Mongolijā Latviju joprojām pazīst un atceras

Vakar, 1.jūlijā, Rīgā oficiālā vizītē uzturējās Mongolijas prezidents Natsangins Bagabandi

Vakar Rīgas pilī: Imants Freibergs, Mongolijas prezidents Natsangins Bagabandi, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Azadsurena Ojunbilega; Vaira Vīķe–Freiberga un Natsangins Bagabandi oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā pie Rīgas pils; abu valstu prezidenti, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts oficiālajās pusdienās par godu Mongolijas prezidentam Natsanginam Bagabandi 2003. gada 1. jūlijā

Jūsu ekselence prezident Natsangin Bagabandi! Azadsurena Ojunbilegas kundze! Ministru kungi! Dāmas un kungi!

Šodien man ir patiess prieks un gandarījums sveikt jūs Latvijā, godātais prezidenta kungs! Jūsu vizīte ir pirmā Mongolijas valsts vadītāja vizīte mūsu zemē. Tas ir nozīmīgs notikums mūsu valstu un tautu attiecībās. Mēs esam gandarīti, ka sadarbība Tālo Austrumu virzienā kļūst jo dienas, jo perspektīvāka.

Lielā mērā Latvijas un Mongolijas savstarpējā interese rodas no līdzībām mūsu tautu vēsturiskajos pārdzīvojumos un nākotnes izaicinājumos. Abas valstis vēsturiski ir atradušās pasaules tirdzniecības ceļu krustojumos. Tomēr ne visos laikos un ne visiem atrašanās tirdzniecības krustcelēs ir nesusi uzplaukumu un drošības sajūtu. Šodien abas valstis sadarbojas starptautiskajās organizācijās, tirdzniecības un citās jomās, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem pagātnē izciestie pārbaudījumi vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo.

Galvenā Latvijas un Mongolijas neatsveramā vērtība ir bijusi un būs mūsu tautas, to īpatnais kultūras mantojums, nacionālās tradīcijas un valodas. Raugoties mūsu attiecību nākotnē, es vēlētos kā simbolisku uzsvērt faktu, ka pirmais līgums starp abām valstīm ir tieši līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā un zinātnē. Investīcijas tautas izglītībā un kultūrā ir visdrošākās investīcijas, tā ir bagātība, kuras nekāds pārspēks nespēj atņemt. Tas ir mantojums, kura vērtība no paaudzes paaudzē pieaug. Man, kas dzīves lielāko daļu pavadījusi akadēmiskā vidē, par šo līgumu ir īpašs prieks.

Godātais prezidenta kungs!

Ir pagājuši nedaudz vairāk kā desmit gadi, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības mūsu valstu starpā. Mūsu šīsdienas sarunas un tikšanās apliecina, ka Latvijai un Mongolijai ir vēlme bagātināt un stiprināt mūsu draudzības saites.

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpējo atbalstu un sadarbību. Lai arī Latvija un Mongolija ir šķietami nelielas valstis pasaules politiskajā kartē, tomēr, sadarbojoties starptautiskajās organizācijās, vienmēr ir iespējams atbalstīt vienam otru svarīgu kopīgu mērķu sasniegšanā.

Gan Latvijai, gan arī Mongolijai demokrātiskas valsts veidošana un integrācija starptautiskajās organizācijās ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Konsekventi virzoties uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO, Latvija ir panākusi starptautiski atzīstamus rezultātus demokratizācijas, pilsoniskas sabiedrības un ekonomisko reformu jomā. Tēlaini izsakoties, reformu īstenošanas pieredze ir vērtīgākā Latvijas eksporta prece, ko mēs esam gatavi sniegt Mongolijas tautai labklājības sabiedrības veidošanā.

Ar cerībām mēs raugāmies uz mūsu uzņēmējiem. Ekonomikas jomā arvien vēl ir daudz darāmā, lai izmantotu visu iespējamo sadarbības potenciālu.

Kultūra ir tā joma, kas atver mūsu tautu sirdis, atklāj dziļākās vērtības. Man ir prieks, godātais prezidenta kungs, ka vizītes laikā jums ir iespēja iepazīt mūsu seno Rīgu un baudīt mūsu tautas viesmīlību.

Godātais prezidenta kungs, esmu pārliecināta, ka šis ir brīdis, kas Latvijas un Mongolijas sadarbībai paver jaunas iespējas un nostiprina draudzību starp mūsu tautām.

Es uzsaucu tostu: uz jūsu veselību, Natsangin Bagabandi kungs un Azadsurena Ojunbilegas kundze! Uz Mongolijas tautas labklājību un nākotni! Uz Latvijas un Mongolijas tālāko sadarbību un mūsu tautu draudzību!

Mongolijas prezidents Natsangins Bagabandi un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pie Brīvības pieminekļa (attēlā pa labi); Natsangins Bagabandi sarunā ar cilvēkiem (augšējā attēlā); prezidenti preses konferencē

Preses konferencē

Vakar, 1.jūlijā, sākās Mongolijas prezidenta Natsangina Bagabandi (Natsangyn Bagabandi) oficiālā vizīte Latvijā, kas noslēdzas šodien. Latvijā Mongolijas prezidents ieradās pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma, un vizītes laikā notika gan abu valstu prezidentu tikšanās, gan sarunas starp abu valstu delegācijām, kā arī Mongolijas prezidenta tikšanās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Ministru prezidentu Einaru Repši. Vakar pēc abu valstu prezidentu un delegāciju oficiālajām sarunām un Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līguma par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē parakstīšanas notika abu prezidentu preses konference.

Latvijas Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga, raksturojot Mongolijas prezidenta vizīti Latvijā, norādīja: lai arī Mongolija ģeogrāfiski atrodas no Latvijas ļoti tālu, abu valstu attiecības jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir draudzīgas un savstarpēji atbalstošas. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Mongolijas prezidenta un viņa kundzes Azadsurenas Ojunbilegas (Azadsuren Oyunbileg), kā arī plašās delegācijas ierašanās vēlreiz apliecina Mongolijas vēlmi pastiprināt un padziļināt attiecības ar Latviju visos iespējamos veidos — sākot ar politisko līmeni un beidzot ar saimniecisko un kultūras jomu. “To apliecina arī tikko parakstītie līgumi, kas rada likumisku ietvaru tālākai abu valstu sadarbībai,” norādīja Latvijas Valsts prezidente.

Savukārt Mongolijas prezidents Natsagins Bagabandi uzsvēra, ka šī ir pirmā Mongolijas oficiālā vizīte suverēnā, brīvā un atjaunotā Latvijā, taču Mongolijas attieksmi pret Latviju spilgti raksturo fakts, ka Mongolija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību, un pati pirmā Āzijas valsts, kas to izdarīja. Mongolijas prezidents atzīmēja Latvijas lielo progresu gan attīstītas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā, gan virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī valsts reputācijas stiprināšanā starptautiskajā arēnā. Natsagins Bagabandi žurnālistus informēja, ka ar vizītes laikā sasniegto ir apmierināts un sarunas bijušas veiksmīgas — abu valstu sadarbība stiprināsies un intensificēsies.

Mongolijas prezidentam tika uzdots jautājums par Mongolijas un Latvijas tirdzniecības apjomiem un oficiālās vizītes praktisko mērķi. Atbildot uz šo jautājumu, N.Bagabandi apliecināja, ka Mongolijā pazīst Latvijas preces un ka tirdzniecības sakari savulaik bijuši labi. Vēl tagad Mongolijā tiek izmantoti Latvijā ražotie mikroautobusi, ikdienā lietota zivju konservu produkcija, bet VEF ražotos radiouztvērējus mongoļu gani sargā tikpat cieši kā zirgus un bērnus. Lai arī pašreizējais tirdzniecības apjoms ir ļoti neliels — aptuveni viens miljons ASV dolāru gadā, Mongolijas prezidents izteica cerību, ka tas palielināsies. Savukārt Latvijas Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvijas preču atpazīstamība tik tālā valstī kā Mongolija, turklāt tādu preču, kuru ražošana jau lielā mērā pārtraukta, liecina par to, ka Latvijas prece ir vērā ņemams kapitāls un ka vietējiem ražotājiem būtu jācenšas atkal iekarot Mongolijas tirgu. Un ne tikai Mongolijas, bet arī kaimiņzemju tirgus, kuru apgūšanā lielā mērā var palīdzēt Latvijas produkcijas popularitāte, kas iekarota agrākajos gados.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Mongolijas prezidentu Natsanginu Bagabandi.

Dāvanu apmaiņas brīdī Rīgas pilī 1.jūlijā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs un Mongolijas prezidents Natsangins Bagabandi Foto: Juris Krūmiņš

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Mongolijas divpusējo attiecību attīstību un sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas valsts prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka valstu attiecības var raksturot kā konstruktīvas un pastāv plašas iespējas divpusējās sadarbības paplašināšanai.

N.Bagabandi uzsvēra, ka parlaments ir visdemokrātiskākā valsts institūcija, kas pauž sabiedrības intereses, vēlmi un gribu, tālab atbalstāma un aktivizējama ir Mongolijas un Latvijas sadarbība parlamentārā līmenī gan divpusēji, gan starptautiskajos forumos. Mongolijas prezidents pastāstīja, ka nesen ir izveidota Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības atbalsta grupa, kuras mērķis ir tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu parlamentāriešiem. Viņš arī teica, ka Mongolijas parlamentā darbojas septiņdesmit seši deputāti, no kuriem deviņas ir sievietes, turklāt divas no tām darbojas Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupā. N.Bagabandi arī apsveica Latviju ar tās sasniegumiem, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO struktūrās.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka demokrātija ir sarežģīts process, un akcentēja Latvijas veikumu demokrātisko institūtu iedibināšanā un nostiprināšanā. I.Ūdre atzina, ka Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi reformu ceļā pārejā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ir gatava dalīties šajā pieredzē. Viņa sacīja, ka Latvija ir atvērta sarunām un jaunām sadarbības iespējām ar Mongoliju, un uzsvēra, ka tieši sakari starp abu valstu parlamentāriešiem un pieredzes apmaiņa radīs arī lielāku izpratni par likumu darbību, kas savukārt veicinās ekonomisko sadarbību.

Saeimas priekšsēdētāja un Mongolijas prezidents bija vienisprātis, ka abām valstīm ir līdzīgas nākotnes ieceres un plašas sadarbības iespējas.

Saeimas preses dienests

Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē paraksta: Mongolijas izglītības, zinātnes un kultūras ministrs Ajurzans Canjids un Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete; sadarbības līgumu starp abu valstu televīzijām paraksta: Mongolijas vēstnieks Tugalks Basansurens un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava; sadarbības līgumu starp abu valstu radio paraksta: Mongolijas vēstnieks Tugalks Basansurens un Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 1.jūlijā, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Mongolijas prezidentu Natsanginu Bagabandi.

E.Repše un N.Bagabandi pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas un prioritātes, atzīstot, ka šī vizīte iezīmē nozīmīgu posmu Latvijas un Mongolijas tālākajās attiecībās. N.Bagabandi minēja, ka vizītes misija ir palielināt, veicināt abu valstu sadarbību un iepazīt Latvijas pieredzi.

N.Bagabandi pastāstīja par Mongolijas ekonomiskās attīstības un sadarbības jomām un prioritātēm -- enerģētiku, informācijas tehnoloģijām, kalnrūpniecību u.c.

Mongolijas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas procesā un novēlēja panākumus šajās jomās arī turpmāk. E.Repše atzīmēja, ka šis gads Latvijas ārpolitikā iezīmējas ar ES un NATO, taču divpusējās attiecības ar citiem pasaules reģioniem un tajos esošajām valstīm arī ir svarīgas.

Ministru prezidents izteica gandarījumu, ka N.Bagabandi Latvijā ieradies kopā ar uzņēmēju delegāciju. E.Repše uzsvēra, ka veiksmīga Latvijas un Mongolijas politiskā sadarbība stiprinās arī ekonomisko sadarbību.

Latvijas un Mongolijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas pirms 12 gadiem – 1991.gadā. Latvijas preču eksports uz Mongoliju 2002.gadā bija 649 077 ASV dolāru (62.vieta). Mongolijas preces uz Latviju nav importētas. Latvijas eksporta dinamikā uz Mongoliju laikā no 2000. līdz 2003.gadam vērojams straujš pieaugums: 2002.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ar Mongoliju sasniedza 649 000 ASV dolārus, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2001.gadā un 20 reizes vairāk nekā 2000.gadā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments