tad varbūt mēs padomāsim, ka mēs varētu vismaz 200—300 kultūras namiem veltīt nelielus līdzekļus, lai sāktu to atjaunošanu, lai cilvēkiem, lai tautai būtu interesanti tur dzīvot. Tas samazinās narkomānijas problēmas, nebūs mums jārisina azartspēļu likumdošana, jāpārskata, un tas palīdzēs mūsu tautai arī izprast to, ka mūsu sasaukuma deputāti rūpējas par kultūras namiem, tātad par Latvijas tradīcijām, par Latvijas kultūru, par Latvijas Dziesmu svētkiem un par Latvijas iedzīvotājiem tālajos nostūros.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka ir ļoti grūti piecelties puspiecos, pussešos un iet izslaukt govis, izmēzt mēslus un pēc tam vēl meklēt kādu citu iztikas avotu, braukt uz kādu pagasta iestādi vai braukt uz mazpilsētu un šeit pelnīt dienišķo maizi.

Sagādāsim šiem cilvēkiem gandarījumu un veltīsim 10 000 latu kultūras namu remontam. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Visu cieņu deputātam Ozoliņam, kurš ir tiešām iepazinies ar situāciju daudzās pašvaldībās, un, starp citu, es un arī mani kolēģi no Tautas partijas atsevišķus deputāta Ozoliņa priekšlikumus šodien atbalstītu, diemžēl mēs neguvām pozīcijas atbalstu, bet nu šajos te priekšlikumos — 40., 41., 42. — deputāts Ozoliņš ierosina atņemt naudu Latvijas Olimpiskās komitejas programmām. Es domāju, ka tas nu tomēr īsti korekti nav, tas ir atņemt naudu sportam, atņemt naudu mūsu jaunatnei.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt, un arī, nu, nekorekti ir uzrādīt Olimpiskās komitejas priekšsēdētāja algu 5000 latu apmērā. Viņam alga ir liela, bet nu vairāk kā četrarpus reižu mazāka tomēr.

Es aicinu tomēr no šāda avota neatbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 42. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 38, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 43. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 47. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 47.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 48. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 50. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu — deputātiem … Ā, atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums atšķiras no iepriekšējiem. Es saprotu, ka ir vienošanās koalīcijai par... katra frakcija ir atteikusies no savām prioritātēm par labu kopējam budžetam, un, ja viena kaut ko pārmaina, tad tas ir negodīgi pret citiem.

Šajā gadījumā es saskatu tādu mazu izņēmuma variantu, jo faktiski tur notiek.. Bērzaunes baznīcā atjaunošana ir faktiski tāda tautas kustība. Tas ir līdzīgi kā Asīzes Francisks savā laikā vienkārši paņēma un cēla baznīcu. Viņiem nav nekādas... nevienas kapeikas ne no kurienes. Faktiski pagasta iedzīvotāji paši vienkārši iet un ceļ soli pa solim baznīcu. Un viņi ir jau līdz šim atjaunojuši pārsedzes konstrukciju, ko viņi nevar pabeigt galīgi bez kāda atbalsta. Un, atbalstot šo priekšlikumu, mēs faktiski atbalstām šādu ļoti interesantu, ļoti tādu nu tiešām atbalstāmu tādu kustību, kad pagasta iedzīvotāji paši iegulda visas savas spējas un atjauno paši... tāds pats par sevi atjaunojošs organisms. Un atbalstām tādu ideju.

Runa ir par to, no kurienes ņemt naudu. Šobrīd deputāts Ozoliņš piedāvājis no Integrācijas fonda. Faktiski no tā miljona, ja tur šitie daži tūkstoši uz to Eiropu mums kāju neaizliktu priekšā. Ja arī aizliktu, nu tad mēs nebūsim Eiropā, dzīvosim kā Šveicē, un nekas arī nenotiks, ja. Es domāju, arī vesela rinda pozīcijas, par kurām tā arī laikam nerunāja, — par dažādiem banku apsardzes finansējumiem... Ja, piemēram, Vides aizsardzības klubam iedotu desmito daļu no tā finansējuma, tad tur ne muša, ne prusaks ne iekšā, ne ārā netiktu. Un, tā pārskatot, ir ļoti daudzas tādas lietas, kuras ir tiešām budžetā pārspīlētas. Bet es saprotu, ka laiks dzen un to nevar tik uzmanīgi izskatīt.

Nu bet šo priekšlikumu, varbūt tieši šo atbalstu šādai kustībai varētu atbalstīt. Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Mēs jau labu brīdi klausāmies deputāta Ozoliņa it kā labi domātajos priekšlikumos. Mēs ilgi un plaši tiekam informēti, mēs visi esam neinformēti. Mēs nezinām, ka mums ir baznīcas, mēs nezinām, ka mums ir pilsdrupas. Mums to stāsta un stāsta, un stāsta...

Visinteresantākais ir tas, ka šie salīdzinājumi, kurus piedāvā deputāts Ozoliņš, un galvenais, tie finansēšanas avoti, kurus piedāvā izmantot deputāts Ozoliņš... Tā ļoti dīvaini, ka atņemt aizsardzībai, tajā pašā laikā pats viņš pasaka, ka īstenībā visas mūsu nelaimes ir no okupācijas. 1939.gadā, Ozoliņa kungs, arī neviens negaidīja, visi teica: “Priekš kam mums bruņoties? Ko tad mēs! Nekas... neviens jau mums neuzbruks! Mēs esam droši!” Tā nebija! Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu vēsturi!

Tas, uz ko jūs aicināt, tieši tā arī ir. No vienas puses — neaizmirst vēsturi, bet, no otras puses, jūs pats viņu esat aizmirsis. Jūs aicināt noņemt naudu aizsardzībai. Tagad jūs aicināt: nākamais, noņemt naudu. Atkal mēs runājam par bērniem narkomāniem, mēs runājam par visu šo sociālo situāciju. Jūs atkal aicināt noņemt naudu Olimpiskajai komitejai. Kur tad lai šie bērni atrod kaut ko šajā dzīvē vērtīgu, kaut ko, ar ko aizpildīt savu brīvo laiku, ar ko nodarboties? Ar ko... Kā tad celt šo nākotni un sargāt šo vēsturi? Sports ir viena no tām lietām, kuru sargāt, kur attīstīties, kur mēs izaugsim par pilnvērtīgiem pilsoņiem.

Nākamais, skatāmies. Centrālā vēlēšanu komisija, tautas nobalsošana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja es tā pareizi atceros, tad visi šeit zālē sēdošie nobalsoja par Satversmes izmaiņām. Mēs visi nobalsojām par to, ka ir Latvijai jārīko šis referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pat tad, ja jūs esat eiroskeptiķis, pat tajā gadījumā jums ir jāatbalsta šī pozīcija, jo tikai tādā veidā tauta varēs teikt savu “jā” vai “nē”!

Ja jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir nepareizs ārpolitikas mērķis un aģitējat par to, tad arī... tad tik un tā ir jārīko šis referendums, lai tautai būtu iespēja pateikt. Jūs gribat liegt tautai šo iespēju!

Tātad es vienkārši aicinu deputātus klausīties, protams, Leopolda Ozoliņa smalkajās vēstures mācībās, izglītoties, bet tomēr domāt par nākotni, domāt par šodienu, domāt par to, ka ir jāstrādā, un atbalstīt tos priekšlikumus, kuri ir atbalstīti, nevis tos, kuri ir vienkārši lēti populistiski. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Mūsu gadījumā mēs runājam par lietām, kuru iesniedzēji ne vienmēr pārvalda tēmu, par kuru viņi iesniedz savus priekšlikumus. Šajā gadījumā mūsu — deputātu — pienākums ir izvērtēt tos pēc būtības un pēc mūsu profesionālām zināšanām un pēc tā, kā mēs uz šo jautājumu skatāmies. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 50. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 39, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs izskatām tālākos grozījumus, saņemts desmit deputātu Latkovska, Jurķa, Ķikustes, Kariņa, Kušķa un citu deputātu — priekšlikums ar lūgumu pārbalsot 20.jūnija Saeimas sēdes balsojumu par deputāta Andreja Nagļa 28.priekšlikumu (Zālē troksnis.), jo telpā neatradās deputāti, kas ir nobalsojuši.

Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Ir iespējams uzstāties deputātiem vienam “par”, vienam “pret”. Lūdzu klausīties, ko es jums nolasīju!

Vai Andrejs Naglis vēlas runāt “par” vai “pret”? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, (Aplausi), pret — 47, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu turpinām izskatīt grozījumus!

B.Brigmane. 51. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Zālē visu laiku troksnis.)

Sēdes vadītāja. Turpini, turpini! 51.priekšlikums. Vēlreiz nolasi!

B.Brigmane. 51. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Roberts Jurķis ir pieteicies debatēs? Ā, labi. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Man jāpaskaidro mūsu deputātiem, kas mēģināja noniecināt manus priekšlikumus. Es domāju, ka jums ilgi vajadzēs pārdomāt un jūs nevarēsiet šonakt iemigt par jūsu vārdiem, ar kuriem jūs mēģinājāt pazemināt Latvijas iespējas tomēr mazliet pievērst uzmanību kultūrai, literatūrai, mākslai un tradīcijām. Ne tikai armija mūs glābs. Mūs glābs mūsu dvēsele, mūs glābs mūsu sirdsapziņa.

Āboltiņas kundze, paklausieties! Es jūs uzmanīgi klausījos. Neatgādināt man cilvēku, kas sēž uz slotas. Esiet tik laipna, lūdzu!

Tātad šis priekšlikums attiecas uz Latvijas upuru reģistrāciju datoros, izveidot elektronisku reģistru no 1940./41.gada līdz okupācijas beigām, šķietamām beigām, upuru sarakstu, lai mēs varētu pieprasīt no vainīgajām valstīm, no Jaltas konferencē un Potsdamas konferencē piedalījušamies valstīm, kas bija noslēgušas līgumus, no Molotova — Ribentropa paktu valstīm, slēdzot šo nodevīgo līgumu, kas iztirgoja Latviju, iztirgoja mūsu tuvākos cilvēkus gan čekai, slepkavībām, gan izsūtīja viņus uz Sibīriju, zemniecību, gan arī vēlāk pakļāva brutālam psiholoģiskam ekonomiskam teroram. Āboltiņas kundze un visi pārējie “Jaunā laika” deputāti, ieklausieties uzmanīgi, neesiet vienkārši suģestēti kalpi, vergi un balsojiet tomēr par Latvijas attīstību! Priekšlikumi nav populistiski, priekšlikumi ir tādi, kas mēģina glābt kaut ko, kas vēl ir glābjams. Un tas ir katra normāla saimnieka, katra, arī jaunā saimnieka, pienākums — glābt to, kas vēl ir glābjams. Un mani priekšlikumi tieši ir tādi. Ja mēs varam veltīt kuģa pārkrāsošanai 500 tūkstošus latu, karakuģa pārkrāsošanai, kāpēc mēs nevaram veltīt 12 tūkstošus latu Bērzaunes baznīcas atjaunošanai? Balsojiet, lūdzu, par šo Valsts centrālā arhīva lūgumu piešķirt viņiem līdzekļus — 36 tūkstošus latu. Es nevienam nenoņemu, aizsardzībai es nenoņemu, Eiropai es nenoņemu, es lūdzu taupīgi rīkoties. To pašu jau es teicu. Jūs neuzmanīgi klausāties. Arī tagad, Āboltiņas kundze, jūs neklausāties, vai ne? Un Kariņa kungs neklausās. Es lūdzu balsot un iedziļināties! Dabīgi, jums jau nav jāklausās, jums jāstrādā kā robotiem. Nu dariet to!

Aicinu nobalsot par manu priekšlikumu: izdalīt 36 tūkstošus latu deportēto un nogalināto, terorizēto un mocīto reģistra izveidošanai. Un es nenoņemu. Es lūdzu pārdalīt līdzekļus no ietaupītās naudas. Tieši to, ko lūdza jūsu līderis — Ministru prezidents Einars Repše, ietaupīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Vēl klātesošie ministri, kas ir šeit! Es par šo jautājumu gribētu runāt drusciņ no cita aspekta, atbalstot kolēģa Leopolda Ozoliņa labo ierosinājumu. Bet es gribētu uzsvērt to nozīmi, kāda ir informācijai, vai tā ir vēsturiska informācija par ļoti seniem periodiem, seniem laikiem, vai par ne tik senu laiku. Un es lieku lielas cerības, ka mūsu valdīšanas laikā, ja tā varētu izteikties, Latvijas valsts un Latvijas budžets spēs panest arī šos izdevumus, lai tiešām izveidotu vienotu sarakstu par bojā gājušajiem Latvijas pilsoņiem.

Bet tikpat svarīga ir arī vēl viena lieta, ko arī es pie pirmās izdevības lūgšu iekļaut budžetā, tā ir informācija par mūsu valsts neatkarības atjaunošanu. Un ne vienu reizi vien ir diskutēts jau par to, ka mūsu sabiedrībai nav pieejamas Augstākās padomes stenogrammas. Tā ir mūsu nesenā vēsture, bet tā ir ļoti svarīga informācija, lai sabiedrība zinātu, kā tas notika, kas par ko cīnījās un kas ko aicināja atbalstīt. Un es vēlreiz uzsveru — es ceru, ka mēs kādreiz arī panāksim mūsu Krimināllikumā tiešām nopietnu atbildību par informācijas izkropļošanu, par informācijas slēpšanu, par tādas informācijas nesniegšanu, kas sabiedrībai ir būtiski vajadzīga. Bet atkal ar smagu sirdi ir jākonstatē, ka mums iespējas ir tādas, kādas tās ir, un visticamāk, ka arī šis Leopolda Ozoliņa priekšlikums mums būs jāatliek uz vēlāku laiku, varbūt pat uz nākošā gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es varētu atbalstīt deputāta Ozoliņa priekšlikumu ar vienu nosacījumu — ar nosacījumu drusciņ pagarināt projektā paredzēto termiņu no 1991.gada vai nu līdz 2003.gadam, vai nu līdz Repšes valdības pilnvaru pabeigšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 51. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 58, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie deputāti! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm.

Ir saņemts arī piecu deputātu priekšlikums par pārtraukuma ierosināšanu, bet pārtraukums mums jau ir paredzēts darba kārtībā.

Tātad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Ingrīda Labucka, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Pēteris Kalniņš, Leopolds Ozoliņš. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane. 52. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi priekšlikumi, kurus komisija saņēma, un tāpēc lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 20, atturas — 3. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” pieņemts.

Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas ko piebilst? Nē. Paldies!

Cienījamie deputāti! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Un šodienas ārkārtas sēde un ārkārtas sesija ir slēgta. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Ina Druviete, Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Andrejs Radzevičs, Ēriks Škapars, Anna Seile, Atis Slakteris un Jānis Strazdiņš. Paldies!