Vakar, 1. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par muitas brokeriem”, kuri nosaka muitas brokera darbības veidus, kārtību, kādā izsniedzama atļauja muitas brokera darbībai, un atļaujas derīguma termiņu.

Noteikts, ka konfidenciālo informāciju, kuru brokers saņem, sniedzot brokera pakalpojumus, brokers un viņa darbinieki nedrīkst izpaust un izmantot personīgiem nolūkiem, kā arī nodot trešajām personām vai valsts iestādēm, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

Brokers – fiziskā persona – muitas iestādēs uz robežas un iekšzemē (Latvijas Republikas muitas teritorijā) savu darbību nodrošina pats, brokers – juridiskā persona – ar savu darbinieku starpniecību. Valsts ieņēmumu dienests iznomā brokeriem vietu vai telpu darbam robežkontroles punktā vai teritorijā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Grozījums likumā paredz “iekšzemes” definīciju saskaņot ar Muitas likuma prasībām un ES 6.direktīvas prasībām šajā jomā.

Paredzēts iekļaut likumā normu par autoratlīdzības un izpildītāju atlīdzības atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa.

Noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība preču piegādēm beznodokļu tirdzniecības veikaliem, t.i., piegādājot beznodokļu tirdzniecības veikaliem preces, kuras paredzētas tālāk pārdot fiziskajām personām, kas izbrauc no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz ārvalstīm, tās ir apliekamas ar PVN 0 procentu likmi, bet veikalā lietošanai un patērēšanai paredzētajām precēm PVN piemērojams likumā vispārnoteiktajā kārtībā.

Noteikta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā vērtība masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumam.

Precizēta tūrisma (ceļojumu) firmas vai aģentūras pašas sniegtā pakalpojuma vērtības aprēķināšanas kārtība.

Precizēta nodokļa maksātāja atbildība par nepamatotu priekšnodokļa atskaitīšanu un no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu.

Akceptēti “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Akceptēti “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”, kuri nosaka bērna kopšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību, pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Noteikts, ka personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, ir tiesības uz pabalstu, ja tā ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Pabalstu personai nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

Noteikumi paredz noteikt bērna kopšanas pabalsta apmēru, kas laika periodā līdz 2005.gada 31.decembrim tiek noteikts pašreizējā apmērā, bet no 2006.gada 1.janvāra personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, tiek paaugstināts līdz Ls 22 mēnesī, kā arī apmēra pārskatīšanas kārtību, kas tiek veikta atbilstoši valsts budžeta iespējām, ņemot vērā LR Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu faktiskajās cenās procentos, tā piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Akceptēti noteikumi “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība”.

Noteikumu mērķis ir noteikt valsts garantēto ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtību, iesaistītās institūcijas un to kompetenci.

Noteikumi paredz, ka valsts līmeņa struktūras plānu izstrādā Veselības ministrija, pamatojoties uz reģionālajā līmenī izstrādātajiem priekšlikumiem struktūras plānam. Struktūras plānā iekļauj veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidus, skaitu un izvietojumu. Struktūras plāns tiek ieviests, izmantojot Konsolidēto veselības investīciju programmu, dotācijas no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fonda un līgumus par valsts garantētu veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto pakalpojumu apmaksu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Valsts līmeņa struktūras plāna izstrādāšanā un ieviešanā iesaistītās institūcijas ir Veselības aprūpes struktūras plāna ieviešanas konsultatīvā padome, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra, vietējās pašvaldības, slimokases un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji.

 Akceptējot noteikumus, tiks radīta normatīvā bāze veselības aprūpes struktūras plānu izstrādei un ieviešanai, līdz ar to radot pārejas perioda risinājumu līdz Veselības aizsardzības likuma pieņemšanai.

Akceptēts rīkojums “Par I.Simanoviču”.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktu, atļauts Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniecei Irisai Simanovičai ieņemt valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” Mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktora amatu.

Akceptēti “Noteikumi par Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensācijas apmēru zemessargiem un izmaksas kārtību”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek izmaksāta kompensācija: zemessargiem par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu, kā arī šīs kompensācijas apmēru; zemessardzes veterānu apakšvienības komandieriem par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu.

Noteikts, ka par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu uzskata astoņas stundas diennakts laikā vai atbilstošu stundu skaitu vairāku dienu laikā. Dienesta uzdevumu izpildes un mācību dienu skaitu, par kurām zemessargam izmaksājama kompensācija, nosaka Zemessardzes komandieris, kurš uzskaita katra zemessarga dienesta uzdevumu izpildes un mācību dienas kalendāra gadā.

Noteikts, ka kompensāciju zemessargam izmaksā Zemessardzes vienībā atbilstoši dienesta uzdevumu izpildes un mācību dienu skaitam, to izmaksā ne retāk kā reizi kalendāra gadā. Kompensācijas apmērs par vienu dienu ir 5 % no noteiktās karavīra mēnešalgas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīru dienesta atalgojumu. Kopējo kompensācijas apmēru zemessargam nosaka, reizinot dienesta uzdevumu izpildes un mācību dienu skaitu ar kompensācijas apmēru par vienu dienu.

Noteikts, ka, saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punktu, kompensāciju neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Akceptēts rīkojums “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kokvilna” nokavēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 45.punktu un ņemot vērā to, ka uzņēmējsabiedrībai nepieciešams stabilizēt saimniecisko un finansiālo stāvokli, lai, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viens no vecākajiem tekstilnozares uzņēmumiem Latvijā būtu konkurētspējīgs, tiek pagarināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kokvilna” nokavēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņš līdz 2010.gada 1.jūnijam.

Noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kokvilna” turpmāk veiks nokavēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus atbilstoši noteiktajiem samaksas termiņiem un summām, kā arī dzēsta parādam iepriekš aprēķinātā nokavējuma nauda — 12230,48 lati.

Noteikts, ka nokavējuma naudas aprēķināšana par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda nesamaksāto daļu likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā atjaunojama, ja nokavēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi nav veikti noteiktajos termiņos.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi likumā “Par Daudzgadējo finanšu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā.

2001.gada 25.janvārī Briselē tika parakstīts Daudzgadējais finanšu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā, kas nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta Lauksaimniecības un lauku attīstības programma — SAPARD. Daudzgadējais finanšu līgums 2001.gada 15.martā ir ratificēts Saeimā.

Spēkā esošie tiesību akti, tajā skaitā likuma “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”” 2.pants, nosaka, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Savukārt atsevišķu pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu programmas atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Līdz ar to veidojas neatbilstība amatpersonu padotībā, tā kā programmas atbildīgā amatpersona nodrošina projektu administrēšanu un finanšu vadību atbilstoši nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumiem, kā arī atskaitās nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par projektu īstenošanas gaitu. Uz amatpersonu padotības neatbilstību ir norādījusi arī Eiropas Komisija.

Grozījumi paredz noteikt, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Akceptēti “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”, kuri nosaka kārtību, kādā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas, ja nokavētie nodokļu maksājumi netiek samaksāti noteiktajā termiņā.

Noteikts, ka juridiskās personas kase vai cita glabāšanas vieta šo noteikumu izpratnē ir vieta, kurā tiek glabāti juridiskās personas naudas līdzekļi nacionālajā un ārvalstu valūtā (banknotēs un monētās).

Noteikumi tiek piemēroti: ja juridiskām personām norēķinu kontos nav pietiekamu līdzekļu, lai izpildītu nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumus par līdzekļu norakstīšanu no nodokļu maksātāja konta attiecīgo nokavēto nodokļu maksājumu samaksai; ja nav konstatēti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestajā daļā norādītie apstākļi.

Skaidrās naudas izņemšana no tās juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas notiek, pamatojoties uz attiecīgās nodokļu administrācijas direktora vai direktora vietnieka lēmumu, to veic nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas vai pilnvaroti ierēdņi (darbinieki) valsts, pašvaldības vai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes ierēdņu (darbinieku), kā arī attiecīgās juridiskās personas pārstāvju klātbūtnē.

Pirms skaidrās naudas izņemšanas uzsākšanas nodokļu administrācijas amatpersonas vai ierēdņi (darbinieki) un valsts, pašvaldības vai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes ierēdņi uzrāda attiecīgās juridiskās personas pārstāvim savas dienesta apliecības un nodokļu administrācijas direktora vai direktora vietnieka lēmumu par naudas izņemšanu.

Juridiskajai personai, no kuras kases vai citas glabāšanas vietas tiek izņemta skaidrā nauda, nodokļu administrācijas amatpersonu vai ierēdņu (darbinieku) likumīgās prasības ir obligātas, un par to nepildīšanu iestājas normatīvajos aktos paredzētā atbildība.

Izņemtās skaidrās naudas summas uzrāda stingrās uzskaites veidlapā “Par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”. Nodokļu administrācijas amatpersona vai ierēdnis (darbinieks) par izņemto naudas summu veic atzīmi kases grāmatā un apstiprina to ar savu parakstu.

No juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas izņemto skaidro naudu izņemšanas dienā iemaksā Valsts kases nodaļas valsts budžeta ieņēmumu kontā, attiecīgās pašvaldības budžeta kontā vai valsts budžeta ieņēmumu kontā un attiecīgās pašvaldības budžeta kontā.

Pamatojums naudas pieņemšanai bankas iestādē ir stingrās uzskaites veidlapa “Par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”. Izņēmuma gadījumos no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas izņemto skaidro naudu var iemaksāt Valsts kases nodaļas valsts budžeta ieņēmumu kontā, attiecīgās pašvaldības budžeta kontā vai valsts budžeta ieņēmumu kontā un attiecīgās pašvaldības budžeta kontā nākamajā dienā pēc naudas izņemšanas, to izņemšanas brīdī norādot stingrās uzskaites veidlapā “Par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”.

Skaidrās naudas iemaksāšanu bankas iestādē veic nodokļu administrācijas amatpersona vai ierēdnis (darbinieks) valsts, pašvaldības vai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) klātbūtnē.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.82 “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridisko personu kases”.

Akceptēti “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”.

2003.gada 28.februārī Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurš tika papildināts ar jaunu 28.1pantu “Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai”. Pamatojoties uz likumā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāti minētie noteikumi.

Noteikumi pamatā saglabā šobrīd spēkā esošo kārtību, kādā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajās ierīcēs un iekārtās ir reģistrējama par darījumiem saņemtā samaksa, šo ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī Kases aparātu un kases sistēmu komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumus.

Noteikumos ir pilnveidota nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu ekspertu, tirgotāju un apkalpojošo dienestu reģistrācijas kārtība, uzdodot par pienākumu minētajām personām, uzsākot savu saimniecisko darbību, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā visus nepieciešamos dokumentus, laikus informēt Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām reģistrētajā informācijā, kā arī projektā paredzētajā kārtībā informēt Valsts ieņēmumu dienestu par savas darbības izbeigšanu. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu ekspertiem, tirgotājiem un apkalpojošajiem dienestiem noteikti papildu pienākumi, kas minētajām personām jāizpilda, veicot savu darbību, kā arī noteikta vienāda veida plombu lietošana minēto ierīču un iekārtu plombēšanai. Atbilstoši noteikumos ietvertajām prasībām turpmāk ekspertīzi veiks saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktas personas, kuras pirms eksperta darbības uzsākšanas tiks akreditētas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standartu LVS-EN-45011. Lai palielinātu ekspertu, tirgotāju un servisdienestu atbildību par veiktajām darbībām, projektā ietverta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību.

Noteikumos ir noteikti numurēto un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējamo kvīšu un biļešu rekvizīti, to lietošanas un reģistrēšanas kārtība, kā arī pārskata par minēto kvīšu un biļešu izlietojumu paraugi, un ietverts Kases aparāta (kases sistēmas) žurnāla paraugs, un noteikta tā aizpildīšanas kārtība. Līdz šim minētās kārtības bija noteiktas ar atsevišķiem Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumiem.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami publiski pieejamā Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī izslēdzami no tās.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumi Nr.62 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 57./59.nr.).

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumos Nr. 534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai””.

Ministru kabinets 2002. gada 9. decembrī pieņēma noteikumus Nr. 534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai”, kuru 41. punkts paredzēja, ka šie noteikumi stājas spēkā 2003. gada 1. jūlijā. Šāds atliktais spēkā stāšanās termiņš tika ieviests, jo uz šo noteikumu pieņemšanas brīdi Latvijā nebija nevienas institūcijas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem un spēkā esošo likumdošanu varētu nodrošināt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai izsniegšanu.

Saskaņā ar šiem noteikumiem un likumu “Par atbilstības novērtēšanu” profesionālās kvalifikācijas sertifikātus var izsniegt tikai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā akreditēta sertificēšanas institūcija, kas saņēmusi attiecīgu Ministru kabineta pilnvarojumu.

Tā kā Latvijā vēl joprojām nav nevienas akreditētas institūcijas šajā jomā, tad ir nepieciešams atlikt šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi. Pēc Latvijas akreditācijas biroja sniegtās informācijas, akreditācijas process vidēji ilgst 3 — 5 mēnešus atkarībā no attiecīgās akreditējamās institūcijas gatavības un atbilstības visām izvirzītajām prasībām. Jāatzīmē, ka pašreiz akreditācijas procesā atrodas Latvijas Īpašuma vērtētāju asociācija, kas vēlas saņemt akreditāciju profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai izsniegšanai.

Grozījums noteikumos paredz atlikt to spēkā stāšanās brīdi līdz 2003. gada 1. decembrim.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumos Nr.115 “Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi””.

Grozījumi noteikumos noteiks kārtību, kādā no fiziskajām un juridiskajām personām tiek iepirkti, realizēti un eksportēti metāla atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, sadzīvē vai citās jomās, kā arī metāla izstrādājumi, kas nav izmantojami paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodilumu vai citu iemeslu dēļ.

Nepieciešamība izstrādāt grozījumus radās sakarā ar krasi pieaugošo krāsaino metālu zādzību skaitu no elektroietaisēm un nodarīto zaudējumu apjomu tautsaimniecībai, kā arī privātpersonām. Pēc “Latvenergo” sniegtās informācijas, 2002.gadā elektroietaišu atjaunošanai vadu zādzību dēļ ir bijuši nepieciešami 616 tūkstoši latu, gada laikā ir nozagti aptuveni 1630 km vadu.

Ieviešot šajos grozījumos noteiktos nosacījumus, turpmāk vara un alumīnija atgriezumus un lūžņus, kuru izcelsme ir no elektroietaisēm (vara un alumīnija vadi un troses ar dzīslu diametru virs 1,5 mm), kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā, varēs iepirkt tikai komercsabiedrības, kurām ir licence darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam”, kurš apstiprina Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam.

Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2003.gadam sastāv no vairākām daļām. Pirmajā daļā analizēta ekonomiskā situācija, nodarbinātības un bezdarba tendences. Otrajā daļā tiek apskatīta Latvijas nodarbinātības politika. Apskatot nodarbinātības politiku, noteikti tās mērķi un prioritārie virzieni, kā arī kopumā analizēta iepriekšējā Nacionālā nodarbinātības plāna izpilde un sniegts īss ieskats šajā gadā veicamajos pasākumos. Trešā ir galvenā plāna daļa, kurā uzrādīti veicamie nodarbinātības veicināšanas pasākumi katras vadlīnijas ietvaros. Ceturtajā daļa pirmoreiz ir ieskicēti nodarbinātības veicināšanas pasākumi reģionālā aspektā. Papildu informācija par nodarbinātību, to veicinošiem pasākumiem un citiem ar darba tirgu saistītiem jautājumiem sniegta pielikumā.

Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izklāsts trešajā daļā atbilst četru pīlāru struktūrai (darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstība un darba vietu radīšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšana, vienādu iespēju politikas nodrošināšana). Pīlāriem ir pakārtotas 18 vadlīnijas, kuras parāda katra pīlāra galvenās problēmas un veicamos uzdevumus.

Plānā ir 52 nodarbinātību veicinoši pasākumi un aktivitātes. Pasākumiem, kuriem tieši piešķirti finanšu līdzekļi, kopumā plānots izlietot 22,5 miljonus latu. Ministrijas un citas atbildīgās institūcijas nodrošina Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam izpildi tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izvēle 2003.gadam saistīta ar Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju un iepriekšējos plānos iezīmētiem pasākumiem nākotnei. Plānā lielākā daļa pasākumu skar iedzīvotāju darba spēju pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām uzdots nodrošināt nodarbinātības plāna izpildi tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Ekonomikas ministrijai uzdots koordinēt nodarbinātības plāna izpildi.

Noteikts, ka atbildīgajām institūcijām jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par nodarbinātības plānā paredzēto pasākumu izpildi šādos termiņos: līdz 2003.gada 15.septembrim – par 2003.gada pirmajā pusgadā veiktajiem pasākumiem; līdz 2004.gada 15.martam – par 2003.gadā veiktajiem pasākumiem.

Ekonomikas ministram uzdots: līdz 2003.gada 20.jūlijam iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par vadības grupu Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2004.gadam projekta sagatavošanai; apkopot un attiecīgi līdz 2003.gada 15.oktobrim un 2004.gada 15.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par nodarbinātības plāna izpildes gaitu.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 2003.gadam”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” un likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam” apstiprināta Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma 2003.gadam. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma 2003. gadam paredzēta 320 tūkstoši latu apmērā, tai skaitā: līdzekļu atlikums Ekonomikas ministrijas kontā pēc stāvokļa uz 2003.gada 1.janvāri — 16 tūkst.lati; 2003. gadā prognozējamās iemaksas valsts īpašuma privatizācijas fondā — 304 tūkst. lati, no tā: ieņēmumi no pašvaldību īpašuma privatizācijas — 130 tūkst.lati; ieņēmumi no zemes privatizācijas — 60 tūkst.lati; ieņēmumi no agroservisa uzņēmumu privatizācijas — 14 tūkst.lati; Privatizācijas aģentūras atmaksātie maksātnespējas finansējuma un apsardzes izdevumu līdzekļi — 100 tūkst.lati.

Ekonomikas ministrijai uzdots katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē līdzekļus, kas iepriekšējā mēnesī iemaksāti valsts īpašuma privatizācijas fondā valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Valsts statistikas likumā ir noteikts, ka Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) ir tiesības saņemt bez maksas no valsts reģistriem vai datu bāzēm informāciju, kas nepieciešama statistiskās informācijas valsts programmas izpildei. Šīs programmas izpildei CSP ir nepieciešama regulāra datorizēta informācija par nodokļu maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Grozījums paredz novērst pretrunu starp Valsts statistikas likumu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, tas dos iespēju Latvijā pilnveidot un racionalizēt valsts statistikas sistēmu, kā arī izveidot ES dalībvalstu savstarpējas tirdzniecības ar precēm statistiskās uzskaites sistēmu (Intrastat).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments